SVĒTKI UN GODADIENAS

Šodien, 24. oktobrī,

— Apvienoto Nāciju Organizācijas diena

Katru gadu 24.oktobrī visā pasaulē tiek svinēta ANO diena. Šajā dienā 1945. gadā pēc ratificēšanas stājās spēkā ANO statūti. Apvienoto Nāciju Organizācija ir autoritatīvākā starptautiskā organizācija miera un starptautiskās drošības uzturēšanai, kā arī sadarbības, ekonomiskās un sociālās attīstības, dekolonizācijas sekmēšanai un cilvēktiesību aizsardzībai. Apvienoto Nāciju Organizācija pārstāv cilvēces centienus veidot pasauli, kurā nav karu, nabadzības, represiju un ciešanu.

Apvienoto Nāciju Organizācija tika nodibināta pēc Otrā pasaules kara, taču lēmums par to pieņemts jau 1943. gada 30.oktobrī ASV Lielbritānijas un PSRS ārlietu ministru apspriedē. ANO darbības pamatus un organizācijas struktūru apsprieda un pieņēma antihitleriskās koalīcijas valstu Dambārtonoksas konferencē 1944. gadā, kā arī Krimas un Sanfrancisko konferencēs 1945. gadā. ANO statūti tika parakstīti Sanfrancisko (ASV) 1945. gada 26. jūnijā — tos parakstīja 50 valstu pārstāvji.

Tagad Apvienoto Nāciju Organizācijā ir 185 dalībvalstis. Latvijas Republika Apvienoto Nāciju Organizācijā tika uzņemta pavisam drīz pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas — 1991. gada 17. septembrī. Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību ANO Ņujorkā kopš pērnā gada 3. novembra vada Jānis Priedkalns, bet mūsu valsts pastāvīgo pārstāvniecību ANO Ženēvā — Romāns Baumanis.

Savukārt vairākas ANO institūcijas — ASV Attīstības programmu (UNDP), ANO Iedzīvotāju fondu (UNFPA), ANO Starptautisko narkotiku kontroles programmu (UNDCP) un ANO Nacionālo bēgļu komisāra institūciju (UNHCR) mūsu valstī pārstāv ANO pastāvīgais koordinators, UNDP pastāvīgais pārstāvis un UNFPA pārstāvis Jans Sands Sorensens.

Visaktīvāk mūsu valstī darbojas ANO Attīstības programma (UNDP) — vienreizēja sistēma, kuras vairāk nekā 130 biroju tīkls aptver visu pasauli. Latvijas biroju Rīgā UNDP izveidoja jau 1992. gada beigās. Šī biroja virsuzdevums ir — palīdzēt Latvijai panākt līdzsvarotu un ilgtspējīgu tautas attīstību, par galveno prioritāti izvirzot atbalstu Latvijas pārejai uz demokrātisku, pilsonisku un tiesisku sabiedrību. Jau kopš savas darbības sākuma UNDP Latvijas birojs ir uzsvēris nepieciešamību pievērsties valsts pārvaldes reformām, kā arī pārejas procesa cilvēciskajām un sociālajām sekām.

UNDP Latvijas birojs strādā ar integrētu programmatisko pieeju — palīdzot valdībai izstrādāt un īstenot visaptverošas valsts programmas prioritārās sfērās. Šī pieeja apstiprinājusi Latvijas valdības vadošo lomu, kā arī devusi un dod iespēju visefektīvāk izmantot gan starptautiskos, gan vietējos palīdzības avotus. UNDP Latvijas birojs palīdzējis izstrādāt Latvijas valsts cilvēktiesību aizstāvības un veicināšanas programmu, latviešu valodas apguves valsts programmu un pamatīgi izplānotu stratēģiju, kas ir viena no plašākajām un vispusīgākajām Viduseiropā un Austrumeiropā.

Turklāt UNDP Latvijas birojs atbalstījis vēl desmitiem projektus, kas vērsti uz demokratizācijas atbalstīšanu un sociālas integrācijas veicināšanu, pārejas posma sociālo seku mīkstināšanu un valsts pārvaldes reformas atbalstīšanu.

UNDP arī īsteno īpašus palīdzības projektus Latvijai, kā arī pilda ANO pastāvīgā koordinatora misiju mūsu valstī, koordinējot daudzas citas ANO aktivitātes Latvijā.

Vakar, 23.oktobrī, atzīmējot ANO 53. gadadienu, Rīgā, Žurnālistu namā notika ANO Attīstības programmas (UNDP) konference Latvijas jauniešiem "ANO un cilvēktiesības", kurā piedalījās ANO pastāvīgais koordinators un UNDP Latvijas biroja vadītājs Jans Sorensens, kā arī citu Latvijā pārstāvēto ANO aģentūru darbinieki.

Kazahstānas Republikā

Svētdien, 25. oktobrī,

— Republikas diena

Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ikrams Adirbekovs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, turpinās ekonomisko attiecību padziļināšanās starp Latviju un Kazahstānu. Taču, manuprāt,joprojām ir jūtama abpusēja informācijas ierobežotība. Pastāstiet, lūdzu, vispirms par jūsu valsts svētkiem, to izcelsmi un svinēšanas tradīcijām!

— Pirms astoņiem gadiem, 1990. gada 25. oktobrī, Kazahstānas Augstākā padome , kā tolaik saucās mūsu parlaments, pieņēma Kazahstānas Republikas valstiskās suverenitātes deklarāciju. Pateicoties šim aktam, Kazahstānas Republika 1991. gada decembrī ieguva pilnīgu neatkarību. Šodien, objektīvi izvērtējot deviņdesmito gadu sākumā notikušos procesus, jāatzīst, ka plašā demokrātiskā kustība par suverenitāti, kas aizsākās Baltijā, daudzējādi sekmējusi arī mūsu neatkarību.

— Kā jūs vērtējat savas valsts ekonomiskās attīstības jaunākos faktus?

— Kazahstāna ir Centrālās Āzijas valsts, kas dinamiski attīstās. Mūsu valstī tiek īstenotas plaša mēroga reformas, kas skar visas dzīves jomas. Protams, pasaules finansu un ekonomiskā krīze, kas iespaidojusi daudzas valstis, lika arī mums izdarīt zināmas korektīvas. Šī gada septembrī izveidota Ekonomiskās politikas padome, kas īstenos pasaules ekonomiskās krīzes attīstības monitoringu un nepieciešamos pasākumus šīs krīzes seku mazināšanai Kazahstānā. Taču jāuzsver, ka Kazahstāna joprojām saglabājas investīcijām labvēlīgs klimats. Investīciju tempu ziņā Kazahstānā ir starp piecām vadošajām jaunattīstības valstīm. To apstiprina arī četri šogad septembrī parakstītie mūsu naftas kompānijas "Kazahoil" kontrakti kopsummā par apmēram diviem miljardiem dolāru ar slavenām amerikāņu un japāņu korporācijām, kas vēlas tuvākajā laikā investēt mūsu valsts sociālai attīstībai apmēram pusmiljardu dolāru.

— Kā jūs vērtējat Kazahstānas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Es gribu īpaši uzsvērt, ka mūsu valstīs saglabājas liels divpusējas sadarbības potenciāls, kam pamatu lika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Kazahstānā 1994.gada decembrī. Tikšanās augstākajā līmenī apliecināja abu pušu centienus plašāk sadarboties, kā arī nepieciešamību paplašināt mūsu sadarbības tiesisko bāzi. Līdz šim starp Kazahstānu un Latviju jau parakstītas deviņas vienošanās, tai skaitā arī par tirdzniecības un ekonomisko sadarbību. Mums ir solīda līgumu pakete transporta jomā. Šī gada maijā Latvijas satiksmes ministra Viļa Krištopana vizītes laikā Kazahstānā abas puses parakstīja piecas vienošanās: par Latvijas ostu izmantošanu Kazahstānas kravu apstrādāšanai un transportēšanai; par tranzīta kārtību; par starptautiskajiem auto pārvadājumiem; par gaisa satiksmi un par sadarbību dzelzceļa transportā. Dzīve ir parādījusi, ka visplašākās sadarbības iespējas ir tranzītā un transportā. To apstiprina arī aprīlī īstenotā Kazahstānas transporta un sakaru ministra vizīte Rīgā, kuras laikā panāktas konkrētas vienošanās par sadarbības paplašināšanu šajās jomās. Mūsu sadarbības juridiskās bāzes paplašināšana deva spēcīgu impulsu aktīvai Kazahstānas uzņēmumu līdzdalībai investīciju projektos Baltijas valstu ostās. Piemēram, firma "Naval Invest", kas pārstāv Kazahstānas uzņēmēju intereses, iegādājusies 45% Latvijas valsts stividorsabiedrības "Rīnūži" akciju Rīgas ostā.

Arī preču apmaiņā starp Kazahstānu un Latviju vērojamas pozitīvas tendences. Tikai šī gada pirmajā pusē Kazahstāna uz Latviju eksportējusi preces un izejvielas par vairāk nekā 28,8 miljoniem ASV dolāru. Bet viss kopējais tirdzniecības apgrozījums pērn nepārsniedza 26,2 miljonus dolāru. Galvenās Kazahstānas eksportpreces uz Latviju joprojām ir ogles, metāla velmējumi, kokvilna un labība. Importu veido galvenokārt autorūpniecības un pārtikas rūpniecības produkcija, kā arī radioaparatūra.

— Uz ko jūs, vēstnieka kungs, īpaši gribētu vērst mūsu lasītāju uzmanību?

— Es jau gaidīju šo tradicionālo žurnālistu jautājumu. Gribētos īpaši pakavēties pie Kazahstānas pašreizējiem politiskajiem procesiem.

Es gan domāju, ka jūsu lasītājiem jau visumā ir pietiekama informācija. Tomēr gribētos atzīmēt dažus būtiskākos aspektus. Pašlaik Kazahstānā daudz diskutē par prezidenta Nazarbajeva ierosināto demokratizācijas un politisko reformu programmu, kuras pamatnostādnes bija izklāstītas valsts galvas 30.septembra vēstījumā tautai. Politiskās reformas kodols, kā uzsvēra prezidents, jāveido septiņiem galvenajiem demokratizācijas un politiskās liberalizācijas elementiem, tai skaitā vēlēšanu likuma nostiprināšanai, partiju lomas pastiprināšanai mūsu politiskajā sistēmā, plašai parlamenta palātu — Senāta un Medžlisa — nostiprināšanai un to neatkarības nodrošināšanai, nevalstisko organizāciju un tiesu sistēmas nostiprināšanai, kā arī brīvas, neatkarīgas preses sasniegumu vairošanai un tā tālāk. Šis prezidenta solis, kā arī ieteiktie Konstitūcijas labojumi, lielākas sabiedrības demokratizācijas virzienā mudina valsts parlamentāriešus apspriest svarīgākos Kazahstānā notiekošos iekšpolitiskos procesus. Ievērojot valsts pašreizējās svarīgākās problēmas, kā arī nepieciešamību uzturēt tautas uzticību īstenojamam reformu kursam, tika nolemts 1999.gada 10.janvārī rīkot Kazahstānas Republikas prezidenta vēlēšanas. Jaunajā tūkstošgadē mūsu valsts ieies ar visas tautas vēlētu prezidentu, kā arī ar lielākas demokratizācijas un liberalizācijas virzienā atjaunotu politisko sistēmu.

— Ko jūs savu valsts svētku priekšvakarā teiktu "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai?

— Vispirms gribu apsveikt Latvijas tautu ar sekmīgajām Saeimas vēlēšanām , kā arī ar referenduma rezultātiem. Mēs Kazahstānā labāk nekā jebkurš cits saprotam, cik svarīgi ir saglabāt stabilitāti un starpnāciju saskaņu valstī. Tuvojas Latvijas valsts 80.gadadiena. Domāju, jums ir ar ko sagaidīt šos svētkus. Latvijas Republikai tagad jau ir iespaidīgi ekonomiskie sasniegumi . Ne jau gadījuma pēc Latvija pirmā no Baltijas reģiona valstīm kļuva par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.

Kazahstānas Republika ar saviem 2 717 300 kvadrātkilometriem teritorijas ir viena no teritorijas ziņā lielākajām Āzijas valstīm, taču tajā ir tikai 17, 2 miljoni iedzīvotāju . Līdz ar to iedzīvotāju blīvums Kazahstānā ir viens no zemākajiem pasaulē — caurmērā tikai 6 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Suverēnā Kazahstānas valsts izveidojusies pēc PSRS sabrukšanas bijušās Kazahstānas PSR vietā. No padomju režīma Kazahstāna mantojusi ne vien nu jau vēsturisko Baikonuras kosmodromu, ko saskaņā ar starpvalstu līgumu tagad izmanto Krievijas kosmosa pētniecības programmās, bet arī 50. gados neskarto zemju apgūšanas kampaņā iedragātu ekoloģisko līdzsvaru un hipertrofētu rūpniecību. Taču būtiska nozīme Kazahstānas ekonomikā joprojām ir bagātajiem dabas resursiem. Kazahstānas nacionālais kopprodukts deviņdesmito gadu vidū bija 2 048 miljoni dolāru jeb 120 ASV dolāru caurmērā uz katru iedzīvotāju. Valsts ekonomikā aktīvi iesaistījušies 60,5 % sieviešu un 76,1% vīriešu. No viņiem rūpniecībā nodarbināti 32,7% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet lauksaimniecībā — 20,3%.

Kazahstānas iedzīvotāju skaits ik gadu vidēji pieaug par pusprocentu. Kazahstāna iedzīvotāju sastāva ziņā ir samērā jauna valsts — 29,8% kazahstāniešu ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Kazahstānā sievietēm ir 74, vīriešiem — 65 gadi. Bērnu mirstība Kazahstānā sasniedz vidēji 30 no katriem 1000 dzimušajiem.

Pilsētās dzīvo 60 % kazahstāniešu, urbanizācijas temps ir vidēji 1,2% gadā. Savukārt laucinieku īpatsvars Kazahstānā ik gadu samazinās vidēji par pusprocentu.

Izglītībai Kazahstānas valdība atvēl 5% no nacionālā kopprodukta.

Kazahstāna kopš 1992. gada 2. marta ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kazahstānu tika nodibinātas 1992. gada 30. decembrī. Kazahstānas Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ikrams Adirbekovs, viņa rezidence ir Viļņā.

Austrijas Republikā

Pirmdien, 26. oktobrī,

— Valsts svētki

Antons Kozusniks, Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, laikam gan katrai valstij ir savas atšķirīgas tradīcijas valsts svētku atzīmēšanā. Šīs tradīcijas bieži vien noteikusi šo svētku izcelsme. Pastāstiet, lūdzu, mūsu intervijas sākumā par Austrijas Republikas valsts svētkiem.

— 26. oktobris — Austrijas Republikas valsts svētki — atsauc atmiņā Austrijas pilnīgas suverenitātes atgūšanas dienu un pirmo suverēnās Austrijas parlamenta lēmumu. To atceroties, apzināmies arī to, cik veiksmīgi kopš tā laika attīstījusies Austrija. Šodien Austrija ir plaukstoša Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurai šajā pusgadā uzticēta prezidentūra. Praktiski šī svētku diena izpaužas tādējādi, ka tautai tā, protams, ir brīvdiena un parlaments dienā sanāk uz svinīgo sēdi. Valsts prezidents un valsts kanclers saka uzrunas tautai, kuras translē televīzija.

— Ko jūs pats izjūtat šajā dienā? Es zinu, ka piederat jau pēckara paaudzei. Bet vai jums ir kādas atmiņas no pēckara okupācijas laika?

— Par valsts svētkiem 26. oktobris tika likumīgi pasludināts 1965. gadā, tātad desmit gadu pēc mūsu valsts suverenitātes atjaunošanas. Es atceros, ka šī diena tomēr tika svinēta jau pirms oficiālās pasludināšanas — toreiz mēs to saucām par Karoga sdienu. Un šo Karoga dienu es ļoti labi atceros no saviem skolas gadiem.

— Latvijas un Austrijas vēsturē ir bijis daudz līdzīgu pavērsienu. Arī pēckara gados bija zināma, kaut varbūt neliela, līdzība — Austrijā, tāpat kā Latvijā, pēc kara beigām vēl atradās Padomju Savienības karaspēks. Latvijā gan tas notika citādos apstākļos, tas atradās daudz ilgāk — līdz pat 1994. gadam.

— Jā. Otrā pasaules kara beigās Austrijas teritorija tika sadalīta četrās okupācijas zonās (amerikāņu, angļu, franču un padomju). Līdzās ekonomiskajam un valstiskajam atjaunotnes darbam grūtākais Austrijas valdības (kurai pamatus radīja jau 1945. gada novembrī brīvi ievēlēts parlaments) uzdevums bija neatkarības atgūšana. Šis process ilga desmit gadu. Desmit gadu. Visu šo laiku Austrijā bija izvietota padomju armija.

Kad Austrijai uz 1955. gada 15. maija valsts līguma pamata izdevās atgūt neatkarību, liela nozīme bija toreizējiem izdevīgajiem apstākļiem attiecībās starp Austrumiem un Rietumiem, īpaši Padomju Savienības gatavībai vienoties par Austrijas jautājuma risināšanu un Austrijas politiķu spējai izmantot šo izdevību. Man, protams, nav nekādu personisku atmiņu par šo laiku, jo esmu dzimis 1953. gadā.

— Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju jūsu valstī, Austrijas valsts svētku priekšvakarā? Kāda ir bijusi Austrijas jaunākā ekonomiskā un politiskā attīstība?

— Austrijas otrās republikas vēsture vienlaikus ir arī veiksmīgas jauncelsmes vēsture, kuras rezultātā sasniegts ekonomisks uzplaukums un politiska stabilitāte. Austrijas pašreizējo politisko situāciju jo spilgti iezīmē fakts, ka pašlaik Austrija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Austrijas iestāšanās ES 1995. gada 1. septembrī deva mūsu politiķiem jaunas iespējas un reizē arī izaicinājumu, kā arī iezīmēja politiskajā dzīvē jaunu konkrētu eiropeisku dimensiju. Lai arī Austrija vēsturiski vienmēr domājusi lielākās kopsakarībās, tomēr iestāšanās ES mūsu sabiedriskajai domai sniegusi jaunus impulsus. Tagad Austrija tieši piedalās visu Eiropas Savienības problēmu un attīstības jautājumu risināšanā. Līdz ar to strauji augusi gan mūsu politiķu un valsts ierēdņu, gan arī visas mūsu sabiedrības informētība un politiskās domāšanas līmenis.

— Kā ES dalībvalsts statuss šajos trīs gados ir iespaidojis austriešu ikdienas dzīvi?

— Neesmu ekonomists, taču būtiskākais, manuprāt, ir ekonomiskās integrācijas efektivitātes fakts. Sakari ar mūsu ES partneriem kļuvuši intensīvāki, pateicoties ES radītajiem atvieglojumiem. Lielā koptirgus sniegtajām iespējām noteikti vajadzētu nākt par labu ekonomikai un līdz ar to arī iedzīvotājiem, īpaši jau patērētājiem.

Vēl viena tieši sajūtama pārmaiņa ir brīvā robežu šķērsošana bez jebkādas kontroles visā Šengenas teritorijā, kas sniedz pilsoņiem uzskatāmu priekšstatu par Eiropas apvienošanos.

— Kā jūs pats vērtējat Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības?

— Austrijas un Latvijas divpusējo attiecību pamatā ir fakts, ka esam relatīvi mazas Eiropas valstis, un kā tādām mūsu orientācija ir daudzējādā ziņā līdzīga. Mūsu divpusējās attiecības ir ļoti labas un attīstās dinamiski. Latvija strauji virzās uz Eiropas Savienību, un arī tas padziļina mūsu valstu savstarpējo ieinteresētību abpusēji izdevīgā sadarbībā.

Aizvadītajā vasarā mēs Rīgā atklājām Austrijas tirdzniecības misiju, lai sekmētu abu valstu tirdzniecības sakarus. Arī tādējādi izpaužas Latvijas konkrētā vēlme pēc iespējas ātrāk sasniegt nepieciešamos panākumus, lai iestātos Eiropas Savienībā.

— Austrija šajā pusgadā ir ES prezidējošā valsts. Par to liecina arī Eiropas Savienības karogs līdzās Austrijas Republikas karogam virs jūsu vēstniecības ieejas. Vai šis fakts ir kā būtiski ietekmējis vēstniecības darbu?

— Tas izpaužas tādējādi, ka prezidentūra ietver sevī noteiktas palīdzības un koordinācijas funkcijas attiecībā pret pārējām ES dalībvalstīm. Prezidentūras pārstāvjiem dažkārt jākoordinē kopējie spriedumi un jāuzstājas ES vārdā. Darba ir pietiekami. Šai sakarā jāatzīmē arī daudzie ar ES saistītie pēdējo mēnešu politiskie procesi Latvijā.

— Kā zināms, ES valstis ar īpašu interesi sekoja mūsu valsts referendumam par Pilsonības likuma labojumiem. Kāds ir jūsu viedoklis par referenduma rezultātiem?

— Par referenduma rezultātiem atzinīgi izteicās daudzi gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas izsaka pilsoņu vairākuma apņēmību sekmēt sabiedrības integrāciju Latvijā. Tas būs ļoti nozīmīgs ieguldījums sabiedrības stabilitātes nodrošināšanā. Referendumā Latvijas tauta apliecināja eiropeisku vērtību orientāciju, un es to, protams, varu tikai apsveikt.

— Vai arī Austrijai ir pazīstama minoritāšu problēma?

— Tikpat kā nav. Arī mūsu valstī, pārsvarā robežteritorijās ar Slovēniju un Horvātiju, dzīvo mazākumtautības, kurām ir noteikts likumīgs statuss. Austrijā dzīvo arī ārzemnieki, kas ieradās pie mums kā viesstrādnieki septiņdesmitajos gados, kad Austrijā nepietika darbaspēka. Vairākums no viņiem nav naturalizējušies tādēļ, ka vēlas saglabāt savas izcelsmes valsts pilsonību. Daudzi izšķīrušies par Austriju un naturalizējušies. Ārzemnieku skaits Austrijā kopumā tomēr ir krietni mazāks nekā Latvijā.

— Kā jūs vērtējat Austrijas un Latvijas ekonomiskās attiecības un to attīstības tendences?

— Šīs attiecības attīstās ļoti konsekventi un dinamiski. Uz relatīvi nelielas bāzes pamata pēdējos gados ekonomiskā sadarbība pieaugusi par 60–70% gadā.

— Kā, jūsuprāt, norit Latvijas virzība uz Eiropas Savienību, tā teikt, skatoties no malas? Latvijā, mūsu pašu vidū, par to ir sastopami dažādi viedokļi un vērtējumi.

— Vispirms jāatzīst, ka Latvija spērusi nopietnus soļus pretī Eiropas Savienībai. Gan ekonomikas jomā, gan arī pārveidojot savu likumdošanu un sabiedrību atbilstoši ES kritērijiem. Sīkāk es par to negribētu izteikties. Jo pašlaik tiek gatavots Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Latviju, tas tiek gaidīts novembra sākumā. Un es nevēlētos aizsteigties priekšā ar savu personīgo viedokli. Tas, ko esmu dzirdējis, ļauj izteikt pieņēmumu, ka šis ziņojums būs Latvijai ļoti labvēlīgs un iedrošinošs.

— Kā rit darbs jūsu vēstniecībā? Ir pagājis apmēram gads kopš tās atklāšanas.

— Sākums laikam gan ir bijis grūtākais — līdz tika radīta organizatoriskā bāze. Nākotnē jau daudz kam vajadzētu būt vienkāršāk. Vēstniecība gan joprojām atrodas pagaidu telpās. Es tomēr ceru, ka samērā drīz būsim atraduši piemērotas darba un rezidences telpas.

— Taču Austrijai ir vēstniecības arī Igaunijā un Lietuvā. Nav nemaz tik daudz valstu ar šādu praksi, īpaši starp nelie1ām valstīm.

— Jums taisnība. Jo zīmīgāk tas ir tādēļ, ka Austrija kā maza valsts attiecībās ar Austrumeiropu tradicionāli vairāk orientējas uz kaimiņvalstīm un tām valstīm, ar kurām pastāvējušas īpašas vēsturiskas saiknes. Vēstniecību atklāšana Baltijā apliecina Austrijas lielo interesi par Baltijas valstīm.

— Ko jūs vēlētos piebilst, varbūt ko pavēstīt vai novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem

— Abas mūsu valstis svin savus valsts svētkus gandrīs vienā laikā, abām šīs svētku dienas, kā jau lielākai daļai pasaules valstu, saistītas ar valstiskās neatkarības iegūšanu. Es vēlos arī latviešu tautu apsveikt gaidāmajos valsts svētkos un novēlēt jūsu valstij vislabākos panākumus saimnieciskajā un sabiedriskajā jauncelsmē ceļā uz Eiropas Savienību.

Austrija ir augsti attīstīta valsts Viduseiropā. Teritorijas ziņā (83 859 kvadrātkilometri) Austrija ir nedaudz lielāka par Latviju, tajā ir divarpus reižu vairāk iedzīvotāju (pēc 1996. gada datiem — 8 miljoni). Tādējādi Austrijā ir apmēram divreiz lielāks iedzīvotāju blīvums nekā mūsu valstī — caurmērā 95 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Austrija ir augsti attīstīta industriāli agrāra valsts. Tās nacionālais kopprodukts kopš 80. gadu vidus pieaudzis trīskārt —no 65 174 miljoniem ASV dolāru līdz 196 549 miljoniem. Caurmērā uz katru iedzīvotāju pieaugums bijis no 8 623 ASV dolāriem līdz 24 823 dolāriem. Rūpniecības proporcijas indekss (par 100 vienībām pieņemot 1990. gada līmeni) Austrijā ir audzis no 83 vienībām 1985. gadā līdz 108 vienībām deviņdesmito gadu vidū. Savukārt austriešu pirktspējas indekss šajā laikā audzis no 90 uz 119 vienībām. Jāņem arī vērā, ka Austrijas nacionālās valūtas attiecība pret dolāru kopš 80. gadu vidus gandrīz nav mainījusies.

Rūpniecībā nodarbināti 39,9% ekonomiski aktīvo austriešu, bet lauksaimniecībā — tikai 1,2% (1985. gadā — 8,8%). Austrijas galvenās eksportpreces ir metāla izstrādājumi, kas veido pusi no kopējā Austrijas eksporta apjoma. 13% veido ķimikālijas un 8% — tekstilpreces. Austrijas nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija ar 39% no valsts kopējā eksporta un 40% importa apjoma. Otra ir Itālija attiecīgi ar 8% un 9%, bet trešā lielākā eksportpartnere ir Šveice ar 6% no kopējā Austrijas eksporta apjoma. Importa jomā Austrijas trešā lielākā partnere ir Japāna ar 4% no kopējā Austrijas importa apjoma.

Nozīmīga loma Austrijas ekonomikā ir tūrismam — 90. gadu vidū šo valsti apmeklēja gandrīz 18 miljoni tūristu.

Austrijas iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par 0,7% gadā. 17,8% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Austriešu mūža ilgums caurmērā ir 79 gadi sievietēm un 73 gadi vīriešiem. Pilsētās dzīvo 56% austriešu, un viņu īpatsvars pieaug vidēji par 0,7% gadā. Savukārt laucinieku skaits ik gadu pieaug par 0,6% .

Izglītībai Austrijas valdība atvēl 5,1% no valsts nacionālā kopprodukta. Austrijā no katriem 100 000 iedzīvotājiem ir 2 647 studentes un 3 152 studenti. Uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem Austrijā ir vidēji 398 laikrakstu eksemplāri un 479 televizori. Austrijas parlamentā sievietes veido 23% no deputātu kopskaita.

Austrija kopš 1955. gada 14. decembra ir ANO locekle, bet kopš 1995. gada 1. septembra — Eiropas Savienības dalībvalsts. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Austriju tika nodibinātas 1992. gada 19. janvārī. Austrijas intereses Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dr. Antons Kozusniks.

Sākotnēji nenozīmīgā ārējā tirdzniecība starp Austriju un Latviju pēdējos gados attīstījusies sevišķi dinamiski. Latvija Austrijai kā tirdzniecības partnerei piedāvā veiksmīgas izaugsmes iespējas. Latvijas rūpniecība arvien labāk spēj nodrošināt Austriju ar Rietumu standartiem atbilstošām precēm par pieņemamām cenām. Nozīmīgākie piegādātāji ir 30 Latvijas un Austrijas kopuzņēmumi. Strauji palielinās arī Latvijas rūpnieciskā un iedzīvotāju pirktspēja. Laika posmā no 1992. līdz 1997. gadam Austrijas eksports uz Latviju palielinājies 7,5 reizes. Izvērtējot 1998. gada 1. ceturksni, šī pozitīvā tendence ir vēl izteiktāka.

Pērn Austrijas eksports uz Latviju pieaudzis par 38%, sasniedzot 265 miljonus Austrijas šiliņu. Pirmajos trīs 1998. gada mēnešos Austrijas piegādes, salīdzinoty ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, augušas par 81%. Visvairāk Latvijā ievests elektrisko un mehānisko mašīnu, sliežu un kafijas. Skaitliskā secībā 1997. gadu raksturo elektriskās un mehāniskās mašīnas — par 41 miljonu, medikamenti — par 39 miljoniem, sliedes — par 18 miljoniem, kafija — par 15 miljoniem Austrijas šiliņu. Sekojoši var uzskaitīt metāla, papīra, tekstila izstrādājumus, apgaismes ķermeņus, vieglās automašīnas, ābolu sulas koncentrātu un krāsas.

Austrijas imports no Latvijas kopumā veido 129,4 miljonus Austrijas šiliņu. Importa pieaugums 1996./1997. gadā bija 89%. Visvairāk Latvija uz Austriju eksportējusi tekstilizstrādājumus (38 miljoni), finieri (28 miljoni), metāllūžņus (14 miljoni), tekstilmateriālus (12 miljoni) un kurpes (5 miljoni Austrijas šiliņu). Šīs pozīcijas raksturo ievērojams apjoma pieaugums.

Austrijas un Latvijas labās sadarbības apliecinājums bija arī Austrijas Lielās zelta goda zīmes pasniegšana Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektoram Voldemāram Gavaram šā gada 1. oktobrī, apbalvojumu pasniedza Austrijas vēstnieks Latvijā Dr. Antons Kozusniks. Augsto Austrijas valsts apbalvojumu Voldemāram Gavaram piešķīris Austrijas prezidents Dr. Tomass Klestils par būtisku ieguldījumu Austrijas un Latvijas ekonomisko attiecību veiksmīgā un dinamiskā attīstībā . Īpaši Austrijas puse uzsvērusi Voldemāra Gavara lomu informatīvo un ekonomisko sakaru veicināšanā starp mūsu valstīm, viņš organizējis četras Austrijas ekonomiskās misijas Latvijā un vienu paša vadīto mūsu valsts ekonomisko misiju Austrijā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors