Ministru kabineta rīkojums Nr. 122

Rīgā 2022. gada 22. februārī (prot. Nr. 9 23. §)

Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam

1. Apstiprināt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.

3. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām koordinēt un uzraudzīt attiecīgajos rīcības virzienos iekļauto pasākumu īstenošanu un ne retāk kā reizi pusgadā iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām:

3.1. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu – par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija";

3.2. Finanšu ministrijai – par 3. rīcības virzienu "Uzraudzība" un 4. rīcības virzienu "Preventīvie pasākumi";

3.3. Tieslietu ministrijai – par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija";

3.4. Iekšlietu ministrijai – par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas";

3.5. Ārlietu ministrijai – par 11. rīcības virzienu "Masveida iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas";

3.6. Finanšu izlūkošanas dienestam – par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana".

4. Iekšlietu ministrijai apkopot saskaņā ar šā rīkojuma 3. punktu saņemto informāciju un iesniegt to Finanšu sektora attīstības padomei.

5. Par plāna rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz 2022. gada 31. jūlijam iesniegt Iekšlietu ministrijā priekšlikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākumiem laikposmam pēc 2022. gada 31. decembra.

6. Iekšlietu ministrijai apkopot no atbildīgajām institūcijām saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2022. gada 31. decembra. Minētā plāna projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē līdz 2022. gada 15. septembrim.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 192. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Iekšlietu ministre M. Golubeva

(Ministru kabineta
2022. gada 22. februāra
rīkojums Nr. 122)

Plāns ir izstrādāts, aktualizējot ar MK 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprināto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam".

Plāna aktualizācija ir veikta, ņemot vērā 2020. gada nogalē pabeigtā Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojuma par 2017.-2019. gadu secinājumus. NRA ir apzināti un identificēti NILLTPF riski, vērtētas risku iestāšanās sekas un noteikti pasākumi šo risku mazināšanai. NRA ir analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem NILLN. NRA izstrādē piedalījās vairāk nekā 30 institūcijas, izmantots katras jomas iestāžu un ekspertu viedoklis, kā arī plaša spektra informācija un dati no FID, uzraudzības un kontroles institūcijām (piemēram, FKTK, VID), tiesību aizsardzības iestādēm, FM, TM, ĀM, IeM un citām kompetentajām iestādēm, kā arī no NILLTPFNL subjektiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem. NRA ziņojuma secinājumi tika apstiprināti FID Konsultatīvās padomes un FSAP sēdēs. Ar šo plānu tiek īstenota uz risku novērtējumu balstīta pieeja, lai nodrošinātu, ka pasākumi NILLTPFN vai mazināšanai ir atbilstoši apzinātajiem riskiem.

Lai plāna grozījumi būtu pārskatāmi, ņemot vērā plāna grozījumu skaitu, ir sagatavota jauna plāna redakcija.

Plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un ar MK 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprinātā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāns atbilst valdības prioritātēm, kas noteiktas Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, valdības rīcības plāna pasākumiem šīs deklarācijas īstenošanai. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu.

Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos NILL, TF un PF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Plāna pasākumi ir sagrupēti 11 rīcības virzienos atbilstoši MONEYVAL 5. kārtas novērtēšanā izmantotajiem FATF standartos nostiprinātajiem NILLTPFN sistēmas efektivitātes rādītājiem.

Plāna pielikumos atspoguļots papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins plānā paredzēto pasākumu īstenošanai, kā arī jau īstenoto plāna pasākumu rezultāti.

2020. gada 14. aprīļa MK sēdē tika izskatīts "Informatīvais ziņojums par Latvijas Republikas delegācijas uzdevumu izpildi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejā un Finanšu darījumu darba grupā". Informatīvais ziņojums (turpmāk – Ziņojums) tika sagatavots atbilstoši MK 2019. gada 17. jūlija rīkojumam Nr. 360, kas paredz izveidot Latvijas Republikas delegāciju ar uzdevumu pārstāvēt Latvijas intereses MONEYVAL un FATF veiktajos novērtēšanas procesos, demonstrējot Latvijas panākto progresu, tai skaitā piedaloties 2019. gada decembra MONEYVAL plenārsēdē, FATF 2020. gada pirmajā plenārsēdē un citās sanāksmēs šo procesu ietvaros, un iesniegt MK ziņojumu par delegācijas uzdevuma izpildi.

Ziņojumā tika sniegta informācija, ka 2019. gada decembrī MONEYVAL plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 rekomendāciju izpilde novērtēta kā pilnībā atbilstoša un 33 kā lielākoties atbilstoša.

Lai gan Latvijas normatīvais ietvars kopumā novērtēts kā atbilstošs visām 40 FATF rekomendācijām, būtiski norādīt, ka Latvija joprojām atrodas MONEYVAL pastiprinātajā uzraudzībā un Latvijai arī turpmāk jānodrošina regulāra ziņošana par progresu un sasniegtajiem rezultātiem NILLTPFN pasākumu ieviešanā. Latvija nākamo atskaiti MONEYVAL ir iesniegusi uz 2021. gada pirmo plenārsēdi.

Savukārt 2020. gada februārī FATF plenārsēdē tika izskatīts Latvijas iesniegtais efektivitātes progresa ziņojums, kas atspoguļo normatīvā ietvara efektīvu piemērošanu cīņā pret NILLTPF. Pēc efektivitātes ziņojuma izvērtēšanas eksperti apliecinājuši, ka visos desmit efektivitātes rādītājos, kas iepriekš vērtēti ar vērtējumu "zems" vai "vidējs", Latvija ir spējusi parādīt būtisku un pozitīvu rezultātu, kā arī demonstrējusi apņemšanos cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tādējādi stiprinot valsts drošību, labklājību, ilgtspēju un reputāciju.

Pateicoties Latvijas valdības, UKI, kā arī FID un TAI kopējiem centieniem un ieguldītajam darbam nepilnību novēršanā NILLTPFN jomā, FATF eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Lai gan izvirzītais mērķis - sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un nodrošināt Latvijas NILLTPFN sistēmas atbilstību starptautiskajām prasībām, ir sasniegts, iesāktais darbs ir jāturpina, tajā skaitā attiecībā uz FATF ekspertu sniegtajām rekomendācijām un turpmāk veicamajām darbībām katrā no rīcības virzieniem. Vienlaikus īpaši uzsvērts, ka Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība un resursi vietējās korupcijas apkarošanai un novēršanai.

Plānā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi:

1) uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības un koordinācijas platformas sēdes, ieviešot uz risku novērtējumu balstītu pieeju un samērīgas prasības uzraudzības un kontroles pasākumos, turpmāk notiks FM vadībā, pārņemot šo pasākumu no FID;

2) plānots veikt sabiedriskās domas aptauju / pētījumu, lai noskaidrotu atsevišķu mērķa grupu zināšanas un redzējumu par valstī īstenotajiem NILLTPF novēršanas pasākumiem un noteiktajām prasībām, kā arī par to piemērošanas efektivitāti;

3) tiks aktualizēts pozīcijas dokuments komunikācijai par valsts situācijas raksturojumu NILLTPFN jomā;

4) plānots integrēt Sankciju reģistru TIS un EMUS;

5) tiek izstrādātas NILLTPFN uzraudzības un kontroles institūciju pārbaužu pieejas (rokasgrāmatas) un tiek publiskoti pārbaužu veikšanas pamatprincipi;

6) plānots efektivizēt virtuālo valūtu maiņas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību atbilstoši identificētajam risku līmenim;

7) plānots izveidot finanšu pratības centru, nodrošinot apmācību plānveidīgu organizēšanu privātajam sektoram, NILLTPFN likuma subjektiem;

8) plānots pilnveidot IKS un likuma subjektu risku novērtējumus, t.sk. spēju identificēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem;

9) plānots uzlabot informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai, nodrošinot, ka NILLTPFNL noteiktā informācija klienta izpētei no valsts reģistriem ir pieejama vienuviet vai atbilstoši vienotiem standartiem;

10) plānots modernizēt FID stratēģisko un operacionālo analīzi, tajā skaitā nodrošinot savlaicīgu NILL tipoloģiju identificēšanu, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus;

11) plānots pilnveidot FID datu saņemšanas un analīzes, tostarp goAML, sistēmu, nodrošinot nepieciešamo datu iegūšanu un analīzi automatizētā veidā;

12) plānots stiprināt elektronisku informācijas apmaiņas risinājumu pielietošanu starp FID un TAI;

13) plānots veikt regulārus pasākumus FID digitālo informācijas resursu un datu apmaiņas kanālu aizsardzības nodrošināšanai;

14) plānots veicināt ziņojumu par aizdomām par nacionālā predikatīva noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju skaita un kvalitātes pieaugumu;

15) plānots izstrādāt atgriezeniskās saites sniegšanas mehānismu attiecībā uz FID materiāliem un informāciju zināšanai, kas tiek nodota TAI;

16) plānots izveidot NILLTPFN jomas kompetenču centru ("AML Innovation Hub");

17) plānots izveidot vienotu tiesnešu, prokuroru, tiesu darbinieku, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju starpdisciplināros jautājumos mācību centru;

18) precizējot pasākumu formulējumus, to plānotos darbības rezultātus, rezultatīvos rādītājus un izpildes termiņus, nodrošināta visos rīcības virzienos vienotāka virzība uz plāna kopējo mērķu sasniegšanu un skaidrāki pasākumu izpildes novērtēšanas kritēriji. Vienlaikus vairākiem pasākumiem mainītas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes, vairāki pasākumi pārcelti uz tiem atbilstošāku rīcības virzienu.

Plāna izpildei ir nepieciešams papildus finansējums šādiem galvenajiem pasākumiem:

1) 68 619 euro 2022., 2023. gadā un turpmāk ik gadu TM (UR), lai nodrošinātu NVO sektora lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus;

2) 236 338 euro 2021.gadā, 886 834 euro 2022.gadā, 1 037 842 euro 2023.gadā un 191 000 euro turpmāk ik gadu TM (UR), lai nodrošinātu UR reģistru modernizāciju, pilnveidojot uz risku novērtējumu balstīto pieeju attiecībā uz PLG informācijas pārbaudi reģistrācijas procesā;

3) 108 433 euro 2022. gadā, 8504 euro 2023.gadā un turpmāk ik gadu TM (TA), lai nodrošinātu Kredītiestāžu likuma 131.¹ panta trešajā daļā noteikto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu un ieviešanu, veicot nepieciešamās izmaiņas EMUS un TIS;

4) 65 000 euro 2022. gadā TM (TA), lai sankciju reģistru integrētu TIS un EMUS, kas nodrošina sistēmu lietotājiem iespēju pārbaudīt personu atrašanos reģistrā;

5) 234 376 euro 2021. gadā, 250 000 euro 2022. gadā un turpmāk VID, lai stiprinātu resursu kapacitāti noziedzīgu nodarījumu efektīvā atklāšanā;

6) 97 692 euro 2022. gadā, 34 968 euro 2023.gadā un turpmāk VID, lai nodrošinātu ar riskiem pamatotu uzraudzību procesu, tai skaitā veicot pāreju no Nodokļu informācijas sistēmas uz Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu.

Kopumā plāna pasākumu finansējums ir:

1) samazināts par 1 436 379 euro 2021. gadā (precizētais plāns 6 420 813 euro);

2) palielināts par 963 856 euro 2022.gadā (precizētais plāns 9 191 809 euro);

3) palielināts par 1 180 486 euro 2023.gadā (precizētais plāns 7 288 437 euro);

4) palielināts turpmāk ik gadu par 331 844 euro (precizētais plāns 6 412 795 euro).

Plāns balstās uz sekojošiem starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem:

1) Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017.-2019. gadu;

2) "Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017.-2018.) kopsavilkuma ziņojums";

3) "Nacionālais terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.-2018.gadu" (papildināts 2019.gada jūlijā);

4) "Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski";

5) "Profesionālo pakalpojumu sniedzēju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ziņojums par 2017.-2018.gadu";

6) "Virtuālās valūtas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski";

7) "Eiropas Komisijas Pārnacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma ziņojums";

8) Šis plāns izstrādāts, lai turpinātu ieviest pasākumus atbilstoši saņemtajiem starptautisko organizāciju ieteikumiem, kas ietverti MONEYVAL ziņojumā, kā arī OECD un Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumos.

Plāns ir veidots ņemot vērā ar MK 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprinātā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam īstenošanas gaitā gūtos rezultātus.

Turpinot jau iepriekšējo valdību uzsākto, MK A.K. Kariņa vadībā ir panācis turpmāku progresu Latvijas NILLTPFN sistēmas pilnveidošanā. Atbilstoši valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktajam īstenojot finanšu sektora reformas un nodrošinot caurskatāmu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika izstrādāti un Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti – "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" un "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", kas iezīmē nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzības jomā. Ar šiem grozījumiem tika papildināts FKTK darbības mērķa tvērums, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus NILLTPFN jautājumos, kā arī mainīts FKTK pārvaldības modelis. Savukārt, Kredītiestāžu likumā tika precizētas tiesību normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot likvidācijas procesa uzraudzību un NILL kontroli. Tika izstrādāti un Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemti būtiski grozījumi NILLTPFNL, pārņemot AMLD V, kā arī veicot virkni būtisku grozījumu ar mērķi pilnveidot NILTPFN sistēmu, tostarp paplašinot ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem saturu, ieviešot likuma subjektu pienākumu iesniegt FID sliekšņa deklarācijas, kā arī precizējot ziņojumu veidlapu. Pamatojoties uz NILLTPFN likuma 31. pantu, 2019. gadā izstrādāti noteikumi, kas paredz MK deleģējumu noteikt kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī pieņemti noteikumi, kas paredz MK deleģējumu noteikt gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Vienlaikus tika izstrādāts un Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", lai nodrošinātu MONEYVAL ziņojumā ietvertās rekomendācijas par vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju izpildi. Lai atslogotu TAI un prokuratūras darbu un tieslietu sistēmu kopumā, sadarbībā ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisiju sagatavoti priekšlikumi grozījumiem KL, likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un KPL. Minēto grozījumu mērķis ir noziedzīgu nodarījumu, īpaši tādu, kas saistīti ar NILL, TF un PF, izmeklēšanas efektivitātes paaugstināšana. Lai ieviestu MONEYVAL ziņojumā sniegtās rekomendācijas un turpinātu stiprināt Latvijas NILLTPFN sistēmu, FSAP kā atbildīgā institūcija pieņem lēmumus un koordinē pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi. FSAP tiekas regulāri, lai diskutētu par nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī sekmētu to operatīvu īstenošanu. Lai reglamentētu kārtību, kādā notiek informācijas pieprasīšana un sniegšana no VID uzturētās politiski nozīmīgu personu datubāzes, tika pieņemti attiecīgi MK noteikumi. FID sadarbībā ar VDD ir izstrādājis Nacionālo terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumu. Lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību par UR reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un īstajiem īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu PLG, kā arī lai īstenotu MONEYVAL ziņojumā par Latviju sniegto rekomendāciju izpildi, atbilstoši grozījumiem NILLTPFNL UR ir tiesības, reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, prasīt papildu informāciju par PLG un lietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja tie netiek atklāti. Tāpat UR noteikts pienākums intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu TAI par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par PLG. Panākta vienošanās par VID atbalstu un elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu UR komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši likumā noteikto pienākumu atklāt savus PLG un tiks pakļauti vienkāršotās likvidācijas procedūrai bez tiesas iesaistes. Pastiprināta krimināltiesiskā atbildība par NILL atbilstoši ES noteiktajiem standartiem par NILL apkarošanu, izstrādājot grozījumus KL un NILLTPFNL. Lai veicinātu finanšu sektora sakārtošanu un MONEYVAL rekomendāciju ieviešanu, ĀM sadarbībā ar vairāk nekā 30 institūcijām gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir izstrādājusi būtiskus grozījumus starptautisko un nacionālo sankciju normatīvajā regulējumā, tai skaitā nodrošinot ANO DP rezolūcijās noteikto sankciju tūlītēju ieviešanu. Lai veicinātu komunikāciju un vienotu izpratni normatīvo aktu piemērošanā sankciju jomā, MK ir izveidojis Sankciju koordinācijas padomi, kurā visas iesaistītās institūcijas dalās ar zināšanām sankciju jomā. ĀM regulāri rīko informatīvus seminārus par sankcijām, ik mēnesi izdod informatīvo biļetenu, kā arī, izmantojot īpaši izveidotu elektroniskā pasta adresi, atbild uz valsts iestāžu un privātpersonu jautājumiem par sankcijām un to ietekmi uz uzņēmējdarbību. Īstenojot MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF, notiek izmeklētāju un prokuroru apmācības par kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem, izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un finanšu izmeklēšanas organizēšanā, kā arī apmācības specifisku TF noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai. Ciešākai Latvijas un ASV sadarbībai, lai veicinātu Latvijas TAI spēju efektīvi novērst un apkarot finanšu un ekonomiskos noziegumus, tostarp koruptīvās un NILL shēmas, noslēgts līgums, paredzot tiesnešu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un citu iestāžu speciālistu apmācības, kā arī seminārus un juridisko analīzi, lai noteiktu iespējas efektivizēt kriminālprocesu un stiprināt tiesiskumu. TAI kapacitātes paaugstināšana ļauj samazināt arī pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku sarežģītu ekonomisko un finanšu noziegumu lietās. Lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar NILL, TF un PF, ir izveidotas trīs papildu darba vietas NKMP, izstrādāti un pieņemti grozījumi NILLTPFNL, paredzot jaunu likuma subjektu kategoriju – personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās. Veikti sektorālie risku novērtējumi visos regulētajos sektoros un izstrādāti ar risku pamatoti to uzraudzības rīcības plāni. Izstrādātas iekšējās kārtības un vadlīnijas likuma subjektu pārbaudēm, kā arī vadlīnijas starptautiskajai sadarbībai.

2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi NILLTPFNL, kā arī grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.² pantā, kas paredz NILLTPFNL subjektiem iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu FID un VID, izmantojot vienotu kanālu – Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, kā arī veidot kopīgus divu veidu klientu izpētes rīkus.

Grozījumi NILLTPFNL izstrādāti, lai izpildītu plānā ietvertos uzdevumus.

Likums ir papildināts ar 17.¹, 17.² un 17.³ pantu, kas paredz divu veidu kopīgo klienta izpētes rīku ieviešanu – slēgtā un atvērtā –, lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu.

Pirmā modeļa – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu privāto klientu izpētes rīku un izmantot to vienas uzņēmumu grupas sastāvā vai vairāku likuma subjektu slēgtā grupā. Lai sniegtu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienas grupas sastāvā, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt licenci.

Otrs modelis – atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks – paredz, ka kopīgais klientu izpētes rīks vai daļa no tā tiks veidota kā kanāls, ar kura starpniecību likuma subjektiem iegūt informāciju neatkarīgi no tā, vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies. Likumā norādīts, kāda informācija ir apstrādājama atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā.

Kopīgie klientu izpētes rīki nodrošinās informācijas apmaiņu un radīs iespēju efektīvāk novērst NILLTPF, mazināsies arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē.

Šā likuma 17.¹, 17.² un 17.³ pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Likums papildināts ar IV² nodaļu "Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas iesniegšana".

Turpmāk informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā jāiesniedz tikai FID tīmekļvietnē. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.

Likums arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.

Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu iesaldēt līdzekļus, būs jānosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopija, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidrot rīkojuma apstrīdēšanas kārtību.

Līdz šim likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā FID izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji varēja apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

Turpmāk FID izdotos rīkojumus varēs apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc likuma subjekta vai valsts informācijas sistēmas pārziņa atrašanās vietas šajā likumā noteiktajos termiņos.

Grozījumi, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Vienlaikus tiek plānots būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu FID.

FID 2019. gadā noslēdza līgumu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC) par goAML ieviešanu FID. goAML ir pilnībā integrēts programmatūras risinājums, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas vienību izmantošanai, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas un ir viens no UNODC stratēģiskajiem risinājumiem cīņā pret finanšu noziegumiem, NILLTF.

GoAML sistēma aizstās līdzšinējo FID pamatsistēmu un e-ziņošanas sistēmu. FID pašreizējās sistēmas aizstāšana ar jaunu, starptautiskai praksei atbilstošu risinājumu ir ne tikai datu integritātes, drošības un konfidencialitātes nodrošināšana, vienlaikus tas ir iestādes analītisko procesu konfigurācijas projekts, ar kura palīdzību tiek nodrošināta FID procesu atbilstība starptautiskajiem standartiem.

2021. gada 17. augustā tika izdoti MK noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu". Tie paredz būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu FID, ieviešot goAML lietojumprogrammu, kas ir pilnībā integrēts programmatūras risinājums, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas dienestu vajadzībām un nodrošina datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas. Vienlaikus, veicinot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmas funkcionalitāti, tiks atcelta līdzšinējā paralēlās ziņošanas kārtība. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Ņemot vērā, ka atsevišķi plānotie pasākumi ietver sevī plašu personas datu apstrādi, tai skaitā publicējot personas datus internetā, plāna pasākumi īstenojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" noteikumiem.

Saskaņā ar VARAM Digitālās Transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam norādīto digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas par nozaru caurvijošām, integrējoties gandrīz visu jomu speciālistu ikdienā, t.sk. valsts pārvaldē, TAI strādājošajiem, tādējādi, īstenojot darbinieku apmācības, paralēli nozares specifiskajām prasmēm jāattīsta arī digitālās prasmes, nodrošinot, ka NILLTPFN jomā strādājošie speciālisti pilnvērtīgi ir spējīgi izmantot digitālās telpas, rīkus un ar tiem saistīto procesu iespējas.

Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar mērķu sasniegšanu, kas nosprausti vairākos citos politikas plānošanas dokumentos. Tie ir 2021. gada 3. jūnijā apstiprinātais Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam, Saeimā 2019. gada 26. septembrī apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija. Ar mērķi mazināt NRA identificētos riskus plāns ir saturiski harmonizēts arī ar citiem pašlaik izstrādē esošajiem politikas plānošanas dokumentu projektiem - "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022.gadam", organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu, "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2021.-2024.gadam". Plānā ir integrēti Finanšu sektora attīstības padomes 2020. gada 27. novembra sēdē apstiprinātā "Pasākumu plāna samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot NILLTPFN prasības" pasākumi, lai veidotu saprotamu kopskatu un sasaisti starp visiem jomā noteiktajiem pasākumiem.

Par rīcības virzieniem atbildīgajām institūcijām realizējot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, atsevišķi NRA norādītie riski tiek novērsti vai mazināti ar citiem tālāk uzskaitītajiem plānā neiekļautiem plānošanas dokumentiem vai pasākumiem.

Latvijā notikusi finanšu sektora pārveide (jeb "de-risking"), kas paredzēja kredītiestādēm atteikties no nesamērīgi augsta risku klientu – piemēram, noteiktu čaulas veidojumu, apkalpošanas. Līdz ar to būtiski samazinājās augsta riska klientu apkalpošana Latvijas finanšu sektorā un pārrobežu maksājumu apjoms, it īpaši maksājumu apjoms ārvalstu valūtās un ārvalstu klientu no paaugstināta riska valstīm veikto maksājumu apjoms.

Būtiski, lai kredītiestādes, kuru darbības profils pieļauj paaugstināta riska ārvalstu klientu un NVS finanšu plūsmu apkalpošanu, nodrošinātu atbilstošu risku pārvaldību, adekvātu šo gadījumu identificēšanu un efektīvu ziņošanu FID par aizdomīgiem darījumiem, ja tādi konstatēti. "De-risking" un tirgus kapacitātes kontekstā jāturpina pievērst uzmanība banku jauno biznesa modeļu ilgtspējai. Attiecīgi plānā ir paredzēts pasākums kredītiestāžu biznesa modeļu maiņas uzraudzības turpināšanai, pielietojot risku novērtējumā balstīto pieeju.

Lai novērstu problēmas informācijas saņemšanā no vairākām ārvalstīm (piemēram, Ķīna, ASV, Krievija), kas apgrūtina un paildzina izmeklēšanu, TM plāno diskusiju ar ĀM par specializētajiem atašejiem krimināltiesiskās starptautiskās sadarbības veicināšanai.

Attiecībā uz konstatēto risku par nepietiekamu UKI sadarbību ar valstīm, kuru finanšu iestāžu pakalpojumus izmanto ievērojams īpatsvars Latvijas rezidentu, FKTK 2020. gadā starptautiskās sadarbības ietvaros banku sektorā nosūtījusi septiņus pieprasījumi ārvalstu uzraudzības iestādēm.

Nebanku uzraudzības jomā nosūtīti trīs FKTK informācijas pieprasījumi. Ir bijuši pieci informācijas apmaiņas gadījumi iepriekšējo pieprasījumu kopsakarā ar ārvalstu uzraudzības iestādēm.

2020. gadā banku sektorā saņemti desmit ārvalstu uzraudzības iestāžu pieprasījumi. Nebanku uzraudzības jomā saņemti četri informācijas pieprasījumi no ārvalstu uzraudzības iestādēm NILLTPFN jautājumos. Ir bijuši seši informācijas apmaiņas gadījumi iepriekšējo pieprasījumu kopsakarā ar ārvalstu uzraudzības iestādēm.

2020. gadā FKTK piedalījās 5 banku uzraudzības kolēģijās NILLTPFN jomā atbilstoši Eiropas Banku Iestādes Kopīgajām pamatnostādnēm par sadarbību un informācijas apmaiņu Direktīvas (ES) 2015/849 mērķiem starp kompetentajām kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības iestādēm.

FKTK piedalās reģionālajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas NILLTFPN darba grupā. 2020. gadā minētās darba grupas ietvaros organizētas trīs sanāksmes.

2021. gadā parakstīts 1 līgums par uzraudzības kolēģijas izveidi NILLTPFN jomā, kuras darbību vada FKTK. Vēl viena kolēģijas līguma parakstīšana ir procesā. Abi līgumi attiecas uz banku uzraudzības procesu.

Sadarbības un informācija apmaiņas jautājums nebanku uzraudzības jomā ar Lietuvas Centrālo banku tiek risināts reģionālās darba grupas ietvaros.

Attiecībā uz konstatēto risku, ka nav vienotas izpratnes par TAI starptautiskās sadarbības rezultātā (ARO, Eiropol, Interpol) iegūtās informācijas izmantošanu pierādīšanā kriminālprocesos, TA sadarbībā ar Eiropas Tiesību akadēmiju 2021. gadā tiek plānoti divi apmācību semināri izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem par pārrobežu sadarbību krimināllietās.

Atbilstoši 2017. gada 24. janvāra MK instrukcijai Nr. 1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā" ir izveidota apakšgrupa cīņas ar finanšu noziegumiem uzlabošanai, kas izstrādā vadlīnijas starptautiskai sadarbībai. Vienlaikus ir paredzēts, ka paralēli tiks rīkotas ad hoc diskusijas visām iesaistītajām iestādēm par starptautiskās sadarbības veicināšanu.

Papildus minētajam TM plāno izstrādāt:

1) Starptautiskās sadarbības katalogu;

2) apkopojumu par KPL C daļas piemērošanu.

Lai uzlabotu starptautisko sadarbību IDB 2021. gada darba plānā ir iekļāvis šādus pasākumus:

– veikt izmaiņas IDB rīkojumā, nosakot starptautiskās sadarbības kārtību un atbildīgās personas, informācijas sniegšanas termiņus, kā arī veikt papildinājumus vadlīnijās, veicot paralēlo finanšu izmeklēšanu, norādot rīcību gadījumos, ja nepieciešams saņemt informāciju no ārvalstīm.

– Informatīva materiāla sagatavošana IDB pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvo nodaļu nodarbinātajiem par starptautiskās sadarbības mehānismiem un to ietvaros iespējami iegūstamo informāciju, informācijas pieprasījumos, lēmumos norādāmo informāciju, kur rezultatīvais rādītājs – izstrādāts informatīvais materiāls, kas ievietots IDB (iekšējā) mājas lapā (intranet).

Lai novērstu to, ka atsevišķu veidu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu identifikācija un turpmāka personu saukšana pie kriminālatbildības šādas lietās neatbilst (ir nepietiekoša pret) šo noziedzīgo nodarījumu veidu radītajiem ievērojamiem draudiem un to radīto ievērojamo draudu līmenim (korupcija, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, narkotisko vielu nelikumīga aprite, t.sk kontrabanda, akcīzes preču nelikumīga aprite, t.sk kontrabanda, krāpšanas lielā apmērā), VP plāno turpināt īstenot VPK apmācības programmu - "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, mantas arests un konfiskācija) (ARO - Asset Recovery Office )" gadā apmācot ap 150 amatpersonas, kā arī tiks īstenoti pasākumi, kas ietverti Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plānā. Vienlaikus VP plāno veikt grozījumus VP vadības uzdevumā.

ĢP plāno līdz 2022. gada martam apkopot datus par kriminālvajāšanā un uz tiesu nodotajiem kriminālprocesiem, kas kvalificēti pēc KL 195. panta. Apkopojums tiks izmantots izmeklētāju, prokuroru apmācībās, lai kāpinātu izpratni NILL identificēšanai nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma gadījumos, vienlaikus kāpinot izpratni par KL 70.¹¹ panta piemērošanu.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde plāno noteikt NILL ar nacionālo predikatīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu valsts ieņēmumu jomā un muitas lietu jomā kā prioritāti, nodrošinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanas un nodošanas kriminālvajāšanai rezultatīvā radītāja izpildi, proti, kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoti ne mazāk kā 10 kriminālprocesu gadā NILL jomā.

Savukārt IDB 2021. gadā iniciējis un IeM ir apstiprinājusi Analītiskās grupas izveidi Stratēģiskās plānošanas nodaļas ietvaros, kā rezultātā izveidota 1 galvenā inspektora un 3 vecāko inspektoru grupa, kuras pienākumi saistīti ar informācijas, t.sk. finanšu analīzes veikšanu, šādu nodaļas reorganizāciju veicot IDB pieejamo amata vietu ietvaros. Iepriekš Stratēģiskās plānošanas nodaļā analītisko funkciju veica divi vecākie inspektori, tādējādi dubultota struktūrvienības analītiskā kapacitāte. Vienlaikus ar IDB 2021. gada darba plāna apstiprināšanu apstiprināti prioritārie mērķi, kas ietver noziedzīgu nodarījumu, kas vērsti uz prettiesiska mantiska labuma gūšanu, atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, kā arī noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanu un novēršanu, kā arī NKIM ietvaros sniegti priekšlikumi par IDB prioritāriem izmeklēšanas virzieniem, kas ietver:

• noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā (KL 317.-323. panti), ja:

o tos izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli;

o to rezultātā radīts valstij būtisks kaitējums;

o tie saistīti ar ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izlietojumu;

o to rezultātā radītas smagas sekas, t.sk. personas nāve;

o tie vērsti pret nepilngadīgo;

o tie saistīti ar akcīzes preču nelikumīgu apriti.

• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (KL 195 .pants).

IDB darbības stratēģijā 2020.-2022. gadam kā viens no IDB prioritārajiem darbības virzieniem definēts "atklāt, izmeklēt un novērst dienesta laikā izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti pildot dienesta pienākumus un vērsti uz pretlikumīga mantiska labuma gūšanu", kur kā rezultatīvie rādītāji iekļauj:

• veikto paralēlos finanšu izmeklēšanu skaitu (2020. gadā – 45, 2021. un 2022. gadā – 50);

• amatpersonu, pret kurām kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīti pildot dienesta pienākumus un vērsti uz pretlikumīgu mantiska labuma gūšanu, skaitu (2020. gadā – 37, 2021. un 2022. gadā – 38).

Lai nodrošinātu vienotas izpratnes par NILL definīcijas piemērošanu, t.sk. nepieciešamo pierādījumu apjomu, ĢP plāno līdz 2022. gada martam izstrādāt prakses apkopojumus NILL lietās, vērtējot, tai skaitā, FID ziņojumu kvalitātes ietekmi uz gala rezultātu – pieņemtajiem spriedumiem vai lēmumiem.

Lai novērstu to, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi skaidras naudas veidā tiek ievesti pār Latvijas iekšējo un ārējo robežu un tiek iepludināti Latvijas ekonomikā, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde plāno nodrošināt uz riska analīzi balstītu kontroles pasākumu realizāciju skaidras naudas pārvietošanas kontrolē un uzraudzībā, ietverot visus iespējamos transportēšanas veidus un maršrutus (aviosatiksme, jūras transports, dzelzceļš, sauszemes transports un pasta sūtījumi). Tiek plānoti ne mazāk kā 650 kontroles pasākumi skaidras naudas pārvietošanā pāri valsts robežai kontrolē un uzraudzībā.

1. rīcības virziens – riski, politika un koordinācija

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM - par pasākumiem, kas saistīti ar politikas plānošanu un tās īstenošanas koordināciju

FID - par pasākumiem, kas saistīti ar risku novērtēšanu

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, EM, FKTK, FM, ĢP, IAUI, IC, KNAB, Latvijas Vēstnesis, LB, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKIM starpinstitūciju darba grupa, NKMP, PTAC, TA, TM, Valsts valodas centrs, VDD, VID, VP

2. rīcības virziens – starptautiskā sadarbība

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, FID, FKTK, ĢP, IAUI, KM, LB, LIAA, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, TA, VID, VP

3. rīcības virziens - uzraudzība

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FM

Līdzatbildīgās institūcijas: EM, FID, FKTK, ĢP, IAUI, KNAB, LB, LFNA, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID, VP

4. rīcības virziens - preventīvie pasākumi

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, DVI, EM, FID, FKTK, IAUI, IC, IeM, KM, LB, LDDK, LFNA, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, TA, TM, valsts reģistri, VARAM, VDD, VID, VP, par rīcības virzieniem atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas.

5. rīcības virziens – juridiskās personas un veidojumi

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FKTK, FM, IeM, KM, LB, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, PTAC, UR, VID

6. rīcības virziens – finanšu izlūkošana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: FID

Līdzatbildīgās institūcijas: FKTK, FM, ĢP, IAUI, IC, IDB, IeM, IeVP, KNAB, LB, LFNA, LMPAA, LZNP, LZAP, LZRA, MKD, MP, NKMP, PMLP, PTAC, TA, UR, VDD, VID, VP, VRS

7. rīcības virziens – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FKTK, FM, ĢP, IDB, IeM, IeVP, KNAB, Latvijas Tiesnešu mācību centrs, MP, PSDG, SAB, TA, Valsts policijas koledža, VAS, VDD, VID, VP, VRS

8. rīcības virziens – konfiskācija

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: TM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FM, ĢP, IDB, IeM, IeVP, KNAB, MP, NKIM starpinstitūciju darba grupa, TA, VAS, VDD, VID, VP, VRS

9. rīcības virziens – terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, VDD

10. rīcības virziens – terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: IeM

Līdzatbildīgās institūcijas: ĀM, FID, FKTK, IAUI, KM, LB, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID

Par rīcības virzienu atbildīgā institūcija: ĀM

Līdzatbildīgās institūcijas: FID, FKTK, FM, IAUI, IeM, LB, LMPAA, LZAP, LZNP, LZRA, MKD, NKMP, PTAC, VDD, VID

Iekšlietu ministre M. Golubeva

Pielikums Nr. 1
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas,
terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam

(Plāna pasākumu nosaukumu un numerācijas redakcijas metodika aprakstīta piezīmēs 46. lappusē)

nepieciešamo izdevumu aprēķins

budžeta programma 43.00.00 "Finanšu izlūkošanas dienesta darbība"

nepieciešamo izdevumu aprēķins

budžeta apakšprogramma 02.03.00 "Vienotā sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība"