— pirms tikšanās ar Latvijas vēsturniekiem

Piektdien, 13. novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī tiksies ar vēsturniekiem, lai runātu par vēstures izpēti un vēstures apziņu sabiedrībā. Uz tikšanos uzaicināti vairāk nekā 50 vēsturnieku, kuri pārsvarā pēta XX gadsimta vēsturi. Valsts prezidents jau vairākkārt ir paudis uzskatu, ka ir jāizveido vēsturnieku komisija, kurai valsts sniegtu atbalstu. Tās uzdevums pirmām kārtām būtu abu totalitāro režīmu noziegumu turpmākās izpētes koordinācija, tās rezultātu publicēšana Latvijā un ārzemēs.

Vēsturnieku komisijas uzdevums būtu rosināt arī sabiedrību uz plašāku un pilnīgāku vēstures apzināšanos, kurā ietilptu, piemēram, papildu uzmanības pievēršana vēstures mācīšanai skolās un mācību grāmatu sagatavošana.

Valsts prezidents aicinās vēsturniekus tikšanās laikā izteikt savus komentārus un ieteikumus par to, kādiem būtu jābūt vēsturnieku komisijas darbības uzdevumiem. Vēsturniekiem būtu jādefinē prioritātes pētniecībā, izskaidrošanas darbā, avotu publicēšanā, lai pārskatāmā laika posmā varētu runāt par abu totalitāro režīmu noziegumu pilnīgu apzināšanu.

Arī pirmdien, 9. novembrī, tiekoties ar vēsturniekiem Latvijas Universitātē, Valsts prezidents uzsvēra, ka rūpīgi jāpēta XX gadsimta Latvijas vēsture un īpaši abu totalitāro režīmu laiks.

Līdz šim nav pietiekami daudz publicēti un apzināti arhīva materiāli un citi vēstures avoti, kas būtu nepieciešami XX gadsimta vēstures izpētei. Latvijas un tās iedzīvotāju vēsture šajā gadsimtā nav plaši izskaidrota arī ārzemēs.

Pastāvīgās debates norāda uz to, ka Latvijas sabiedrībā un ārzemēs ir visai pretrunīgi spriedumi un vērtējumi par atsevišķiem šā gadsimta notikumiem Latvijā.

Nozīmīgs jautājums ir arī vēstures mācīšana skolās. Tas ir būtiski arī no sakļautas Latvijas sabiedrības nostiprināšanas viedokļa.

Ar īsiem referātiem tikšanās laikā uzstāsies A.Caune, I.Feldmanis, D.Kļaviņa, K.Kangeris, V.Nollendorfs, M.Vestermanis, A.Fleija, I.Gundare, D.Vanags un citi.

Valsts prezidenta preses dienests