Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 45

Tukumā 2021. gada 29. decembrī (prot. Nr. 26, 4. §)

Precizēts ar Tukuma novada domes
23.02.2022. lēmumu (prot. Nr. 3, 7. §)

1.  Saistošie noteikumi "Par kārtību, kādā Tukuma novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Noteikumi) ir piemērojami, Tukuma novada pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) sniedzot Tukuma novada iedzīvotājiem šādus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) paredzētos palīdzības veidus (turpmāk – Pašvaldības palīdzība):

1.1. izīrējot Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu (turpmāk – Pašvaldības dzīvojamā telpa);

1.2. izīrējot sociālo dzīvokli;

1.3. nodrošinot ar pagaidu dzīvojamo telpu;

1.4. sniedzot palīdzību īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu;

1.5. piešķirot vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.6. remontējot Pašvaldības dzīvojamo telpu.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu Noteikumu 1. punktā paredzētās Pašvaldības palīdzības saņemšanai, par reģistrēšanas atteikumu un par personas izslēgšanu no attiecīgā Pašvaldības palīdzības reģistra (turpmāk – palīdzības reģistrs) pieņem Tukuma novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija).

3. Lēmumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu, par sociālo dzīvokļu izīrēšanu, par nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu, par palīdzību īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo Pašvaldības dzīvojamo telpu un par vienreizējā pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam pieņem Tukuma novada dome (turpmāk – Dome).

4. Noteikumu izpratnē par trūcīgu vai maznodrošinātu uzskatāma personas ģimene, kura atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" un Domes pieņemtiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

5. Persona, kura atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ir deklarējusi dzīvesvietu Tukuma novada administratīvajā teritorijā un vēlas saņemt Noteikumu 1. punktā noteikto Pašvaldības palīdzību, ja šajos Noteikumos nav noteikts citādi, iesniedz Pašvaldībā rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības palīdzību, iesniegumā norādot, kāds palīdzības veids personai nepieciešams. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina, ka:

5.1. personas un personas laulātā vai pilngadīgā ģimenes locekļa īpašumā (kopīpašumā) nav cita dzīvojamā telpa vai nekustamais īpašums;

5.2. persona un personas laulātais vai pilngadīgais ģimenes loceklis pēdējo trīs gadu laikā nav devis piekrišanu sev piederošas dzīvojamās telpas vai nekustamā īpašuma atsavināšanai un darījuma rezultātā zaudējis lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu;

5.3. persona pēc savas iniciatīvas pēdējo trīs gadu laikā nav izbeigusi Pašvaldības dzīvojamās telpas līgumiskās attiecības.

6. Persona, iesniedzot Noteikumu 5. punktā noteikto iesniegumu, norāda, kāds palīdzības veids tai nepieciešams. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti vai dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

6.1. persona, kura saskaņā ar tiesas spriedumu tiek izlikta no dzīvojamās telpas – spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas (kopiju);

6.2. apliecinājumu, ka personai un personas laulātajam vai personas pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nepieder nekustamais īpašums;

6.3. apliecinājumu par personas ģimenes sastāvu;

6.4. pensijas vecumu sasniegusi persona – pensionāra apliecības kopiju;

6.5. politiski represēta persona – politiski represētās personas apliecības kopiju;

6.6. repatriants – repatrianta izziņu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

6.7. no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona – ieslodzījuma vietas izziņu par personas atrašanās laiku ieslodzījumā;

6.8. bez vecāku gādības palicis bērns – bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes rīkojumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu iestādē;

6.9. apliecinājumu par notikušo stihisko nelaimi vai avāriju.

7. Nepieciešamības gadījumā Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa pieprasa informāciju no Tukuma novada bāriņtiesas par bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ārpusģimenes aprūpi.

8. Pēc iesnieguma saņemšanas Pašvaldības administrācijas atbildīgajam darbiniekam, kurš sagatavo lēmuma projektu, ir tiesības pieprasīt un iegūt papildu informāciju, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, vai pieprasīt un iegūt papildu dokumentus, kas nepieciešami Dzīvokļu komisijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

9. Pēc iesnieguma saņemšanas Dzīvokļu komisija viena mēneša laikā izskata iesniegumu un pieņem lēmumu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt kādu no Noteikumu 1. punktā paredzētajiem Pašvaldības palīdzības veidiem un personas iekļaušanu attiecīgajā palīdzības reģistrā.

10. Personu, kura saskaņā ar Noteikumiem atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību, reģistrē attiecīgajā palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā viņa iesniegusi Pašvaldībā iesniegumu attiecīgā Pašvaldības palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo Pašvaldības palīdzību.

11. Persona, kura ir atzīta par tiesīgu saņemt kādu no Noteikumu 1. punktā paredzētajiem Pašvaldības palīdzības veidiem, tiek reģistrēta šādos palīdzības reģistros:

11.1. Pirmais reģistrs – Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām;

11.2. Otrais reģistrs – Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā;

11.3. Trešais reģistrs – sociālā dzīvokļa izīrēšanai;

11.4. Ceturtais reģistrs – īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.

12. Pirmajā reģistrā – Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām – reģistrē Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 1.–5. punktā un septītās daļas 1. punktā noteiktās personas:

12.1. personas, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

12.1.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, un ja personu īpašumā nav cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa;

12.1.2. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai trūcīga/maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti.

12.2. politiski represēta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai kopā ar viņu dzīvo un viņas apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai trūcīga/maznodrošināta pensijas vecuma persona, vai trūcīga/maznodrošināta invaliditātes dēļ darbnespējīga persona, un kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas sakarā ar īres vai pakalpojumu parādu, dzīvojamās mājas nojaukšanu vai dzīvojamās mājas/dzīvojamās telpas kapitālo remontu, un ja viņas lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

12.3. persona, kura tiek izlikta no viņai piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja viņa ir:

12.3.1. trūcīga vai maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir persona ar invaliditāti,

12.3.2. trūcīga vai maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, trūcīga/maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai trūcīga/maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti,

12.3.3. politiski represēta persona, ja viņas lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas;

12.4. bez vecāku gādības palicis bērns – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

12.5. repatriants, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kuram nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatriants, kurš dzimis ārvalstīs vai izceļojis no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs;

12.6. trūcīga vai maznodrošināta politiski represēta persona;

12.7. trūcīga vai maznodrošināta persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, ja tā pirms notiesāšanas dzīvoja Tukuma novada administratīvajā teritorijā un tai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz to personu, kura devusi piekrišanu privatizēt īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuras piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli. Pašvaldības palīdzība tiek sniegta ne vairāk kā trīs gadus, skaitot no dienas, kad persona atbrīvota no ieslodzījuma vietas;

12.8. trūcīga vai maznodrošināta persona, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un, ja īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts, pamatojoties uz minētās mājas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu veikt šīs mājas kapitālo remontu un remonta veikšana nav iespējama, īrniekam dzīvojot mājā vai lietojot attiecīgo telpu, un kopš īpašuma tiesību atjaunošanas ir pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kā arī dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) nav paredzēts pārbūvēt par nedzīvojamo māju (nedzīvojamo telpu). Denacionalizētai vai likumīgi atdotajai mājai nevar būt mainījies īpašnieks pārdošanas, dāvinājuma vai citu darījumu rezultātā.

13. Otrajā reģistrā – Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā – reģistrē:

13.1. trūcīgu vai maznodrošinātu daudzbērnu ģimeni (ģimenē trīs un vairāk bērnu) vai trūcīgu vai maznodrošinātu ģimeni, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja ģimenes deklarētās dzīvesvietas adrese Tukuma novada administratīvajā teritorijā no iesnieguma iesniegšanas dienas ir bijusi vismaz trīs gadi;

13.2. ģimeni ar nepilngadīgiem bērniem, kura vismaz 36 (trīsdesmit sešus) mēnešus pēc kārtas bijusi izceļojusi no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Tukuma novada administratīvajā teritorijā un kura saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu un 15. pantu paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstīs un ir atgriezusies Tukuma novadā, ja tā nav nodrošināta ar atsevišķu dzīvojamo platību un tai nav parādu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un pakalpojumiem;

13.3. personu, kuras ģimenē ar Tukuma novada bāriņtiesas atzinumu ir konstatēts, ka nav nodrošinātas bērna pamattiesības uz atbilstošu pajumti;

13.4. trūcīgu vai maznodrošinātu pensijas vecuma personu vai trūcīgu vai maznodrošinātu personu ar I vai II grupas invaliditāti, kurai ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns vai sociālās rehabilitācijas plāns, kura saņem Tukuma patversmes pakalpojumus un kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā trīs gadus bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā.

14. Trešajā reģistrā reģistrē personas, kuras atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli:

14.1. trūcīgu vai maznodrošinātu pensijas vecuma personu, kurai nav apgādnieka vai kuras apgādnieks ir atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu personu;

14.2. trūcīgu vai maznodrošinātu personu ar I vai II grupas invaliditāti, kurai nav apgādnieka vai kuras apgādnieks ir atzīts par trūcīgu vai maznodrošinātu personu;

14.3. pensijas vecuma personu un personu ar I vai II grupas invaliditāti, kurai normatīvo aktu kārtībā ir izvērtētas individuālās vajadzības un ir izstrādāts sociālās rehabilitācijas plāns vai atbalsta plāns par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu;

14.4. trūcīgu vai maznodrošinātu ģimeni, kuras visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā 3 (trīs) gadus bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā;

15. Ja persona, kuras pēdējā deklarētās dzīvesvietas adrese ne mazāk kā trīs gadus bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā, kura vēlas saņemt Noteikumu 1.2. apakšpunktā paredzēto Pašvaldības palīdzību, ir Noteikumu 13.4. apakšpunktā vai 14.3. apakšpunktā minētā persona, tad, iesniedzot Noteikumu 5. punktā un 6.4. apakšpunktā vai 6.5. apakšpunktā minētos dokumentus, tiem papildus jāpievieno individuālo vajadzību izvērtējums, sociālās rehabilitācijas plāns vai atbalsta plāns par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu. Par Noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā minētām personām Dzīvokļu komisija no Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" pieprasa atzinumu par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot.

16. Izvērtējot personas atbilstību Noteikumu 14.3. apakšpunkta nosacījumiem, netiek ņemts vērā nosacījums par personas deklarētās dzīvesvietas adresi Tukuma novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

17. Persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā vairs neatbilst Noteikumu 14. punkta nosacījumiem vai ja persona sociālajā dzīvoklī ir iemitinājusi Dzīvojamo telpu īres likuma 14. pantā noteiktās citas personas, kuras nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām personām.

18. Ceturtajā reģistrā – īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu – reģistrē personas, kuras īrē Pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret:

18.1. mazāku dzīvojamo telpu;

18.2. dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma pakāpi;

18.3. citu dzīvojamo telpu, kas būtu vairāk pielāgota personas pašaprūpes spējām, ja personai ar veselības problēmām ir ergoterapeita veikts vides un personu funkcionēšanas spēju izvērtējums, kurā norādīts pamatojums, ka esošā dzīvojamā telpa nav pielāgota, lai persona vecuma vai veselības dēļ spētu patstāvīgi apmierināt savas pamatvajadzības;

18.4. lielāku un/vai labiekārtotāku dzīvojamo telpu, ja ģimene ir trūcīga vai maznodrošināta ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem vai ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir īrējusi Pašvaldības dzīvojamo telpu un pēdējo 24 (divdesmit četru) mēnešu laikā tai nav bijis parāda par dzīvojamās telpas īri un pakalpojumiem, kā arī dzīvojamā telpa uzturēta labā stāvoklī. Palīdzība ģimenei tiek sniegta līdz bērnu pilngadībai vai, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības mācību iestādē dienas nodaļā, līdz brīdim, kad bērns sasniedz 24 gadu vecumu;

18.5. personas vajadzībām piemērotāku citu brīvu dzīvojamo telpu Pašvaldības pagastu teritorijās.

19. Ceturtajā reģistrā reģistrētajām personām īrēto Pašvaldības telpu apmaiņa tiek veikta, ja no brīvās dzīvojamās telpas ir atteikušās visas Pirmajā un Otrajā reģistrā reģistrētās personas.

20. Par katru personu, kura reģistrēta Pašvaldības palīdzības saņemšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā, papildus Palīdzības likuma 9. pantā paredzētajam iekļauj šādas ziņas:

20.1. deklarētās dzīvesvietas adrese;

20.2. ģimenes locekļu skaits.

21. Dzīvokļu komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu palīdzības reģistrā, ja:

21.1. ir konstatēti šādi apstākļi:

21.1.1. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai Pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu,

21.1.2. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad ar personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli,

21.1.3. ja personas īpašumā ir Palīdzības likuma 16. panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;

21.2. personas, viņas laulātā vai pilngadīgā ģimenes locekļa īpašumā (arī kopīpašumā) vai valdījumā ir cita dzīvojamā telpa vai nekustamais īpašums;

21.3. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad persona, viņas laulātais vai pilngadīgais ģimenes loceklis ir atsavinājis sev piederošu nekustamo īpašumu;

21.4. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad persona, viņas laulātais vai pilngadīgais ģimenes loceklis atsavinājis Pašvaldības dzīvojamo telpu, kā rezultātā īrnieks ir zaudējis īres tiesības;

21.5. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad persona, viņa laulātais vai pilngadīgais ģimenes loceklis atteicies no Pašvaldības dzīvojamās telpas īres tiesībām, nav vērsies ar iesniegumu Pašvaldībā par īres līguma termiņa pagarināšanu vai Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu patvaļīgi pametis;

21.6. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad spēkā stājies tiesas spriedums par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas par dzīvojamās telpas bojāšanu, lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī īres vai pakalpojumu parādu, izņemot – ja persona sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ, ja ar personu kopā dzīvo un viņas apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona vai trūcīga/maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga/maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ;

21.7. nav pagājuši trīs gadi pēc tam, kad persona izslēgta no palīdzības reģistra Palīdzības likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos (sniegtas nepatiesas ziņas vai zuduši apstākļi, kas bija par pamatu palīdzības saņemšanai, nepamatoti atteikumi no vismaz trīs piedāvājumiem) vai personai ir sniegta palīdzība saskaņā ar Palīdzības likumu.

22. Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus un pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa lūdz personu sniegt aktuālo informāciju un tās apliecinājumus.

23. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.

24. Personu izslēdz no palīdzības reģistra:

24.1. Palīdzības likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumos (sniegtas nepatiesas ziņas vai zuduši apstākļi, kas bija par pamatu palīdzības saņemšanai, nepamatoti atteikumi no vismaz trīs piedāvājumiem, iesniegumā atsakās no palīdzības);

24.2. ja persona ir mainījusi deklarētās dzīvesvietas adresi un tā deklarēta vai reģistrēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai citā valstī;

24.3. ja persona atkārtoti nav iesniegusi apliecinājumu, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt Pašvaldības palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

24.4. ja persona jau ir saņēmusi iesniegumā norādīto Pašvaldības palīdzību.

25. Pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic Pašvaldības administrācijas Komunālā nodaļa.

26. Par Pašvaldības dzīvojamās telpas atbrīvošanos šīs telpas apsaimniekotājs trīs darba dienu laikā paziņo Pašvaldības administrācijas Komunālajai nodaļai, kura dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj to attiecīgajā neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

27. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļaujama šāda informācija:

27.1. dzīvojamās telpas adrese;

27.2. dzīvojamās telpas platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas;

27.3. dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis.

28. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu apsaimniekotājs vienlaikus ar paziņojumu par dzīvojamās telpas atbrīvošanos Komunālajai nodaļai iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai. Par derīgu dzīvošanai uzskatāma dzīvojamā telpa, kas atbilst Palīdzības likuma 16. panta prasībām.

29. Pašvaldības dzīvojamo telpu personām piedāvā īrēt to reģistrācijas secībā palīdzības reģistru ietvaros.

30. Personai dzīvojamo telpu piedāvā tajā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā, kurā persona bija deklarējusi savu dzīvesvietas adresi Noteikumu 5. punktā noteiktā iesnieguma iesniegšanas brīdī vai kurā persona bijusi reģistrēta vai deklarēta Noteikumu 12.8. apakšpunktā un 13.2. apakšpunktā minētajos gadījumos. Personai var piedāvāt dzīvojamo telpu citā Pašvaldības teritorijas administratīvajā vienībā vai apdzīvotā vietā, ja persona tam iesniegumā rakstiski ir piekritusi.

31. Rakstveida piedāvājumā personai īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu Komunālā nodaļa norāda piedāvātās dzīvojamās telpas:

31.1. adresi;

31.2. platību;

31.3. istabu skaitu;

31.4. stāvu, kurā dzīvojamā telpa atrodas;

31.5. labiekārtojuma līmeni;

31.6. informāciju par personas iespēju iepazīties ar dzīvojamo telpu;

31.7. termiņu, kādā sniedzama atbilde par lēmumu piekrist piedāvātās dzīvojamās telpas īrēšanai vai atteikties no tās.

32. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā.

33. Ja persona nepamatoti atsakās no vismaz trīs dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai arī nav sniegusi atbildi par tiem, tad šo personu attiecīgajā palīdzības reģistrā var pārreģistrēt ar pēdējo kārtas numuru. Lēmumu par pārreģistrāciju pieņem Dzīvokļu komisija.

34. Izīrējot Pašvaldības dzīvojamo telpu, pirmreizējo dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ar tiesībām to pagarināt. Īrniekam ir pienākums ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām iesniegt Pašvaldībā iesniegumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu. Lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu pieņem Dzīvokļu komisija, un dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu.

35. Dzīvokļu komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu noslēgt īres līgumu ar personu, ja:

35.1. personas, viņas laulātā vai pilngadīgā ģimenes locekļa īpašumā (arī kopīpašumā) vai valdījumā ir cita dzīvojamā telpa vai nekustamais īpašums;

35.2. personai, viņas laulātajam vai pilngadīgajam ģimenes loceklim ir parāds par iepriekš īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, nav noslēgta vienošanās par parāda apmaksu vai vienošanās netiek pildīta;

35.3. persona, viņas laulātais vai pilngadīgais ģimenes loceklis pēdējo trīs gadu laikā ir atsavinājis nekustamo īpašumu;

35.4. personai ir uzkrāts nekustamā īpašuma nodokļa parāds vai ar dzīvokļa īri un pakalpojumiem saistīto maksājumu parāds trīs vai vairāk mēnešu maksājumu apmērā;

35.5. personai sniegta Pašvaldības palīdzība šo Noteikumu 12.7. apakšpunkta kārtībā.

36. Sociālais dzīvoklis ir Pašvaldībai piederošs vai valdījumā esošs dzīvoklis, kuram sociālā dzīvokļa statuss noteikts ar Domes lēmumu un kuru izīrē personai (ģimenei), kas atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli atbilstoši Noteikumu 14. punktam.

37. Neizīrētu sociālo dzīvokli vai dzīvojamo telpu sociālajā dzīvoklī vai sociālajā dzīvojamā mājā piedāvā īrēt Trešajā reģistrā iekļautajām personām reģistrācijas secībā.

38. Ar personas rakstveida piekrišanu tai var izīrēt atsevišķu izolētu dzīvojamo telpu sociālajā dzīvoklī vai sociālajā dzīvojamā mājā.

39. Sociālajā dzīvoklī tiek piemēroti īres un pakalpojumu (apkure, apsaimniekošana) maksas atvieglojumi 70 % apmērā, ko piešķir Dzīvokļu komisija.

40. Personai, kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, ar šīs personas rakstisku piekrišanu var izīrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu, kurā netiek piemēroti sociālajā dzīvoklī noteiktie īres un pakalpojumu maksas atvieglojumi.

41. Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Personai, kura īrē sociālo dzīvokli un pienācīgi pilda īrnieka pienākumus, ir tiesības uz īres līguma termiņa pagarinājumu. Īrnieka pienākums ir ne vēlāk kā divus mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām iesniegt Pašvaldībā iesniegumu par Pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarinājumu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības turpināt īrēt sociālo dzīvokli. Lēmumu par sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa pagarinājumu pieņem Dzīvokļu komisija un sociālā dzīvokļa īres līgumu atkārtoti noslēdz uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

42. Sociālā dzīvokļa īres līgumu Pašvaldība vienpusēji var izbeigt, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, ja:

42.1. persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli;

42.2. īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā/posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu;

42.3. īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Šādā gadījumā Pašvaldība ar Domes lēmumu īrniekam ierāda citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma pakāpi, par kuru noslēdz jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu.

43. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes, avārijas, terora akta vai citas katastrofas rezultātā un Pašvaldība nevar šo personu nekavējoties nodrošināt ar Pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu dzīvojamo telpu (ja nav brīvu neizīrētu Pašvaldības dzīvojamo telpu), uz laiku līdz personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai vai Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, tad Pašvaldība personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu.

44. Palīdzības likuma 14. pantā minēta persona ar šīs personas rakstisku piekrišanu var tikt nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu līdz patstāvīgas Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai.

45. Citās krīzes situācijās jautājumu par personas (ģimenes) nekavējošu izmitināšanu risina Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" sociālais darbinieks.

46. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja stihiskas nelaimes, avārijas, terora akta vai citas katastrofas rezultātā ir cietusi, bet ir atjaunojama un ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un tai Pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, Pašvaldība, pamatojoties uz šīs personas iesniegumu un izvērtējot dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanas izmaksas, personas materiālo stāvokli, informāciju par dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas apdrošināšanu un citus lēmuma pieņemšanai būtiskus apstākļus, var piešķirt vienreizēju pabalstu cietušās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (turpmāk – pabalsts).

47. Lēmumu par pabalsta apmēru un tā piešķiršanas kārtību katrā konkrētajā gadījumā pieņem Dome.

48. Pašvaldība veic remontu tikai tajās Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajās dzīvojamās telpās, par kurām īrniekam nav īres vai pakalpojumu parādi.

49. Dzīvojamo telpu remontdarbus pasūta un apmaksā Pašvaldība pēc īrnieka iesnieguma to iesniegšanas secībā un attiecīgajā gadā piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

50. Pašvaldība veic dzīvojamās telpas remontdarbus, kurus nav paredzēts veikt īrniekam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu vai gadījumos, kad remontdarbu neveikšana rada situāciju, kas apdraud ēkas (dzīvokļa) tālāku ekspluatēšanu, un dzīvojamā telpā iemitinātā persona ir atzīta par maznodrošinātu.

51. Personas, kuras līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai reģistrētas kādā no palīdzības reģistriem atbilstoši Pašvaldības saistošajiem noteikumiem, viena mēneša laikā pēc Noteikumu spēkā stāšanās dienas Pašvaldība pārreģistrē Noteikumu 11. punktā minētajos reģistros, reģistrācijas kārtas numuru nosakot pēc personas pieteikuma reģistrācijas datuma.

52. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

52.1. Tukuma novada domes 2018. gada 26. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 5 "Par kārtību, kādā Tukuma novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

52.2. Kandavas novada domes 2014. gada 30. oktobra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Kandavas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā";

52.3. Engures novada domes 2014. gada 20. maija saistošie noteikumi Nr. 4 "Par Engures novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

52.4. Jaunpils novada domes 2011. gada 2. februāra saistošie noteikumi Nr. 23 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

53. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. martā.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa