Dievs, svētī Latviju! Svētī mūsu domas, mūsu darbu, mūsu nākotni

Svinīgais sarīkojums Latvijas Nacionālajā operā 1998. gada 18. novembrī Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Latvijas Republikas 80. gadadienai

veltītajā svinīgajā sarīkojumā

Nacionālajā operā 18.novembrī:

Godātie Latvijas pilsoņi!

Es sveicu jūs Latvijas dibināšanas astoņdesmitajā gadadienā. Sveicienu un pateicību vispirms izsaku Latvijas pilsoņiem — pilsoņu loks vieno mūs ar pirmskara Latviju, un pilsoņu izvēle nodrošina stabilu Latvijas politisko attīstību.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Es sveicu jūs valsts dibināšanas jubilejā, jo katra cilvēka darbs ir vajadzīgs Latvijas rītdienai.

Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien mūsu valstij astoņdesmit. Šodien mēs atzīmējam neatkarīgās Latvijas dibināšanas astoņdesmito gadadienu. Tie ir svētki visā Latvijā.

Sveicu Latvijas draugus ārzemēs, kuri ir kopā ar mums šajā svētku reizē. Mēs augstu vērtējam iespēju kopīgi ar draugiem veidot rītdienu.

Šī ir īpaša neatkarības jubileja. Pirmo reizi vēsturē to Rīgā kopā ar mums atzīmē abi tuvāko kaimiņvalstu prezidenti.

Man ir patiess prieks mūsu vidū sveikt augsti godāto Igaunijas prezidentu Meri kungu!

Man ir patiess prieks šodien Rīgā sveikt augsti godāto Lietuvas prezidentu Adamkus kungu!

Baltiskā solidaritāte raksturo trīs valstu kopā noieto ceļu un arī mūsu tālāko attīstību. Šī mūsu solidaritāte raksturo arī jauno Eiropu.

Prezidentu kungi! Esmu jums pateicīgs par to, ka šovakar esat kopā ar mums Latvijas valsts neatkarības svinībās.

 

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Rīgas garnizona priekšnieks pulkvedis Juris Vectirāns svētku parādes laikā

Svinīgā sēde Saeimas zālē 1998. gada 18. novembrī Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Latvijas Republikas 80.gadadienai

veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē

Saeimas namā 18.novembrī:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, godātais Ministru prezidenta kungs, godātie deputāti, godātie ekselences, dāmas un kungi!

Ir atkal pienākusi diena, kad latviešu tauta atceras savas vēstures visnozīmīgāko brīdi — Latvijas valsts pasludināšanu — un godina tos, kuri pirms 80 gadiem izmantoja vēsturisko apstākļu sniegto iespēju un uzņēmās atbildību tiesiski formulēt tautas vairākuma gribu dzīvot savā neatkarīgā valstī un pēc tam arī šo gribu spēja praktiski piepildīt. Tā brīža gaisotne pēc ilgajiem vēstures pāridarījumiem bija patiesi svinīga. Valsts proklamēšanas aktā Latvijas demokrātu partijas priekšstāvis Golts to raksturoja šādi:

"Pienācis brīdis, kurā piepildās tas, ko nesen atpakaļ varējām iedomāties tikai kā tālu, nesasniedzamu sapni: latviešu tauta, kura daudz gadu simteņus bija spiesta dzīvot atkarībā no citu gribas, kurai nebija atļauta nekāda pašnoteikšanās, kurai pat par to domāt nebija ļauts, kura savā zemē varēja ieņemt ne otrās, bet gan trešās šķiras pilsoņu vietu, šodien nu reiz nostājas uz savām kājām, tiek proklamēta apvienota, brīva un neatkarīga Latvija."

Bet 1918.gada 18.novembris bija tikai sākums. Brīvību vēl nācās izkarot smagās atbrīvošanās cīņās, valsti vajadzēja izveidot praktiski: bija jāatjauno karā izpostītā saimniecība, jāgādā par bēgļu atgriešanos dzimtenē, jāpaēdina tauta un jāsarīko demokrātiskas Satversmes sapulces vēlēšanas. Un, visām pretvarām par spīti, Latvijas valsts dibinātāji to spēja. Tāpēc viņu vārdi pelnījuši mūžīgu tautas piemiņu.

Lielbritānijas Karaliskās flotes admirālis Pīters Franklins un kuģa "Bridport" virsnieki pie Brīvības pieminekļa 17.novembr

Ministru prezidents Guntars Krasts

svētku uguņošanā Rīgā,

11.novembra krastmalā, 18.novembrī:

Labvakar, Latvija, Daugavas krastos!

Esmu priecīgs par iespēju jūs sveikt mūsu valsts lielākajos svētkos!

Mūsu vidū vairs nav neviena, kas 1918.gada 18.novembrī Otrajā pilsētas teātrī pasludināja neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanu. Šo notikumu mūsu apziņā personificē Viļa Rīdzenieka pazīstamā fotogrāfija — sarkanbaltsarkanu karogu ielokā uz skatuves stāv apņēmīgi ļaudis. Ministru prezidents Kārlis Ulmanis paziņo — Latvijas valsts ir tapusi!

Neatkarības paziņojums bija paziņojums pirmkārt mums pašiem! Latvija ir neatkarīga valsts — no šīs domas mēs nekad neatkāpsimies!

Mēs to apzināmies! Mēs to vēlamies! Mēs par to gādāsim!

Valsts proklamēšana nav tikai vēstures fakts. Savās sirdīs mums Latvija atkal un atkal jāapliecina no jauna. Lai mūsu bērni neaizmirstu — neatkarīga Latvija esam mēs paši. Neatkarīga Latvija ir mūsu vēlēšanās, mūsu apņemšanās.

Mums jādara viss nepieciešamais, lai mūsu pēdās sekotu tādi pēcnācēji, kam Latvijas valsts ir tikpat dārga un svēta kā mums.

Valstij, kā jebkuram dzīvam organismam, ir sava seja un savs raksturs.

Valsts nerodas nejauši, tāpat vien. Valstis veido un uztur ilgas likteņkopības savienoti indivīdi, apvienojoties kopīgu uzdevumu veikšanai, kopīgu mērķu sasniegšanai.

Arī Latvijas valstij jau ar pirmo pastāvēšanas dienu tādi uzdevumi ir bijuši. Mūsu valsts nav dibināta agresīva spēka vairošanai (lai kaut ko pievienotu vai paplašinātu), lai kādam ko atņemtu vai uzspiestu. Mēs esam izveidojuši valsti, lai sevi saglabātu, lai zemē, ko mūsu senči apdzīvo jau ilgāk nekā četrtūkstoš gadu, varētu runāt latviešu valodā, brīvi veidot savu kultūru un saimniecību.

Var jautāt — vai šodien kāds mūs apdraud?

Jā, visvairāk mūs apdraud demogrāfiskā situācija. Joprojām apdraud arī svešzemnieku biedinājumi un draudi "ieviest savu kārtību" mūsu zemē. Apdraud plašā frontē uzbrūkošā banalitāte un cilvēcisko vērtību degradācija.

Apdraud dažu pasaules politisko aprindu vienaldzība par mūsu likteni, dažkārt pat pretdarbība mūsu principiālām un taisnīgām prasībām.

Tomēr vislielākais apdraudējums var nākt no mums pašiem. Neļausim apžilbt acīm un ausīm, jo šādā mirklī viegli aizmirst uzdevumus, kas likti mūsu valsts pamatos.

Mūslaikos neviens nenāks un nesacīs — es gribu jums atņemt brīvību, es kāroju jūsu zemi. Pat vilks zina, ka jāēd krīts, lai balss skanētu mīlīgi un maigi un viņš tiktu pie kazlēniem. Mums jāspēj atšķirt, kas mums der un kas mums neder.

Lai par saldu vārdu grabuļiem un tukšiem solījumiem neatdotu ar neiedomājamiem asins upuriem iekaroto tautas vislielāko vērtību — neatkarību, ko nekas cits mums šajā pasaulē nespēs aizstāt. Neatkarību, par ko daudzas tautas vēl tikai izmisīgi cīnās.

Vienīgi pašu valsts var nodrošināt mūsu individuālo pūliņu auglīgu atraisīšanos, un, vienīgi atraisījuši spējas, mēs varam būt vajadzīgi un nozīmīgi cilvēces kopībai.

Vienotība, kopība, saliedētība. Vārdi, kurus bieži valkā nenopietni un kurus dzirdot dažās lūpās ievelkas ironisks smīns.

Pievērsim acis un atcerēsimies tās nu jau patālās dienas, kad šajā pašā vietā stāvējām cilvēks pie cilvēka, plandījās karogs pie karoga. Vienotība, kopība, saliedētība toreiz deva mums apņēmību, ticību un pārliecību.

Mēs atkal esam šeit, Daugavas krastā.

Šurp nākam brīžos, kas mūsu tēvzemei ir svarīgi un nozīmīgi.

Un esam kopā. Ticot savai valstij — Latvijai — ceļā uz divdesmit pirmo gadu simteni.

"Mūsu tautu nākotne ir atkarīga

no šodienas jaunās paaudzes"

Lietuvas prezidents Valds Adamkus

svinīgajā sarīkojumā

Nacionālajā operā 18.novembrī:

Prezident Ulmaņa kungs! Prezident Meri kungs! Godājamie viesi! Dāmas un kungi!

Ar lielu prieku nesu jums un visai latviešu tautai sveicienus no Lietuvas tautas Latvijas Republikas neatkarības astoņdesmitajā gadadienā.

Pirms astoņdesmit gadiem Latvijas tauta izvēlējās grūto brīvības un demokrātijas ceļu, apņēmās smagi strādāt, lai sasniegtu savus ideālus. Tagad Latvija ir kļuvusi par modernu, atvērtu un dinamisku valsti, kas balsta savu labklājību uz Eiropas demokrātijas principiem.

Lietuviešu tauta, kas arī izcīnīja savu neatkarību 1918.gadā, augstu novērtē šīs dienas nozīmīgumu. Lietuva un Latvija vienmēr ir bijušas tuvas kaimiņvalstis, mēs esam divas baltu tautas, kuras, tāpat kā arī Igauniju, kopš seniem laikiem saista kopīgi centieni būt neatkarīgiem. Par to liecina pretestība cara varai deviņpadsmitajā gadsimtā un divdesmitā gadsimta sākumā, kas iezīmēja līdzīgu likteni Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Lai gan mūsu valstis uz piecdesmit gadiem pret mūsu gribu tika izdzēstas no Eiropas politiskās kartes, mēs deviņdesmito gadu sākumā esam atkal parādījuši, ka nekāda vara nespēj apspiest cilvēku tieksmi pēc brīvības.

Mūsu svētkos Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus ...

"Mēs esam stipri savā pārliecībā,

ka Latvija nepadosies"

Igaunijas prezidents Lennarts Meri

svinīgajā sarīkojumā

Nacionālajā operā 18.novembrī:

Augsti godātais prezident Ulmaņa kungs un Ulmanes kundze!

Labvakar, cienījamo Lietuvas prezident Adamkus kungs!

Cienījamās dāmas un godātie kungi, Latvijas tauta!

Ļaujiet man jūs sirsnīgi sveikt Latvijas Republikas astoņdesmitajā gadadienā. Atkal šeit, Baltijas jūras krastā, varam svinēt svētkus, jo pirms astoņdesmit gadiem Pirmā pasaules kara izpostītajā Eiropā dzima jaunas, neatkarīgas valstis.

Pirms deviņiem mēnešiem — 24.februārī — Igaunijas Republika svinēja savu astoņdesmito gadadienu, tagad pienākusi jūsu kārta. Šodien karogi plīvo arī pār Igauniju, un kļūst aizvien mazāk to, kuri jautā pēc iemesla.

Latvijas tautas svētki ielīksmo arī igauņu sirdis. Kā Eiropas bērniem un tuvākajiem kaimiņiem mums ir daudz kā kopīga, daudz kas mūs vieno un ļauj vienam otru labāk saprast. Mūsu starpā ir arī daudz atšķirību, kas nākotnē tikai bagātinās mūsu kopējās Eiropas mājas. Tas patiešām izklausās paradoksāli, ka mēs tagad atgriežamies mājās — mājās, kuras mēs tā pa īstam nebijām pametuši.

... Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri

Uz nākotni mums ir viens — kopīgs ceļš

Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus

vakar, 18. novembrī, — "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 18. novembrī, Lietuvas vēstniecība aicināja Latvijas lietuviešu kopienas pārstāvjus uz tikšanos ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku. Augstais viesis apsveica visus klātesošos svētku dienā jaunuzceltajā vēstniecības ēkā Rīgā. Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rimants Karazija stādīja priekšā prezidentam sanākušos lietuviešu sabiedrisko organizāciju Latvijā vadītājus, plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, pedagogus. Pēc kafijas tases iebaudīšanas Lietuvas prezidents Valds Adamkus laipni piekrita atbildēt uz dažiem laikraksta "Latvijas Vēstnesis" jautājumiem.

Latvijas Valsts prezidentam

Rīgā, Pilī:

Sūtu vissiltākos sveicienus Valsts prezidentam, valdībai un Latvijas tautai. "Mūsu globalizētajā pasaulē, kurā problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaramies, prasa arvien lielāku sadarbību starp tautām un cilvēkiem, Apvienoto Nāciju darbs miera, taisnības un cilvēku labklājības vārdā ir būtiski svarīgs. ANO turpinot pielāgoties šīs jaunās ēras prasībām, ir labi apzināties, ka mēs varam paļauties uz Latvijas stingru un nerimstošu atbalstu."

Kofi Anans,

ANO ģenerālsekretārs

 

Apsveicu Jūs Latvijas Republikas valsts svētkos — neatkarības proklamēšanas gadadienā.

Ceru, ka Krievijas un Latvijas attiecības attīstīsies saskaņā ar labu kaimiņattiecību principiem, respektējot mūsu valstīs dzīvojošo tautu tiesības un intereses.

Boriss Jeļcins,

Krievijas Federācijas prezidents

 

Šajā zīmīgajā dienā, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadskārtu, pieņemiet manus vissirsnīgākos apsveikumus.

Ukrainu un Latviju vieno kopējs mērķis — neatkarības nodrošināšana, stabilas demokrātiskās attīstības garantēšana, sociāli orientētas tirgus ekonomikas izveide.

Mūsu valstis demonstrē vienotību un konstruktīvismu arī ārpolitikā, kur prioritāra ir integrācija Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās.

Šajā ievērojamajā dienā, augsti godātais prezidenta kungs, es gribētu atkārtoti izteikt pārliecību, ka Ukrainas un Latvijas draudzīgās attiecības arī turpmāk padziļināsies visās divpusējās sadarbības jomās un ciešāka kļūs mūsu valstu sadarbība starptautiskajā arēnā.

Leonīds Kučma,

Ukrainas prezidents

 

 

 

 

 

 

ī