Ministru kabineta noteikumi Nr. 143

Rīgā 2022. gada 22. februārī (prot. Nr. 9 37. §)

Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022. gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai

Izdoti saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības
seku pārvarēšanas likuma 29. panta 1.² daļu

1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai.

2. Noteikumi tiek piemēroti šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3.​​, 3.1.4., 3.1.5., 3.1.6., 3.1.7., 3.1.8., 3.1.9., 3.1.11., 3.1.12. un 3.1.13. apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldību investīciju projektiem, kas nav Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti, bet šo noteikumu 3.1.10. apakšpunktā minētā mērķa sasniegšanai – arī plānotajiem Eiropas Savienības fondu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, no pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un no citiem finanšu līdzekļiem līdzfinansētajiem projektiem (turpmāk – investīciju projekts).

3. Pašvaldība līdz katra mēneša pirmajai darbdienai, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. septembrim šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.5., 3.1.6., 3.1.7., 3.1.8., 3.1.9., 3.1.11. un 3.1.13. apakšpunktā minētajā gadījumā vai līdz 2022. gada 1. novembrim šo noteikumu 3.1.4., 3.1.10. un 3.1.12. apakšpunktā minētajā gadījumā var iesniegt investīciju projektu pieteikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ievērojot šādus kritērijus:

3.1. investīciju projekta īstenošana paredzēta attiecīgās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā un atbilst vismaz vienam no šādiem mērķiem:

3.1.1. pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumi (pārbūve vai atjaunošana), nodrošinot ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam un ar ēkas energosertifikātu pamatotajam līmenim, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas 1 kWh primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumam nepārsniedz 4,40 euro;

3.1.2. pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceļi, gājēju ietves, dzelzceļa infrastruktūra, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai, kā arī uzlādes infrastruktūra bezemisiju transportlīdzekļiem (darbināmi ar elektroenerģiju), inženierkomunikācijas (inženierkomunikācijām jābūt pašvaldības īpašumā) un stāvlaukumi, ja tie saistīti ar attiecīgajā investīciju projektā iekļauto ielu vai ceļu u. c. transporta infrastruktūru) būvniecība vai pārbūve, ja investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz:

3.1.2.1. 1 100 000 euro;

3.1.2.2. 1 500 000 euro pilsētu teritorijā, ja investīciju projektā atbilstoši šajā apakšpunktā minētajiem nosacījumiem tiek plānoti ieguldījumi arī inženierkomunikācijās un to būvniecības vai pārbūves izmaksas attiecīgā investīciju projekta ietvaros nepārsniedz 30 procentus no kopējām būvdarbu izmaksām;

3.1.3. pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu (turpmāk – tiltu infrastruktūra) būvniecība vai pārbūve, ja investīciju projektā plānotās tiltu infrastruktūras valsts aizdevuma izmaksas par 1 m² nepārsniedz 3594 euro jaunas tiltu infrastruktūras būvniecībai vai 1198 euro esošas tiltu infrastruktūras pārbūvei;

3.1.4. jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstība, ja kāds no esošajiem pakalpojumiem tiek aizstāts ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, un valsts aizdevums nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.5. atbalsta pasākumi iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētajiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem – esošajiem maģistrālajiem vadiem, kuri izbūvēti Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros, – pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja pieslēguma būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 4000 euro par vienu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kas gūst labumu no šā atbalsta pasākuma;

3.1.6. higiēnas prasību nodrošināšana izglītības iestāžu un sociālās aprūpes centru ēkās un to teritorijās, ja ir Veselības inspekcijas izdots atzinums par izglītības iestādes vai sociālās aprūpes centra ēkas vai tās teritorijas neatbilstību higiēnas prasībām un būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nav lielākas par 300 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.7. pašvaldības īpašumā esošo ēku vai to daļu pielāgošana pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, ja investīciju projektā tiek mainīta ēkas vai tās daļas funkcionalitāte un izmantošanas mērķis, lai varētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā, un būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.8. īres dzīvokļu izveidošana ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās, veicot ēku un telpu pārbūvi vai atjaunošanu, ja būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1000 euro par 1 m²;

3.1.9. pašvaldības meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošana, pārbūve vai ierīkošana, ja tā ierakstīta Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un investīciju projektā plānoto būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par vienu investīciju projektu nepārsniedz 150 000 euro;

3.1.10. būvprojektu izstrāde projektiem, kuru īstenošana plānota no Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai no citiem finanšu līdzekļiem, ja šādu investīciju projektu (kuru īstenošana plānota no citiem finanšu līdzekļiem) plānotās kopējās būvniecības izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro, bet būvprojekta izstrādes valsts aizdevuma izmaksas ir no 100 000 līdz 1 000 000 euro;

3.1.11. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana pašvaldības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajās pašvaldības īpašumā esošajās ēkās (saražotā enerģija tiek izmantota tikai investīciju projekta ietvaros attīstītajā ēkā), nomainot vai aizstājot fosilā kurināmā energoresursus ar atjaunojamiem energoresursiem, ja valsts aizdevuma izmaksas nepārsniedz 1500 euro par 1 kW atjaunojamo energoresursu jaudas;

3.1.12. 5G infrastruktūras attīstība pašvaldībās, aprīkojot pilotteritorijas 5G testēšanai ar nepieciešamo infrastruktūru, tai skaitā ar 5G dronu poligoniem, ja valsts aizdevums nepārsniedz 1 000 000 euro vienam investīciju projektam;

3.1.13. vispārējās izglītības iestādes ēkas pārbūve vai jaunas ēkas būvniecība, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1.13.1. būvdarbu valsts aizdevuma izmaksas par vienu izglītojamo nepārsniedz 22 000 euro jaunas ēkas būvniecībai vai 16 000 euro esošas ēkas pārbūvei;

3.1.13.2. ja investīciju projekts paredz aktivitātes vidusskolā, ir pieņemts pašvaldības lēmums un saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, apvienojot vismaz divas vispārējās izglītības iestādes vai pievienojot vienu vispārējās izglītības iestādi citai vispārējās izglītības iestādei, saglabājot vienu izglītības programmu īstenošanas vietu, un  investīciju projektā iekļautajā vidusskolā minimālais izglītojamo skaits vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā pēdējos trijos mācību gados ir (un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka arī turpmākajos piecos mācību gados būs) ne mazāks kā:

3.1.13.2.1. valstspilsētu un novadu pašvaldībās, kurās ir valstspilsēta vai kuras robežojas ar valstspilsētas pašvaldību ārpus Rīgas plānošanas reģiona, – 120;

3.1.13.2.2. novadu pašvaldībās – 90;

3.1.13.3. ja investīciju projekts paredz aktivitātes pamatskolā, minimālais izglītojamo skaits izglītības iestādē ir (un izglītojamo skaita prognoze liecina, ka arī turpmākajos piecos mācību gados būs) ne mazāks kā 135 un vidējais izglītojamo skaits katrā no klašu grupām – ne mazāks kā 15;

3.2. ir pieņemts un investīciju projekta pieteikumam pievienots attiecīgās pašvaldības domes lēmums, kas apliecina pašvaldības gatavību iesniegt un īstenot investīciju projektu;

3.3. investīciju projektā plānotie pasākumi nepieciešami investīciju projekta mērķa sasniegšanai, to izmaksas ir ekonomiski pamatotas un tiks nodrošināta veikto investīciju uzturēšana un ilgtspēja;

3.4. pašvaldības budžeta līdzfinansējums investīciju projekta īstenošanai ik gadu, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām investīciju projekta izmaksām attiecīgajam gadam plānotā ieguldījumu apjoma, ievērojot likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 10. panta trešajā daļā noteiktos līdzfinansējuma nosacījumus;

3.5. investīciju projektu (tai skaitā būvdarbus, ja attiecināms) paredzēts uzsākt līdz 2022. gada 31. decembrim un īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim;

3.6. plānotajiem būvdarbiem (ja attiecināms) ir izdota būvatļauja un tajā veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vai ir sagatavots cits būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikts dokumentu kopums, kas apliecina investīciju projekta tehnisko gatavību. Ja investīciju projekts ir uzsākts no citiem finanšu avotiem, tad par investīciju projekta pieteikumā iekļauto daļu jānorāda, ka ir izdota atsevišķa būvatļauja. Ja nav attiecināms, pašvaldība iesniedz apliecinājumu, ka paredzētā investīciju projekta īstenošanai būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami;

3.7. valsts budžeta aizdevuma kopējais apmērs investīciju projektam ir ne mazāks kā 50 000 euro;

3.8. valsts budžeta aizdevuma īpatsvars no visa attiecīgajam investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra 2022. gadā ir ne mazāk kā 50 procentu un 2023. gadā ne vairāk kā 50 procentu;

3.9. investīciju projekta savlaicīgai īstenošanai ir veiktas nepieciešamās iepirkumu procedūras un uz investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas dienu ir paziņoti nepieciešamo iepirkumu rezultāti;

3.10. investīciju projekts Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē ir budžetu investīcijas. Investīciju projektā var iekļaut šādas izmaksas:

3.10.1. kopējās investīciju projekta izmaksas jeb attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas investīciju projekta mērķa sasniegšanai un ir tieši saistītas ar investīciju projekta aktivitāšu īstenošanu;

3.10.2. neattiecināmās izmaksas, kas:

3.10.2.1. nav tieši saistītas ar investīciju projekta aktivitātēm, bet sekmē investīciju projekta mērķa sasniegšanu;

3.10.2.2. nepārsniedz 20 procentus no investīciju projekta attiecināmo un neattiecināmo izmaksu summas un nav investīciju projekta ietvaros paredzētais pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Neattiecināmās izmaksas ir nodalāmas no attiecināmajām izmaksām, un to ieguldījumi pamatlīdzekļos var tikt īstenoti neatkarīgi no atbilstoši šiem noteikumiem virzītā investīciju projekta;

3.11. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās valsts aizdevuma izmaksas var tikt palielinātas par 20 procentiem, ja investīciju projekts ietver būves nojaukšanu, pārbūvi vai atjaunošanu un vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai);

3.12. šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētās valsts aizdevuma izmaksas var tikt palielinātas par 10 procentiem, izpildot vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

3.12.1. ja investīciju projektā plānotā transporta infrastruktūra ir pieguloša mobilitātes punktiem (atbilstoši plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kas nosaka mobilitātes punktus) vai dzelzceļa stacijām un autobusu galapieturām (ja aptver vismaz trīs transporta veidu savienojumus) un ietver veloceliņus vai auto stāvlaukumus;

3.12.2. ja investīciju projektā kopā ar kādu no transporta infrastruktūras veidiem ir plānota uzlādes infrastruktūras izbūve bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektroenerģiju.

4. Pašvaldība, iesniedzot investīciju projekta pieteikumu, norāda šādu informāciju atbilstoši šo noteikumu ​pielikumam:

4.1. investīciju projekta mērķi atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam;

4.2. atbilstību pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam;

4.3. investīciju projekta kopējās būvdarbu izmaksas. Šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā atsevišķi norāda izmaksas par inženierkomunikācijām (ja tādas ir), bet šo noteikumu 3.1.4.​​​​​​​, 3.1.10.​​​​​​​, 3.1.11.​​​​​​​ un 3.1.12. apakšpunktā​​​​​​​ minētajā gadījumā – kopējās investīciju projekta izmaksas, tai skaitā izmaksu sadalījumu pa finanšu avotiem (pašvaldības budžets un valsts budžeta aizdevums attiecināmajām izmaksām sadalījumā pa gadiem no 2022. līdz 2023. gadam);

4.4. investīciju projekta neattiecināmās izmaksas sadalījumā pa gadiem no 2022. līdz 2023. gadam, norādot arī finansēšanas avotu;

4.5. investīciju projekta uzsākšanas un pabeigšanas mēnesi, gadu;

4.6. investīciju projekta tehnisko gatavību, pievienojot investīciju projekta izmaksu tāmi;

4.7. investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu, tai skaitā:

4.7.1. investīciju projekta uzturēšanas izmaksas trīs gadus pirms (ja ir attiecināms) un ne mazāk kā 10 gadus pēc investīciju projekta īstenošanas;

4.7.2. informāciju par projekta ilgtspēju, norādot tā ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām;

4.7.3. šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par kopējo plānoto primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumu ēkai, pievienojot energosertifikātu;

4.7.4. šo noteikumu 3.1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – investīciju projekta ietvaros izbūvējamās transporta infrastruktūras garumu kilometros (atsevišķi izdalot transporta infrastruktūras garumu pilsētā un ārpus pilsētas), investīciju projekta vizuālo atainojumu, konstatējumu par esošo un plānoto segumu, kā arī apliecinājumu, ka investīciju projektā iekļautie darbi nav kārtējie ielu vai ceļu uzturēšanas darbi atbilstoši normatīvajam regulējumam ceļu uzturēšanas jomā. Ja investīciju projektā ietverti vairāki ielu vai ceļu posmi, norāda izmaksu un izbūvējamās transporta infrastruktūras garuma (kilometros) sadalījumu pa posmiem. Ja attiecināms, iesniedz informāciju par investīciju projekta atbilstību šo noteikumu 3.1.12. apakšpunktā ​​​​​minētajiem nosacījumiem;

4.7.5. šo noteikumu 3.1.3. apakšpunktā minētajā gadījumā – investīciju projekta ietvaros izbūvējamās tiltu infrastruktūras platību kvadrātmetros un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" izziņu no pašvaldību ielu un ceļu reģistra par tiltu infrastruktūras platību;

4.7.6. šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētajā gadījumā – attiecīgā pakalpojuma un jaunā bezkontakta vai autonomā risinājuma aprakstu;

4.7.7. šo noteikumu 3.1.5. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atbalsta pasākumiem Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros izbūvēto centralizēto kanalizācijas tīklu pieslēgumu izbūvei iedzīvotājiem;

4.7.8. šo noteikumu 3.1.6. apakšpunktā minētajā gadījumā – Veselības inspekcijas izdotu atzinumu par iestādes ēkas un tās teritorijas neatbilstību higiēnas prasībām;

4.7.9. šo noteikumu 3.1.7. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par ēkas vai tās daļas, kuru plānots pielāgot pašvaldības pakalpojumu sniegšanai, esošo un plānoto jauno funkcionalitāti un izmantošanas mērķi, pamatojot izmantošanas ilgtspēju, kā arī informāciju par esošajām un plānotajām pakalpojumu jomām un pakalpojumu saņēmēju skaitu;

4.7.10. šo noteikumu 3.1.8. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par attiecīgajā pašvaldībā reģistrēto personu skaitu, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

4.7.11. šo noteikumu 3.1.9. apakšpunktā minētajā gadījumā – kadastra numuru no Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, kā arī esošās meliorācijas sistēmas stāvokļa novērtējumu un pamatojumu meliorācijas sistēmas atjaunošanai, pārbūvei vai ierīkošanai;

4.7.12. šo noteikumu 3.1.10. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par investīciju projekta turpmāko īstenošanu, tai skaitā par plānotajiem finanšu avotiem būvniecībai, pievienojot apliecinājumu, ka pašvaldība nodrošinās nepieciešamo finanšu avotu piesaisti būvniecībai;

4.7.13. šo noteikumu 3.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par tā esošā fosilā kurināmā energoresursu jaudu, kuru plānots nomainīt ar atjaunojamiem energoresursiem;

4.7.14. šo noteikumu 3.1.12. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par pilotteritoriju, pievienojot tās kartogrāfisko materiālu, un izmēģināmās tehnoloģijas, produkta vai pakalpojuma aprakstu;

4.7.15. šo noteikumu 3.1.13. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par pārbūvējamo vai būvējamo izglītības iestādi, kā arī par ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi, tai skaitā:

4.7.15.1. informāciju par izglītojamo skaitu vispārējās izglītības programmās 10.–12. klašu grupā pēdējos trijos mācību gados un izglītojamo skaita prognozi turpmākajiem pieciem mācību gadiem, kā arī informāciju par izglītojamo skaita prognozi pamatskolā;

4.7.15.2. pašvaldības lēmumu un Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvu atzinumu par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, apvienojot vismaz divas vispārējās izglītības iestādes vai pievienojot vienu vispārējās izglītības iestādi citai vispārējās izglītības iestādei, saglabājot vienu izglītības programmu īstenošanas vietu;

4.8. šo noteikumu 3.11. apakšpunktā minētajā gadījumā – informāciju par tehniskajā specifikācijā iekļautajām prasībām, kas nodrošina šo noteikumu 3.11. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi;

4.9. informāciju par to, vai investīciju projektā plānots komercdarbības atbalsts;

4.10. informāciju par investīciju projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu rezultātiem;

4.11. apliecinājumu, ka investīciju projekts Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē ir budžetu investīcijas;

4.12. apliecinājumu, ka netiks pieļauts dubultā finansējuma ieguldījums gadījumos, ja investīciju projektā ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt finansējumu no citiem finanšu avotiem;

4.13. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minēto lēmumu.

5. Saskaņā ar šiem noteikumiem iesniegtos pašvaldību investīciju projektu pieteikumus izvērtē attiecīga komisija. Komisijas sastāvu nosaka Ministru kabinets. Investīciju projektu pieteikumus, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajiem termiņiem, komisija izvērtē vienkopus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā​​​​​​​ minētajiem kritērijiem un 4. punktā ​​​​​​minētajai informācijai, kā arī izvērtē pašvaldību sniegto informāciju, vai atbalsts šiem investīciju projektiem potenciāli nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un:

5.1. ja atbalsts potenciāli ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē pašvaldību, kas iesniegusi investīciju projektu, par komercdarbības atbalsta kontroles normu piemērošanu atbalsta saderības nodrošināšanai ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu;

5.2. ja investīciju projekts neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kritērijiem, to tālāk nevērtē;

5.3. ja par attiecīgo investīciju projektu nepieciešama papildu informācija, atliek investīciju projekta izvērtēšanu līdz nākamajai vērtēšanas komisijas sēdei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosūta pašvaldībai informācijas pieprasījumu, norādot informācijas iesniegšanas termiņu.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mēneša laikā pēc investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un informācijai iesniedz Ministru kabinetā atbalstāmos investīciju projektus (turpmāk – investīciju projektu saraksts). Ja, izvērtējot investīciju projektu pieteikumus, komisija konstatē, ka aizdevumiem pieprasītais finansējuma apjoms ir lielāks par pieejamo pašvaldību aizņēmuma limitu 2022. gadam un 2023. gadam, atbalstāmos investīciju projektus sarindo šādā secībā:

6.1. prioritāri atbalsta šo noteikumu 3.1.4. un 3.1.7. apakšpunktā minētos investīciju projektus;

6.2. pēc šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto nosacījumu piemērošanas prioritāri atbalsta tos pašvaldību investīciju projektus, kuriem no visa investīciju projektam pieprasītā valsts budžeta aizdevuma apmēra ir lielākais valsts budžeta aizdevuma īpatsvars, ko plāno izmantot 2022. gadā.

7. Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par šo noteikumu 6. punktā minētajiem investīciju projektiem pašvaldības divu mēnešu laikā iesniedz aizņēmuma pieprasījumus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus.

8. Ja pašvaldība šo noteikumu 7. punktā minētajā termiņā neiesniedz aizņēmuma pieprasījumu, nav atsaukusi investīciju projektu vai nav lūgusi pagarināt minēto termiņu par laikposmu no investīciju projekta ietvaros veiktās iepirkuma procedūras apstrīdēšanas līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, komisijai ir tiesības nevērtēt citus šīs pašvaldības investīciju projektus līdz brīdim, kad tiek iesniegts aizņēmuma pieprasījums vai tiek atsaukts investīciju projekts.

9. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, iesniedzot Ministru kabinetā investīciju projektu sarakstu, pievieno Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par pieejamo pašvaldību aizņēmuma limitu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

10. Ja pašvaldība pēc valsts aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2022. gada 31. decembrim nav izmantojusi valsts aizdevuma līgumā paredzēto valsts budžeta aizdevumu 2022. gadam, tā 2022. gadā neapgūto valsts budžeta aizdevumu nodrošina no pašvaldības budžeta līdzekļiem, iesniedzot Valsts kasē apliecinājumu par to, ka šāds ieguldījums ir veikts. Valsts kase valsts budžeta aizdevuma izmaksu 2023. gadā veic tikai pēc minētā apliecinājuma saņemšanas atbilstoši valsts aizdevuma līgumā noteiktajam apmēram un nosacījumiem.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumus Nr. 104 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 33. nr.).

12. Pašvaldībām, kas valsts aizdevuma līgumus investīciju projektu īstenošanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai noslēgušas līdz 2021. gada 31. decembrim un līdz 2021. gada 31. decembrim nav nodrošinājušas valsts aizdevuma līgumā 2021. gadam paredzēto valsts budžeta aizdevuma apmēra izmantošanu, Valsts kase valsts budžeta aizdevuma izmaksu 2022. gadā atbilstoši attiecīgajā valsts aizdevuma līgumā noteiktajam apmēram un nosacījumiem veic tikai tad, ja pašvaldības 2021. gadā neapgūto valsts budžeta aizdevuma īpatsvaru nodrošinājušas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un iesniegušas Valsts kasē apliecinājumu par to, ka šāds ieguldījums ir veikts, vai ja būvdarbu gadījumā līdz 2022. gada 1. aprīlim tiek veikti grozījumi valsts aizdevuma līgumā par valsts aizdevuma sadalījumu 2021. un 2022. gadam, ievērojot šādus nosacījumus:

12.1. pārceltais valsts aizdevuma apmērs pēc grozījumu veikšanas valsts aizdevuma līgumā nepārsniedz 2021. gadā pašvaldības noslēgtajā valsts aizdevuma līgumā noteikto un neizmantoto valsts aizdevuma apmēru;

12.2. valsts aizdevuma līguma grozījumiem pievienots darbu veikšanas kalendāra grafiks un attiecīgās pašvaldības domes lēmums, kas apliecina pašvaldības gatavību īstenot investīciju projektu 2022. gadā;

12.3. investīciju projekts ar Ministru kabineta lēmumu tika atbalstīts 2021. gadā un tā īstenošana tika plānota līdz 2022. gadam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 22. februāra
noteikumiem Nr. 143

Informācija par pašvaldības investīciju projektu Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai