Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 6 izraksts

Rīgā 2001.gada 6.februārī

44.§

Koncepcija nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģošanas sektorā

Par koncepciju nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģošanas sektorā

Apspriešanā piedalījās: A.Gorbunovs, A.Požarnovs, G.Bērziņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmas kuģošanas sektorā koncepciju.

2. Finansu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2001.gada 1.maijam:

2.1. izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu tonnāžas nodokļa ieviešanai, iekļaujot to 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketē;

2.2. izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", iekļaujot to 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

3. Satiksmes ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā līdz 2001.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā Jūras kodeksa projektu.

4. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finansu ministriju un Satiksmes ministriju izstrādāt un noteiktā kārtībā līdz 2001.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", iekļaujot to 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Situācija Latvijā

Pēc Latvijas Kuģu reģistra informācijas, Latvijas tirdzniecības flote pēdējos 5 gados samazinājusies par 43%. Pēc Latvijas Jūrnieku reģistra informācijas, Latvijas Jūrnieku reģistrā ir reģistrēti 23 tūkstoši cilvēku, kas saņēmuši jūrnieku grāmatiņas.

Neatrodot pietiekamas un piemērotas darba iespējas uz kuģiem ar Latvijas karogu, Latvijas jūrnieki meklē darba iespējas ārvalstīs un to skaits sastāda apmēram 6-8 tūkstošus. Rezultātā Latvijas budžets no neieņemtajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumiem zaudē ap 30 milj. latu gadā.

Kuģošanas uzņēmumi, izmantojot ārvalstu nodokļu politiku priekšrocības, pārvietojot savu, ar kuģošanu saistīto saimniecisko darbību uz ārzemēm ("ērto" kuģu reģistra zonām), nodokļu maksājumus Latvijas budžetā ir samazinājuši aptuveni trīs reizes. Tā, piemēram, "Latvijas kuģniecība" 1992. gadā valsts un pašvaldību budžetos maksāja Ls 21 milj., 1996. gadā tikai Ls 7,9 milj. (LK informācija).

2. Situācija pasaulē

Sākot ar 70. gadiem, tradicionālās Eiropas kuģošanas valstis (Nīderlande, Anglija, Norvēģija, Zviedrija, u.c.) saskārās ar problēmu, ka šo valstu kuģošanas uzņēmumi, izmantojot "ērto" reģistru (Panama, Libērija, Kipra u.c.) un nodokļu brīvo zonu pakalpojumus, ievērojami samazināja savu ar kuģošanu saistīto saimniecisko darbību Eiropas valstīs un pārvietoja savus kuģus un ievērojamu daļu savas krasta uzņēmējdarbības uz ārvalstīm. Šobrīd "ērto" reģistru jeb atlaižu režīmā strādā 60% no pasaules flotes. Kā atbildes pasākumi ES valstīs tika ieviestas dažādas nodokļu atlaižu shēmas, kuģu nodarbināšanas un iegādes subsīdijas, tika izveidoti starptautiskie un otrie reģistri, kas darbojās kā "ērtie" reģistri (Vācija, Nīderlande, Norvēģija un citas valstis izveidoja otros reģistrus un sniedz ievērojamu valsts palīdzību kuģošanas nozarei). Zviedrija, izmantojot dotāciju politiku, gadā sniedz 400 milj. SEK lielas subsīdijas 141 kuģošanas uzņēmumam, kuri operē ar 202 kuģiem.

ES, vēloties harmonizēt atlaižu sniegšanas mehānismus Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences principu ievērošanu, izstrādāja vairākus dokumentus, kas regulē jūrniecības sektora attīstību Eiropas Savienībā. Jau 1994. gadā tiek pieņemts Eiropas Kopienas dokuments "Par jauno kuģošanas stratēģiju" , kur tiek konstatēts, ka Eiropas Kopienas valstis strauji zaudē savu tirdzniecības floti un ka nepieciešamas valstu atbalsta politikas šim sektoram. Kā gala dokumentu 1997. gada maijā Eiropas Savienības Komisija pieņem vadlīniju "Savienības vadlīnijas valsts palīdzībai jūras transportā", ko izstrādāja ES Transporta ģenerāldirektorāts un kas ir pamatdokuments Eiropas Savienības valstu izstrādātām nacionālām kuģošanas atbalsta politikām. Eiropas Savienības valstu nacionālās kuģošanas politikas ir balstītas uz nacionālo nodokļu sistēmu pārskatīšanu kuģošanas uzņēmumiem, piemērojot ienākumu un sociālo nodokļu "0" likmes vai ievērojamas nodokļu kompensācijas.

Kuģošanas politika ir pieņemta un darbojas Nīderlandē, un šīs politikas rezultātā no 1996.-1997. gada beigām Nīderlandes kuģu reģistrā bija atgriezušies 150 kuģi.

2. "Kuģošanas politikas koncepcijas" īss izklāsts

Kā galvenais iemesls kuģu un kuģošanas uzņēmumu aizplūšanai no valsts ir nodokļu noteikumu atšķirības starp "ērto" karogu (Kipra, Panama, Libērija, u.c.) un "tradicionālo" nodokļu sistēmu valstīm.

Tradicionālās metodes kuģu un kuģošanas uzņēmumu saglabāšanai valstī ir dažāda veida subsīdiju un nodokļu atlaižu shēmas. Kā veiksmīgākā šobrīd darbojas Nīderlandes "Jaunā kuģošanas politika", kas pamatā izmantota arī Satiksmes ministrijas izstrādātajā "Kuģošanas politikas koncepcijā".

"Kuģošanas politikas" mērķis ir izveidot Latvijā konkurētspējīgus apstākļus kuģošanas nozares attīstībai ar apakšmērķiem izveidot Latviju par Baltijas reģiona kuģošanas aktivitāšu centru, paaugstināt kuģošanas nozares ieguldījumu Latvijas budžeta ieņēmumos un veicināt jūrniecības izglītības attīstību Latvijā.

Prognozējamais rezultāts ir kuģošanas un ar to saistīto nozaru uzplaukums Latvijā, ienākumu pieaugums Latvijas budžetā, kuģošanas uzņēmumiem pārceļot savu uzņēmējdarbību Latvijā, radot darba vietas sauszemes struktūrās, kā arī jūrnieku darba vietu pieaugums Latvijas teritorijā.

Prognozētos rezultātus, kā tas norādīts Satiksmes ministrijas iesniegtajā dokumentā "Kuģošanas politikas koncepcija", ir iespējams sasniegt tikai pie noteiktiem apstākļiem - izveidojot uzņēmējiem labvēlīgus apstākļus kuģošanas uzņēmumu darbībai Latvijas teritorijā ar īpašu nodokļu atlaižu kompleksu.

3. Nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu modelis

3.1. Uzņēmumu ienākuma

nodokļa atlaide:

Problēma: "ērto" karogu valstis piedāvā citu valstu uzņēmumiem reģistrēt savus kuģus un veikt uzņēmējdarbību savā teritorijā uz zemiem vai nulles līmeņa nodokļu noteikumiem.

Esošā situācija: visi lielāko Latvijas kuģošanas uzņēmumu kuģi ir reģistrēti "ērto" karogu valstīs. Ienākumi valsts budžetā no uzņēmumu ienākuma nodokļa šobrīd ir nulles līmenī.

Atlaides mērķis: stimulēt kuģošanas uzņēmumus veikt ar kuģošanas uzņēmējdarbību saistītās aktivitātes Latvijas teritorijā.

Prognozējamais tiešais rezultāts: Latvijas kuģošanas uzņēmumi savu uzņēmējdarbību pārnesīs uz Latvijas teritoriju. Veidosies jauni kuģošanas uzņēmumi Latvijas teritorijā, ne "ērto" karogu valstīs. Latvija kļūs par pievilcīgu vietu reģiona kuģošanas uzņēmumiem, kuru valstīs nav tik pievilcīgas nodokļu politikas. Kuģošanas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā kļūs stabili un viegli prognozējami.

3.2. Ar darbaspēka izmantošanu saistītās nodokļu atlaides *

Problēma: kuģošanas uzņēmumi, pārreģistrējot kuģus citās valstīs, vairs nav darba devēji. Darba devējs ir ārvalstu uzņēmums. Līdz ar to netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Topošajiem speciālistiem, neatrodot piemērotas darba vietas Latvijā, ir vai nu jāmeklē darbs ārvalstīs, vai arī jāmaina profesija. Šī situācija atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz jūrniecības zinību turpmāko attīstību.

Esošā situācija: visi lielāko Latvijas kuģošanas uzņēmumu kuģi ir reģistrēti "lēto" karogu valstīs. Ienākumi Latvijas budžetos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumiem šobrīd ir nulles līmenī.

Atlaides mērķis: stimulēt kuģošanas uzņēmumus reģistrēt kuģus zem Latvijas karoga un nodarbināt Latvijas jūrniekus.

Prognozējamais tiešais rezultāts: darba devēja - kuģošanas uzņēmuma - ar darbaspēka izmantošanu saistītās izmaksas tiks samazinātas, nosakot, ka neatkarīgi no jūrnieka faktiskās darba algas nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā no summas Ministru kabineta noteikto divu minimālo mēnešalgu apmērā.

* Jau šobrīd, pēc pastāvošās likumdošanas, visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jādeklarē visi savi ienākumi, kas gūti ārzemēs, un atbilstoši jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tomēr jūrnieki, izmantojot dažādus paņēmienus, izvairās veikt šos maksājumus un pašvaldību budžeti šos ienākumus faktiski nesaņem. Arī VID vēl nav ieviesta sistēma, kas ļautu iekasēt šos līdzekļus piespiedu ceļā. Ieviešot atlaidi pašvaldību budžetos, izmaiņas nenotiks.

4. Valsts izvirzāmie noteikumi atlaižu saņemšanai

Prasības uzņēmumam, izmantojot tonnāžas nodokļa metodi:

1) jābūt reģistrētam Latvijā,

2) jābūt kuģa īpašniekam vai arī jāpierāda, ka kuģis atrodas tā valdījumā (pilnā menedžmentā - operatīvajā un tehniskajā),

3) uzņēmumam ir jāatdala visas aktivitātes, kas nav saistītas ar kuģa ekspluatāciju,

(Atlaides tiek izsniegtas uz 10 gadu periodu un uz konkrētu kuģi)

4) uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Finansu ministriju, kurā uzņēmums apņemas 10 gadus no parakstīšanas brīža nemainīt uzņēmējdarbības formu un neatteikties no tonnāžas nodokļa.

Prasības uzņēmumam, saņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļa un obligāto sociālo maksājumu atlaides par uz Latvijas karoga kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem:

1) uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijā,

2) jābūt kuģa īpašniekam vai arī jāpierāda, ka kuģis atrodas tā valdījumā (pilnā menedžmentā - operatīvajā un tehniskajā),

3) uzņēmuma kuģiem jābūt reģistrētiem Latvijas kuģu reģistrā,

4) kuģu kapteiņiem un vecākajiem mehāniķiem ir jābūt Latvijas rezidentiem,

5) uzņēmējs nodrošina prakses vietas Latvijas jūrniecības mācību iestāžu kadetiem,

6) uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Finansu ministriju, kurā uzņēmums apņemas 10 gadus no parakstīšanas brīža nemainīt uzņēmējdarbības formu.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores
 Ausma Aldermane,  Dace Bebre