Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/944

Rīgā 2022. gada 23. februārī

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa pilsētas teritorijā izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Saulkrastu novada vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai

Adresāts: vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs)

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://new.mantojums.lv/cultural-objects . Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://new.mantojums.lv/cultural-objects

Norādījumi attiecināmi uz vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

2.1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē;

2.2. Būvmasu kārtojums;

2.3. Plānojuma struktūra;

2.5. Konstruktīvā sistēma;

2.6. Konstruktīvie elementi;

2.8. Fasādes (fasāžu) arhitektūra;

2.10. Fasāžu koloristika (krāsojums);

2.13. Jumta forma;

2.16. Jumta iesegums;

2.17. Ailu aizpildījumi;

2.19. Interjeru dekoratīvā apdare;

2.23. Kāpņu izveidojums, margas un apdare (ja tāda ir);

2.25. Apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.);

2.28. Žogi un to detaļas (ja tādi ir);

2.30. Parki, dārzi, skvēri (telpiskā kompozīcija, plānojums, celiņu sistēma u.c.);

2.32. Mākslīgā reljefa veidojumi;

2.33. Mākslīgās ūdenstilpnes;

2.31. Vēsturiskie stādījumi;

2.35. Citas saglabājamas vērtības, kas atklājas ekspluatācijas laikā.

NKMP izvirzītās prasības:

1. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam vietējas nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.4. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.5. Lai nodrošinātu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja vietējas nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.7. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

1.2.2. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības;

1.3.2. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa iekšējās pārbūves, ja ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus;

1.3.3. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa atjaunošanas darbi, ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem;

1.3.4. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri;

1.3.5. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa ārējā veidolā.

2. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms

2.1.1. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja vietējas nozīmes arhitektūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni (ja vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, kultūrslāni (ja vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.3. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Priekšlikumu par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.

3.2. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Atsavinot vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.4. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova