Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2021/20

Krāslavā 2021. gada 25. novembrī

Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Krāslavas novadā

Apstiprināti
ar Krāslavas novada pašvaldības domes
2021. gada 25. novembra
sēdes lēmumu (prot. Nr. 11, 5. §, 5.2. p.)

Precizēti
ar Krāslavas novada pašvaldības domes
2022. gada 17. februāra
sēdes lēmumu Nr. 153 (prot. Nr. 2, 2. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
5. panta trešo un ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķirami nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nodokļu maksātājiem Krāslavas novadā.

2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus ir tiesīgas saņemt fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un kurām par iepriekšējo taksācijas periodu nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu un nekustamais īpašums tiek apsaimniekots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izņemot tos nodokļa maksātājus, kuriem uz likuma pamata ir piešķirams nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums.

3. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tiek piešķirti par kārtējo taksācijas gadu un attiecināmi uz visu aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, izņemot personas, kurām pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātās personas vai ģimenes statusu, kurām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi piešķirami par periodu, kurā persona atbilst šim statusam.

4. Ja personai ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus uz likuma vai šo saistošo noteikumu pamata, atvieglojums tiek piešķirts atbilstoši vienam, personai vislabvēlīgākajam nosacījumam.

II. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju kategorijas un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma apmērs

5. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var piemērot par dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kur ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta, un nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai vai izīrēts citai personai, par dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana un kur ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta, un nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai vai izīrēts citai personai, par telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, pagrabiem, saimniecības ēkām u.c.), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai vai iznomātas citai personai, kā arī par augstāk minētajiem objektiem piekritīgo zemi, par kopējo platību ne vairāk kā 5 ha (pieci hektāri), kas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai vai iznomāta citai personai:

5.1. personām (arī aizbildņiem), kurām ir bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi) un pilngadību sasnieguši bērni – 1. un 2.grupas invalīdi, – 70% no nekustamā īpašuma nodokļa summas;

5.2. personai ar 2.grupas invaliditāti, kura dzīvo viena, un personai ar 1.grupas invaliditāti - 70% no nekustamā īpašuma nodokļa summas;

5.3. maznodrošinātām personām – 70% no nekustamā īpašuma nodokļa summas;

5.4. noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu Černobiļas AES seku likvidatoriem 90% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

5.5. 1991.gada barikāžu dalībniekiem – 70% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

6. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem – rūpniecības nozares komercsabiedrībām, kuru galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 51 procentu no gada kopējā apgrozījuma, ja vidējais algas līmenis uzņēmumā iepriekšējā pārskata gadā nav bijis zemāks par minimālo darba samaksu, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var piemērot par zemi un ēkām – 25% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

7. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem – komercsabiedrībām, aģentūrām un iestādēm, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var piemērot par zemi un ēkām, ja strādājošo invalīdu skaits uzņēmumā iepriekšējā pārskata gadā bija ir vismaz 30% no kopējo darbinieku skaita – 50% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

8. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem – komercsabiedrībām, aģentūrām un iestādēm, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var piemērot par zemi un ēkām, ja iepriekšējā pārskata gadā strādājošo skaits uzņēmumā palielinājies par 5 līdz 9 darbiniekiem – 25% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

9. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem – komercsabiedrībām, aģentūrām un iestādēm, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus var piemērot par zemi un ēkām, ja iepriekšējā pārskata gadā strādājošo skaits uzņēmumā palielinājies vairāk par 9 darbiniekiem un vidējais algas līmenis uzņēmumā iepriekšējā pārskata gadā nav bijis zemāks par minimālo darba samaksu – 50% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

10. Tām juridiskām personām, kuras taksācijas periodā par saviem finanšu līdzekļiem izbūvēja Krāslavas pilsētā vai Krāslavas novadā esošo ciemu administratīvajās teritorijās koplietošanas ielas vai ielu daļas sabiedriskajām vajadzībām, pirms tam noslēdzot attiecīgu līgumu ar pašvaldību ar nosacījumu, ka ieguldījuma summa ir ne mazāka par 25% no nodokļa aprēķinātās summas, – 25% no nekustamā īpašuma nodokļa summas.

11. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus šo saistošo noteikumu 6.–10. punktā minēto kategoriju saimnieciskās darbības veicējiem, kuri konkrēto nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, piešķir kā de minimis atbalstu, ievērojot Eiropas Savienības Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvo aktu par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem nosacījumus. De minimis atbalstu piešķir līdz Eiropas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punkta un 8. pantā minētajam termiņam. Pretendējot uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, kura izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

12. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozares un darbības ierobežojumus. Ja de minimis atbalsta pretendents darbojas arī nozarēs, kas minētas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši tam, kā norādīts regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā.

13. Vienam komersantam viena vienota uzņēmuma līmenī šo saistošo noteikumu ietvaros plānotais de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst regulas Nr.1407/2013 2.panta 2.punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai.

14. De minimis atbalstu var kumulēt ar de minimis atbalstu, ko piešķir saskaņā ar citām de minimis regulām, līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

15. Krāslavas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) nodrošina dokumentācijas uzglabāšanu, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā minētos nosacījumus, un nodrošina informācijas pieejamību vismaz 10 (desmit) gadus no dienas, kurā saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem piešķirts pēdējais de minimis atbalsts.

16. De minimis atbalsta saņēmējs, kas ir saņēmis nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kā de minimis atbalstu, uzglabā dokumentāciju, ievērojot regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktā minētos nosacījumus, un nodrošina informācijas pieejamību vismaz 10 (desmit) gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

17. Ja ir pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasības, de minimis atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt pašvaldībai visu šo saistošo noteikumu ietvaros saņemto de minimis atbalstu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

18. De minimis atbalsta pretendentam tiek piešķirtas likumīgās tiesības saņemt de minimis atbalstu brīdī, kad tiek pieņemts pašvaldības domes lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu.

19. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kuriem pašvaldība piešķīrusi maznodrošinātās personas vai ģimenes statusu ir tiesības saņemt atvieglojumu 70% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas par to periodu, kurā nodokļa maksātājs atbilst maznodrošinātās personas (ģimenes) statusam par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta pirmās daļas 2. punktā un 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem un tiem piekritīgo zemi.

III. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība

20. Lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, nodokļa maksātājam jāiesniedz pašvaldībai adresēts motivēts rakstveida iesniegums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piešķiršanu, kurā iesniedzējs norāda atvieglojumu piešķiršanas pamatu un apliecina, ka ir sniedzis patiesas pieprasītās ziņas par sevi un citām personām, kā arī apliecina, ka piešķir tiesības pašvaldībai iepazīties ar minēto personu, tajā skaitā šo saistošo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto personu bērnu, personas datiem, kas nepieciešami lēmuma par atvieglojumu piešķiršanu pieņemšanai, tai skaitā ieskatīties valsts datu bāzēs un reģistros, kas satur lēmuma par atvieglojumu piešķiršanu pieņemšanai nepieciešamos datus, kā arī pārbaudīt nekustamajā īpašumā, par kuru tiek pieprasīts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums, deklarēto personu skaitu uz iesnieguma iesniegšanas brīdi. Iesniegumam pievieno šo saistošo noteikumu 21., 22., 24.–29. punktā norādītos dokumentus. Iesniegums nav jāiesniedz personām vai ģimenēm, kurām pašvaldība piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu, jo šāda informācija ir pašvaldības rīcībā.

21. Šo saistošo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētās personas iesniedz:

21.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju vai invalīda apliecības kopiju;

21.2. bāriņtiesas lēmuma par aizbildņa statusa piešķiršanu kopiju.

22. Šo saistošo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētās personas iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju vai invalīda apliecības kopiju.

23. Informāciju, vai pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātās personas vai ģimenes statusu, nekustamā īpašuma nodokļa administrators pārbauda Sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA). Atsevišķos gadījumos informācija par personas statusu var tik pieprasīta pašvaldības iestādei "Sociālais dienests".

24. Šo saistošo noteikumu 5.4. punktā minētās personas iesniedz Černobiļas AES avārijas seku likvidatora apliecības kopiju.

25. Šo saistošo noteikumu 5.5. punktā minētās personas iesniedz 1991.gada barikāžu dalībnieka apliecības kopiju.

26. Šo saistošo noteikumu 6. punktā minētās personas iesniedz:

26.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka nodokļu maksātājam nav nodokļu maksājumu parādu;

26.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par vidējo uzņēmumā strādājošo skaitu un vidējo darba samaksu par diviem iepriekšējiem pārskata gadiem;

26.3. statistikas pārskata kopiju par uzņēmuma galvenās darbības sfēras apmēru.

27. Šo saistošo noteikumu 7. punktā minētās personas iesniedz dokumentus, kas apliecina uzņēmumā strādājošo invalīdu skaitu atbilstoši šo saistošo noteikumu 7. punkta nosacījumiem.

28. Šo saistošo noteikumu 8. un 9. punktā minētās personas iesniedz:

28.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par vidējo uzņēmumā strādājošo skaitu un vidējo darba samaksu par diviem iepriekšējiem pārskata gadiem;

28.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka nodokļu maksātājam nav nodokļu maksājumu parādu.

29. Šo saistošo noteikumu 10. punktā minētās personas iesniedz:

29.1. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka nodokļu maksātājam nav nodokļu maksājumu parādu;

29.2. šo saistošo noteikumu 10. punktā minētā līguma kopiju;

29.3. akta par darbu pieņemšanu ekspluatācijā kopiju.

30. Iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu iesniegšanas termiņš ir līdz kārtēja taksācijas gada 30. aprīlim.

31. Lēmumus par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu pieņem pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz pašvaldības domes apstiprinātās Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas komisijas atzinumu.

32. Pašvaldības izpilddirektora pieņemtais lēmums pārsūdzams tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

33. Personai ir pienākums paziņot pašvaldībai par atvieglojuma piešķiršanas pamata vai atbilstības atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem zaudēšanu mēneša laikā no minēto apstākļu iestāšanās brīža.

IV. Noslēguma jautājums

34. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos zaudē spēku pašvaldības 2010. gada 28. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2010/4 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Krāslavas novadā" un Dagdas novada pašvaldības 2013. gada 16. augusta saistošie noteikumi Nr. 13 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu Dagdas novadā".

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

Paskaidrojuma raksts
Krāslavas novada pašvaldības 2021. gada 25. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/20 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Krāslavas novadā"

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks