PAŠVALDĪBĀS

Par reformas pirmo soļu gājējiem

Jānis Bunkšs, pašvaldību lietu valsts ministrs,

tiekoties ar Talsu rajona pašvaldību vadītājiem

Uz Talsu rajona padomes sēžu zāles galda — apjomīgu sējumu klāsts: vairākas biezas grāmatas latviešu un angļu valodā, kā arī to satura kopsavilkuma lappuses (tās ir arī "LV" redakcijas rīcībā). Ar šādu pienesumu tikko noslēdzies SIA "Blezūra konsultāciju birojs" ekspertu vairāk nekā pusgadu ilgais veikums. Tas lakoniski formulēts trijos izteikumos "Eiropas Savienības PHARE programma. Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā. Talsu rajona izpēte".

Lai tiktos ar rajona pašvaldību vadītājiem un uzklausītu pirmās atsauksmes (pamatīgākai piedāvāto biezo materiālu izpētei vajadzīgs vismaz mēnesis apdomas laika), aizvadītās nedēļas vidū, 5.novembrī, Talsos bija ieradušies pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs, sestās Saeimas deputāts, tās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš, eksperti un ne mazums interesentu — preses pārstāvju.

— Arī šī pētījuma sakarā šogad Talsos esmu bijis daudzas reizes — teica ministrs, — turklāt jau rīt esmu iecerējis apmeklēt Mērsragu. Tāpēc var sacīt, ka par šejieni zinu ko vairāk nekā dažs labs mans kolēģis. Arī pavisam nesen Saeimā pieņemtā Administratīvi teritoriālās reformas likuma sakarā. Tieši talsenieki bija ar mieru piekrist tam, lai te sāktos vispusīga pašvaldību izpēte jau pirms likuma stāšanās spēkā. Kad likums tika skatīts otrajā un trešajā lasījumā, šeit (mazliet vēlāk Talsiem piebiedrojās Ludza, Ogre un Saldus) gūtās pirmās atziņas lieti noderēja.

Šajā laikā esam paspējuši apjaust Eiropas Savienībā bieži lietotā jēdziena "pilotprojekts" būtību. Jā, pilots ir viens no pirmajiem, tāds, kas iet pa priekšu; tāds, uz kuru var paļauties. Kā rāda šie sējumi, savākts un apkopots faktu materiāls par visiem Talsu rajona pagastiem un pilsētām, ir arī secinājumi, kas pašlaik sevišķi svarīgi. Kā lasāms likumā, ir noteikts strikts sešu gadu posms, turklāt process jāsāk ar izpēti. Te jau tā lielos vilcienos paveikta, tāpēc var domāt par turpmāko. Rolanda Blezūra vadītais konsultāciju birojs tūlīt ķersies pie nākamā projekta, tā sauktā Ziemeļkurzemes novada varianta risinājuma. Tas aptvers Talsu rajona Dundagas, Īves, Kolkas, Lubas un Valdgales, kā arī Ventspils rajona Ances, Popes, Puzes un Tārgales pagastu. Deviņu pašvaldību kopums te vairs nav tikai ģeogrāfiska sasaiste, bet jo vairāk tuvošanās reformas mērķiem.

Likuma 2.pantā taču nepārprotami rakstīts: "Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem." Tātad pāri visam — iedzīvotāji.

Man gribētos pievērst uzmanību tam, ka šī mērķa sasniegšanā svarīgi būtu izpētes procesu paveikt līdz pašvaldību vēlēšanām 2001.gadā, lai tās varētu rīkoties ar pietiekami pamatotiem dokumentiem. Protams, mūs steidzinās laika ritējums. Jo nav grūti aplēst, kāds būs darba apjoms. Šogad mūsu rīcībā ir četru rajonu pilotizpēte. Bet Latvijā rajonu pavisam ir 26, un tas nozīmē, ka Rolanda Blezūra konsultāciju birojam vai Jāņa Kauliņa vadītajai SIA "Projekts XXI" vien visu paveikt gluži fiziski nebūs pa spēkam, un jau laikus ir jādomā arī par citu inetresentu izmantošanu. Mēs gribam ieklausīties priekšlikumos, ko varētu dot ZA Ekonomikas institūta vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti, tomēr ir vajadzīgi arī jauni spēki. Galu galā — process ir tikko sācies, kvalificētu speciālistu turpmāk nekad nebūs pārāk daudz.

Par nule paveikto stāsta Rolands Blezūrs, SIA "Blezūra konsultāciju birojs" direktors, Talsu rajona izpētes projekta vadītājs:

— Tas, ko iesākām 23.martā, nu ir uz galda. Šī pilotprojekta īpatnība, cita starpā, bija arī tāda, ka mums jau pašā sākumā vajadzēja tikt skaidrībā par metodiku, par pieeju pagastu un pilsētu izpētei. Mūs vienmēr vadīja doma, ka pašvaldības ir tuvākā vara iezīvotājiem, tāpēc jau drīz vien izkristalizējās viedoklis, ka izpēte cieši saistās ar sabiedriskajām attiecībām, kaut vai ar to, ka bez pašvaldībām un to līdzdalības lēmumu pieņemšanā neviens projekts nebūs pilnvērtīgs.

Jā, mēs esam gana labi informēti par to, kā šajā ziņā veicies un veicas mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, ko par visu to domā Skandināvijas valstis, taču mums ir svarīgs tieši Latvijas modelis, kas jāveido tikai pašiem. Sapratām, ka, lai iepazītu pat vismazāko pagastu, ar pāris dienām vien nepietiek, turklāt vajadzēja saskarties ar to, ka iedzīvotāji par refromas ideju zina visai maz un vairāk pat nevēlas zināt. Paralēli strādājām Ludzas rajonā, un varam atcerēties atsaucību uz anketēšanu. No ludzāniešiem atbildēja aptuveni deviņi procenti, dažos pagastos pat krietni vairāk, turpretī talsenieku atsaucība bija uz pusi mazāka. Katrā vietā tika izveidota sava saskaņošanas padome, un Talsu rajonā tajā darbojās deviņas personas, protams, rajona padomes priekšsēdētājs, arī Lībagu pagasta padomes priekšsēdis Māris Ārbergs un rajona padomes izpilddirektors Gunārs Līdums.

Eksperte Inga Vilka pievērsās pētījuma detaļām. Viņa atzina, ka pētījuma pamatdokumentam paralēli izveidotie seši pielikumi patlaban atspoguļo biroja pašreizējo viedokli, jo skarti mezgla jautājumi, kas var noderēt par pamatu turpmākajai analīzei. Tas gan nebūt nenozīmē, ka citviet būtu automātiski jāatkārto Talsu rajonā izstrādātā shēma. Tas pat nebūtu vēlams. Jo Latvijas dažādība skar ne tikai Kurzemi vai Latgali, bet arī citus novadus, kuri cits no cita būtiski atšķiras.

Talsu rajona pašvaldību vadītāji par viņiem atvēlēto "izmēģinājuma trusīšu" lomu izteicās atzinīgi, galvenokārt norādot, ka tagad radusies izdevība paraudzīties uz sevi itin kā no malas, ar citu acīm.

Jānis Kalviņš, līdzšinējais Saeimas deputāts un Pašvaldību komisijas priekšsēdētājs, kas tagad sācis strādāt par projektu vadītāju SIA "Blezūra konsultāciju birojs", uzsvēra atziņu, ka administratīvi teritoriālās reformas iedzīvināšanā būtiski ir apzināties līdzšinējo standartu paaugstināšanas vajadzību. Tikai tad projekti būs efektīvi, turklāt tieši šāda attīstība no mums tiek gaidīta Eiropas Savienības PHARE programmā "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā". Nav noslēpums, ka rajona līmenī vien izpētes izmaksas ir pietiekami lielas (ap 15 tūkstošu latu), un šādi līdzekļi gaida savu atdevi.

Citiem vārdiem, šī gada bilance ir pozitīva. Četru rajonu izpētei formāli pielikts punkts, kaut gan tas iezīmē tikai jauna darba cēliena sākumu. Talsenieki, ludzānieši, saldenieki un ogrēnieši gaida sekotājus.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Par Ogres rajona apvienošanās

un sadarbības izpētes projektu

Pēc Jāņa Kauliņa ekspertu apvienības

SIA "Projekts XXI" vērtējuma

1. Ogres rajona

vispārīgs raksturojums

Ogres rajona pašreizējā teritorija un tās administratīvi teritoriālais dalījums ir pēdējos 60 gados notikušu daudzkārtīgu administratīvu pārmaiņu rezultāts.

Padomju okupācijas laikā notika daudzi teritorijas administratīvā iedalījuma pārveidojumi, kas rajona līmenī lielākoties bija voluntāra rakstura un gandrīz neatspoguļoja infrastruktūras un ekonomikas reālijas. Ogres rajons ir viens no mazākajiem Latvijā. Tā platība ir 1840 km2 un par to mazāks ir tikai Jelgavas un Dobeles rajons.

Ar 63 589 iedzīvotājiem Ogres rajons ieņem otro vietu aiz Rīgas rajona. Tas nosaka samērā augstu vidējo apdzīvojuma blīvumu — 34,6 cilvēki uz kvadrātkilometru, kas arī atbilst otrajai vietai valstī. Ogres rajons ir visaugstāk urbanizētā teritorija valstī: tajā 61,7% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.

Rajonā salīdzinoši liels ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 58 gadiem) īpatsvars: 51,5%, 2. vieta valstī. Tajā pašā laikā rajons ir arī samērā jauns: virs darbaspējas vecuma ir 20,8% iedzīvotāju. Mazāk ir tikai Saldus, Bauskas un Rīgas rajonā. Demogrāfisko datu sīkāka analīze tomēr liecina par ievērojamu disproporciju starp dažādām iedzīvotāju dzimuma un vecuma grupām, it īpaši laukos.

Reģistrētais bezdarbs zemākais Latvijā — tikai 4,4% 1998. gada sākumā. Tomēr labvēlīgo stāvokli nopietni apdraud saimnieciskā krīze Krievijā, kuras rezultātā spiesti krasi samazināt ražošanu lielākie darba devēji rajonā.

Teritorijas (rajona+vietējo) budžeta ieņēmumu rādītājs ir valstī vidējs: 106 lati uz vienu iedzīvotāju, kas atbilst 13. vietai valstī. Taču samērā mazas ir dotētās summas (dotācijas+mērķdotācijas): 29 lati uz iedzīvotāju ir trešais mazākais rādītājs Latvijā. No kaimiņrajoniem mazāk tiek dotēts Rīgas rajons. Augsts ir arī nodokļu un nenodokļu ieņēmumu rādītājs: ar 77 latiem uz iedzīvotāju 3. vieta valstī. Ogres rajona budžeti tiek dotēti par 27,0%, bet 72,6% tiek ģenerēti pašā rajonā nodokļu un nenodokļu ieņēmumu veidā. Labāka budžeta struktūra ir tikai Rīgas rajonā.

Tehnisko infrastruktūru attīstību zināmā mērā raksturo centralizēti saražotā siltuma daudzums, ko izmanto mājokļu viena kvadrātmetra apsildei. Ogres rajons dala 1./2. vietu ar Valkas rajonu (0,088 Gcal/m2); tas izskaidrojams ar teritorijas augsto urbanizācijas pakāpi.

Rūpnieciskās produkcijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju rajons ar 421 latu ieņem 8. vietu. Valstī rādītājs svārstās no Ls 79 Ludzas rajonā līdz Ls 825 Limbažu rajonā, tāpēc var teikt, ka šai ziņā rādītājs ir tuvs vidējam. Ogres rajonā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 25 uzņēmumi, kas ir 7. rādītājs valstī. Uz 1000 iedzīvotājiem rajonā ir 169 vieglie automobiļi. Tas atbilst 6. vietai valstī, tikai nedaudz atpaliekot no līdera — Bauskas rajona.

Valsts autoceļu struktūra pēc seguma tipa ir apmierinoša — 94,6% no tiem ir ar cietu segumu. Ogres rajonā ir viens no visblīvākajiem ceļu tīkliem Latvijā: 1,03 km/km2. Ir daudz pagastu ceļu, kam nav cietā seguma.

Ogres rajona pilsētās telefonizācijas līmenis vidējs — 28 pieslēgumi uz 100 iedzīvotājiem, kas atbilst 10. vietai valstī. Laukos šis skaitlis ir 19 (6. vieta). No kaimiņu rajoniem vienīgi Rīgas rajona lauku teritorijās ir labāks stāvoklis.

Izglītības sistēmas nodrošinājums ar pedagoģiskajiem darbiniekiem ir salīdzinoši labs. Ogres rajonā uz vienu pedagoģisko darbinieku ir 10,18 skolēnu; tas ir 5. rādītājs valstī. No kaimiņu rajoniem tikai Bauskas rajonā tas ir labāks — 10,41.

Nodrošinājumā ar kultūras iestādēm īpatnējie rādītāji rajonu formāli ierindo samērā zemu. Tas izskaidrojams ar lielo apdzīvojuma blīvumu; minētās iestādes ir lielākas nekā vidēji Latvijā un spēj apkalpot lielāku skaitu apmeklētāju.

Veselības aizsardzības infrastruktūras personāla nodrošinājums ir samērā labs. Ārstu skaita ziņā rajons ir 7. vietā Latvijā (21,2 ārsti uz 10 000 iedzīvotāju). Tomēr vidējā medicīniskā personāla pamaz — 42 uz 10 000 iedzīvotāju. No blakus rajoniem vairāk ārstu ir tikai Madonas rajonā, bet vidējā personāla mazāk — tikai Rīgas rajonā. Šeit izpaužas Rīgas pilsētas tuvums. Gultu skaita ziņā rajons ieņem 7. vietu ar 74 gultām uz 10 000 iedzīvotāju.

Tiesību aizsardzības ziņā Ogres rajons ir viens no vislabākajiem valstī un ar 91 likumpārkāpumu uz 10 000 iedzīvotāju ieņem 3. vietu.

Apskatot Ogres rajonu plašāka reģiona kontekstā, skaidri iezīmējas perspektīvie attīstības virzieni.

• Centrālo attīstības asi veido Rietumu–Austrumu multimodālais koridors. Automaģistrāle A–6 (trase Rīga–Zilupe) un dzelzceļa līnija Rīga–Maskava ir galvenais tranzīta plūsmas ceļš visā reģionā, dodot potenciālas iespējas pašvaldību ekonomiskai attīstībai. Satiksmes ministrijas izstrādātā "Transporta attīstības nacionālā programma" paredz attīstīt un intensificēt autotransporta koridoru Rietumu–Austrumu virzienā un dažādo projekta variantu izvēle, ieskaitot Latgales ceļa izbūvi, tieši iespaidos rajona pašvaldību attīstību.

• Cits nozīmīgs attīstības virziens nākotnē varētu būt virziens Rīga–Ērgļi. Ērgļiem attīstoties par nozīmīgu ziemas sporta un tūrisma centru, pieaugtu kustības intensitāte gan pa autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), gan dzelzceļa līniju Rīga–Ērgļi. Uzlabojoties ceļu kvalitātei un pieaugot transporta plūsmai šajā virzienā, radīsies jaunas iespējas visu to pašvaldību attīstībā, kuru teritorijas tiek šķērsotas.

• Autoceļa P-87 un P-76 Daugmale–Jaunjelgava–Jēkabpils kvalitātes uzlabošana Daugavas kreisajā krastā ir svarīgs priekšnosacījums tur esošo pagastu tālākai attīstībai.

• Cits rajona attīstībai vitāli svarīgs virziens ir ziemeļu–dienvidu virziens, kas lokveidīgi sasaista automaģistrāles Rīga–Zilupe un Rīga–Sigulda–Pleskava, radot priekšnoteikumus elastīgai transporta tīklu un mezglu punktu sasaistīšanai un koordinēšanai. Uzlabojot jau esošā ceļu tīkla kvalitāti un infrastruktūru, kā arī iekļaujoties dažādās sadarbības programmās un projektos, tādos kā "Vidzemes josta" un citos, parādīsies jaunas attīstības iespējas pašlaik perifērijā esošiem pagastiem.

Ogres rajons ir Latvijas apstākļiem attīstīta teritorija ar salīdzinoši labvēlīgiem dzīves apstākļiem. To apliecina daudzi rādītāji, sākot ar demogrāfiju un beidzot ar budžeta rādītājiem. Vairākos no tiem rajons ieņem otro vietu valstī, atpaliekot tikai no Rīgas rajona un pārspējot visus pārējos rajonus. Reģistrētais bezdarbs ir viszemākais valstī; faktiski daudzviet pat novērojams darbaspēka trūkums. Vienīgi iedzīvotāju apgādība ar infrastruktūru ir vidēja; Rīgas tuvums lielā mērā atslogo izglītības, veselības aizsardzības un pakalpojumu infrastruktūras, ierobežojot to attīstību rajona teritorijā.

Rajonā ir samērā labvēlīgs klimats uzņēmējdarbībai, jo relatīvi neliels procents reģistrēto uzņēmumu tiek atzīti kā darbību izbeiguši. Tomēr nelielais investīciju apjoms liecina par zināmām attīstības grūtībām. Investīciju apjoms ir mazs, salīdzinot ar citiem rajoniem. Daļēji to var izskaidrot ar labām iespējām izmantot jau esošo ražošanas bāzi. Jāievēro arī, ka investīciju lielum lielais vairums Latvijā nokļūst tieši lielajās pilsētās un galvenokārt tuvīnajā Rīgā. Tas ir viens no faktoriem, kas labvēlīgi ietekmē stāvokli rajonā no iedzīvotāju viedokļa, jo, pat ja pastāv vietējās problēmas, tuvējā Rīgas aglomerācija kalpo par tādu kā darba vietu "buferi".

Minēto apstiprina Ogres rajona vieta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu noteiktajā teritoriju ranžējumā. Šo ranžējumu izstrādāja 1996.–1997. gadā ar nolūku noteikt īpaši atbalstāmos reģionus valstī. Ranga noteikšanas pamatā bija virkne rādītāju vietu summa valstī, ieskaitot arī lielās pilsētas. Ogres rajons atradās 8. vietā; to apsteidz tikai Rīgas rajons (3. vieta), bet atpaliek Rēzeknes pilsēta.

 

2. Ogres rajona

pašvaldību finanses

2.1. Budžetu ieņēmumu bāze un struktūra

Apskatot pašvaldību ieņēmumus pa teritorijām, redzams, ka pēc apjoma tie sadalīti visai nevienmērīgi: lielākais budžets no mazākā atšķiras 35 reizes. Šādā veidā budžeti nav savā starpā salīdzināmi, tāpēc tālāk vairumā gadījumu lietoti t.s. īpatnējie rādītāji — budžeta pozīcijas pārrēķinātas uz vienu teritorijas iedzīvotāju.

Tabula sakārtota teritorijas iedzīvotāju skaita dilstošā secībā. Redzam, ka relatīvos rādītājos atšķirības ir daudz mazākas. Izdalās vienīgi Ķegums, kam budžeta īpatnējais ieņēmums gandrīz 2 reizes lielāks nekā vidēji pārējā teritorijā. Tas izskaidrojams ar īpašuma nodokļa liela maksātāja — Ķeguma HES — atrašanos pašvaldības teritorijā. Vairākiem nozīmīgiem budžeta ieņēmumu daļas rādītājiem vērojama atkarība no iedzīvotāju skaita pašvaldībā — tie samazinās līdz ar iedzīvotāju skaitu.

 

2.2. Budžetu izdevumi

Budžeta izdevumu sadalījuma analīzē īpaša vieta izdalāma pārvaldes izdevumiem un to daļu budžeta izdevumos vispār. Tieši pārvaldes izdevumu daļa lielā mērā raksturo pašvaldības saimniekošanas efektivitāti. Vairums pašvaldību centušās optimizēt savus pārvaldes izdevumus, taču dažās teritorijās tie pieauguši. Šeit redzama vispārēja tendence īpatnējo rādītāju pieaugumam, samazinoties teritorijas iedzīvotāju skaitam.

Izdevumi izglītībai maz atkarīgi no teritorijas iedzīvotāju skaita, jo kopš 1997. gada tos lielā mērā nosaka IZM normatīvi. Izdevumi kultūras vajadzībām maz atšķiras dažādās pašvaldībās, tomēr neliels īpatnējo rādītāju pieaugums lielākajās pašvaldībās ir novērojams. Daudz krasāk atšķiras rādītāji izdevumiem sociālajai nodrošināšanai. Skaidri redzams, ka mazajām pašvaldībām tam nepietiek "spēka". Aina līdzīga pārvaldes izdevumiem, tikai sakarība ir apgriezta.

Ogres rajona pašvaldību budžetu plānotie ieņēmumi 1998. gadā

Teritorija Summa, Uz vienu

Ls iedzīvo-

tāju, Ls

Ogre 2 705 710 96,93

Lielvārde 813 226 111,92

Ikšķile 566 386 89,85

Ķegums 622 192 210,63

Ogresgala pag. 296 117 129,37

Jumpravas pag. 224 517 100,68

Suntažu pag. 202 228 92,01

Madlienas pag. 261 416 122,67

Birzgales pag. 185 611 91,71

Lēdmanes pag. 129 358 86,07

Ķeipenes pag. 123 892 97,02

Rembates pag. 121 880 97,90

Taurupes pag. 122 193 110,08

Krapes pag. 77 833 87,55

Meņģeles pag. 83 982 96,31

Lauberes pag. 87 962 108,06

Mazozolu pag. 77 886 98,09

Savstarpējie norēķini Ogres rajona pašvaldībās saistīti ar izglītības infrastruktūru, proti, faktu, ka vienas pašvaldības teritorijas iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības iestāžu pakalpojumus. 1997. gadā citas pozīcijas pagastu budžetu savstarpējos norēķinos nefigurēja vai arī summas bija nenozīmīgas. Aplūkojot pašvaldību savstarpējo norēķinu apjomu un ieņēmumu/izdevumu attiecības, var izdalīt vairākas pagastu grupas.

1. Savstarpējie norēķini veido nozīmīgu budžeta daļu vai ir lieli absolūtos skaitļos un ir samērā līdzsvaroti savā starpā.

2. Savstarpējie norēķini veido jūtamu daļu budžeta ieņēmumu; izdevumu maz vai to nav vispār.

3. Savstarpējie norēķini veido jūtamu daļu budžeta izdevumu; ieņēmumu maz vai to nav vispār.

4. Savstarpējie norēķini veido nenozīmīgu budžeta daļu.

 

3. Pašvaldību

apvienošanās un

sadarbības iespējas

3.1. Vajadzības vispārīgs

pamatojums

Pašvaldību apvienošanās lielākās struktūrās ļautu sekmīgāk realizēt virkni pašvaldību funkciju un līdz ar to efektīvāk apkalpot iedzīvotājus. Ir izskatīta virkne pašvaldību funkciju un darbības aspektu, kur lielāks darbības mērogs atnes tiešu vai netiešu efektu. Ne vienmēr šis efekts ir ekonomiskas dabas, taču galvenais teritoriju apvienošanas mērķis — uzlabot cilvēku dzīves apstākļus — ir saskatāms katrā no šiem aspektiem. Jāpiebilst, ka ne visi zemāk minētie ieguvumi obligāti prasa pagastu apvienošanos. Daļa no pasākumiem pietiekami labi realizējama arī uz sadarbības principiem.

Pašvaldību budžetu analīze parāda, ka pastāv kopīgas likumsakarības, kas saista pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitu ar finansiālās darbības rādītājiem. Ieņēmumu apjoms un struktūra mazajām pašvaldībām ir ievērojami sliktāka nekā lielajām. Atkarībā no rādītāja lūzuma slieksnis atrodas 2 līdz 6 tūkstošu iedzīvotāju skaita robežās. Atsevišķi rādītāji nepakļaujas šai likumsakarībai, taču ir viegli izskaidrojami citādi.

Pārvaldes uzdevumu optimizēšana ir viens no acīmredzamākiem ieguvumiem, ko iespējams panākt, apvienojot mazās pašvaldības. Tas nenozīmē, ka vienmēr tiks ietaupīti finansu līdzekļi. Apvienotai teritorijai tie procentuāli veidos mazāku daļu apvienotajā budžetā, bet pēc masas noteikti būs lielāki, nekā jebkurā no šīm pašvaldībām atsevišķi ņemti.

Radīsies reāla iespēja izveidot stabilas izpildstruktūras no profesionāļiem, atsaistot pagastā politisko līmeni no saimnieciskā (padomes priekšsēdētājs un padome, izpilddirektors un padomes struktūrvienības). Kļūst iespējama labu speciālistu piesaiste, maksājot viņiem pieklājīgu algu un nodrošinot ar tam adekvātu darba apjomu. Ogres rajonā uzkrātā praktiskā pieredze liecina, ka jurista (un arī citu speciālistu) pieņemšana uz daļēju slodzi nav efektīva un noved pie kvalitātes pazemināšanās. Tāpat nav efektīva viena speciālista izmantošana "kopā" pa vairākiem pagastiem, jo cilvēki pie iespējas nevēlas katru dienu braukāt, un vajadzīga viena iekārtota darba vieta.

Esošās būvvaldes nav pietiekami noslogotas. Lielākā teritorijā šāda slodze reāli būs. Iespējama nopietnāka attīstības plānošana un teritoriālā plānošana. Vieglāk organizēt esošo būvju saglabāšanas, legalizācijas un to dokumentācijas sakārtošanas jautājumus.

Atmaksājas veidot attiecīgus teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas dienestus un specializētas struktūras, jo tās būs pietiekami noslogotas. Vieglāk būs piesaistīt gan līdzekļus, gan speciālistus. Atkritīs neskaitāmās savstarpējās pretenzijas par kapsētu, pašvaldību ceļu, izgāztuvju u.tml. izmantošanu.

Labi "noregulēta" pirmsskolas izglītība ir dārga un vienam pagastam nav pa spēkam. Vairākos gadījumos vajadzīga veco bērnudārzu ēku siltināšana un rekonstrukcija. Lielākā pašvaldības teritorijā iespējams veidot rotaļu grupas u.tml. katrā nelielā apdzīvotā vietā. Tās var būt nepilnas dienas grupas vai pat privātas iestādes ar valsts un pašvaldības atbalstu. Liela nozīme arī iespējām veidot veselības korekcijas grupas.

Kļūst iespējams izveidot reģionālu izglītības un mācību metodisko centru, savas pašvaldības skolu valdi, jo rajona skolu valde neveido izglītības koncepciju atsevišķām pašvaldībām. Tā nodarbojas tikai ar metodisko palīdzību.

Var sakārtot mazo skolu darbību, bez emocionāliem ekscesiem noteikt skolas sniedzamo izglītības pakāpi (sākumskola, pamatskola, vidusskola), novērst bērnu aiziešanu no skolas. Iespējams saskaņot zināšanu līmeņus, bērnam pārejot uz augstāku pakāpi. Skolās varētu veidot skolēnu profesionālās izglītības grupas. Sakarā ar strauju bērnu skaita samazināšanos, varētu mazsāpīgāk un elastīgāk komplektēt klases un nodrošināt ar darbu spējīgākos pedagogus. Reāli sāktu darboties patlaban formāli pastāvošās pedagogu metodiskās grupas. Daudz vienkāršāk organizēt pedagogu tālākizglītību — vismaz daļēji uz vietas, samazinot darba laika kavējumus.

Reāla iespēja veidot pieaugušo izglītības centru — vakarskolu, svešvalodu apguvi, datoru apguvi, speciālo mācību (zemnieki, uzņēmējdarbība, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības), sociālās zinības u.c. Patlaban tikai atsevišķos pagastos ir kaut kas no tā. Vieglāk būtu veidot sistēmu, piesaistīt līdzekļus, fondus u. tml. Tas pats attiecas uz bērnu ārpusskolas izglītību.

Būtu iespējams pilnīgāk nodarbināt esošos kvalificētos kultūras darbiniekus. Vienota un saskaņota plāna esamība kultūras pasākumu organizācijā un kopīgs metodiskais darbs zināmā mērā garantētu darba daudzveidību un kvalitāti.

Īpaši liela nozīme varētu būt bibliotēku attīstībā. Varētu noorganizēt savstarpējo apmaiņu ar fondiem, kopīgi iegādāties dārgākus izdevumus, it īpaši biznesa mācību literatūru. Vismaz vienu bibliotēku iespējams pieslēgt datortīklam, ar laiku, uzlabojoties materiālajiem apstākļiem un komunikācijām, veidojot kopīgu attālās pieejas tīklu.

Pašvaldības veselības aizsardzības sistēma kļūs efektīvāka, jo būs iespējams nodrošināt reālu slodzi plašāka profila medicīniskajam personālam. Vienlaikus būs iespējams saglabāt mazos feldšerpunktus, katrā no tiem atstājot vienu speciālistu neatliekamās palīdzības sniegšanai un to iedzīvotāju apkalpošanai, kuriem grūti apmeklēt pagasta centru. Vienota sistēma veicinās arī privātprakses attīstīšanos.

Lielāka sociālās palīdzības apkalpes zona atvieglos dažādu fondu un organizāciju (arī vietējo reliģisko) palīdzību un ļaus samazināt sociālo spriedzi.

Kopīgi iespējams daudz labāk apsaimniekot pagastu ceļus. Dažādu pagastu rīcībā ir dažādi resursi — tehnika, izejvielas, speciālisti. Ceļu uzturēšanas darbos iespējams iesaistīt ar tehniku nodrošinātās zemnieku saimniecības. Visi uzturēšanas un remonta darbi pietiekami lielā teritorijā varētu ar darbu nodrošināt 6–8 cilvēkus un dot pagasta budžetā papildu nodokļu veidā līdz 2000 latiem.

Lielākā teritorijā vieglāk izstrādāt projektus investīciju piesaistei. Iespējams izveidot vietējo attīstības fondu un attīstības projektu darba grupu.

Nozīmīga ir iespēja izveidot biznesa konsultāciju un informācijas punktu, sadarbojoties ar UAC un privātām konsultāciju firmām. Atvieglotas iespējas iekārtot izdevīgā vietā telpas birojiem un aprīkot tās ar moderniem sakaru līdzekļiem u.tml., vai arī izveidot komunikāciju centru, kuru par nelielu maksu var izmantot uzņēmēji (datori un datorsakari, internets, fakss, kopēšana u.c. serviss).

Reāli izveidot vienu pietiekami spēcīgu zemnieku organizāciju un tai savukārt vieglāk atrast partnerības saites Latvijā un ārzemēs.

Ar retiem izņēmumiem pašvaldību teritorijās nav pietiekami daudz tūrisma objektu, kas spētu piepildīt vienas divu dienu maršrutu. Vairākām teritorijām kopā tas būtu reālāk. Līdz ar to iespējams izveidot šādus maršrutus; tos var apkalpot paši pagasti vai tajos dzīvojošie uzņēmēji. Sekas: cilvēku plūsma un iepirkšanās pagasta teritorijā ar attiecīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Izplatās informācija par pagastu, potenciālo investoru ieinteresēšanās.

Palielinoties iedzīvotāju skaitam, reālākas iespējas veidoties dažādām nevalstiskām organizācijām, kam ir ļoti būtiska loma demokrātijas stiprināšanā un attīstībā. Šīs organizācijas ļautu apvienot pilsoņus interešu grupās un sniegtu nozīmīgu palīdzību pašvaldības teritorijas sociālo problēmu risināšanā.

Daudz nopietnākas būtu pārrobežu sadarbības iespējas, jo lielāka pašvaldība ir adekvātāks un spēcīgāks sadarbības partneris, kas rosina interesi, jo šāda sadarbība jau kļūst interesanta un izdevīga abpusēji. Palielināsies svešvalodu apguves motivācija.

3.2. Piedāvājamie teritoriju

apvienošanas varianti

3.2.1. "Pašvaldību" variants

Šis variants izstrādāts, ievērojot pirmām kārtām pašvaldību viedokļus, kas ne vienmēr ir pietiekami argumentēti no ekonomikas un teritorijas infrastruktūru viedokļa. Daudz ko šeit nosaka pašvaldību vadītāju, deputātu un speciālistu subjektīvie viedokļi, izveidojušās pašvaldību savstarpējo attiecību tradīcijas, daļēji arī kultūrvēsturiskie faktori. Šos momentus grūti vai pat neiespējami formalizēt, taču tiem ir liela nozīme teritoriju sadarbības vai apvienošanās sekmēs.

Ļoti ātri kļuva skaidrs, ka pagastu apvienošanās un sadarbība nav aprobežojama ar rajona administratīvo teritoriju. Neizbēgami tiek skartas arī blakus esošo Rīgas, Madonas un Aizkraukles rajona intereses. Daļu šo ārpusteritorijas interešu aspektu izdevās iestrādāt ar zināmu argumentāciju (Skrīveru pagasts un Jaunjelgavas pilsēta), bet daļa gadījumu nav reducējami uz vienkāršu pašvaldību vadību aptauju un statistikas analīzi. It īpaši tas attiecas uz attiecībām ar Ērgļu pagastu, kā arī Bebru, Kokneses un Aizkraukles pagastu. Šajos gadījumos izsmeļošu atbildi var dot vienīgi papildu pētījumi. Viennozīmīgi nav nosakāma arī Ogresgala pagasta vieta.

Iedalījumā ietilpstošās Pie-

teritorijas zīme

Birzgales pag. 1

Ikšķile ar lauku ter. 2

Ogre+Ogresgala pag. 3

Krapes+Skrīveru pag. 4

Madlienas+Taurupes pag. 5

Ķeipenes+Lauberes+Suntažu pag. 6

Ķegums+Rembates pag. daļa 7

Lielvārde+Jumpravas+Lēdmanes

+Rembates pag. 8

Kopā Ogres rajonā

Mazozolu+Ērgļu pag. 9

Jaunjelgavas lauku ter.

+Birzgales pag. daļa 10

Meņģeles+Kokneses+Bebru pag. 11

 

Piezīmes

1. Pagasts ir ekonomiski patstāvīgs un tā infrastruktūra ir izteikti nošķirta no pārējiem Ogres rajona, kā arī no Bauskas un Aizkraukles rajona pagastiem. Teritorijas austrumu daļa, kuras iedzīvotāji ar pagasta pārējo daļu praktiski nav saistīti, tiek nodota Jaunjelgavas pilsētai lauku teritorijas statusā.

2. Šajā teritorijā jau notikusi pašvaldību apvienošanās. Paredzams neliels grozījums robežai ar Salaspils lauku teritoriju.

3. Ogresgala pagasts nevēlas sadalīt savu teritoriju; uzskata, ka vislabāk pievienoties Ogres pilsētai lauku teritorijas statusā kā viens vesels.

4. Skrīveru pagasts aktīvi izsaka vēlmi pāriet Ogres rajonā.

5. Teritorija neatbilst iedzīvotāju skaita kritērijam, bet vairums apkārtējo pagastu izsaka izteiktu nevēlēšanos sadarboties ar Madlienas pagastu. Par iemeslu tam var minēt bažas palikt Madlienas masīvās infrastruktūras ēnā, kā arī pašvaldību vadību savstarpējās attiecības, kas tiek pārnestas arī uz iedzīvotāju attiecībām.

6. Ķeipenes un Lauberes pagasti uzskata, ka vēsturiski un psiholoģiski šis ir vienīgais pieņemamais variants.

7. Ķegums pievieno nelielu daļu Rembates pagasta lauku teritorijas statusā, jo tur atrodas pilsētas interešu sfērā un reālā apsaimniekošanā esošs objekts — mototrase. Rembates pagastam savukārt nav principiālu iebildumu.

8. Iespēju pievienoties Taurupei neuzskata par lietderīgu, jo tik un tā tālu atradīsies paredzamais administratīvais centrs — Madliena. Ir ciešas saites ar daudz tuvākajiem Ērgļiem. Tomēr Ērgļu puse pret šādu variantu izturas skeptiski.

9. Variants balstīts uz Lielvārdes, Rembates un Lēdmanes savstarpējo interesi, kā arī uz atsevišķo Jumpravas pagasta interesi (no Lielvārdes puses ir neitrāla attieksme).

10. Jaunjelgava labprāt pieņem lauku teritorijas statusā Birzgales pagasta austrumu daļu, jo tur dzīvojošie apm. 60 iedzīvotāji pilnībā izmanto pilsētas infrastruktūras. Pilsēta izteikusi vēlmi pāriet Ogres rajona jurisdikcijā.

11. Meņģeles pagasts patlaban par mērķtiecīgu uzskata tikai sadarbības plānošanu, bet pret administratīvu apvienošanu izturas skeptiski, kas attiecīgi atspoguļots kartē.

Stiprās puses

1. Maksimāli tiek ievērotas pašu pašvaldību intereses sadarboties vai nesadarboties ar saviem kaimiņiem.

2. Pašvaldību vadība necentīsies noskaņot iedzīvotājus pret teritoriju apvienošanas procesu.

3. Jau izveidojušās saimnieciskās saites būs stabilas.

Vājās puses

1. Variantā ir daudz subjektīvu momentu; tajā ir gadījumi, kas balstīti uz pašvaldību vadību ambīcijām un lokālpatriotismu kā vienīgo argumentu.

2. Nepietiekami ņemti vērā vai pilnīgi ignorēti pretējo pušu viedokļi.

3. Daļai pašvaldību apvienošanās un sadarbības stratēģija balstīta tikai uz pašreizējā mirkļa izdevīgumu.

4. Jaunu saimniecisko saišu veidošanas izmaksas būs paaugstinātas.

5. Teritorijas plānojamais sadalījums tikai daļēji atbilst VARAM noteiktajiem kritērijiem.

6. Madlienas–Taurupes divus infrastruktūras centrus saistošais labākais ceļš ved caur citas pašvaldības teritoriju. Īsākais ceļš patlaban ir neapmierinošā stāvoklī.

7. Neievēro Ķeguma intereses Ogresgala pagastā.

8. Ērgļu pagasta attieksme pret Mazozolu pagasta pievienošanu.

9. Nesabalansētas pašvaldību speciālistu noslodzes.

10. Paliek vāja, projekta tehniskā uzdevuma kritērijiem neatbilstoša teritorija — Meņģeles pagasts.

Iespējas

1. Var izveidoties ciešas saites bez asām iekšējām pretrunām.

2. Sadarbības un apvienošanās process noritēs relatīvi ātri.

Draudi

1. Pašvaldību vadītāju viedokļu pēkšņa maiņa.

2. Nestabilitāte, risinājumiem neatbilstot infrastruktūru realitātei.

3. Vāji izstrādāts sadarbības līgums, paļaujoties uz tāpat jau labām attiecībām.

4. Risinājums var nelabvēlīgi ietekmēt kaimiņu teritoriju attīstību.

5. Savstarpēja pašvaldību vadītāju ambiciozitāte var radīt konfliktus.

Projekta gaitā vairāku pašvaldību attieksme mainījās, par ko liecina darba gaitā noslēgtie vienošanās protokoli par turpmākās sadarbības vai apvienošanās iespēju un mērķtiecības izpēti jau pagastu līmenī, saistot to kopā ar sociāli ekonomiskās attīstības plānu un sadarbības programmu izstrādi.

3.2.2. "Infrastruktūru" variants

Šajā variantā vairāk izvērtēta teritorijas infrastruktūru saistība un teritorijas ekonomika, bet pašvaldību izteiktās ievērotas tikai pakārtoti — ciktāl tās nav pretrunā ar infrastuktūru saistību un ekonomiskajiem rādītājiem.

Iedalījumā ietilpstošās Pie-

teritorijas zīme

Rajona teritorijā

Birzgales pag. 1

Ikšķile ar lauku ter. 1

Ogre+Ogresgala pag. 1

Ķeipenes+Suntažu+Lauberes pag. 1

Madlienas+Taurupes+Meņģeles pag. 2

Ķegums+Rembates pag. daļa+

Ogresgala pag. daļa 1

Jumpravas+Krapes+Skrīveru pag. 3

Lielvārde+Lēdmanes+Rembates pag. 4

Mazozolu+Ērgļu pag. 1

Jaunjelgavas lauku ter.+

Birzgales pag. daļa 1

Apakšvarianti

1. apakšvariants

Madlienas+Taurupes+Mazozolu+

Meņģeles pag. 5

2. apakšvariants

Ķeipenes+Madlienas+Taurupes pag. 6

Suntažu pag.+Lauberes pag. 7

Meņģeles+Bebru+Kokneses pag. 8

Mazozolu+Ērgļu pag. 1

Piezīmes

1. Neatšķiras no ekonomiskajā variantā piedāvātā.

2. Tiek veidots teritoriāli vienots bloks ar cieši saistītām infrastruktūrām ap Madlienas centru.

3. Veidojas kompakts teritorijas bloks ar attīstības asi: teritoriju ap transporta koridoru un labu saistību Krapes–Skrīveru virzienā.

4. Variants principiāli neatšķiras no pašvaldību piedāvātā; teritorijas galvenās īpatnības saglabājas, neskatoties uz Jumpravas pagasta "prombūtni". Faktiski Jumpravas infrastruktūra ir nedaudz (bet ne būtiski) ciešāk saistīta tieši ar Lielvārdi, bet teritoriju lieluma un struktūru izlīdzināšanas princips liek izšķirties par šādu risinājumu. Ja realizē "pašvaldību" variantu, loģiski rodas problēma par Aizkraukles pagasta pievienošanu Jumpravas–Krapes blokam, taču jautājums ir agrāk apspriests un pagaidām noraidīts kā nepietiekami pamatots un saistīts ar virkni citu sarežģītu jautājumu. Cita starpā, tas attiecas uz Aizkraukles pilsētas vietu un Aizkraukles rajona likteni vispār un iziet tālu ārpus šī projekta tematikas robežām.

5. Vienots teritorijas bloks rajona austrumdaļā, izbēgot Mazozolu pagastam nelabvēlīgajām sekām, to pievienojot Ērgļu pagastam. Traucē lielais attālums no Mazozoliem līdz Madlienai.

6. Vislabāk sabalansētais variants no infrastruktūru apvienošanas viedokļa, bet slēpj sevī pretrunu tieši kā infrastruktūras centru konkurence. Patlaban tā izpaužas arī pagastu savstarpējā attieksmē.

7. Formāli atbilstošs variants, bet nepietiekami sabalansēta pašvaldību dienestu noslodze.

8. Interesants variants, daļēji balstīts uz pašu pašvaldību priekšlikumiem. Var veidot labi saistītu, spēcīgu teritoriju ziemeļu–dienvidu virzienā, bet nav izskatītas ietekmes uz pārējām Aizkraukles rajona teritorijām.

Stiprās puses

1. Variants balstīts uz infrastruktūru centru reālajām un potenciālajām savstarpējām saistībām.

2. Ziemeļdaļas risinājumi rada vienotas, sabalansētas teritorijas, kas turklāt labi atbilst projektam izvirzītajiem kritērijiem un optimāls no blakus teritoriju viedokļa.

3. Risinājums attiecībā uz Ogresgala pagastu ietver gan Ogres, gan Ķeguma intereses un nav pretrunā ar faktisko situāciju pagastā.

4. Procesa zināma elastība.

Vājās puses

1. Vairākos gadījumos nav ievēroti pašvaldību vadību viedokļi.

2. Ziemeļdaļas risinājums un tā 3. variants nav stabili, kamēr netiek sakārtoti ceļi starp Madlienu un Meņģeli.

3. Grūtības viedokļu saskaņošanā var aizkavēt attīstības procesu.

4. 2. Risinājumā Mazozolu pagastam liels attālums līdz administratīvajam centram.

Iespējas

1. Reiz sākusies, infrastruktūras attīstība notiks strauji.

2. Pašvaldību vadība pagastu sociāli ekonomiskās attīstības plānu un sadarbības programmu izstrādes un realizācijas laikā var mainīt savus viedokļus par labu šim variantam.

Draudi

1. Var rasties konflikti starp iedzīvotājiem apvienotajās pašvaldībās. Vienas puses pašvaldību vadības tos apzināti veicinās.

2. Pašvaldību vadību viedokļu maiņa.

3. Pasažieru satiksmes pasliktināšanās pa dzelzceļu Aizkraukles virzienā būtiski vājina Jumpravas un Skrīveru infrastruktūru centru sasaisti.

4. Ceļu infrastruktūras uzlabošanas programma var atstāt neievērotus vairākus virzienus, kas svarīgi varianta realizēšanai.

3.3. Teritorijas pārveidošanas

vispārīgais scenārijs

Apspriežot piedāvātos teritoriālo pārveidojumu pamatvariantus un apspriežot iespējamās problēmas, tika izstrādāts šāds teritorijas administratīvo pārveidojumu scenārijs.

I. Bez īpašas priekšstadijas varētu apvienot šādas teritorijas:

a) Madlienas pagastu un Taurupes pagastu;

b) Krapes pagastu un Skrīveru pagastu.

Procesu var virzīt jau paralēli ar pagastu sociāli ekonomiskās attīstības plānu izstrādāšanu, iestrādājot pēdējā apvienoto pagastu modeļus. "b" gadījumā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar Skrīveru pagasta pāriešanu Ogres rajona administratīvajā teritorijā.

Teritoriju apvienošanu varētu uzsākt 1999. gadā.

II. Pārējos gadījumos, atbilstoši pašvaldību noslēgtajiem nodomu protokoliem, nepieciešams:

a) līdz 1999. gada beigām izstrādāt atsevišķus, bet interešu grupās savstarpēji koordinētus sociāli ekonomiskās attīstības plānus;

b) līdz 2000. gada 2. pusgadam uz šo plānu bāzes un daļēji paralēli tiem izstrādāt detalizētas savstarpējās sadarbības programmas;

c) paralēli minētajiem pasākumiem veikt sabiedriskās domas noskaņošanas darbu;

d) aktīvi ieviest sadarbības programmu punktus, tiklīdz tie izstrādāti. Reāli tas varētu sākties 1999. gada vidū vai pat ātrāk;

e) aptuveni ar 2001. gadu teritorijās, kur sekmīgi realizējušies savstarpējās sadarbības programmu punkti, varētu sākties administratīvās apvienošanās process. Atkarībā no sadarbības programmu sekmēm tas varētu ilgt aptuveni līdz 2003. gada beigām;

f) jautājums par Birzgales pagasta apvienošanos ar Ķegumu risināms, vadoties pēc demogrāfiskās situācijas attīstības Birzgales pagastā un būs mērķtiecīgs ne ātrāk kā ap 2004.–2005. gadu.

Viennozīmīgi noteikt Meņģeles pagasta vietu un līdz ar to rajona ziemeļdaļas risinājuma variantu būs iespējams tikai pēc šim projektam analoga pētījuma veikšanas Aizkraukles rajonā.

Jebkuru variantu apdraud ceļu infrastruktūras nesakārtotība. Visi pagasti, tai skaitā arī tie, kuru apvienošanās interese ir skaidra un abpusēja, uzskata, ka process var notikt tikai, būtiski uzlabojot vietējos ceļus, resp., nodrošinot asfaltētu ceļu segumu starp visiem infrastruktūras centriem.

Galīgais lēmums par administratīvi teritoriālajām izmaiņām būtu jāpieņem vietējā referenduma ceļā. Tautas nobalsošana kā demokrātijas augstākā izpausme būtu loģisks iedzīvotāju gribas pašizpausmes veids pārmaiņās, kas tieši skar katru no viņiem. Diemžēl daudzi, it īpaši gados vecākie iedzīvotāji, savu viedokli balsta emociju līmenī un nevēlas uzklausīt un, vēl jo vairāk, izprast informāciju par to, kādu labumu teritorijai dos paredzētās pārmaiņas. Krasi negatīvu lomu šeit var spēlēt atsevišķu ieinteresētu amatpersonu darbība.

Jāņem vērā fakts, ka 7. Saeimas vēlēšanas un referendums par pilsonības jautājumiem liecina par sabiedrības nobriešanu un pozitīvu, izsvērtu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz atsevišķu politisku spēku aktīvu demagoģiju.

3.4. Iespējamie sadarbības modeļi

Pagastu sadarbības principa pamatā izmantojams policentriskais modelis, kas balstās uz dabiskajām to infrastruktūru saitēm un veido hierarhisku struktūru rajona mērogā. Sadarbības modelis var būt gan patstāvīgas attīstības stratēģijas pamatā, gan kā starpposms ceļā uz teritoriju administratīvu apvienošanos.

Izglītības jomā sadarbības struktūras veidojamas, bāzējoties uz konkrētu pamatskolu saistību ar noteiktu vidusskolu. Šo struktūru apkalpo pagastu (pilsētu) veidota kopīga izglītības un metodiskās pāraudzības iestāde. Rezultātā vidusskolas un pamatskolas aptver atgriezeniskā saite, kas ļauj saskaņot skolu mācību programmas. Nozīmīga šai gadījumā ir pamatskolu līmeņu izlīdzināšana, kas dotu vienādas iespējas turpināt skolēniem mācības vidusskolā. Būtu iespējams izveidot profesionālās izglītības apakšsistēmu, izmantojot skolās esošās iestrādes un izveidojot bāzi tur, kur tās trūkst. Lauku apstākļiem īpaši nozīmīgas iespējas iegūt autovadītāja un traktorista tiesības, kā arī apgūt datormācības un mazā biznesa pamatus.

Ar skolu izglītību cieši saistāma ārpusskolas izglītības sistēma, tai skaitā pieaugušo izglītība. Tās pamatā liekama vidusskolu bāze un tā aptvertu tādu pašu apkalpes zonu kā skolu izglītība.

Izglītības sadarbības ietvaros būtu vieglāk un racionālāk izveidot skolēnu transportēšanas tīklu. Pēdējo vajadzētu finansēt no valsts budžeta, ievērojot, ka tā ir valsts izglītības sistēma. Patlaban šai aspektā trūkst attiecīga izglītības pieejamības nodrošinājuma.

Veselības aizsardzības kā profilakses sistēmas darbs veidojams uz līdzīgiem principiem. Bāzes līmenis šeit ir skolu mediķi. Te jābūt arī ciešai saistībai ar sociālās aprūpes tīklu. Sadarbības organizēšanas pamatā ir sociālais darbinieks, kam padots nepieciešamais skaits mājas aprūpes darbinieku, kuri nodarbojas ar invalīdiem un vecajiem cilvēkiem. Vairākās vietās rajonā šāda sistēma jau reāli veidojas.

Viens no būtiskiem sadarbības plānošanas virzieniem ir līdz šim praktiski neeksistējošā uzņēmējdarbības atbalsta sistēma. Laukos to var sajūgt kopā ar lauksaimniecības konsultēšanu. Sadarbības mehānisms ļaus izveidot profesionālu konsultantu dienestu (2–3 darbinieki), kas varēs palīdzēt zemniekiem un mazajiem uzņēmējiem ar padomu un informāciju.

Ceļu uzturēšana pašreizējiem pagastiem reāli nav pa spēkam. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka tieši sadarbības formai šai jomā jābūt galvenajai, jo arī pēc plānotās apvienošanās teritorijas būs par mazu, lai ceļu uzturēšana būtu ekonomiski iespējama. Reāli tas ir teritorijā, kur apkalpojamo ceļu kopgarums ir vismaz 700–800 km, kas atbilst vismaz 4–6 pašvaldību grupai, resp., 2–3 apvienotām pašvaldībām.

Sadarbība plānošanā vārda plašākā nozīmē reāli jau ir sākusies. To apliecina pagastu sadarbības nodomu protokoli, kuros lielākajā daļā viens no pirmajiem punktiem ir tieši koordinēta attīstības plānošana. Nākamais solis varētu būt vienotas plānošanas grupas izveidošana. Sadarbības ietvaros būtu vieglāk algot šim nolūkam nepieciešamos speciālistus. Šīs grupas nezaudētu savu nozīmi arī pēc teritoriju apvienošanas, jo varētu strādāt pie to kopīgo savstarpējo un ārējo interešu attīstīšanas, investīciju projektu izstrādes, strukturālo fondu izveidošanas u.tml.

Ekonomiski nozīmīga sadarbība veidojas komunālās saimniecības uzturēšanas jomā: atkritumu saimniecībā, tīklu uzturēšanā. Pēdējā ir svarīgi pietiekami noslogot darbiniekus, kas iespējams tikai plašākā apkalpes zonā. Šo procesu aptver pozitīvā atgriezeniskā saite, jo lielākai apkalpojamai teritorijai ir mērķtiecīgi iegādāties labākus instrumentus un iekārtas, kas savukārt ļauj tālāk palielināt apkalpojamo teritoriju.

Maz skarts sadarbības aspekts ir nevalstisko organizāciju darbība. Vienas pašvaldības ietvaros grūti izveidot pietiekami spēcīgas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar sociāliem, reliģiskiem, sieviešu jautājumiem. Perspektīvā šīs organizācijas pat varētu uzņemties daļu pašvaldību funkciju, it īpaši tās, kas saistītas ar sociālo aprūpi un iedzīvotāju riska grupām.

Visbeidzot — galvenokārt uz sadarbības principiem veidojama tūrisma infrastruktūra: maršrutu izstrāde, objektu uzturēšana, viesu uzņemšanas organizēšana un informācijas darbs. Tūrisma infrastruktūras apkalpes zonas turklāt var ievērojami atšķirties no administratīvā dalījuma robežām.

3.5. Iespējamie pārvaldes modeļi

Pārvaldes modelis, kas veidojams apvienotajās pašvaldībās, visumā neatšķirsies no tā, kāds tas šobrīd ir lielākajās pašvaldībās. Pašvaldību speciālisti kā galveno uzdevumu šeit saskata lēmējvaras nošķiršanu no izpildvaras. Tādējādi shēma saglabājas kā 3.1. nodaļā aprakstītā.

Kritiskais jautājums, kas noskaņo un baida daudzus reformas pretiniekus, ir pārstāvniecības princips. Īpaši svarīgi tas būs 1. deputātu sasaukumam pēc jaunās administratīvās teritorijas izveidošanas. Pamatā pārstāvniecībai jābalstās uz apdzīvotības sadalījumu un jāievēro princips, kas liegtu lielākās, "centrālās" teritorijas pārstāvjiem vieniem pašiem "pārbalsot" lēmumprojektus.

Veidojamais pārvaldes modelis saturēs arī dažus jauninājumus (tiesa, daļa no tiem šobrīd jau darbojas Ikšķilē). Proti:

• katrā bijušā pašvaldības centrā paliek sekretāre;

• izpildstruktūras savu atrašanās vietu nemaina;

• vajadzības gadījumā katram konkrētam darbiniekam tiek sastādīts izbraukumu grafiks, saskaņā ar kuru viņš atrodas teritorijas infrastruktūras (ne tikai agrākajos administratīvajos!) centros, lai būtu labāk pieejams apkalpojamās teritorijas iedzīvotājiem.

Nozīmīgi ir izveidot kritērijus, pēc kuriem varētu kvantitatīvi vērtēt pašvaldību funkciju izpildi. Patlaban tas bieži ir subjektīvā līmenī.

Par Talsu rajona apvienošanās

un sadarbības izpētes projektu

Pēc PHARE programma

"Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā"

Ievadam

Eiropas Savienības PHARE programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" Talsu rajona izpētes projektu pēc LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes Teritoriālās reformas sekretariāta rīkotā konkursa vadīja un izpildīja apvienība "Blezūrs — Konsultāciju birojs".

 

I. Mērķi

Tehniskās palīdzības projekta "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" ietvaros veiktās Talsu rajona izpētes galvenie mērķi ir:

1. Sniegt reālu pārskatu par situāciju Talsu rajona, pilsētu un pagastu pašvaldībās attiecībā uz:

• uzdevumu izpildi (kādi pašvaldību pakalpojumi tiek sniegti un kādas funkcijas tiek veiktas, kādā veidā un cik lielā mērā tās tiek veiktas);

• izpildvaras stāvokli (nodarbinātais personāls, tā skaits, izglītība, pieredze, papildu nepieciešamais personāls, lai pašvaldība varētu veikt visas likumā paredzētās funkcijas);

• pašvaldību iestādēm (to skaits, klienti, darbības lauks);

• finansiālo situāciju (ienākumu struktūra un izdevumu struktūra);

• pašvaldību sadarbības formām un problēmām, kas radušās šajā sakarā;

• uzņēmumu daudzumu, to īpašuma formām un citām darbavietām pašvaldības teritorijā;

• tehnisko un sociālo infrastruktūru, tās ietekmi uz pašvaldības iespējām pildīt savus uzdevumus.

2. Atspoguļot dažādu grupu (pašvaldību iedzīvotāju, darbinieku un vadītāju) attieksmi pret teritoriālo reformu.

3. Pamatojoties uz veikto izpēti un izzināto attieksmi pret teritoriālo reformu, sniegt priekšlikumus par jaunu pašvaldību izveidošanu Talsu rajonā un konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai to sasniegtu.

 

II. Talsu rajonā

Izpētes darbs Talsu rajonā, ko izvēlējās Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts, notika ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldi un Teritoriālās reformas sekretariātu. Reģionālās izpētes darbs balstījās uz esošo rakstisko dažādu valsts institūciju oficiālo informāciju, pašvaldību sniegto informāciju, pielietojot aptaujas ar noteiktu mērķi, individuālas intervijas, kā arī prezentācijas un grupu darbu.

Izpētes darbs Talsu rajonā sākās ar sagatavošanās darbiem, kuros ietilpa: izpētes jautājumu paketes sagatavošana; aptauju, interviju jautājumu un veidlapu sagatavošana dažādām mērķa grupām; intervijām izvēlēto ekspertu instruēšana; jau esošās informācijas apkopošana un analīze; projekta gaitas koordinācija; transporta un viesnīcu nodrošināšana; semināru rīkošana, saskaņojot darbību ar Talsu rajona padomes pārstāvjiem.

1998.gada 21.aprīlī Talsos notika projekta ievada seminārs visām Talsu rajona pašvaldībām. Šajā seminārā ar rajonu pašvaldību vadītājiem tika apspriesti šādi jautājumi:

• izpētes mērķi,

• pētījumu grafiks,

• pētījumu organizēšanas process,

• sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem;

• pašvaldību uzdevumi izpētes datu nodrošināšanā;

• iedzīvotāju aptaujas organizēšanas iespējas.

Galvenais centiens pētījumu veikšanas darbā bija rast sadarbības un ieinteresētības garu, nevis "vienīgās patiesības "vai "vainīgā meklēšanas" garu. Tas nozīmē, ka projekta sekmes lielā mērā bija arī atkarīgas no Talsu rajona iedzīvotāju un pašvaldību līdzdalības projekta realizēšanā.

Ievada seminārā piedalījās ne tikai Talsu rajona pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību pārstāvji, bet arī pārstāvji no Ludzas rajona padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas un no Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta. Semināra noslēgumā pēc "Blezūrs — Konsultāciju biroja" (BKb) iniciatīvas tika izveidota saskaņošanas padome, kuras sastāvā ietilpst iepriekšminētie pārstāvji. Saskaņošanas padomes izveidošanas mērķis bija iesaistīt un informēt par projekta norises gaitu visu ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai nodrošinātu objektīvu projekta rezultātu, ietverot dažādus viedokļus.

Talsu rajonā "Blezūrs — Konsultāciju birojs" eksperti apmeklēja visas 22 pašvaldības. Rajona pašvaldību stāvokļa atspoguļošanai ir izmantota informācija, kas iegūta no pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, gan rakstiskā veidā aizpildot speciāli sagatavotas anketas, gan atsevišķās grupu intervijās (atsevišķi — pašvaldības deputātiem un revīzijas komisijas locekļiem un darbiniekiem). Katrā pašvaldībā priekšsēdētājs bija atbildīgs par septiņu aptaujas veidlapu komplektu sagatavošanu. Tāpat situācijas atspoguļojumam ir izmantoti oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes un citu valsts institūciju dati.

Pašvaldību iedzīvotāju attieksme pret teritoriālo reformu tika noskaidrota ar anketu palīdzību realizētā aptaujas rezultātā. Iedzīvotāju aptaujā tika iekļauts ne tikai jautājums par attieksmi pret pašvaldību apvienošanos, bet arī citi ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi.

1998.gada 15.jūnijā noslēdzās viens projekta posms, kad noslēguma seminārā tikās projekta pasūtītāji, izpildītāji, rajona pašvaldību vadītāji un darbinieki, kā arī speciāli izveidotās saskaņošanas padomes locekļi. Noslēguma semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar izpētes rezultātiem un secinājumiem, kā arī katrai pašvaldībai tika nodota Gala atskaites projekta dokumenta kopija izskatīšanai un pieslīpēšanai. Iesaistot katru pašvaldību lēmuma pieņemšanas procesā un projekta rezultātā, gala dokumentam vajadzētu atspoguļot precīzu reālo situāciju, kāda tā šodien ir Talsu rajonā.

"Blezūrs — Konsultāciju birojs" vēlas pateikties Talsu rajona pašvaldību vadītājiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem par līdzdalību, atsaucību un sadarbību šī projekta mērķu īstenošanā.

 

III. Gala dokuments

Gala dokuments sastāv no pamatdokumenta — "Talsu rajona izpētes rezultāti" un pieciem atsevišķiem pielikumiem.

Pamatdokumentu veido ievads un 13 nodaļas, kurās dots pārskats par situāciju Talsu rajona pašvaldībās, atainota dažādu grupu attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu, izdarīti secinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi par iespējamo teritoriālās reformas īstenošanu rajona pašvaldībās.

Pamatdokumentā aprakstītās informācijas skaitlisks un grafisks atspoguļojums atrodams pielikumos:

• Pielikums A — Talsu rajons skaitļos (iedzīvotāji, infrastruktūra, uzņēmumi, sociāli ekonomiskā attīstība);

• Pielikums B — Pašvaldību funkcijas, institūcijas un finanses;

• Pielikums C — Pašvaldību vadītāju aptaujas un iedzīvotāju aptaujas rezultāti;

• Pielikums D — Talsu rajona, pilsētu un pagastu pašvaldības un administratīvi teritoriālā reforma;

• Pielikums E — Aptaujas veidlapas un iedzīvotāju aptaujas anketa.

 

Novērojumi un

secinājumi

1. Talsu rajona pagastos un pilsētās vidēji tiek veikti 55% pakalpojumu, kas minēti likumā "Par pašvaldībām". Lielākā daļa netiek veikta finansu trūkuma dēļ.

2. Kapsētu uzturēšana, kultūras iestāžu uzturēšana un sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm ir pakalpojumi, kas tiek pildīti visās pašvaldībās.

3. Talsu rajona pašvaldībās caurmērā tieki veikti 64% no visām likumā "Par pašvaldībām" minētām administratīvām funkcijām. Par galveno iemeslu, kāpēc administratīvās funkcijas netiek veiktas, pašvaldības min to, ka nav vajadzības. Obligāto funkciju izpilde pagastos un pilsētās vidēji ir 82%, bet rajona pašvaldībā — 94%. Rajona pašvaldība veic 93% no brīvprātīgām funkcijām.

4. Atsevišķas pašvaldības uzsākušas sadarbību kopīgu uzdevumu veikšanā.

5. Lai gan izpētes dati liecina, ka pašvaldību darbinieku izglītības līmenis ir samērā augsts, tomēr no intervijās paustā izriet, ka ne vienmēr izglītība ir atbilstoša, lai kvalitatīvi veiktu funkcijas, kas uzliktas pašvaldībām. Daudzās pašvaldībās trūkst tādu speciālistu kā jurists un plānotājs.

6. Pašvaldībām trūkst finansu resursu, lai veiktu nepieciešamos kapitālieguldījumus (pašu līdzekļu trūkst un no valsts budžeta mērķdotācijas tiek izdalītas minimāli).

7. Tādi pašvaldību infrastruktūras objekti kā ūdens apgādes sistēma, kanalizācija, siltumapgāde bieži vien ir nolietojušies, nereti pat tuvu sabrukumam.

8. Arī ceļu un sakaru kvalitāte pēc pašvaldību vērtējuma nav pietiekami augsta.

9. Talsu rajona teritorijā darbojas maz privāto uzņēmumu. Šāda situācija neveicina pašvaldību attīstību. Savukārt pašvaldības maz sekmē uzņēmējdarbības attīstību.

10. Lielākajā daļā Talsu rajona pašvaldību nav izveidotas vienotas datu bāzes, lai pašiem būtu iespējams objektīvi izvērtēt situāciju, analizēt tendences un plānot attīstību saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

11. Talsu rajona pašvaldībās netiek izstrādāti projekti, kas paredz radušos problēmu risināšanu un pašvaldības darbības uzlabošanu un attīstību.

12. Vairāk nekā 90% pašvaldību deputātu nav nevienas politiskās partijas biedri. Līdz ar to pašvaldību deputātu ietekme uz partiju darbību un likumdošanu ir minimāla.

13. Pašvaldības lielākoties pozitīvi vērtē Latvijas Pašvaldības savienības darbību, kaut gan atzīst, ka tās ietekme uz likumdošanu ir nepietiekama.

14. Analizējot nodokļus, var secināt šādas sakarības:

— apvienojot vairākas pašvaldības, kopējā esošā nodokļu bāze nepalielināsies. Līdz ar to pašvaldību budžetu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nevis palielināsies, bet tikai izlīdzināsies;

— nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir tieši atkarīga no ar nodokli apliekamo zemju platībām un to kadastrālā novērtējuma;

— pašreiz īpašuma nodokļa ieņēmumi ir atkarīgi no uzņēmējdarbības aktivitātēm un kapitāla apjoma attiecīgās pašvaldības teritorijā.

15. Veiktā datu analīze par Talsu rajonu rāda, ka pašvaldību budžetu ieņēmumi no nodokļiem, kalkulējot tos uz vienu iedzīvotāju, nav tieši atkarīgi no iedzīvotāju skaita pašvaldībās.

16. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms saistīts gan ar nodarbinātību (privāto uzņēmumu un no valsts un pašvaldību budžetiem finansēto iestāžu klātbūtne attiecīgās pašvaldības teritorijā), gan no pašvaldības teritorijā dzīvojošo darbaspējīgo iedzīvotāju konkurētspējas reģionālā darba tirgū (izglītība, kvalifikācija utt.).

17. Pašvaldības nav apmierinātas ar pašreizējo nodokļu iekasēšanas sistēmu. Tās uzskata, ka esošā sistēma neveicina pašvaldību ieinteresētību un iespēju saņemt informāciju par iekasētiem nodokļiem, bet veicina nodokļu nemaksāšanu. Pašvaldības izsaka vēlmi pakāpeniski uzņemties atsevišķu nodokļu iekasēšanu.

18. Datu analīzes rezultāti liecina, ka pastāv kopsakarība starp iedzīvotāju skaitu pašvaldībā un tās sociāli ekonomiskās attīstības līmeni. Pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu sociāli ekonomiskās attīstības līmenis caurmērā ir augstāks.

19. Lielākā daļa pašvaldību līdz šim nebija veikušas iedzīvotāju aptaujas. Iedzīvotāji pirmo reizi aizpildīja aptaujas anketas. Pozitīvi atzīmēts fakts, ka aptaujā netika prasīts atbildētāja vārds.

20. Iedzīvotāji pašvaldību darbību caurmērā vērtē vairāk pozitīvi nekā negatīvi.

21. Iedzīvotāji ir slikti informēti par administratīvi teritoriālo reformu.

22. Arī pašvaldību darbinieki ir nepietiekami informēti par administratīvi teritoriālās reformas procesu un pamatojumu. Viņiem trūkst atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

23. Pašvaldību deputāti un darbinieki atzina, ka gan viņi, gan iedzīvotāji negatīvi uztver vārdu "reforma". Šī vārda saistīšana ar negatīvo kolhozu un sovhozu apvienošanas pieredzi liedz iedziļināties reformu būtībā un mērķos.

24. Pašvaldības izteicās, ka nav pietiekami informācijas par to, kas notiek citās pašvaldībās ārpus rajona robežām teritoriālās reformas jomā.

25. Kandavas pilsētas un apkārtējo pagastu teritoriālā apvienošanās nepārliecina ne pašvaldību vadītājus, ne darbiniekus par apvienošanās lietderību, jo, minot šo piemēru, netiek atainoti ar pilsētu apvienojušos pagastu ieguvumi. Pēc pašvaldību domām, maz ticams, ka turpmākajiem reformas realizētājiem no valsts puses būs tāds pats finansiāls atbalsts kā Kandavas gadījumā.

26. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums iedzīvotāju šobrīd ir pret pašvaldību teritoriju apvienošanu (pašvaldību apvienošanās atbalstītāju ir sešas reizes mazāk nekā to iedzīvotāju, kuri ir pret apvienošanos).

27. Talsu rajona Mērsraga pagasta, Ķūļciema pagasta, Balgales pagasta, Laucienes pagasta un Tukuma rajona Engures pagasta un Zentenes pagasta pašvaldību vadītāji ir uzsākuši brīvprātīgās teritoriālās apvienošanās procesu, parakstot nodomu protokolu par vienotas administratīvās teritorijas — "Engures novada" izveidošanu.

28. Talsu rajonā ir izveidotas divas pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" un "Dižstende", kā arī noslēgts sadarbības līgums starp Talsu pilsētu un Laidzes pagastu.

29. Lielākā daļa pašvaldību reformas izjūt kā spiedienu no centrālās varas iestāžu puses. Negatīvi tiek vērtēta reformas piespiedu metode.

30. Sākotnējos likumā par teritoriālo reformu projektā paredzētos apvienošanās termiņus (līdz 2001.gadam) pašvaldību vadītāji, deputāti un darbinieki uzskata par pārāk īsiem un sasteigtiem. Jaunais likuma projektā piedāvātais termiņu variants (līdz 2004.gadam) ir pieņemams.

 

Priekšlikumi reformai

Pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu mērķis ir izveidot optimālu republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas nodrošinātu:

• rīcībspējīgu un patstāvīgu pašvaldību izveidošanos;

• pašvaldību materiālo un finansiālo resursu koncentrēšanos;

• pašvaldību pašfinansēšanas iespēju palielināšanos;

• teritoriju attīstību;

• efektīvu administrāciju izveidošanos;

• investīciju vides uzlabošanos un uzņēmējdarbības aktivizēšanos;

• iespējas pašvaldībām būt līdzvērtīgiem partneriem starptautiskā sadarbībā.

Taču, lai teritoriālās reformas mērķi tiktu sasniegti, jāievēro šādi reformas pamatprincipi un jāveic šādi pasākumi:

1. Cilvēks ir svarīgāks par shēmām. Realizējot reformas, noteikti jāņem vērā vietējo iedzīvotāju, deputātu un speciālistu vēlmes un ieteikumi, nevis tikai jāvadās no abstraktiem normatīviem. Jāizpēta iespēja izmantot referendumu iedzīvotāju iesaistīšanai reformu procesā.

2. Administratīvi teritoriālā reforma nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, kas sekmē pašvaldību attīstību. Ja šo attīstību labāk var panākt ar citiem alternatīviem līdzekļiem, tad tie ir jāizmanto.

3. Katra pašvaldība ir unikāla ar savu specifiku un īpatnībām un jārespektē katras pašvaldības tiesības izvēlēties savu attīstības ceļu.

4. Jāatbalsta un jāsekmē dažādi pašvaldību attīstības ceļi:

• sadarbība kopīgu uzdevumu veikšanai;

• pašvaldību apvienību izveidošana;

• brīvprātīga apvienošanās vai pašvaldību teritoriju izmainīšana.

5. Administratīvi teritoriālās reformas procesa nozīmīgs posms ir rajonu izpēte. Pēc precedenta Talsu rajonā (Mērsraga pagasts) Pašvaldību lietu pārvaldei vajadzētu paredzēt mehānismu, kā rīkoties gadījumos, kad kāda pašvaldība atsakās piedalīties rajona izpētes procesā, un kā šādus gadījumus novērst. Šāda attieksme ietekmē ne tikai pašu pašvaldību, bet visa rajona izpētes kvalitāti.

6. Katrā pašvaldībā jāveic izpētes darbi par labākā attīstības varianta atrašanu. Tieši šādas dažādas zinātniski pamatotas pašvaldību attīstības formas varētu būt Latvijas pašvaldību attīstības un administratīvi teritoriālās reformas modeļa pamatā.

7. Administratīvi teritoriālā reforma nav atdalāma no citiem pašvaldību reformas aktuāliem jautājumiem. Tā cieši jāsaista ar pašvaldību finansu reformu, pašvaldību sociāli ekonomiskās attīstības plānošanu, teritorijas attīstības plānošanu, reģionālās ekonomiskās politikas veidošanu.

8. Lai sekmētu reformu, valstij un pašvaldībām jāattīsta pašvaldību infrastruktūra, pirmām kārtām jāveic ceļu un sakaru sistēmas sakārtošana, jāizveido pašvaldību informācijas tīkls.

9. Jāveic pašvaldību darbinieku un vietējo uzņēmēju mācību dažādu projektu, programmu un plānu sastādīšanā, lai maksimāli varētu piesaistīt dažādus valsts un starptautiskos fondus un programmas.

10. Nepieciešams izstrādāt katras iespējamās jaunās pašvaldības darbības ilgtermiņa plānu, kurā būtu atspoguļots:

• izglītības iestāžu izvietojums;

• sabiedriskā transporta koncepcija, shēma;

• komunālo pakalpojumu organizācija;

• kultūras un sporta iespēju izvietojums, pasākumu plāns, kas paredz pasākumu norisi dažādās vietās;

• veselības aprūpes shēma;

• sociālās aprūpes shēma;

• iedzīvotāju apkalpošanas centru izvietojums;

• iedzīvotāju iesaistīšanas pašvaldības darbībā un informēšanas mehānisms;

• pašvaldības informācijas sistēmas izveidošana.

11. Plāns jāizstrādā, kopīgi vienojoties visām iesaistītajām pašvaldībām, un jāpieņem kā saistošs dokuments (līgums). Jaunajām pašvaldībām vai sadarbības apvienībām sava darbība jābalsta uz juridiski pamatotiem līgumiem, lai būtu garantijas, ka saistības saglabājas līdz ar jaunu deputātu ievēlēšanu.

12. Jāizpēta arī alternatīvas (iespējas apvienoties ar citām pašvaldībām) vai jāparedz iespēja par vēlāku apvienošanos ar citām teritorijām.

13. Zinot, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret teritoriālo reformu, pašvaldībām noteikti jāsniedz iedzīvotājiem sīka informācija par nākotnes situāciju, izmaiņu mērķiem, uzdevumiem un gaitu. Pašvaldībām jāspēj atbildēt uz visiem ar pašvaldības darbību saistītiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem. Iedzīvotāji nedrīkst atrasties neziņā par reformu. Šajā sakarā Pašvaldību lietu pārvaldei ieteicams apsvērt nepieciešamību sniegt pašvaldībām palīdzību sabiedrisko attiecību veidošanai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Vadoties no iepriekš minētiem principiem un veicot nepieciešamos pasākumus, ieteicams apsvērt un izpētīt šādas pašvaldību iniciatīvas Talsu rajonā:

1. Jau uzsākta brīvprātīga un saskaņota vairāku Talsu un Tukuma rajona pašvaldību apvienošanās, izveidojot Engures (vai Mērsraga) pašvaldību, kurā varētu tikt iekļautas šadas pašreizējās pagastu pašvaldības:

• Mērsraga pagasts;

• Engures pagasts (Tukuma rajons);

• Ķūļciema pagasts;

• Balgales pagasts;

• Laucienes pagasts;

• Zentenes pagasts (Tukuma rajonā).

Jāņem vērā, ka pašreizējā apsekošanas procesā nebija iespējams vispusīgi iepazīties ar Mērsraga pagasta pašvaldības darbību. Engures un Zentenes pagasti vēl nav izpētīti, jo Tukuma rajonā izpēte vēl nav notikusi.

2. Sabiles pilsētas un Abavas pagasta apvienošanās, kas izriet no pašvaldību teritoriju ģeogrāfiskā izvietojuma un pašreizējās situācijas pašvaldību infrastruktūras objektu un pakalpojumu izmantošanā.

3. Talsu pilsētas robežu paplašināšana pilsētas attīstības vajadzībām, ar nosacījumu, ka Laidzes, Lībagu un Ģibuļu pagastu pašvaldības piekrīt robežu maiņai.

4. Rojas un Lubes pagasta pašvaldību apvienošanās. Ņemot vērā iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret apvienošanos, nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz iedzīvotāju informēšanu par teritoriālo reformu un par apvienošanās mērķiem.

5. Pašvaldību sadarbības apvienības "Ziemeļkurzeme" (Talsu rajona Dundagas, Īves, Kolkas, Lubes, Valdgales pagasti un Venstpils rajona Ances, Puzes un Tārgales pagasti) izveidošana kā alternatīvs variants pašvaldību teritoriju apvienošanai, kas neizslēdz pašvaldību apvienošanos.

6. Stendes, Lībagu, Ģibuļu, Virbu un Strazdes pašvaldību sadarbības apvienības izveidošana.

Par Ogres un Talsu rajona izpētes materiāliem "LV" redakcija pateicas SIA "Blezūrs – Konsultāciju birojs" un SIA "Projekts XXI" līderiem Rolandam Blezūram un Jānim Kauliņam

 

Par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību

Vienlaicīgi demokrātiskās valstīs starp valsti un pašvaldībām ir arī stipras atkarības attiecības, jo valsts virza, regulē un arī uzdod pašvaldībām veicamos uzdevumus. Un tomēr jārēķinās ar to, ka vietējai varai faktiski ir garāka vēsture nekā valsts varai.

Pirms vairāk nekā 100 gadiem sākās vietējās pašpārvaldes idejas renesanse. Daudzi uzdeva jautājumu, kāpēc lauku un pilsētu iedzīvotāji nevarētu paši lemt par savām lietām. Pamazām pieauga pārliecība, ka daudzus pārvaldes uzdevumus un pakalpojumus ir daudz labāk un efektīvāk veikt vietējā līmenī, tuvāk pilsoņiem.

Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu pašvaldībām nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras un izveidot efektīvu administrāciju.

Pārejot no agrārās sabiedrības uz informācijas sabiedrību, pašvaldībām ir tendence pieaugt. Šai tendencei parasti ir vairāki vispārīgi izskaidrojumi:

1.

Saistību novelšana no valsts un prasības pēc pieaugošām pašvaldību saistībām.

Tas saistās ar to, ka valsts pati nevar tikt galā ar jaunajām pieaugošajām vajadzībām un arī ar to, ka valstij vajag — efektivitātes iemeslu dēļ — decentralizēt zināmu darbības daļu. Lai slēptu valsts budžeta iztrūkumu, uz pašvaldībām tiek pārnestas nefinansētas labklājības reformas.

2.

Urbanizācija. Pārejas fāzē, sabiedrībai izmainoties, kā sekas bieži notiek iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām. Tas paaugstina prasības pēc lokālās infrastruktūras un servisa attīstības. Vietās, kas kļuvušas mazapdzīvotas, pieaug sociālās problēmas ar bezdarbu un novecojošajiem iedzīvotājiem. Lai to varētu risināt, ir nepieciešama lokāla sabiedriska struktūra.

3.

Sociālās struktūras izmaiņas. Jaunas nozares, grozīti darba laiki un sieviešu loma darba dzīvē pārbīda uzdevumus no mājas uz sabiedrisko pakalpojumu tirgu. Sakarā ar sabiedrības izaugsmi rodas arī kopīga labklājība, labi finansētu dažādu sabiedrisko pakalpojumu veidi.

4.

Politiskās iniciatīvas. Jaunu sabiedrisko iniciatīvu apsolīšana kā kopējo vajadzību jeb problēmu atrisinājums — pats par sevi kļūst par svarīgu politisko dzinējspēku. No visiem pašvaldību ekspansijas izskaidrojumiem šis varbūt ir pats svarīgākais.

Latvijā pašreizējais pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums veidots sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā un tas vairāk piemērots centralizētai pārvaldei, nevis pašvaldību funkciju realizācijai. Iedzīvotāju skaits lauku apvidos samazinājies par vienu trešo daļu, bet komunikācijas iespējas ir palielinājušās.

Starp pašvaldību administratīvajām teritorijām pastāv lielas atšķirības sociālekonomiskajā attīstībā. Veidojas teritorijas, kurās ir paaugstināts bezdarba līmenis un zema saimnieciskā aktivitāte.

Pašreizējais administratīvais iedalījums apgrūtina decentralizācijas procesa realizēšanu un pašvaldību ietekmes palielināšanu pārvaldē.

Pašvaldībām nav nepieciešamo materiālo un finansiālo resursu bāzes, nepietiekamas ir to iespējas koncentrēt finansu līdzekļus. Pašvaldību ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, dažādās pašvaldību teritorijās atšķiras 10-20 reizes.

Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību, patstāvīgi atrast un attīstīt investīciju piesaistes projektus, kā arī iesaistīties reģionu un pārrobežu sadarbībā.

Politiskās iniciatīvas jomā pēdējā laikā Latvijā notikušas ievērojamas izmaiņas. Pēc jauna tipa rajona padomju izveidošanas, kas sākotnēji tika uzņemts ļoti kritiski, jauno rajonu padomju locekļi daudzviet ir atskārtuši jauniegūtās iespējas un priekšrocības:

• būt informētiem par visa rajona lietām un problēmām, aktīvi piedalīties šo problēmu risinājumā;

• prast saskaņot sava pagasta vai pilsētas intereses ar rajona pārējo pašvaldību interesēm;

• no gausa un neizlēmīga vadītāja kļūt par aktīvu stāvokļa regulētāju;

• kritisks iepriekšējās vēlētās rajona padomes un tās daudzskaitliskā personāla vērtējums.

Šāda atskārsme arvien vairāk nostiprina pārliecību, ka grozījumi likumā par pašvaldībām ir bijuši vēlami un savlaicīgi.

 

Par apvienošanās

priekšrocībām

Vadības un plānošanas, tai skaitā, budžeta veidošanas procesa kvalitātes uzlabošanās (pašvaldības ar nelielu iedzīvotāju skaitu un attiecīgi ar vāju finansu ieņēmumu bāzi nespēj racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus; šo pašvaldību administratīvie izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir samērā lieli, bet izdevumi sociālajai un kultūras sfērai — mazi).

Ekonomiskās efektivitātes uzlabošana:

• iespēja nodrošināt teritorijai, kam ir stabila ieņēmumu bāze, ilglaicīgu attīstību;

• sekmēt uzņēmējdarbību;

• iespēja veidot jaunas darba vietas, samazinot bezdarba līmeni;

• līdzekļu apvienošanas rezultātā iespēja ņemt lielākus un izdevīgākus aizņēmumus infrastruktūras attīstībai vai konkrētu projektu īstenošanai;

• veidot vienotu novada stratēģiju tūrisma attīstības jomā.

Pašvaldību infrastruktūras attīstība:

• ir iespēja organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus savā administratīvajā teritorijā un iegādāties atbilstošu tehniku ceļu uzturēšanai,

• iespēja izveidot racionālu skolu tīklu (nodrošinot iedzīvotājiem pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu, pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšanu ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

• ir iespēja paātrināt veselības aprūpes reformu, kura dotu iespēju izveidot modernu reģionālo slimnīcu un poliklīniku tīklu, kā arī nodrošināt tās ar kvalificētākiem kadriem;

• nodrošina sociālo palīdzību (tai skaitā veco ļaužu pansionātu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, bezpajumtnieku patversmju izveidošanu un uzturēšanu);

• veicina kultūras dzīves aktivitātes, atpūtas vietu (deju laukumu, estrādes, stadionu, sporta laukumu u.c.) izveidi un uzlabošanu;

• tirdzniecības tīkla paplašināšana.

Iespējas samazināt speciālo regulēšanu, to aizstājot ar mērķu virzības filozofiju, kas nozīmē, ka valsts normēšanai jāsatur tikai vispārējas vadlīnijas:

• likumi kļūst mazāk detalizēti, vienlaikus skaidrāk izsakot prasības pēc rezultāta;

• pieaug izvērtēšanas iespējas — vai resursi izmantoti pareizi, vai mērķis sasniegts, vai radušās negaidītas sekas, vai nepieciešama vadības mehānismu pielietošana.

Tātad detalizēta noteikšana ir aizvietojama ar vairāk aptverošām vadlīnijām.

Detalizēta virzīšana var tikt aizvietota ar vispārīgām vadlīnijām reizē ar pašvaldību resursu un kompetences pieaugumu.

Lielākas iespējas attīstīt ārējos kontaktus (izveidot pašvaldības, kuras būtu līdzvērtīgi partneri starpvalstu sadarbībā).

Iespēja celt teritoriālplānošanas efektivitāti, rast optimālos risinājumus lielāku teritoriju izmantošanai un attīstībai (turklāt pašvaldības ir spiestas domāt tālākā perspektīvā un plašāk nekā tikai šodienai).

Lielākas iespējas attīstīt ārējos kontaktus (izveidot pašvaldības, kuras būtu līdzvērtīgas partneres starpvalstu sadarbībā; aktuāla kļūst investīciju piesaiste.

Iespēja celt teritoriālplānošanas efektivitāti, rast optimālos risinājumus lielāku teritoriju izmantošanai un attīstībai.

Valsts pārvaldes decentralizācijas procesa attīstība, veidojot atsevišķu valsts iestāžu un institūciju filiāles jaunajās apvienotajās pašvaldībās.

Iespēja celt zemākā līmeņa vietējo pārvaldes institūciju nozīmīgumu valsts pārvaldē, pašvaldību lomas un ietekmes valsts pārvaldē palielināšanās.

Dažādu Eiropas valstu pieredze liecina, ka izšķirošā nozīme ir pašvaldību attīstības līmenim. Tur, kur vietējā līmenī ir kompetence un resursu uzkrājums, tur valsts virzīšana ir vispārīga.

 

Par vietējo politiķu

rīcību, lai sekmētu

administratīvi teritoriālo

reformu

Kopīgās savstarpēji saskaņotās rīcības rezultātam būtu jābūt tādam, lai izveidotos administratīvas teritorijas, kurās pašvaldībām ir iespējas veidot efektīvu administrāciju, atdalīt lēmējvaru no izpildvaras, bet politiķu maiņas gadījumā — garantēt pašvaldības darbības nepārtrauktību pēctecību, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti pašvaldību iestādēs un uzņēmumos.

Varētu celt novada saskarsmes iespējas ar citiem novadiem, veicinot savas īpatnības pazīšanas pakāpi, organizējot dažādus vērienīgus pasākumus un kultūras aktivitātes.

Pašvaldība kā visnotaļ būtiska politiska institūcija padarītu savu lomu skaidri izteiktu, palielinot zināšanas par vietējo sabiedrību, izvēloties un izraugoties tikai tai raksturīgu ievirzi un darbības prioritātes; kļūtu elastīga savā rīcībā, ietekmējot citas gan vietējā, gan centrālajā līmenī darbojošās personas .

Latvijā ir divas pašvaldības, kurās reformas rezultāti izpaužas praktiskajā darbībā un kurās pieaugusi vietējo politiķu loma: apvienotās Ikšķiles un Tīnūžu pašvaldības vadītājs ievēlēts arī par rajona padomes priekšsēdētāju, Kandavā ievērojami palielinājusies novada sabiedriskā aktivitāte, abu šo pašvaldību vadītāji arvien noteiktāk spēj ietekmēt gan vietējā, gan centrālajā līmenī darbojošās personas. Aprīļa sākumā lēmumu par apvienošanos pieņēmušas arī Salacgrīvas dome un Salacas pagasta padome. Šo pašvaldību lēmumu 11.augustā akceptējis Ministru kabinets, pieņemot noteikumus par Salacgrīvas un Salacas pagasta apvienošanu. Būtiski ir Ministru kabineta 28.septembra noteikumi nr.362 "Par Daugavpils rajona Līdumnieku pagasta apvienošanos ar Daugavpils rajona Demenes pagastu" (centrs — Demene) un Ministru kabineta 28. septembra noteikumi nr.363 "Par Ludzas rajona Miglinieku pagasta apvienošanos ar Ludzas rajona Nautrēnu pagastu" (centrs — Rogovka), kas "Latvijas Vēstnesī" publicēti 1.oktobrī.

 

Par administratīvi

teritoriālās reformas

rezultātiem

Kandavas pilsētā

ar lauku teritoriju

1) Visi jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības sniegto pakalpojumu saņemšanu, izņemot dzimtsarakstu un privatizācijas jautājumus, apvienoto pagastu iedzīvotājiem ir atrisināmi, nebraucot uz centru;

2) apvienošanās procesā nav pasliktinājusies pašvaldības pakalpojumu pieejamība, bet to kvalitāte ir būtiski uzlabojusies;

3) palielinājies tehniskais nodrošinājums, iegādāti faksa aparāti, mobilie telefoni, datori;

4) izvēloties labākos speciālistus, pašvaldība kļuvusi rīcībspējīgāka;

5) nostiprinājusies pašvaldības saimnieciskā un finansiālā patstāvība;

6) palielinājusies pašvaldības spēja kvalitatīvi pildīt pašvaldību funkcijas un sniegt pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un intresēm;

7) palielinājusies apvienotās Kandavas pašvaldības ietekme valsts vietējā pārvaldē, jo ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, tai ir lielāka ietekme rajona padomes darbā;

8) racionālai funkciju izpildei koncentrēti pašvaldību finansiālie un materiālie resursi, nodrošināta pašreizējo ekonomisko resursu efektīva izmantošana gan pilsētā, gan lauku teritorijā (darbaspēka resursi, zeme, meži, grants iegulas, tūrisma iespējas);

9) uzlabojusies infrastruktūras izmantošanas efektivitāte;

10) tika izveidots efektīvāks pārvaldes aparāts, samazināts pārvaldes izdevumu īpatsvars pašvaldības budžetā, kā arī rēķinot uz vienu iedzīvotāju;

11) dota iespēja efektīvi administrēt nekustamā īpašuma nodokli;

12) samazinātas atšķirības pašvaldību ienākumos, samazināts savstarpējo norēķinu apjoms, palielināts pašvaldības pašfinansēšanas līmenis;

13) vienā pašvaldībā apvienotas teritorijas, kuras ir kultūrvēsturiski saistītas un kuru iedzīvotāji ir savstarpēji ekonomiski atkarīgi;

14) palielinātas Kandavas pašvaldības politiķu iespējas realizēt savas programmas un darboties pašvaldības iedzīvotāju interesēs;

15) pašvaldība kļuvusi par līdzvērtīgu partneri starpvalstu vietējo pašvaldību sadarbībā;

16) izveidota Cēres lauksaimnieku apvienība, kas strādā un apkalpo tos zemniekus, kuriem nav savas tehnikas;

17) Cēres skolai līdzšinējo 11 tūkstošu latu vietā piešķirti 23 tūkstoši latu;

18) Kandavas pagastā pagastmājai uzlikts jauns jumts;

19) Zemītes pagastā Grenču skola bija uz likvidācijas robežas, tā tagad nodota Kandavas internātskolas pārziņā;

20) tūristu bāzes atjaunošanā ieguldīti 20 tūkstoši latu;

21) iekārtotas siltumnīcas, kurās ir darba vietas 17—18 personām;

22) Matkules pagastā no īpašniekiem atpirkta kultūras nama ēka, kur tagad ir kultūras nams.

 

Par administratīvi

teritoriālās reformas

rezultātiem Ikšķiles

pilsētā ar lauku teritoriju

1) Izveidojies rīcībspējīgs domes aparāts;

2) radusies iespēja izvēlēties labākos speciālistus darbam pašvaldībā;

3) racionālai funkciju izpildei koncentrēti abu pašvaldību finansiālie un materiālie resursi, nodrošināta efektīva pašreizējo resursu izmantošana gan pilsētā, gan lauku teritorijā;

4) vairs nav nepieciešams izkārtot savstarpējos norēķinus pilsētas un pagasta attiecībās;

5) uzlabojušās infrastruktūras un tehnikas izmantošanas iespējas;

6) pašvaldības budžetā samazinājies pārvaldes izdevumu īpatsvars;

7) uzlabojies darbs, lai sakārtotu īpašuma attiecības un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem;

8) beidzot vienā pašvaldībā apvienojušās teritorijas, kuras ir saistītas gan ekonomiski, gan kultūrvēsturiski;

9) Tīnūžos tiek būvēta jauna skola;

10) apvienošanās veicinājusi jaunu darba vietu rašanos;

11) ir izveidota arī sava pašvaldības policija;

12) no Latvijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda apvienotā pašvaldība neko nesaņem un neko tajā arī neiemaksā.

 

Par ieteikumiem

citām pašvaldībām

turpmākas apvienošanās

procesā

Vietējiem politiķiem jāpārzina citu valstu pieredze reformas realizācijā, jābūt izlēmīgiem, jo to no viņiem gaida vēlētāji.

Reformai jānotiek brīvprātīgi, bet pietiekami īsā laika posmā, lai varētu pāriet pie decentralizācijas, attīstības un citu jautājumu kārtošanas.

Apvienošanos nepieciešams rūpīgi sagatavot. Pašvaldības darbu varētu sākt ar kopīgu attīstības plāna izveidi un apvienošanās projekta izstrādi.

Nepieciešams veikt pašvaldības finansiālās darbības analīzi, izskatot dažādus variantus kā, veicot apvienošanos, varētu stabilizēt un uzlabot pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, samazināt savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām. Jānoskaidro debitoru un kreditoru parādi (ja tādi ir).

Nepieciešams analizēt infrastruktūru, tās darbības efektivitāti, noskaidrot faktorus, kas traucē šo efektivitāti uzlabot. Izpētīt jautājumu kopumu, par to, kādas priekšrocības varētu iegūt infrastruktūras izmantošanas efektivitātes uzlabošanā un tās attīstības nodrošināšanā, veicot apvienošanos.

Nepieciešams paškritiski izvērtēt pašvaldības darbu, to, ko pašvaldība spēj veikt un ko tā nespēj. Regulāri jāinformē pašvaldības iedzīvotāji par reālo situāciju pašvaldībā un iespējamās apvienošanās ieguvumiem, ņemot vērā arī iedzīvotāju lielākās daļas personiskās intereses.

Veicot detalizētu izpēti un analīzi pašvaldībās, katram bez liekas kautrēšanās ir nepieciešams iezīmēt arī savu vietu jaunajā pašvaldībā, ņemot vērā to, ka jau 2001. gadā paredzamas Latvijas jauno pašvaldību kārtējās vēlēšanas.

Vēlams pirms apvienošanās noslēgt starp pašvaldībām apvienošanās līgumu (vēlams iekļaut arī turpmāko pasākumu perspektīvo programmu), kā arī sagatavot iespējamo apvienotās pašvaldības struktūras shēmu. Šāds detalizēts līgums noslēgts starp Daugavpils rajona Līdumnieku un Demenes pagastu pašvaldību vadītājiem. Šie pagasti Latvijā gan zināmā mērā ir pirmie, tomēr ne vienīgie, kas jau tagad gatavi iet sadarbības ceļu.

Šajā pārskatā izmantoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes Teritoriālās reformas sekretariātā apkopotie materiāli.

Par Pašvaldību teritoriālas reformas

sekretariāta nozīmīgākajām aktivitātēm šajā gadā

Par to, ka jābūt gataviem uz visu

Pašvaldību izpilddirektoru apspriede

par ārkārtējām situācijām

Vakardienas, 10.novembra, lielā nelaime pie Vecumnieku stacijas, kad notika preču vilciena avārija, vēlreiz apstiprinājusi visiem zināmo patiesību: nedomā par ļaunāko, tomēr vienmēr esi gatavs uz to! Domāt par varbūtībām vedināja arī Latvijas pašvaldību izpilddirektoru nesenā apspriede Latgales priekšpilsētas reprezentācijas nama konferenču zālē. Tā bija veltīta ārkārtējām situācijām, kuras laiku pa laikam rodas pilsētās un laukos. Diemžēl nereti pašu bezrūpības vai neuzmanības dēļ.

Vairākas amatpersonas — Iekšlietu ministrijas valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume, viņa pirmais vietnieks Ainars Pencis, vietnieks Vladimirs Jemeļjanovs, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs Vilnis Lukstraups un citi ne mazāk kompetenti vīri — stāstīja par reālo, vairāk vai mazāk satraucošo situāciju tajos gadījumos, kad neesam gatavi un pilnīgi droši. Jā, Iekšlietu ministrijā ir tāda institūcija — Ārkārtējo situāciju gatavības plānošanas pārvalde, Labklājības ministrijā — Katastrofu medicīnas centrs, bet Aizsardzības ministrijā strādā cilvēki, kuru uzdevums ir rūpēties par neizmantoto militāro ieroču un vielu (nesprāguši lādiņi, sprāgstvielas, munīcija, ķīmiskās vielas, radioaktīvās vielas utt. Iznīcināšanas kārtību un šīm darbībām nepieciešamo finansējumu.

Ugunsnelaimju likvidēšanā Latvijā tagad var iekļaut vairāk nekā trīs tūkstošus glābēju, kurus pārzina vairāk nekā četri simti virsnieku, speciālo dienestu rīcībā ir ap 70 ūdenslīdēju, ir gandrīz simt glābšanas darbu struktūrvienību. Tomēr visam tam pretī ir simt bojāgājušo, viņu vidū diemžēl arī neizglābti bērni, tautas saimniecība zaudējusi vērtības aptuveni pusotra miljona latu kopsummā.

Galu galā — kā ir ar riska analīzi? It kā zināms, ka Jēkabpili ik pavasari apdraud plūdu briesmas, ka Ventspils nav droša pret naftas noplūdēm, taču svaigākais negadījums Vecumniekos liecina, ka riska līmenis viscaur ir pietiekami augsts. Speciālisti runāja par to, ka 60–70 procenti glābšanas darbu tehnikas ir gana nolietojusies, ka ir firmas, kuras par akvalangu izmantošanu slīkušo glābšanai prasa 100—150 latu stundā...

Kā atzīmēja Aivars Straume, mūsu rīcībā civilās aizsardzības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu organizēšanai valstī un pašvaldībās ir pieņemti gandrīz desmit likumi, tomēr laiks rāda, ka tiem jau vajadzīgi precizējumi un uzlabojumi. Satrauc fakts, ka no 98 ugunsdzēsēju depo tikai pieci seši izveidoti pēdējos gados. Tomēr pamazām viss nostājas savās vietās, ir radusies iespēja iegādāties mašīnas Igaunijā, tomēr tikai dažas pašvaldības un ugunsdzēsēju biedrības finansiāli varējušas atļauties šo diezgan dārgo prieku.

Mūsu glābšanas dienesti labprāt izmanto Skandināvijas valstu priekšlikumus piedalīties dažādos semināros, tomēr arī tie ne vienmēr izpaužas kā humānā palīdzība. Un mūsu maciņi joprojām ir pārāk plāni.

Pašvaldību izpilddirektori runāja par to, ka nupat saņemtā informācija ir pietiekami satraucoša, tomēr daudz kas atduras uz pašvaldību reālajām iespējān. Patlaban ir tikai daži pagasti, kuru rīcībā rādās esam viss nepieciešamais, tomēr nelaimju statistika aicina būt modriem ne tikai katru dienu, bet arī katru stundu. Jo ugunsnelaimju skaits vien gadā pārsniedz nevis simtus, bet gan tūkstošus, attiecīgi prāvi ir arī materiālie un jo īpaši cilvēku zaudējumi.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Par Vidzemes uzņēmēju dienām

Valmieras pašvaldība un uzņēmēji

par izstādes iespējām Maskavā

Piektdien, 5. novembrī, Valmieras domes ēkā pēc Valmieras pilsētas galvas Māra Kučinska iniciatīvas pulcējās pilsētas lielākie uzņēmēji, lai pārrunātu gatavošanos Vidzemes uzņēmēju dienām Maskavā. Latvijas plašsaziņas līdzekļi jau 25. septembrī tika informēti, ka Kārlis Greiškalns (bijušais Valmieras domes priekšsēdētājs) vienojies ar Latvijas vēstniecību Krievijas Federācijā šī gada 26. novembrī rīkot Vidzemes uzņēmēju dienas Maskavā.

Tikšanās laikā konkrētu līdzdalību pieteica akciju sabiedrība "Vidzemes piens", Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, "Berlat", Jānis Ūlis, kā arī citi lielāki Vidzemes uzņēmēji un vienojās šodien, 10. novembrī, atkārtoti pulcēties darba grupas sanāksmē Valmieras domes ēkā.

M.Kučinskis uzskata:

— Ļoti daudziem Vidzemes uzņēmējiem ir interese darboties Krievijā, taču individuāli nav iespējams iegūt nepieciešamos sakarus un informāciju. Tāpēc es ļoti ceru, ka šī iniciatīva, kurā apvienojušies lielākie Vidzemes uzņēmēji, atvieglos katram pietuvoties Krievijas lielajam tirgum.

Uz tikšanos ar ieinteresētajiem Vidzemes uzņēmējiem bija ieradies arī Latvijas vēstniecības Krievijā komercatašejs Ainārs Vahtelis, kurš informēja, ka Vidzemes uzņēmēju dienas Maskavā notiks Latvijas vēstniecības rīkota bizneskluba ietvaros. Vidzemes novada uzņēmējiem būs iespēja prezentēt savu produkciju, organizēt seminārus, kā arī tikties ar uzaicinātajiem viesiem noslēguma banketā, — informēja A.Vahtelis.

Aģentūra "RKT — Publicitāte"