Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 14. un 15. oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Šodien man ir patiess gandarījums par to, kas noticis. Vispār ir jau arī neviltots prieks par visiem kolēģiem 6. Saeimā, arī par tiem, kas cieta neveiksmi 7.Saeimas vēlēšanās, jo esam pratuši atrast kopīgu valodu, turpinām strādāt pie likumu pieņemšanas un velti netērējam laiku.

Tieši tāpēc ir šis īpašais gandarījums par to, ka trešajā lasījumā beidzot izdevās pieņemt Satversmes grozījumus, jo neslēpšu — mūsu apvienības pamatuzdevums ir aizstāvēt latviešu tautu un, protams, latviešu valodu. TB/LNNK priekšlikums bija iekļaut 4. pantā normu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Es pateicos visiem kolēģiem Saeimā, kas mūs atbalstīja, un nu tas ir noticis — Latvijas Republikas pamatlikumā — Satversmē — iekļauta pilnīga latviešu valodas aizsardzība, un noteikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Var jau būt, ka tas šodien neliekas tik svarīgi, bet, skatoties nākotnē, tam ir liela nozīme.

Atliek vien cerēt, ka varbūt izdosies vienoties ar pārējiem kolēģiem un ka mēs arī Izglītības likumu pieņemsim trešajā lasījumā, jo neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu izdarīt. Un, ja ļoti izdosies, un mēs darīsim visu, lai trešajā lasījumā tiktu pieņemts arī Valsts valodas likums. Jā, mēs darīsim visu, lai tas tā būtu, bet garantēt neko nevar. Mēs sāksim sarunas par Izglītības likuma pieņemšanu trešajā galīgajā lasījumā, jo tādējādi mēs piedalīsimies šajā turpmākajā procesā. Lai kādi arī būtu tautas nobalsošanas rezultāti, tomēr lielā latviešu tautas daļa, kas piedalījās tautas nobalsošanā un balsoja "par", uzliek atbildību, lai mēs rūpētos par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu Latvijā.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija): Es gribētu runāt par dažiem likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti. Kopumā, protams, ir krietni pastrādāts un pieņemti daudzi likumi, un, ja tik labvēlīgs darba režīms būtu bijis arī pirmsvēlēšanu laikā, manuprāt, mums šodien būtu jāstrādā daudz mazāk.

Viens no otrajā lasījumā izskatītajiem likumprojektiem bija par muitas nodokli, kuru kolēģi, deputāti atbalstīja. Tātad, ieviests ievedmuitas tarifs arī margarīnam, un tas, es domāju, nedaudz uzlabos situāciju, kas saistīta ar sviesta uzkrājumiem mūsu valstī. Bet, protams, tas nav galīgais lasījums — tur ir vēl daudz jādara, it īpaši pie tā, lai mēs varētu vairāk eksportēt mūsu sviestu.

Būtisks likumprojekts, kas tika pieņemts otrajā lasījumā, ir par ienākuma nodokli, kuram tika iesniegti ļoti daudzi Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi. Vairākus no tiem Saeima atbalstīja, bet vairāki diemžēl netika pieņemti, un tie skars diezgan daudzus cilvēkus, jo ienākuma nodoklis faktiski palielināsies gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Tātad — ļoti daudzus, īpaši mazākos un individuālos uzņēmumus, jo viņiem šis ienākuma nodoklis būs jāmaksā. Mūsu priekšlikums paredzēja, ka šīs kategorijas no ienākuma nodokļa būtu jāatbrīvo. Tie varētu būt lauksaimnieki jeb mazie zemnieki, kuru ienākumi ir līdz 3000. Šos atbrīvojumus neizdevās saglabāt, bet šeit arī varēja būt individuālā darba darītāji, visi tie, kas dzīvo laukos vai mazpilsētu tuvumā. Tie visi, mūsuprāt, būtu atbrīvojami no ienākuma nodokļa, lai varētu mēģināt kaut ko darīt, attīstīt un veidot, un tā būtu bāze uzņēmējdarbībai nākotnē.

Vēl viens būtisks priekšlikums paredzēja ar ienākuma nodokli neaplikt koksnes un citus atkritumus, ko izmanto enerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Diemžēl arī tas netika atbalstīts un pieņemts, un tas mūsu uztverē atkal rada problēmas ar mūsu iekšējiem resursiem, kurus varētu izmantot, un daudzi uzņēmumi to noteikti darītu un pārvērstu tos enerģijā. Bet mēs atkal turpināsim to ievešanu no ārzemēm, maksāsim par mazutu un citiem kurināmajiem un neveicinām atkritumu, sevišķi koksnes atkritumu, kuru mums ir ļoti daudz, izmantošanu enerģijas ražošanai, kas mums ir ļoti vajadzīga.

Gandarī tas, ka tomēr palika mūsu iesniegtā norma, kas nosaka, ka no šī nodokļa atbrīvojami uzņēmumi, kas atbalsta un sūta studēt studentus. Šīs, mūsuprāt, bija būtiskākās lietas, pie kurām arī mēs esam strādājuši diezgan daudz un kas daļēji tika pieņemtas arī parlamentā.

A.Seiksts

(frakcija "Latvijas ceļš"): Vienā jautājumā es piekrītu J.Dobeļa kungam — šodien tiešām ir vēsturiska diena, varētu pat teikt — svētki. Latviešu tauta un viņas priekšstāvji nav tik sašķelti, kā kādreiz mēs par to runājām. Tas ko Satversmes sapulce nevarēja izdarīt 1922. gadā, tas ko nevarēja izdarīt četri parlamenti brīvvalsts laikā pirms Otrā pasaules kara, tas ko neizdarīja 5. Saeima, šodien ir noticis. Jāsaka godīgi, negribu lielīties, bet man šķiet, ka īpašs prieks ir par to, ka tieši Cilvēktiesību komisija bija tā, kas pirms pāris gadiem sāka virzīt šo jautājumu. Pēc mūsu lūguma Saeima izveidoja īpašu komisiju, mēs uzaicinājām komisijas darbā iesaistīties arī juristus, un šobrīd man ir gandarījums, ka šī sadaļa, pirmkārt, nav pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, un otrkārt, priecājos kopā ar visiem deputātiem un negribu piekrist J.Dobeļa kungam, ka tikai "Tēvzemei un Brīvībai" aizstāv valsts valodu. Visi 74 Latvijas tautu priekšstāvji šodien nobalsoja par to, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Šī norma nav tikai deklaratīva frāze — tai ir milzīga nozīme gadījumā, ja situācija kaut kādā veidā varētu sarežģīties vai parādītos doma par vēl vienas valsts valodas ieviešanu praksē. Tagad juridiski tas faktiski ir neiespējami, un es par to varu tikai priecāties. Šim vēsturiskajam solim šodien bija gan starptautiskais, gan iekšējais aspekts. Starptautiskais aspekts ir tas, ka mēs nostāsimies blakus valstīm, gandrīz visas no kurām ir Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē, kuru konstitūcijās ietvertas arī cilvēktiesības. Ar to mēs būsim simpātiskāki demokrātiskajai Eiropai. Savukārt iekšējais aspekts, manuprāt, ir vēl svarīgāks, jo nu mums beidzot it kopsaucējs, pēc kura vadīties gan likumdevējam, gan izpildvarai, gan ierēdņiem, gan tiesu varai. Proti, ja kādi likumi nonāk kolīzijā, ir noteiktas normas, pēc kurām varēs vadīties cilvēktiesību sfērā.

Gribu uzsvērt arī to, ka esmu pateicīgs visiem deputātiem, kas balsoja par, kas piedalījās un organizēti strādāja pie šī jautājuma. Arī ar nākamajiem likumiem — Izglītības likumu un Valsts valodas likumu — jāpanāk, lai tiktu nostiprināta latviešu valodas vieta, loma, un tās statuss, un šeit nekādas jaunas rekomendācijas mēs nedrīkstam pat apspriest. Jāizdara tas, ko mēs varam izdarīt, proti, no vienas puses — būt simpātiskiem demokrātiskajai sabiedrībai, no otras puses — rūpēties un sargāt lielāko vērtību — mūsu valodu, tajā pašā laikā sekmējot arī sabiedrības integrācijas problēmu risināšanu.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): 1998. gada 15. oktobris tiešām ieies Latvijas vēsturē ar to, ka šajā datumā Latvijas Republikas 6. Saeima pieņēma lēmumu papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar ļoti būtisku sadaļu par cilvēktiesībām, kā arī Satversmes līmenī noteica, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Lūk, dažas normas no pieņemtā Satversmes teksta. Tātad, 4. pants — valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru. Tālāk, 8. nodaļā par cilvēka pamattiesībām teikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem; visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā; valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu, nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam; ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, pildīt valsts dienestu; ikvienam ir tiesības arī uz īpašumu, kā arī citas normas, kas juridiski ir augstākas par jebkuriem likumiem mūsu valstī. Tādēļ šodienas lēmuma svarīgumu grūti pārvērtēt. Jā, taisnība, šis Satversmes grozījums nav ideāls, un vairākas lietas varētu vēlēties labākas, tomēr nenoliedzami pozītīvi vērtējams fakts, ka 6. Saeima spējusi šo lēmumu pieņemt un tam tiešām būs nopietnas sekas mūsu valsts tālākajā dzīvē. Vēl, runājot par šodienas Saeimas sēdi, var pieminēt to, ka parlaments pieņēmis veselu virkni būtisku likumu — jaunu Civilprocesa likumu, kas stāsies vecā Civilprocesa kodeksa vietā, likumu par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu, Alkohola aprites likumu, sakārtoja Korupcijas novēršanas likumu, kurā iestrādāti konkrēti ierobežojumi valsts amatpersonām valsts mantas izmantošanā. Šodien gan tikai otrajā lasījumā likumā par privatizācijas sertifikātiem tika noteikts, ka politiski represētām personām tie sertifikāti, kurus tās saņēmušas par izsūtījumā pavadītajiem gadiem, būtu kompensējami naudā atbilstoši to nominālvērtībai. Šai normai vēl jāizdzīvo trešais lasījums, kur tai acīmredzot būs dažādi uzbrukumi. Bet pagaidām otrajā lasījumā tā ir palikusi.

Diemžēl Saeimas sēdē neizpalika arī daži nepatīkami starpgadījumi, un kā vienu šādu noteikti var minēt deputātu darba nodrošinājuma likumu nodošanu komisijām. Šeit jāpasaka skaidri, ka šāda jautājuma skatīšana nav atbilstoša valsts ekonomiskajai situācijai, jo ļoti daudzi cilvēki dzīvo uz izmisuma robežas. Bet pats sapīgākais ir tas, ka šo jautājumu šobrīd mēģina skatīt 6. Saeima, un tas ir tikai nedaudz vairāk kā vienu nedēļu pēc 7. Saeimas vēlēšanām. Es ļoti ceru, ka deputātiem pietiks veselā saprāta no šī likumprojekta vēlākas izskatīšanas stadijas atteikties.

Ļoti īsi runājot vēl par norisēm ārpus Saeimas plenārsēdēm, varu minēt, ka uz trešo lasījumu tiek gatavots Izglītības likums, tāpēc gribu akcentēt jautājumu par ticības mācības saglabāšanu Latvijas skolās, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā atbilstoši Latvijai tradicionālo baznīcu viedoklim. Diemžēl, ejot uz trešo lasījumu, parādījās virkne nepatīkamu un bīstamu tendenču. Ļoti gribētu, lai 6. Saeima saglabātu ticības mācību tā, kā tā pati to ieviesa. Un tad lai uz 7. Saeimas deputātu sirdsapziņas paliek tas, vai viņi izdara kaut kādas izmaiņas, ja tiešām uzskata, ka bez tām nevarētu iztikt un ka gribētu šo ticības mācību no skolām dabūt ārā. Es tomēr uzskatu, ka ticības mācības skolās jāsaglabā.

D.Turlais

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Arī man jāpiekrīt, un es bez šaubām piekrītu tam, ka šodien pieņemts svarīgs lēmums — grozījumi mūsu Latvijas valsts konstitucionālajā likumā — Satversmē un ieviesta īpaša — 8. nodaļa, kas aizstāv vispārējās cilvēktiesības. Tas ir arī liels mūsu frakcijas darbs, jo tieši DPS bija tā, kas iestājās par šīs sadaļas ieviešanu un iesniedza to Saeimā. Jātzīmē mūsu deputāta I.Bišera darbs, kurš ieguldījis lielu darbu šīs sadaļas tapšanā. Tas, protams, ir nopietns un valstij svarīgs notikums, kas atstās ietekmi uz vairākiem gadiem.

Vēl, runājot par Saeimas darbu tās palikušo pilnvaru laikā līdz 2. novembrim, es neesmu pārliecināts par to, ka nepieciešams to forsēt un uzņemties kaut kādas saistības un likumu skaitu, kas noteikti 6. Saeimai jāpieņem. Manuprāt, gan šai Saeimai, gan arī jaunievēlētajai — 7. Saeimai, un arī visām nākamajām Saeimām būs viens un tas pats uzdevums, tas ir, likumu pieņemšana. Tas ir Saeimas darba galvenais produkts, un svarīgākais kritērijs, acīmredzot, ir likumu kvalitāte, ne tik daudz kvantitāte. Te jau arī mani kolēģi iepriekš runāja, ka pieņemta vesela virkne ļoti svarīgu likumu, bet tajā pašā laikā, kad mēs īsā laikā pieņemam daudzus likumus, manuprāt, tie zaudē savu kvalitāti, un nākotnē tas var radīt problēmas izpildvarai to realizācijai dzīvē. Kā vienu no piemēriem es noteikti atzīmētu Nacionālo bruņoto spēku likumu. Domāju, ka man ir tiesības izteikties par to, jo no manu profesionālo zināšanu viedokļa un pieredzes varu apgalvot, ka šis likums nav kvalitatīvs. Tas tāds arī nevar būt, jo tieši valsts augstākās amatpersonas, kurām jau ar Satversmi noteikti zināmi pienākumi mūsu valsts drošības sfērā, nav izstrādājušas koncepciju, kas attiecīgajai valsts izpildvaras institūcijai jādara valsts drošības interesēs. Ar šo likumu daudzo drošību iestāžu rindā mēs vēl radām virkni institūciju un valsts dienestu, kuriem arī piemīt šīs pašas tiesības. Mēs vienkārši kļūstam smieklīgi pasaulē ar to, ka mazā valstiņā radām tik daudz drošības iestāžu, cik nevar atļauties pat lielvalstis, kas nosaka toni visā pasaulē. Manuprāt, tas notiek, pateicoties ir šim sasteigtajam darbam, un fakts ir tas, ka tas neprasa šo sasteigtību. Šis likums var gaidīt tā kvalitatīvo rādītāju sakārtošanu, un tad tas var tikt pieņemts kā likums.

Protams, ka no to deputātu un frakciju puses, kas vairs nestrādās 7. Saeimā, varētu būt dažādi viedokļi, bet es pieturos pie tā, ka darbs kopumā ir izdarīts, Saeima veikusi savu uzdevumu, un pēdējās dienās mēģināt forsēt un radīt Saeimai citu imidžu vai citu seju, kāda tā nav bijusi visu pilnvaru laikā acīmredzot nav nepieciešams. Domāju, ka esam nostrādājuši tā, kā šobrīd esam pratuši un spējuši, un mans vēlējums jaunajai Saeimai ir turpināt iesākto, un, protams, pakāpties vismaz vienu pakāpienu augstāk tieši kvalitatīvajos rādītājos, jo tas ir mūsu valsts un tautas interesēs.

I.Kreituse

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija): Laikam būtu nepieklājīgi, ja es savu uzrunu šodien nesāktu ar jautājumu par Satversmes grozījumiem, jo visi deputāti ļoti lielā sajūsmā stāstīja, ka tas ir ļoti labs darbs. Jā, piekrītu, darbs ir labs, bet es nebūt negribu noniecināt Latvijas Republiku, kas bija 20.–30. gados un kura dzīvoja ar Satversmi, kurā šādas sadaļas nebija. Tas varbūt nebija tas labākais, bet mēs nedrīkstam noliegt arī to periodu.

Otra lieta — jā, par valsts valodu ir atzīta latviešu valoda. Te teica — iebalsots ar 74 balsīm par. Bet, ja tam nebūs praktiska realizējuma, ar tādu pašu balsu skaitu perspektīvā var iebalsot arī ko citu. Balsojums un ieraksts uz papīra nenozīmē, ka tas notiks dzīvē. Tāpēc gribu atgādināt īpatnējo un saraustīto Ābiķa kunga uzvedību, kad Saeima nobalsoja par to, ka valsts valoda jālieto arī privātuzņēmēju lietvedībā un ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam valsts valodā jākārto visi dokumenti. Tad Dz. Ābiķa kungs lielā sašutumā atteicās vadīt likuma izskatīšanu. Tā kā te vēl ir jautājums, kā mēs realizēsim šo likumu dzīvē.

Man ir ļoti lielas bažas, ka 7. Saeimā, jo ir uzskats, ka 6. Saeima nevarēs šo Valsts valodas likumu izskatīt, tāpēc ka nepilda visas prasības, kuras uzstādījis van der Stūls un Ābiķa kungs, šis likums nebūs tāds, kas atbilstu Satversmes prasībām.

Gribu atzīmēt vēl vienu likumprojektu, kurā vakar notika īpatnēja sadursme starp "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputātiem, viņu ministru V.Makarova kungu un lielāko daļu Latvijas sieviešu un pensionāru. Tas ir jautājums par sociālo nodrošinājumu un Labklājības ministrijas prasību svītrot no īpašā pabalsta statusa vientuļos pensionārus. Šāda norma bija ierosināta, un likums paredzēja, ka vientuļais pensionārs var saņemt vēl atsevišķu pabalstu bez tā, kas jau ir. V. Makarova kungs bija kategoriski pret, un arī "Tēvzemei un Brīvībai" balsoja pret.

Vēl V.Makarova kungs bija izvirzījis kategorisku prasību — noraidīt Saeimas priekšlikumu, ka tiem bērniem, kuru vecāki ļaunprātīgi izvairās no alimentu maksāšanas, un valsts nevar šos vecākus piespiest veikt savus pienākumus, pati valsts arī uzņemas atbildību un izmaksā zināmu naudas summu.

Man bija ļoti žēl, ka tieši "Tēvzemei un Brīvībai", kas it kā ļoti aizstāv Latvijas bērnus un nacionālās intereses, bija tā, kas ierosināja to noraidīt, pasakot, ka viņiem jau tāpat viss esot un ka valsts to uzņemties nevarot. Ja jau valsts nevar nodrošināt, ka vecāki pilda savus pienākumus pret bērniem, tad tai jāuzņemas atbildība, bet tā nu iznāk, ka es šodien vairāk runāju par "Tēvzemei un Brīvībai".

Godīgi sakot, mani šokēju deputāta Jura Vidiņa uzvedība. Izrādījās, ka viņš Saeimas zālē paziņodams, ka ir vienīgais represētais, kategoriski paziņoja, ka ir pret to, ka represētajiem samaksā par tiem sertifikātiem, ko viņi saņēmuši par nometnēs pavadītājiem gadiem. Pamatojums bija tāds, ka represētie jau tāpat ir pieteikami labi finansiāli nodrošināti un ka viņiem jau daudz piemaksā pie pensijas, ko viņiem vēl vairāk vajag! Grūti izskaidrot, kāpēc tas tā notika un kāpēc bija šāda uzstāšanās, bet, manuprāt, gan jau paši represētie J.Vidiņa kungu satiks un viņam par to pajautās.

Vēl viena īpatnēja lieta, kas jāapskata un jānovērtē, ir tā, ka pret priekšlikumu samaksāt represētajiem par sertifikātiem nobalsoja vai tīšām nepiedalījās balsošanā visi pieci Tautas partijas deputāti — tie ir Dz. Ābiķis, J.Lagzdiņš, M.Vītols, A.Rugāte, kas sēdēja un smaidīja, izņēmuši balsošanas karti ārā, un arī A.Kiršteins, kurš vispār atstāja zāli. Tā ka jāprasa šiem cilvēkiem — kāpēc šāda rīcība?

Protams, bija vēl kāda ļoti īpatnēja lieta. Jā, vēlēšanas pagājušas, tāpēc nu var darīt, jo vairs nav jāsola. Tā tas bija par muitas nodokļiem, kurus mēs skatījām šajā sēdē. Mani ļoti pārsteidza K.Leiškalns, kurš pēkšņi uzskatīja, ka poligrāfijas izstrādājumiem nav vajadzīga ievedmuita. Tātad grāmatas — papīri, visi nāks iekšā, liniem, stiklam — tieši tas, kas visvairāk saistīts ar mūsu rūpniecību. Citām lietām, tas ir loģiski, ka nevajag, bet ir vesela rinda tādu momentu, kuriem ļoti grūti atrast izskaidrojumu. Mēs pat nonācām līdz tādam kuriozam — izrādās, ka stikla izstrādājumiem vajagot atcelt ievedmuitu tāpēc, ka mums esot daudz cilvēku, kuri nēsā brilles. Es kā briļļains cilvēks teicu, ka mēs , briļļainie, tomēr kaut kā piecietīsim, galvenais, lai mums attīstās stikla ražošana.

Tā kā redziet, lietas turpinās. Domāju, ka šis darbs 6. Saeimai jāpadara, jo ievēlēto deputātu uzvedība sāk radīt šaubas gan par Valodas likuma pieņemšanu, kādu to solīja pirms vēlēšanām, gan par sertifikātu likumu, gan arī par muitas tarifiem. Esmu pārliecināta, ka mēs vēl savu darbu padarīsim, un tad lai 7. Saeima labo un cilvēki vērtē.

Vēl gribu teikt — atcerieties 6. Saeimas sākumu, kad teica, ka nevarēs sastādīt jauno valdību, jo toreiz jau bija divi bloki. Kad skatos uz šodienu, man kā vēsturniecei tātad jāsaka: "Vai nepienāks Latvijā brīdis, kad mēs teiksim, cik tā 6. Saeima bija sakarīga, un kā tie septītie nevar savstarpēji vienoties!"

Saeimas preses dienests