Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 7/2022

Mārupē 2022. gada 23. februārī

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamajā īpašumā "Valteri", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760030363), saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23030 (2. pielikums)

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Ence

1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2022. gada 23. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 7/2022

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv http://www.marupe.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Valteri" teritorijā, Mārupes novadā
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – šie noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums" un atbilst Mārupes novada nekustamā īpašuma "Valteri" teritorijai ar kadastra apzīmējumu 80760032283 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Mārupes novada Domes 2013. gada 18. jūnija saistošo noteikumu Nr. 11 "Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.–2026. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

3. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības autoceļa C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" vai pašvaldības autoceļa C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki". Smagā transporta piekļuvi organizē no pašvaldības autoceļa C-16 "Noras-Dumpji-Rutki", C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" pieslēgums izmantojams operatīvajiem transportlīdzekļiem, nepieciešamības gadījumā arī vieglajiem transportlīdzekļiem, izņēmuma gadījumā, smagajiem transportlīdzekļiem, saskaņojot to ar pašvaldību.

4. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.

5. Automašīnu stāvvietu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta sastāvā atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām.

6. Autostāvvietām ar autostāvvietu skaitu virs 50 pie robežas ar dzīvojamām teritorijām jāparedz pasākumi trokšņu un izplūdes gāzu kaitīgās ietekmes samazināšanai (blīvi vairāklīmeņu stādījumi, norobežojošas sienas u.tml.).

7. Automašīnu stāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

8. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuves risinājumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, parametrus paredzot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

9. Piebraucamo ceļu platumus un segas konstrukcijas izvēlas atbilstoši iebraucošā transporta sastāvam un kustības intensitātei, bet ar normālprofilu ne mazāku kā NP 5,5, un ar stūru noapaļojuma rādiusiem ne mazāk par 8 m. Pievienojumu attālumu no krustojumiem paredz ne tuvāk par 20 m.

10. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā, saskaņā ar attiecīgo inženiertīklu turētāju nosacījumiem.

11. Inženierkomunikāciju izvietojuma principālie risinājumi ir ietverti grafiskās daļas kartē "Savietotais inženiertīklu plāns". Inženierkomunikāciju risinājumu un izvietojumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijā.

12. Plānoto apbūvi pieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem.

13. Pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši būvprojekta risinājumiem.

14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un to izpildei piemērojamiem standartiem.

15. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, saskaņā ar pašvaldības tehniskajiem noteikumiem, kur ietverti iespējami noteces ierobežojumi, ņemot vērā lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas un meliorācijas sistēmas brīvo kapacitāti attiecīgajā vietā. Iespēju robežās vēlams iekļaut ilgtspējīgu lietusūdeņu risinājumu piemērošanu, t.sk., uzkrājošos risinājumus, kas samazina un/vai palēnina noteci. Nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu no naftas produktiem pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā, izmantojot naftas produktu atdalītājus vai ilgtspējīgos lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus, kas nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi.

16. Paredz virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjektiem tehnisko risinājumu.

17. Prasības meliorācijai:

17.1. Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās.

17.2. Meliorācijas sistēmu atjaunošanu un/vai pārbūvi veic pirms teritorijas apbūves.

17.3. Paredzot būvniecību platībā, kurā atrodas koplietošanas drenāžas sistēma, būvniecības ieceres dokumentācijā ietver drenāžas tīkla pārbūves tehnisko risinājumu. Meliorācijas drenāžas pārbūves risinājuma izstrādi veic meliorācijas sistēmu projektēšanas būvspeciālists.

17.4. Drenāžas pārbūves un/vai likvidācijas gadījumā tiek sagatavota dokumentācija iesniegšanai VSIA "ZMNĪ" un izmaiņas tiek reģistrētas meliorācijas kadastrā. 

18. Apbūves tehnisko rādītāju aprēķinam piemēro Mārupes novada Domes 2013. gada 18. jūnija saistošo noteikumu Nr. 11 "Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.–2026. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

19. Nosakot maksimālo apbūves laukumu zemes vienības daļai, kas atrodas rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), tam atļauts pieskaitīt arī pieļaujamo apbūvējamo platību tās pašas zemes vienības dabas un apstādījumu teritorijas (DA7) zonējuma daļā, ja apbūve dabas un apstādījumu teritorijas (DA7) daļā netiek īstenota.

20. Ēkas un būves atļauts izvietot Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktajā teritorijā, kuras robežas noteiktas ar būvlaidi vai apbūves līniju.

21. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, prettrokšņa un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, nodrošinot piekļūšanas iespējas glābšanas dienestu tehnikai.

22. Būvju attālumu no zemes gabala robežas lokālplānojuma teritorijā nosaka ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu blakus zemes vienībās izvietoto dzīvojamo māju insolāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

23. Būves un piebraucamos ceļus pa kuriem plānota smagā transporta kustība, izvieto ne tuvāk par 20m no blakus zemes vienībās esošajām dzīvojamām mājām.

24. Nevienā ēkas punktā tās augstums nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemes vienību. Prasība neattiecas uz attālumu līdz ielām vai ceļiem.

25. 50 m attālumā no esošajām dzīvojamām mājām un 15 m no dzīvojamās apbūves funkcionālās zonas robežas, ēkas augstums nepārsniedz 3 stāvus (11 m). Ja tiek panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās dzīvojamās apbūves zemes vienības īpašnieku, to reģistrējot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, pieļaujams augstumu palielināt, bet ne vairāk kā par 2 m.

26. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus izstrādā būvprojekta sastāvā. Apstādījumi var tikt lietoti kā vides trokšņa vai skata barjera. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi. Pirms būvprojekta saskaņošanas pašvaldībā, projektētājs saņem un apstādījumu risinājumā iespēju robežās ietver blakus esošās dzīvojamās apbūves zemes vienību īpašnieku viedokli un pamatotās prasības par plānotajiem norobežojošajiem stādījumiem un pievieno projekta dokumentācijai, ko izvērtē pašvaldība.

27. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

28. Gar autoceļu C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" paredz liela auguma kokaugu rindu ar stādīšanas attālumu starp kokiem 6m.

29. Apstādījumos neizmanto sugas ar ekspansīvu un nekontrolējamu izplatīšanās spēju (piemēram, spirejas, ciesas, plūškoki u.tml.), kas var ieviesties biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas, kura robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", platībā, nomācot dabiski augošos augus.

30. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

30.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) nepārsniedz normatīvajos aktos teritorijas un tai blakus esošo teritoriju lietošanas funkcijām noteiktos robežlielumus. Pirms darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus. Prettrokšņa pasākumus, to apjomu un veidus iekļauj būvniecības dokumentācijā.

30.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

31. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

32. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

33. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

34. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

35. Noliktavu apbūve (14004): ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot noliktavas, kuras pēc uzglabājamo vielu apjomiem atbilst paaugstinātas bīstamības objektu kritērijiem), kā arī loģistikas centri, preču stacijas un līdzīga rakstura būves.

36. Biroju ēku apbūve (12001).

37. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve, izņemot degvielas uzpildes stacijas.

1. Maksimālā apbūves blīvuma aprēķinā atļauts pieskaitīt arī apbūvējamo platību kas atrodas dabas un apstādījumu teritorijā (DA7) (10 %) bez turpmākām tiesībām šo teritorijas daļu nodalīt kā atsevišķu īpašumu.

2. 50 m attālumā no esošajām dzīvojamām mājām un 15 m no dzīvojamās apbūves funkcionālās zonas robežas, ēkas augstums nepārsniedz 11 m.

3. 50 m attālumā no esošajām dzīvojamām mājām un 15 m no dzīvojamās apbūves funkcionālās zonas robežas, ēkas augstums nepārsniedz 3 stāvus.

4. Atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai, ievērojot nosacījumus par augstuma un attāluma nosacījumiem uz robežām ar dzīvojamo apbūvi.

5. Brīvās teritorijas platībā var ietvert dabas un apstādījumu teritorijas (DA7) neapbūvēto daļu, ja DA7 iekļaujas tās pašas zemes vienības robežās bez turpmākām tiesībām šo teritorijas daļu nodalīt kā atsevišķu īpašumu.

43. Uzsākot apbūvi, gar Rūpniecības apbūves teritorijas (R2) robežu ar dzīvojamās apbūves zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 80760030274 un 80760030108, ierīko blīvu norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu vismaz 4 m platumā no zemes vienības robežas. Būvprojektā var paredzēt norobežojošo stādījumu joslas gar zemes vienības 80760030108 robežu izveides atlikšanu, kamēr šo funkciju pilda zemes vienībā esošie stādījumi, kā arī paredzēt stādījumu joslas platuma samazināšanu, ja par minētajām atkāpēm saņemts rakstisks saskaņojums no zemes vienības īpašnieka.

44. Būvējot un ierīkojot autonovietnes R2 teritorijā, ievēro minimālo attālumu 4 m no plānotās būves līdz zemes vienības robežai, kurā ir esoša dzīvojamā apbūve, izņemot, ja būvniecības ieceres laikā ir saņemts saskaņojums no blakus esošās zemes vienības īpašnieka.

45. Paredzot apbūvi zemes vienības daļā, kas robežojas ar biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas, kura robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", teritoriju, nepieciešamības gadījumā ierīko zemos stādījumus, izmantojot sugas, kas piemērotas oligotrofām augsnēm (piemēram, virši, sīkkrūmi, kadiķi, mārsils, laimiņi, silpurenes u.tml.). 5m platā joslā gar biotopa teritoriju nelieto augu mēslošanas līdzekļus.

46. Objekta fasādēm pret C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" un C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" nodrošina augstvērtīgu arhitektonisko risinājumu.

47. Teritoriju atļauts nožogot, žoga novietojumu un arhitektonisko risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un Mārupes novada teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām. Žogus pret autoceļiem C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" un C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" veido ar minimālo caurredzamību 50%.

48. Neparedz ārpustelpu uzglabāšanu pret autoceļiem C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" un C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki".

49. Apbūves izvietojums:

49.1. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no sarkanās līnijas pret pašvaldības autoceļu C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" – 6 m;

49.2. Būvlaide, kas nosaka ēku minimālo attālumu no autoceļa nodalījuma joslas pret pašvaldības autoceļu C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" – 6 m, ceļa nodalījuma joslas platums – 9,5 m no ceļa ass;

49.3. Paredzot apbūvi zemes vienības daļā, kas robežojas ar zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 80760030108, minimālais būves attālums no zemes vienības robežas ir 8 m, pamatojoties uz noslēgto vienošanos ar zemes vienības īpašnieci.

50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

Nenosaka

Nenosaka

53. Gar autoceļu C-16 "Noras-Dumpji-Rutki" paredzēt liela auguma kokaugu rindu ar stādīšanas attālumu 6 m.

54. Ielas veido ar cieto segumu, izbūvējot arī gājēju ietves un veloinfrastruktūru, kā arī paredz ielu apgaismojumu.

Nenosaka

55. Dabas un apstādījumu teritorija (DA7) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu Eiropas Savienības nozīmes biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas un tam pieguļošajās teritorijās.

56. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) iedzīvotāju atpūtas, izziņas un fizisko aktivitāšu funkciju nodrošināšanai.

57. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

Nenosaka

59. Teritorijā saglabā publisko pieejamību un to neiežogo.

60. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA7) daļa nav nodalāma kā atsevišķa zemes vienība, ja piemērots apbūves nosacījumu noteikums par maksimālā apbūves blīvuma aprēķinu R2 teritorijas daļai, pieskaitot arī DA7 zonas apbūvējamo platību.

61. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA7) biotopa 2180 Mežainas piejūras kāpas aizņemtajā teritorijā:

61.1. saglabā dabisko reljefu, zemsedzi un koku (priežu) stāvu;

61.2. biotopa labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai veic regulāru kļavas un apses izciršanu, izvācot nocirstās koku daļas;

61.3. atļauts tikai šāds labiekārtojums: celiņi, laipas, norādes, funkcionāli un dekoratīvi vides dizaina elementi, ārtelpas mēbeles, informācijas zīmes un stendi, norobežojumi apmeklētāju plūsmu organizēšanai u.tml.

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

Nenosaka

62. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

63. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tas nav nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.

64. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas – ēku, būvju un inženiertīklu izbūves secību īsteno būvprojektā noteiktajā secībā.

65. Būvniecības laikā jāveic pievedceļu uzturēšana, nepasliktinot to tehnisko stāvokli. Ja darbu veikšanas rezultātā tiek pasliktināts pievedceļu tehniskais stāvoklis, būvdarbu veicējam ir pienākums nekavējoties novērst radītos bojājumus par saviem līdzekļiem. Būvniecības procesā transporta piekļuve teritorijai organizējama no autoceļa C-16 "Noras-Dumpji-Rutki", ja vien piekļuves nepieciešamība nav saistīta ar autoceļa C-18 "Saltupi-Turaidas-Rutki" būvniecību, inženierkomunikāciju izbūvi vai kādiem citiem specifiskiem apstākļiem, kuru gadījumā piekļuve nodrošināma ar pašvaldības saskaņojumu.

66. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas un attēlotas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un citu normatīvo aktu prasībām, atbilstoši grafiskās daļas kartēm "Teritorijas esošā izmantošana un esošie izmantošanas aprobežojumi" un "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

67. Jaunbūvējamo un pārbūvējamo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju un izpilduzmērījumiem.