LV005 - Latgale

LV009 - Zemgale

LT023 - Klaipēdas apriņķis

LT025 - Paņevežas apriņķis

LT026 - Šauļu apriņķis

LT028 - Telšu apriņķis

LT09 - Utenas apriņķis

Programmas teritorija aptver 72 067 kvadrātkilometrus, no kuriem 38 890 kvadrātkilometru platība atrodas Latvijā, bet 33 177 kvadrātkilometri ir Lietuvas teritorijā, un kas kopā veido 1,7% no kopējās Eiropas Savienības sauszemes teritorijas¹. Sauszemes robežas garums starp abām valstīm ir 588 km. Kopējais iedzīvotāju skaits Programmas teritorijā ir 1,8 miljoni, no kuriem 1,1 miljons cilvēku dzīvo Lietuvā, bet 731 tūkstoši cilvēku – Latvijā (2019. gada dati).

Saskaņā ar Eurostat pilsētas-lauku klasifikāciju² (2020) visi Programmas teritorijas reģioni ir ar vidēju pilsētas-lauku dominanci, izņemot Zemgali, kur pamatā dominē lauki. Lielākās Programmas teritorijā esošās pilsētas ir Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne un Jēkabpils Latvijā, kā arī Klaipēda, Šauļi, Paņeveža, Telši un Utena Lietuvā.

Reģions ietver svarīgus stratēģiskus transporta maršrutus (Via Baltica un Via Hansaetica), Liepājas, Ventspils un Klaipēdas ostas, kā arī virkni mazāku ostu.

Programmas teritoriju abās valstīs raksturo kopīgas vēsturiskas, kulturālas un sociālas saiknes, kā arī saiknes ekonomikas un tūrisma jomā. Vietējās un reģionālās iestādes ir izveidojušas ilgstošas partnerattiecības dažādās tematiskajās jomās.

Programmas teritorija ir piesātināta ar dabas kapitālu, un tajā ir augsta bioloģiskā daudzveidība. Abām valstīm Programmas teritorijā ir trīs kopīgi upju baseini (Daugava, Venta un Lielupe), kuros kopīgiem spēkiem jānodrošina ekoloģiskā kvalitāte, kā arī kopīga Baltijas jūras krasta līnija, kas nosaka nepieciešamību nosargāt bioloģisko daudzveidību un pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.

Laikā no 2015. līdz 2019. gadam Programmas teritorijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 122 tūkstošiem jeb 6,4%. Depopulācijas rādītājs abās robežas pusēs bija līdzīgs (6,6% Lietuvā un 6,1% Latvijā). Reģioni, kuros depopulācijas rādītāji bija visaugstākie, ir Utenas apriņķis (9,4%), Paņevežas apriņķis (8,8%), Telšu apriņķis (8,0%) un Šauļu apriņķis (6,8%) Lietuvā un Latgale (7,6%) Latvijā. Klaipēdas apriņķī Lietuvā ir Programmas teritorijā viszemākais depopulācijas rādītājs (2,9%). Latvijā depopulācijas rādītājs Zemgalē (4,9%) un Kurzemē (5,7%) bija tuvu vidējam Programmas teritorijas depopulācijas rādītājam.

Apdzīvotības blīvums Programmas teritorijā ir salīdzinoši zems. Vidējais apdzīvotības blīvums Programmas teritorijā ir 25 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, un Lietuvā ir augstāks vidējais apdzīvotības blīvuma rādītājs (32 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru) nekā Latvijā (19 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru). Lietuvā visapdzīvotākais reģions ir Klaipēdas apriņķis, kur apdzīvotības blīvums sasniedz 60,8 iedzīvotājus uz kvadrātkilometru. Vismazāk apdzīvotie reģioni ir Zemgale, Kurzeme un Latgale Latvijā un Utenas apriņķis Lietuvā attiecīgi ar 21,4, 17,9, 17,7 un 17,7 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Atšķirības apdzīvotības blīvuma rādītājos galvenokārt ir skaidrojamas ar lielu reģionālo centru esamību vai neesamību attiecīgajā teritorijā.

Saskaņā ar Eurostat pilsētas-lauku klasifikāciju⁴ (2020) visi Programmas teritorijas reģioni ir ar vidēju pilsētas-lauku dominanci, izņemot Zemgali, kur pamatā dominē lauki. Programmas teritorija ietver ievērojamu Baltijas jūras krasta līnijas daļu. Lielākās Programmas teritorijā esošās pilsētu apdzīvotās vietas ir: Latvijā – Daugavpils (82,6 tūkstoši iedzīvotāju), Liepāja (68,5 tūkstoši iedzīvotāju), Jelgava (56,0 tūkstoši iedzīvotāju), Ventspils (33,9 tūkstoši iedzīvotāju), Rēzekne (27,6 tūkstoši iedzīvotāju) un Jēkabpils (21,9 tūkstoši iedzīvotāju); Lietuvā – Klaipēda (147,9 tūkstoši iedzīvotāju), Šauļi (100,1 tūkstoši iedzīvotāju), Paņeveža (87,1 tūkstoši iedzīvotāju), Telši (aptuveni 24 tūkstoši iedzīvotāju) un Utena (aptuveni 25 tūkstoši iedzīvotāju).

Izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, sevišķi novecojošā sabiedrība, palielina demogrāfisko slogu darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem, sevišķi lauku kopienās. Latvijā 2020. gadā vairāk nekā 20%⁵ iedzīvotāju ir sasnieguši pensijas vecumu, un visaugstākais rādītājs ir Latgalē (22,3%) un Kurzemē (21,5%), bet viszemākais Zemgales reģionā (19,9%). Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs. Lietuvā 2020. gadā pensijas vecumu bija sasnieguši 19,9%⁶ iedzīvotāju. Programmas teritorijā šis rādītājs svārstās no 19,3% Klaipēdas un 20% Telšu līdz 21,4% Šauļu, 23,2% Paņevežas un 24,6% Utenas apriņķos. Tā kā būtiska Programmas teritorijas daļa atrodas laukos, šīs novecošanas tendences rada sevišķus izaicinājumus lauksaimniecības nozarei, kur lielākā daļa mazo zemnieku ir vecāki par 55 gadiem.

Aizvadīto gadu laikā Latvijas un Lietuvas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, tās tempam pārsniedzot ES-28 vidējo. Tomēr sociālekonomiskās attīstības atšķirību ziņā ekonomikas pieaugums ir lielā mērā koncentrēts galvaspilsētās un tām tuvumā esošajās teritorijās. Latvijā Rīga un Pierīgas reģions veido 71,5% no valsts ekonomikas; 56,3% no iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) tiek nodrošināti Rīgā, bet 15,2% – Pierīgas reģionā (2018). Lietuvā, Viļņas apriņķis nodrošina 41,6% no valsts IKP. Lietuvā Programmas reģioni nodrošina 29,8% no valsts IKP, savukārt Latvijā Programmas reģionu daļa valsts IKP rādītājā ir 22,2% (2018).

GDP uz iedzīvotāju Programmas teritorijā ir 11 169 eiro (2018). Laikā no 2014. līdz 2018. gadam IKP uz iedzīvotāju ir būtiski palielinājies, par 23%. Lietuvā palielinājums ir straujāks (par 25,6%) nekā Latvijā (par 17,9%). IKP uz iedzīvotāju Programmas teritorijā Lietuvas daļā ir par 45% augstāks (12 810 eiro), salīdzinot ar IKP uz iedzīvotāju Latvijas daļā (8804 eiro). Visaugstākais IKP uz iedzīvotāju ir Klaipēdas apriņķī (15 677 eiro, 100% no nacionālā IKP uz iedzīvotāju Lietuvā), savukārt viszemākais IKP uz iedzīvotāju rādītājs ir reģistrēts Latgalē (7133 eiro, 47% no nacionālā IKP uz iedzīvotāju Latvijā), Zemgalē (8743 eiro, 58% no nacionālā IKP uz iedzīvotāju Latvijā) un Utenas apriņķī (9414 eiro, 60% no nacionālā IKP uz iedzīvotāju Lietuvā).

COVID-19 krīze ir izraisījusi IKP samazinājumu. Latvijā IKP 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 3,6%. Lietuvā IKP salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 1,3%. Visvairāk ietekmētās darbības jomas ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, māksla, izklaide un atpūta, kā arī administratīvo un atbalsta pakalpojumu darbība (ceļojumu aģentūras, tūroperatori).

Atšķirības starp galvaspilsētām un reģioniem, kā arī starp pilsētu un lauku teritorijām palielinās, radot teritoriālo nevienlīdzību labklājības, nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu jomā. Rezultātā iekšējās migrācijas plūsmas Latvijā un Lietuvā pārceļas no perifērijas uz galvaspilsētu un tās apkārtni, savukārt ārējā migrācija ir orientēta virzienā uz vecajām ES dalībvalstīm. Labklājības un attīstības iespēju nevienlīdzības dēļ Programmas reģioni zaudē darbspējīgā vecuma iedzīvotājus un kvalificēta darbaspēka intelektuālo potenciālu.

Reģionālās un vietējās iestādes un iesaistītie dalībnieki abās robežas pusēs saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, cenšoties saglabāt publisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, neskatoties uz izmaiņām iedzīvotāju struktūrā un tās plūsmās, sevišķi iedzīvotāju plūsmās no lauku teritorijām uz lielākiem centriem, iedzīvotāju novecošanos un skaita samazinājumu, sevišķi lauku un attālās teritorijās. Mazapdzīvotās, attālās vai pierobežas teritorijās salīdzinājumā ar pilsētu teritorijām ir mazākas vietējās izglītības vai darba iespējas, ir problēmas ar sabiedrisko vai transporta pakalpojumu pieejamību, nav pieejami pietiekami sociālie un veselības aprūpes pakalpojumi vai nav kultūras iestāžu vai brīvā laika aktivitāšu⁷.

Augoša tendence nolūkā kompensēt fizisku pakalpojumu nepieejamību ir pastiprināta ar Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) palīdzību nodrošinātu pakalpojumu izmantošanu. Pieprasījums pēc attālinātiem pakalpojumiem sevišķi palielinājās COVID-19 pandēmijas izolācijas laikā. Iepriekšējā plānošanas periodā abās valstīs ES finansēto programmu ietvaros tika veikti dažādi centieni, lai izveidotu digitālus un attālināti pieejamus pakalpojumus. Tomēr Latvijā pieprasījums pēc e-pakalpojumiem un to izmantošana joprojām ir zemākā līmenī nekā bija gaidīts¹⁰. Viens no iemesliem ir saistīts ar šo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Valsts pārvaldē ir augoša tendence publisko pakalpojumu plānošanā un izstrādē pielietot dažādas uz lietotāju orientētas metodes, piemēram, pakalpojuma dizains, dizaina domāšana utt. Šajās pieejās tiek uzsvērta un par prioritāru uzskatīta lietotāja, nevis pakalpojumu sniedzēja perspektīva. Pakalpojumu izmantošanu var arī veicināt ar uzlabotu informācijas pieejamību par robežas pretējā pusē pieejamajiem pakalpojumiem.

Svarīgi ir arī pienācīgi izmantot vietējās attīstības iniciatīvas, uz kopienu balstītas iniciatīvas, kā arī iesaistīt pakalpojumu sniegšanā nevalstisko sektoru. Aktīva vietējo iedzīvotāju līdzdalība dažādās kopienas iniciatīvās ir ļoti svarīga jebkura reģiona attīstībā. Programmas teritorijā tiek īstenotas dažādas ar pilsoņu iesaisti saistītas iniciatīvas publisko pakalpojumu izstrādē, publiskās infrastruktūras multifunkcionalitātes plānošanā, kā arī budžeta izstrādes procesu līdzdalības veicināšanā. Pieredzes un labās prakses apmaiņa var uzlabot un palīdzēt izplatīt šīs iniciatīvas, kas paaugstinās atbildību, veicinās efektivitāti un labāku finanšu līdzekļu izmantošanu. Tādējādi minēto darbību rezultātā uzticībai vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāpieaug.

Nākamajā plānošanas periodā gan Latvijas, gan Lietuvas vietējām un reģionālajām iestādēm būs jāpārskata un jāreorganizē savs darbs jaunā teritoriālajā un tematiskajā situācijā, kas būs radusies pēc administratīvās reformas Latvijā un reģionālās attīstības padomju lomas maiņas Lietuvā. Iepriekš pašvaldību pārrobežu sadarbība bija apgrūtināta, jo pašvaldību teritorijas un iedzīvotāju skaits Lietuvā un Latvijā būtiski atšķīrās – Latvijā šie rādītāji bija salīdzinoši mazāki. 2021. gadā spēkā stājušās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ievērojami samazinās Latvijas pašvaldību skaits (119), bet palielinās to teritorija. Reformas dēļ vietējās iestādes būs līdzvērtīga lieluma, un, secīgi, izaicinājumi un iespējas arī būs sakritīgākas, tādējādi paaugstinot sadarbības iespējas un kapacitāti. Šiem procesiem ir nepieciešami jauni risinājumi un papildu administratīvā kapacitāte. Līdzdalība Programmā var nodrošināt iestādēm pieredzi starptautiskās sadarbības jomā, paaugstināt to kapacitāti un kalpot par impulsu līdzdalībai jaunās un plašākās partnerībās un sadarbības programmās.

Īstenoto projektu iepriekšējā pieredze

Programma 2014.– 2020.gadam ir sniegusi atbalstu vairākiem projektiem, kas vērsti uz publisko pakalpojumu vadības un efektivitātes uzlabošanu, darbinieku kapacitātes stiprināšanu un sadarbības veicināšanu starp iestādēm. Vairākos projektos galvenā uzmanība ir pievērsta pašvaldību vadības un pārvaldības kapacitātes uzlabošanai, piemēram, veicinot pašvaldību pakalpojumu vērtības izveidi iedzīvotājiem (uz klientu orientēti pakalpojumi), ieviešot jaunas pieejas un modernus e-pakalpojumus iedzīvotājiem un paplašinot pārrobežu piekļuvi šiem pakalpojumiem vai vienkāršojot administratīvās procedūras, tādējādi padarot konkrētus pakalpojumus efektīvākus, pieejamākus un iedarbīgākus. Citos projektos uzmanība pievērsta plašākām ar pārvaldību saistītām problēmām, piemēram, stiprinot teritorijas plānošanas kapacitāti, pievienojot spēcīgāku pārrobežu perspektīvu stratēģiskās attīstības plānošanā, tādējādi veicinot saskaņotu attīstību un efektīvu pārrobežu sadarbību. Kopīgas institucionālo spēju stiprināšana aktivitātes, tostarp apmācības, tikšanās, darba grupas un pieredzes apmaiņa, ir kalpojušas par iesaistīto pušu sadarbības izveides platformām, veicinājušas informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī sniegušas ieguldījumu kopīgo platformu izstrādē, lai nodrošinātu funkcionālu pārrobežu sadarbību. No šīm darbībām gūtās atziņas akcentē joprojām lielā mērā neatklāto šādu kopīgo aktivitāšu potenciālu. Dažādi izaicinājumi, kas rodas pārrobežu mērogā, pieprasa pastāvīgu pielāgošanos, divpusēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu, tādējādi veidojot ciešākus sadarbības tīklus un veicinot funkcionālu teritoriālās sadarbības izveidi.

Galvenie kopīgie izaicinājumi saistībā ar demogrāfiju, teritoriju un pārvaldību:

• Vietējās un reģionālās iestādes saskaras ar līdzīgām problēmām, reaģējot uz izaicinājumiem, ko rada izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, reģionālās atšķirības, globālās klimata pārmaiņas un vides radītā ietekme;

• Jauna teritoriālā un tematiskā situācija vietējām un reģionālajām iestādēm Programmas teritorijā nosaka nepieciešamību pēc jauniem risinājumiem un papildu administratīvās kapacitātes;

• Nepietiekami izmantota sadarbība starp iestādēm liedz veikt labās prakses apmaiņu, organizatoriskās kapacitātes un daudzlīmeņu pārvaldības attīstību;

• Nepietiekama sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī, kas noved pie sabiedrības neuzticības valsts iestādēm.

Kopīgo izaicinājumu atzīšana un nepieciešamība uzlabot valsts iestāžu institucionālās spējas to pārvarēšanai nodrošina kopīgu pamatu valsts iestāžu un organizāciju pārrobežu sadarbībai vietējā un reģionālā līmenī īpaši lauku teritorijās un pilsētās. valsts iestāžu un organizāciju sadarbība pašvaldību un reģionālā līmenī kļūst aizvien svarīgāka un stiprāka.

Sadarbības mehānismu izstrāde, organizējot dažādus tīklus, apmācību un labās prakses apmaiņas aktivitātes ir tieši tikpat svarīga kā pati sadarbība. Ļoti būtiski ir stiprināt pašreizējo nepietiekamo kapacitāti un pārrobežu sadarbību starp vietējām un reģionālajām iestādēm.

Daba un klimats

Programmas teritorija ir piesātināta ar dabas kapitālu, un tajā ir augsta bioloģiskā daudzveidība, dabas ainava ir dažāda, tajā atrodas meži, upes, ezeri, purvi, pakalni un ielejas. Programmas teritorija ietver virkni aizsargājamo teritoriju, kas izveidotas, lai ilgtermiņā nodrošinātu visvērtīgāko un apdraudētāko sugu un biotopu izdzīvošanu. Daudzi no šiem objektiem ir ievērojami dabas mantojuma objekti ar nozīmīgu lomu atpūtas un izglītības jomā.

Programmas teritorijā Latvijā Natura 2000 objekti ietver trīs nacionālos parkus (Rāznas Nacionālais parks Latgalē, Slīteres Nacionālais parks Kurzemē un Ķemeru Nacionālais parks starp Kurzemi un Zemgali), trīs dabas rezervātus (Teiči Zemgalē un Vidzemē, kā arī Moricsala un Grīņi Kurzemē), kā arī citus dabas rezervātus, dabas parkus, aizsargātas ainavu teritorijas, dabas pieminekļus un mikrorezervātus. Pavisam Latvijā ir 333 Natura 2000 teritorijas, kas aptver 12% valsts teritorijas (Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde, 2020. g.)¹¹.

Programmas teritorijā Lietuvā Natura 2000 objekti ietver trīs nacionālos parkus (Kuršu kāpas Nacionālais parks Klaipēdas apriņķī, Žemaitijas Nacionālais parks Telšu apriņķī un Aukštaitijas Nacionālais parks Utenu apriņķī), viens stingrā režīma dabas rezervāts (Kamano stingrā režīma dabas rezervāts Šauļu apriņķī), vairākus reģionālos parkus un citas vietas. Pavisam Natura 2000 objekti Lietuvā ietver 84 teritorijas, kas ir būtiskas putnu aizsardzībai un 481 teritorijas biotopu aizsardzībai, kas aizņem 13% no valsts kopējās teritorijas.

Ūdens resursu ziņā Latvijai un Lietuvai ir kopīga Baltijas jūras krasta līnija un Baltijas jūras piekrastes ūdeņi. Programmas teritorijā atrodas četras upju baseinu teritorijas. Daugavas upes baseina daļa, Ventas upes baseina daļa un Lielupes upes baseina daļa atrodas Programmas teritorijā Latvijā un Lietuvā. Nemunas upes baseina daļa Lietuvā sastāv no ūdenstilpēm, kas Lietuvai ir kopīgas ar Baltkrieviju, Kaļiņingradu (Krievija) un Poliju. Programmas teritorija ir bagāta ar starptautiski nozīmīgām mitrainēm (Rāmsaras objekti), tostarp Kamano purvu (Šauļu apriņķis) un Nemunas deltu (Klaipēdas apriņķis) Lietuvā un Papes mitrāju kompleksu (Kurzeme), Lubānas mitrāju kompleksu (Vidzeme un Latgale) un Teiču un Pelečāres purvus (Zemgale, Latgale) Latvijā.

Ezeru un upju ekoloģiskā kvalitāte Lietuvā tiek vērtēta kā augstāka par ES vidējo. Tomēr aptuveni puse Lietuvas virszemes ūdenskrātuvju neatbilst labam ekoloģiskajam stāvoklim (51% upju un 40% ezeru). Ezeru un upju ekoloģiskā kvalitāte Latvijā tiek vērtēta kā zemāka par ES vidējo, 79% upju un 77% ezeru neatbilst labam ekoloģiskajam stāvoklim. Slogs, kas rada īpaši negatīvu ietekmi uz ūdenstilpēm, piemēram, eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu, ir galvenokārt barības vielu un ķīmiskais piesārņojums no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, lauksaimniecības zemes un pārvaldītiem mežiem (Eiropas Vides aģentūra, 2018. g.)¹².

Klimata pārmaiņu ietekme Programmas teritorijā ietver ekstremālu laikapstākļu riskus (augsts vētras, snigšanas un sausuma risks), plūdu un krastu applūšanas riskus (ievērojams risks Latvijā un augsts risks Lietuvā) un meža ugunsgrēka riskus (ievērojams risks Latvijā un augsts risks Lietuvā), kas ir strauji palielinājušies aizvadītās desmitgades laikā. Ir nepieciešams samazināt sauszemes darbību ietekmi uz jūras vidi. Krasta erozija, ko izraisījusi jūras līmeņa celšanās un biežākas vētras, Latvijā un Lietuvā ir īpaši nopietna problēma, un tā var atstāt nopietnas sekas uz tūrisma un atpūtas sektoru. Klimata pārmaiņu rezultātā izplatās arī invazīvās sugas, augu, dzīvnieku un cilvēku slimības, samazinot sociālekonomisko sistēmu noturību (CASCADE, 2020¹³; DR REGIO, 2019)¹⁴.

Informācijas apmaiņa, savstarpēja mācīšanās, dabas sistēmu pašreizējā stāvokļa novērtējums, ekosistēmu pakalpojumu un vērtību novērtējums un pārvaldības labās prakses nodošana, kā arī dabas kapitāla aizsardzība (piemēram, zaļās teritorijas, bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmas, kas sniedz ieguvumu cilvēcei) ir sevišķi svarīgi faktori, jo Programmas teritorija ir bagāta ar ekosistēmas pakalpojumiem, kuriem ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība. Tomēr ir arī lielākoties ar intensīvu ekonomisko darbību saistīti procesi, kuros pārmēru tiek izmantots dabas kapitāls, tādējādi apdraudot virszemes ūdeņu kvalitāti, augsnes auglīgumu un bioloģiskās daudzveidību, sevišķi Programmas teritorijā. Abas valstis riskē zaudēt šos ekosistēmas pakalpojumus un bioloģisko daudzveidību, kas veido būtisku kopējās reģionālās identitātes daļu. Negatīva klimata pārmaiņu ietekme uz laikapstākļiem un neuzmanīga saimnieciskā darbība arī paaugstina potenciālo katastrofu risku. Vēl joprojām ir neizmantots potenciāls kopīgu aktivitāšu veikšanai dabas aizsardzības un ekosistēmas pakalpojumu pārvaldības, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un kopīgās katastrofu pārvaldīšanas jomā.

Īstenoto projektu iepriekšējā pieredze

Programmas 2014.–2020. gadam atbalsts tika piešķirts ilgtspējīgas un tīras vides, ūdens resursu ilgtspējas, apzaļumošanas un risku noturības pret plūdiem un citām katastrofām veicināšanai. Šāda uzmanības koncentrēšana rada priekšnoteikumus tālākai sadarbībai nolūkā kapitalizēt sasniegtos rezultātus un pastiprināt centienus, lai sasniegtu plašāku ietekmi ceļā uz ilgtspēju un dabas aizsardzību.

Ir īstenoti daži pionierprojekti, mēģinot izstrādāt kopīgas stratēģijas, lai apkarotu piesārņojumu pārrobežu upju baseinos (piemēram, Ventā un Lielupē) un samazinātu tā rezultātā Baltijas jūrā nonākošo piesārņojuma plūsmu. Cilvēka radītais piesārņojums kopējos pārrobežu upju baseinos nav apkarots pietiekami, un ir jāveic pārrobežu aktivitātes nolūkā izpētīt iespējamus, dzīvotspējīgus un ilgtspējīgus risinājumus, izstrādāt rīcības plānus un iesaistīt dažādas iesaistītās puses (politikas veidošanas iestādes, nozares, sabiedrības un vides profesionāļus), lai apkarotu piesārņojuma iemeslus.

Tika īstenoti pilotprojekti, lai izveidotu kopīgu metodiku attiecīgu ekoloģisko ūdens plūsmu uzraudzībai kopējos upes baseinos, ko ietekmējusi hidroelektrības ražošana un, kas tādējādi negatīvi ietekmē bioloģisko sastāvu un ekosistēmu. Šīs zināšanas var tālāk izmantot visaptveroša ietvara izstrādei kopīgai ekoloģiski atbilstošu ūdens plūsmu pārvaldībai visos pārrobežu upju baseinos un sabiedrības informēšanai par šīm problēmām.

Tika mēģināts uzlabot vietējo/reģionālo attīstības plānotāju un vides profesionāļu attīstības plānošanas kapacitāti attiecībā uz integrētu zemieņu upju pārvaldību vietējā un reģionālā mērogā. Tas veido labu sadarbības tīklu un ietvaru tālākai institucionālo spēju stiprināšanai un kopēja ietvara izstrādei integrētai zaļo teritoriju pārrobežu pārvaldībai un attīstībai.

Viens no projektiem bija vērsts uz augļkopības šķirņu un to produktu kā nozīmīga mantojuma saglabāšanu Programmas teritorijas. Tas demonstrēja lielisku pieredzi spējot apvienot dabas saglabāšanas aktivitātes un ilgtspējīgu lauku tūrisma attīstību.

Iepriekšējā programmā tika uzlabota abu valstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapacitāte, lai spētu apkarot cilvēku radītas katastrofas, starpgadījumus un piesārņojumu augsta riska objektos (piemēram, Ignalinas atomelektrostacijā), kas negatīvi ietekmē kopējo pārrobežu teritoriju.

Jelgavas un Šauļu pilsētas apvienoja pūles, lai uzlabotu kapacitāti un attīstītu kopīgu sistēmu potenciālo vides vai cilvēku radītu katastrofu risku noteikšanai, piesārņojuma novēršanai un mazināšanai. Šis projekts attiecās tikai uz divām pilsētām, bet tam ir milzīgs nākotnes potenciāls šīs zināšanas vides un civilās aizsardzības, negatīvo vides un cilvēka radītās ietekmes un katastrofu novēršanas jomā izmantot plašākā ģeogrāfiskajā mērogā pārrobežu līmenī.

Galvenie kopīgie izaicinājumi saistībā ar klimata pārmaiņām un dabas saglabāšanu:

• Neapmierinošs kopējo pārrobežu ūdenstilpju un piekrastes ūdeņu stāvoklis barības vielu un ķīmiskā piesārņojuma dēļ;

• Paaugstināti ekstremālu laikapstākļu, plūdu, sausuma, meža ugunsgrēku, krastu erozijas un invazīvo sugu un slimību izplatības riski klimata pārmaiņu rezultātā;

• Bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmas pakalpojumu kvalitātes samazināšanās piesārņojuma un klimata pārmaiņu radītās ietekmes dēļ;

• Kopējas pieejas trūkums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, ekosistēmas pakalpojumu nosargāšanai un attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām;

• Nepietiekama sabiedrības informētība par klimata pārmaiņām un videi labvēlīgu rīcību, tās nozīmi un to, kā cilvēki var mijiedarboties ar apkārtējo vidi un būt no tās atkarīgi pozitīvā nozīmē;

• Pastiprināts spiediens uz dabas kapitālu, ekosistēmas pakalpojumiem un bioloģisko daudzveidību vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu dēļ.

Programma risinās minētos kopīgos izaicinājumus, īstenojot Programmas 2.prioritāti, kas atbilst PM2 KM(iv) un KM(vii).

Kopīgas investīciju vajadzības un koncentrēšanās uz pārrobežu sadarbību

No vides ekosistēmas perspektīvas Programmas teritorija ir relatīvi vienveidīga, kurā vides un klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi un dabu, ir negatīva ietekme ne vien uz noteiktām apdzīvotām vietām vai reģioniem, bet kam parasti ir arī būtiska ietekme uz lielāku pārrobežu teritoriju. Pārrobežu sadarbība ļaus izveidot sadarbības tīklus un paplašināt analītisko kapacitāti, lai nodrošinātu visaptverošu un uz sistēmām balstītu skatījumu uz ietekmi uz apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu riskiem, izstrādāt jaunus kopējos ietvarus viedai un ilgtspējīgai dabas kapitāla pārvaldībai saglabāšanai un atjaunošanai, veikt sugu ekoloģijas, apdraudējumu un noslogojuma pētījumus, ekosistēmu pakalpojumu un vērtību apzināšanu un novērtēšanu, lai stiprinātu Programmas pārrobežu teritorijas vispārīgo noturību. Pārrobežu sadarbība nodrošinātu ieguldījumu vides aizsardzības integrācijā, pielāgošanās klimata pārmaiņām un ilgtspējīgā attīstībā, veicot kopēju plānošanu un attīstot jaunas zināšanas vides ekosistēmas uzturēšanai. Programmas teritorijai ir kopīga Baltijas jūras krasta līnija un piekrastes ūdeņi, kā arī četras upju baseinu teritorijas, kas akcentē nepieciešamību pēc kopīgu risinājumu veicināšanas ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas vajadzībām. Kopējie upju baseini saskaras ar piesārņojuma problēmām, ko izraisa cilvēki un dažādas nozares, kas Programmas teritorijā rada negatīvu ietekmi uz ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Attiecīgie reģioni nevar izmantot tikai atsevišķus risinājumus, jo šādi tie novērš tikai daļu piesārņojuma radīto seku. Tā vietā nepieciešams apvienot spēkus un spējas, lai izstrādātu jaunus ietvarus un pieejas, lai likvidētu vai samazinātu piesārņojuma sekas un izveidotu atbilstošas un vienotas piesārņojuma uzraudzības sistēmas. Tāpat pārrobežu sadarbībai ir augsts potenciāls uzlabot kopējo dabas kapitāla (piemēram, ezeru, upju baseinu, zivju krājumu) un aizsargājamo teritoriju (piemēram, dabas parku) pārvaldību, kā arī uzlabot kopējo purvu, muklāju un citu mitrāju biotopu atjaunošanu un apsaimniekošanu. Ir jāvelta kopējas pūles abās robežas pusēs, lai veicinātu zaļo teritoriju uzlabošanu, zaļās infrastruktūras attīstību un uz dabu balstītus risinājumus, tādējādi nosargājot ekosistēmas pakalpojumus, dabu un pielāgojoties klimata pārmaiņām.

Pirms COVID-19 krīzes vispārējā ekonomiskā situācija Programmas teritorijā uzrādīja pieaugumu, un laikā no 2015. līdz 2019. gadam palielinājās arī nodarbinātības līmenis. Tomēr tas joprojām saglabājās zemāks par vidējo rādītāju valstī: Latgalē (Latvijā) nodarbinātības līmenis bija 64,0% salīdzinājumā ar valstī vidējo rādītāju 72,3%; Paņevežas un Utenas apriņķos (Lietuvā) tas bija attiecīgi 63,4% un 63,5% salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju 71,7%. Laikā no 2015. līdz 2019. gadam samazinājās bezdarba līmenis, kas Latvijā noslīdēja līdz 6,5%, bet Lietuvā – līdz 6,3%. Tomēr Latgalē (Latvijā), Utenas, Paņevežas un Šauļu apriņķos (Lietuvā) bezdarba līmenis saglabājās augstāks nekā valstī vidējais rādītājs (11% Latgalē, 10,6% Utenas apriņķī, 8,5% Paņevežas apriņķī un 8,1% Šauļu apriņķī). Novērojams, ka augstāks bezdarbs ir Programmas teritorijas Latvijas daļā.

Attiecībā uz sociālo atstumtību ir svarīgi pieminēt, ka ilgtermiņa bezdarbs saglabājas kā būtiska problēma – Latgalē tas sasniedzis 6,5%, bet Utenas apriņķī 6,8%. Tāpat Paņevežas apriņķī (3,8%), Šauļu apriņķī (3,7%) un Telšu apriņķī (3,1%) Lietuvā ilgtermiņa bezdarba līmenis ir augstāks nekā vidēji valstī (2,7%).

Bezdarbs jauniešu vidū visos Programmas reģionos ir augstāks nekā vidēji valstī, izņemot Klaipēdas apriņķi (10,7%), kur bezdarbs jauniešu vidū ir tikai nedaudz mazāks par valstī vidējo rādītāju (11,9%).

Šie dati skaidri parāda izaicinājumus, ar ko Programmas teritorija saskaras ekonomikas un sociālās kohēzijas ziņā, sevišķi pierobežas reģionos. Tādējādi būtiska daļa abu valstu iedzīvotāju joprojām ir pakļauti nabadzības riskam, jo viņu ienākumi salīdzinājumā ar citiem iedzīvotājiem ir zemi. Latvijā nabadzības riska līmenis ir 21,6%, Lietuvā – 20,6% (2019. g.)¹⁷. Dati par Latvijas reģioniem liecina, ka nabadzības riska līmenis Latgalē (35,9%) un Kurzemē (27,9%) ir augstāks nekā vidēji valstī (21,6%), savukārt Zemgalē tas ir nedaudz zemāks (20,7%). Lietuvā nabadzības riska līmenis lauku teritorijās (27,9%) ir daudz augstāks nekā lielajās pilsētās Viļņā, Klaipēdā, Šauļos un Paņevežā (14,0%).

Turklāt COVID-19 uzliesmojums ir negatīvi ietekmējis situāciju nodarbinātības jomā. Latvijā bezdarba līmenis palielinājās no 7,0% 2020. gada februārī līdz 9,1% 2021. gada martā; Lietuvā bezdarba līmenis palielinājās no 6,3% 2020. gada februārī līdz 8,9% 2021. gada martā. Neskatoties uz negatīvajām tendencēm, jāpiemin, ka Latvijā kopš 2020.gada vasaras beigām kopumā ir bijusi vērojama reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās tendence, sasniedzot 2021.gada septembra sākumā pirmspandēmijas līmeni (2021.gada decembra sākumā tas bija 6,4%), un 2021.gadā vakanču skaits ir pieaudzis. Tomēr aktuāls ir ilgstošais bezdarbs un reģionālās atšķirības bezdarba jomā, un ir pieaudzis pirmspensijas vecuma bezdarbnieku un bezdarbnieku ar invaliditāti skaits/īpatsvars. Neaizsargātos iedzīvotājus krīze ietekmē dubultā. Pirmkārt, tādēļ, ka viņi ir pakļauti lielākam riskam no veselības skatupunkta. Otrkārt, tādēļ, ka viņus sevišķi smagi ietekmē ekonomikas krīze¹⁸. Turklāt visspēcīgākā COVID-19 krīzes ietekme ir sagaidāma vidējā termiņā, un COVID-19 otrais vilnis tikai palielina nenoteiktību. Šajā ziņā pašvaldības, kuras atrodas tuvāk iedzīvotājiem, spēlē būtisku lomu visneaizsargātāko grupu, kas fiziski un ekonomiski ir visvairāk pakļautas pandēmijai, sociālajā aizsardzībā¹⁹.

Var secināt, ka globālā pandēmija ir pastiprinājusi ilgstošus izaicinājumus attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi ekonomikas iespējām. Pašreizējā veselības aprūpes krīze ir sevišķs nopietns izaicinājums attiecībā uz globālo sabiedrības novecošanās tendenci, jo gados vecākie sabiedrības locekļi ir visnenoturīgākie pret infekciju un tendēti izjust negatīvas sekas ilgtermiņā. Pastāv palielināts demogrāfiskais slogs darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem, sevišķi lauku kopienās. Latvijā 2020. gadā vairāk nekā 20% iedzīvotāju ir sasnieguši pensijas vecumu, un visaugstākais rādītājs ir Latgalē (22,3%) un Kurzemē (21,5%), bet viszemākais Zemgalē (19,9%). Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs. Lietuvā 2020. gadā pensijas vecumu bija sasnieguši 19,9% iedzīvotāju. Programmas teritorijā šis rādītājs svārstās no 19,3% Klaipēdas un 20% Telšu līdz 21,4% Šauļu, 23,2% Paņevežas un 24,6% Utenas apriņķos.

Atšķirības starp galvaspilsētām un reģioniem, kā arī starp pilsētu un lauku teritorijām palielinās, radot teritoriālo nevienlīdzību labklājības, nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu jomā. Rezultātā iekšējās migrācijas plūsmas Latvijā un Lietuvā pārceļas no perifērijas uz galvaspilsētu un tās apkārtni, savukārt ārējā migrācija ir orientēta virzienā uz vecajām ES dalībvalstīm. Labklājības un attīstības iespēju nevienlīdzības dēļ Programmas reģioni zaudē darbspējīgā vecuma iedzīvotājus un kvalificēta darbaspēka intelektuālo potenciālu. Lai arī pastāv augoša senioru ekonomikas daļa un tiek meklētas iespējas "dzīvot bez vecuma", pieprasījums pēc veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem palielinās. Sociālo pakalpojumu pieejamība joprojām ir nepilnvērtīga attiecībā uz augošo pieprasījumu, un, neskatoties uz agrākajām pūlēm, sociālo pakalpojumu sniedzējiem trūkst cilvēkresursu, sevišķi kopienā balstītu sociālo pakalpojumu²⁰. Tāpat pieaugušo līdzdalība mācībās saglabājas zemāka nekā vidēji ES (10,8%); 2019. gadā Latvijā 7,4% pieaugušo, bet Lietuvā 7,0% pieaugušo piedalījās mūžizglītības nodarbībās²¹, kas nozīmē ilgtermiņa problēmas saistībā ar kvalificēta darbaspēka pieejamību strauji mainīgajā ekonomikas sfērā, sevišķi – ņemot vērā notiekošo pāreju uz digitalizāciju. Izaicinājumi nav sadalīti vienmērīgi, jo pastāv atšķirības attīstības potenciālu, iespēju un ierobežojumu ziņā, sevišķi pierobežas teritorijās, kas ir ekonomiski, sociāli un demogrāfiski ārkārtīgi neaizsargātas.

Īstenoto projektu iepriekšējā pieredze

Programma 2014.–2020. gadam ir sniegusi atbalstu vairākiem projektiem šajā teritorijā, lai mazinātu dažādu mērķa grupu sociālo atstumtību, piemēram, lai attīstītu vecu cilvēku aprūpes pakalpojumus un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; lai nodrošinātu palīdzību bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri cieš no sociālās atstumtības/mazvērtības/atrašanās neizdevīgā stāvoklī, attīstīt viņu sociālās prasmes un uzlabot dzīves kvalitāti; attīstīt interaktīvo izglītības telpu nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālajai integrācijai, kuriem mājās nav pieejami IT risinājumi; palīdzēt riska grupā esošajiem jauniešiem – jauniešiem no sociāli neaizsargātām ģimenēm, tiem, kuri pāragri pārtraukuši mācības, jauniešiem ar atkarībām vai sodāmībām; apkarot sociālo atstumtību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, riska grupā esošajiem bērniem, jauniešiem un senioriem utt. Projektu īstenotāji apstiprināja, ka visi projektu ietvaros izstrādātie un sniegtie pakalpojumi saņēmēju vidū ir ļoti pieprasīti, jo nav citu alternatīvu, tādējādi projekti aizpilda pašreizējās sistēmas tukšumus un palīdz uzlabot neaizsargāto grupu vispārējo sociālo iekļaušanu.

Neskatoties uz centieniem, sektora vajadzības joprojām ir ļoti aktuālas, un pakalpojumi daudzās kopienās ir nepietiekami attīstīti. Turklāt ir nepieciešams savlaicīgi un ātri reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem, ko izraisījusi COVID-19 krīze, lai sabiedrība būtu maksimāli noturīga un spētu kompensēt negatīvās sekas.

Galvenie ar sociālo iekļaušanu saistītie kopīgie izaicinājumi:

• Nepietiekami attīstīti, pielāgoti un pieejami sociālie pakalpojumi (tostarp senioriem ar īpašām vajadzībām, kuri cieš no sociālās atstumtības un nelabvēlīga stāvokļa), sevišķi vismazāk attīstītajās attālajās Programmas pierobežas teritorijās, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, uz kurām neattiecas pakalpojumi, kas izstrādāti un sniegti deinstitucionalizācijas stratēģijas ietvaros;

• Nepieciešamība turpmāk attīstīt un pilnveidot risinājumus nelabvēlīgākā situācijā esošo sociālo grupu (tostarp jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku) integrācijai darba tirgū, ko pasliktinājusi COVID-19 krīze;

• Kapacitātes un zināšanu trūkums organizācijās, kas iesaistītas sociālo pakalpojumu nodrošināšanā nolūkā attīstīt efektīvākus un proaktīvākus pakalpojumus;

• Informētības trūkums un esošie stereotipi par nelabvēlīgā stāvoklī esošajām sociālajām grupām un to spējām integrēties sabiedrībā.

Programma risinās minētos kopīgos izaicinājumus, īstenojot Programmas 3. prioritāti, PM4, KM (iii).

Šajā kontekstā Programma var piedāvāt atbilstošu, lai arī netiešu atbalstu, lai pārvarētu šos globāla mēroga izaicinājumus un palīdzētu Programmas teritorijai pārtapt gudrās, noturīgās, uz sadarbību vērstās un iekļaujošās kopienās. Sociālo pakalpojumu pieejamība, balstoties uz kopienu iekšējiem resursiem, ir būtisks faktors, lai mazinātu sociālo neaizsargātību noteiktām sociālām grupām, kurus apdraud ekonomiskās un sociālās atstumtības risks. Šādus ambiciozus mērķus var sasniegt, valsts līmenī īstenojot attiecīgus politikas instrumentus, bet Programma var sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, aktivizējot iniciatīvas, kas veicina šo grupu sociālo iekļaušanu un integrāciju, attīsta jaunus pakalpojumus un instrumentus, ievieš un pārbauda jaunus risinājumus, vienlaikus veicinot visu iesaistīto personu spējas.

Programmas darbība ir jāvērš uz to, lai palīdzētu mazināt depopulāciju Programmas reģionos un uzlabotu tajos dzīvojošo cilvēku apstākļus. Tādējādi tiek rosināts koncentrēt uzmanību uz: 1) jauniešiem, tostarp bezdarbniekiem, sociāli neaizsargātiem, ekonomiski mazāk nodrošinātiem un jauniešiem no attāliem lauku reģioniem, uzlabot viņu sociālo kohēziju un sociālo mobilitāti: 2) personām ar invaliditāti, kuras cieš no sociālās atstumtības un nelabvēlīgiem apstākļiem; 3) pirmspensijas un pēcpensijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šādu iedzīvotāju lielo procentuālo daļu un kopējo demogrāfisko tendenci, kas saistīta ar sabiedrības novecošanos Programmas teritorijā. Programmas atbalsts būtu īpaši aktuāls jomās, kur pakalpojumi nav pieejami/ nav apmierinoši zemā iedzīvotāju blīvuma, sociāli ekonomiskās situācijas un ģeogrāfiskā attāluma no ekonomiskajiem centriem dēļ (piemēram, mobilie pakalpojumi, pakalpojumu hibrīdie veidi, kur atbalsts pieejams tiešsaistē / klātienē / pa tālruni utml).

Pārrobežu sadarbības pieejas īstenošana, kas varētu radīt pārrobežu kustību, hibridizāciju un jaunu darīšanas un domāšanas veidu izgudrošanu, lai nodrošinātu inovatīvas prakses un praktiski īstenojamu pasākumu izstrādi, kas apvieno vai reinterpretē dažus valsts sistēmu aspektus. Šīs inovācijas varētu ietvert jaunus atbalsta veidus (skat. iepriekšminēto), atšķirīgu administratīvo iekārtojumu (piemēram, valsts, NVO un privātā sektora sadarbību), dažādas pieejas mērķa grupu iesaistīšanai pakalpojumu izstrādē un ieviešanā.

Šajā kontekstā jāizpēta jauni un uzlaboti risinājumi, iesaistot plašu ieinteresēto pušu loku. Piemēram, par instrumentiem šīs vajadzības risināšanai cita starpā var uzskatīt sociālos uzņēmumus. Joprojām nav pietiekami pielietota savstarpējās sadarbības un tīklu veidošana starp vietējām un reģionālajām iestādēm, vietējām rīcības grupām un citām sabiedriskām iniciatīvām, lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību, un Programmas teritorijā ir salīdzinoši mazs sociālo uzņēmumu skaits (2019. gadā: 52²²). Šādas un līdzīgas iniciatīvas var nodrošināt pievienoto vērtību vismazāk attīstītajām, attālākajām Programmas teritorijas pierobežas zonām, kurās ir grūti nodrošināt piekļuvi pakalpojumiem, piemēram, sociālā uzņēmējdarbība varētu būt vērtīgs instruments, lai palīdzētu pirmspensijas un pēcpensijas iedzīvotājiem pievienoties sudraba ekonomikai – lai gan ekonomiskā darbība ir svarīgs faktors, lai samazinātu nabadzības risku, tā var arī būtiski veicināt iesaistīto personu sociālo iekļaušanu, jo aktivitāte palielina dalībnieku sociālo, cilvēkkapitālu un finansiālo kapitālu. Šajā sakarā sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas ieinteresētās puses var izstrādāt kopējus risinājumus, lai aizpildītu šo tukšumu abās robežas pusēs²³, sadarbojoties ar citām ieinteresētajām pusēm no publiskā un privātā sektora. Ilgstoši esošās sociālekonomiskās problēmas un jaunizveidotie izaicinājumi, kas saistīti ar Covid-19 ietekmi, prasa savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu, tādējādi palīdzot definēt efektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus sociālās iekļaušanas risināšanai Programmas teritorijā.

Tūrisms

Gan Latvija, gan Lietuva ir mantojušas bagātīgus dabas un kultūras resursus, kas nosaka to vienreizējo identitāti globālajā ainavā. Programmas teritorija ietver neskartu dabu, jūrmalu, arhitektūru, gastronomiju, seno amatniecību, mūsdienu kultūras izteiksmi un dažādas reliģijas. Tā ietver divas UNESCO Pasaules mantojuma vietas: Strūves ģeodēziskie loka punkti Jēkabpilī (Zemgale) un Gireišos (Paņevežas apriņķis) un Kuršu kāpas kultūras ainava (Klaipēdas apriņķis). Latvijas UNESCO Pasaules mantojuma vietu pagaidu sarakstā ir ietverts dabas parks "Daugavas loki" Latgalē. Tāpat pagaidu sarakstā nesen iekļauts Grobiņas arheoloģiskais ansamblis un Kuldīga (abi atrodas Kurzemē).

Papildus materiālajam mantojumam ir arī unikāls nemateriālais mantojums: Baltijas valstu dziesmu un deju svētki, lietuviešu daudzbalsīgi dziedātās dziesmas (Sutartinės) no valsts ziemeļaustrumiem un krustu amatniecība, plaši izplatīta krustu un altāru izgatavošanas tradīcija, kā arī šo krustu iesvētīšana un ar tiem saistītie rituāli Lietuvā ir iekļauti UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Suitu kultūras telpu (Kurzeme) UNESCO ir atzinusi par nemateriālo kultūras mantojumu, ko steidzami nepieciešams nosargāt.

Vairāki abu valstu populārākie tūrisma galamērķi atrodas Programmas teritorijā: Baltijas jūras krasta līnija, Ventspils, Liepājas un Daugavpils pilsētas, dabas parks "Daugavas loki" Latgalē un Rundāles pils Zemgalē; Lietuvā – Neringas un Palangas kūrorti, Aukštaitijas Nacionālais parks, Anīkšču, Kretingas un Ķēdaiņu pilsētas. Šīs dabas un kultūras mantojuma vietas atrodas salīdzinoši nelielā attālumā, bet tās sniedz daudzveidīgu pieredzi un var kalpot ilgtspējīga tūrisma attīstībai šajā teritorijā.

Tūrisma loma Programmas teritorijas ekonomikās ir pastāvīgi palielinājusies. Tā 2019. gadā ceļošanas un tūrisma ieguldījums valsts IKP Latvijā bija 7,6%, Lietuvā – 5,5%. Nodarbinātības jomā ceļošana un tūrisms Latvijā nodrošināja 8,3%, bet Lietuvā – 5,8% darbavietu (Pasaules Ceļošanas un tūrisma padome, 2020. g.). 2019. gadā Programmas teritoriju apmeklēja 533 tūkstoši ārvalstu tūristu. Gandrīz puse Programmas teritoriju apmeklējušo ārvalstu tūristu devās uz Klaipēdas apriņķi (46%). Kurzeme uzņēma 18%, Šauļu apriņķis – 11%, bet Latgale – 9% Programmas teritoriju apmeklējušo ārvalstu tūristu.

Katrs tūrists viesnīcās un citās tūristu izmitināšanas vietās pavadīja vidēji divas naktis. Kopējais viesnīcās un citās tūristu izmitināšanas vietās pavadīto nakšu kopskaits sasniedza 1,1 miljonus. Jāpiebilst, ka laikā no 2015. līdz 2019. gadam tūristu izmitināšanas vietās pavadīto nakšu skaits Programmas teritorijā ir palielinājies par 34%. Procentuāli palielinājums Latvijā ir augstāks (59%) nekā Lietuvā (26%). Šie dati atspoguļo arī dažādu instrumentu un iesaistīto pušu centienus, cita starpā arī aktivitātes, kas veiktas Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas iepriekšējo plānošanas periodu ietvaros, kas vēsturiski atbalstījušas tūrismu Programmas teritorijā. Tomēr attiecībā uz Programmas teritorijas pozicionēšanu kā pievilcīgu galamērķi ārvalstu tūristiem saglabājas zināmi izaicinājumi. Tāpat tūristu plūsmu ietekmē sezonālā nelīdzsvarotība, un apmeklētāju piesaiste nesezonas laikā un uzturēšanās laika pagarināšana joprojām ir izaicinājums (2,1 nakts uz katru ārvalstu tūristu pirms COVID-19 krīzes).

Programmas teritorija atrodas salīdzinoši tuvu lielajām pilsētām, konkrēti, Rīgai vai Viļņai, un tūristi bieži vien dod priekšroku Programmas teritorijas apmeklēšanai vienas dienas brauciena ietvaros vai pat viena tūrisma objekta vai galamērķa apmeklējumam. Pēc tam viņi atgriežas lielajā pilsētā, kur ir plašāka tūrisma pakalpojumu un izklaižu izvēle. Piemēram, Šauļu apriņķi 2018. gadā apmeklēja vairāk nekā 415 tūkstoši cilvēku, bet tikai 101 tūkstotis no tiem tur arī nakšņoja. Tāpat tūristi dod priekšroku ceļojumu galamērķiem, kas atrodas tuvu galvenajiem transporta maršrutiem (piemēram, Via Baltica). Programmas teritorijā ar tūrismu saistīti pakalpojumi un objekti ir pieejami arī ārpus galveno transporta maršrutu savienojumu punktiem, tie tiek mazāk reklamēti, un tos attiecīgi mazāk apmeklē tūristi – šīs lauku teritorijas joprojām ir tūristu mazāk pieprasītas un neaizsargātākas. Vairums tūristu nav pietiekami motivēti un informēti par iespējām nogriezties savos braucienu maršrutos uz šādiem mazākiem ceļiem un maz apmeklētām lauku teritorijām.

Turklāt COVID-19 krīzes tiešā ietekme uz tūrisma nozari ir dramatiska, un ilgtermiņa ietekme joprojām nav zināma. Izmitināšana, izklaide un atpūta ir starp visvairāk ietekmētajiem saimnieciskās darbības veidiem. 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijā ārvalstu tūristu skaits samazinājās par 63%, bet Lietuvā par 73%.²⁸ Ir nepieciešams atbalsts vietējo tūrisma pakalpojumu sniedzēju stiprināšanai, kopīgu tūrisma piedāvājumu reklamēšanai un ārvalstu tūristu piesaistei, lai stabilizētu tūrisma nozari pēc COVID-19 uzliesmojuma.

Turklāt COVID-19 arī var uzskatīt par iespēju nozares pārveidošanai, reinterpretācijai un atjaunošanai, lai radītu veselīgāku un ilgtspējīgāku pieeju. Piemēram, COVID-19 uzliesmojuma laikā ir palielinājies pieprasījums pēc atpūtas iespējām brīvā dabā, tostarp pēc tūrisma celiņiem, ceļiem un takām ekoloģiski nozīmīgās un īpaši aizsargātās dabas teritorijās. Dabas teritorijas, tostarp aizsargājamās teritorijas un dabas parki, var arī sniegt ieguldījumu ar veselību saistīto izaicinājumu pārvarēšanai, tostarp attiecībā uz garīgo veselību. Tās jau ir atzītas par "preventīvās veselības aprūpes centriem" un "veselības mezgliem" stresa mazināšanai un ikdienas labsajūtas uzturēšanai, kā arī efektīvas ārstniecības un rehabilitācijas vietām. Šajās teritorijās tiek īstenots aizvien lielāks skaits ar veselību saistītu aktivitāšu²⁹.

Pašreizējā krīze ir arī veicinājusi ilgtspējīga dzīvesveida un darba metožu atzīšanu un novērtēšanu. Aizvien biežāk augstāk tiek novērtēta kvalitāte, nevis kvantitāte, un biežāk tiek dota priekšroka iekļaujošākām ekonomikas sistēmām un aktivitātēm, kas kalpo cilvēkiem un planētai. Šo ambīciju sasniegšana ir garš ceļš, kurā jāpiedalās visām ieinteresētajām pusēm. Šajā sakarā Programma var nodrošināt iespēju novērtēt praksi, mudināt izmaiņas patērētāju uzvedībā un sociālajā uztverē, kā arī nodrošināt instrumentus ilgtspējīgu risinājumu izstrādei, kas kalpo vietējām ekonomikām, vietējām ieinteresētajām pusēm un kopienām. Ir būtiski, lai nozare un ieinteresētās puses ne vien koncentrētu uzmanību uz esošajām tūristu vajadzībām, bet gan drīzāk uz tūrisma galamērķu attīstību, pārņemot ilgtspējas principus un saglabājot dabas kapitālu, ainavas un biotopus³⁰. Vērtības radīšana un zināšanu attīstība tūrisma jomā tiek uzskatīti par galvenajiem izaicinājumiem, kas nodrošinās ekonomisko vērtību, vienlaikus radot arī vērtību sabiedrībai. Tūrisma nozarei ir jādomā par jaunu attīstības pāreju, pieņemot ilgtspējīga un aprites uzņēmējdarbības modeļu principus, kas ļautu nozarei saglabāt konkurētspēju, noturību un vides, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu. Tam nepieciešamas arī īpašas darbības, kuru mērķis ir videi nekaitīga un digitāla pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, kas vajadzīga, lai tūrisma nozarē nodrošinātu noturīgas un ilgtspējīgas darbavietas.

UNESCO 2021. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko ilgtspējīgās attīstības radošās ekonomikas gadu, lai tādējādi akcentētu radošuma spēku nolūkā nodrošināt noturību pandēmijas laikā un apmainīties ar labāko praksi un pieredzi, uzlabot cilvēkresursu kapacitāti, veicināt stimulējošu vidi visos līmeņos, kā arī pārvarēt radošas ekonomikas izaicinājumus. Šajā sakarā radošās nozares arī būtu jāuzskata par svarīgām iesaistītajām pusēm plašākā tūrisma nozares kartē, un šīs nozares varētu tai palīdzēt kļūt noturīgākai gaidāmo nākotnes krīžu kontekstā.

Nozarei pēc krīzes ir jāatveseļojas un jāatdzimst, lai turpinātu nodrošināt ieguldījumu valsts līmeņa ekonomikās un vietējo ieinteresēto pušu un kopiena iztikas līdzekļos, palīdzot tūrisma nozarei kļūt par neatņemamu vietējās ekonomikas ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.

Īstenoto projektu iepriekšējā pieredze

Dažādas tūrisma nozares ieinteresētās puses ir izveidojušas dažāda veida sadarbības saiknes 2014.–2020. gada Programmas ietvaros, kas tiek uzskatīts par ieguvumu. Tika īstenoti vairāki nozīmīgi tūrisma projekti, no kuriem daži bija vērsti uz ilgtspējīga tūrisma piedāvājuma attīstību un popularizēšanu (piemēram, UniGreen, Learn Eco Travel, Hiking projekts). Savukārt vairāki projekti bija vērsti uz vēsturiskā un kultūras mantojuma potenciāla izmantošanu tūrismā, jaunu tūrisma piedāvājumu radīšanu un tūrisma galamērķu plašāku popularizēšanu (piemēram, CIRCUIT, 4SeasonsParks, SunRoute). Atsevišķos projektos ir veiksmīgi apvienotas kultūrvēsturiskās vērtības, radot pamatu tālākām tradīcijām un regulāriem tūrisma pasākumiem ar starptautisku rezonansi (piemēram, Balt's Roud).

Galvenie ar tūrismu saistītie kopīgie izaicinājumi:

• Zema konkurence un pievienotā vērtība, kā arī nepietiekama pārrobežu tūrisma piedāvājuma pozicionēšana un infrastruktūra;

• Kopēju centienu trūkums ar mērķi reklamēt Programmas reģionu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi un, konkrēti, vāja Programmas reģiona atpazīstamība starptautiskajā tūrisma arēnā;

• Nepietiekama sadarbība un sasaiste ar starptautiskajiem tūrisma tīkliem un starp ceļotāju transporta veidiem, sevišķi Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā;

• Nepietiekama dabas un kultūras mantojuma izmantošana ilgtspējīga tūrisma attīstībai nolūkā palielināt vietējo kopienu iztikas līdzekļus;

• Zināšanu un pieredzes trūkums ilgtspējīgu un uz aprites uzņēmējdarbību balstītu modeļu principu ieviešanā, noturīgas, videi draudzīgas, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgas pārejas nodrošināšanai tūrisma nozarē.

• Vietējās kopienas un ieinteresētās puses (piemēram, amatnieki, amata meistari, lauku ražotāji utt.) nav pietiekami aprīkotas un iesaistītas tūrisma pakalpojumu attīstīšanā un sniegšanā, sevišķi – izmantojot modernas un interaktīvas tehnoloģijas.

Programma risinās minētos kopīgos izaicinājumus, īstenojot Programmas 4.prioritāti, kas atbilst PM4 KM(vi).

Programma stimulēs iniciatīvas, kas veido kopīgus sadarbības modeļus, kopīgu tūrisma produktu attīstību un popularizēšanu. Pārrobežu projekti varētu veidot tūrisma galamērķus un produktus noteiktām (nišas) ceļotāju un tūristu grupām, piemēram, sporta tūristi, radošais tūrisms, "vēstures pieredzes ķērāji", "kulinārijas pieredzes ceļotāji", senioru grupas, ģimenes ar maziem bērniem u.c. Šāda specifiska tūrisma galamērķu un tūrisma piedāvājuma attīstīšana ļaus precīzāk sasniegt konkrētas ceļotāju grupas. Tāpat tas ļauj izstrādāt un popularizēt konkrētus, katrai sezonai atbilstošus tūrisma piedāvājumus, tādējādi mazinot sezonalitātes negatīvās sekas tūrisma nozarē.

Pārrobežu sadarbība ļaus izveidot garākus un daudzveidīgākus tūrisma maršrutus un galamērķus, kas mudinātu cilvēkus ilgāk uzturēties (ar nakšņošanu vismaz 2 dienas) Programmas teritorijā, tādējādi palielinot tūrisma un citu ar to saistīto nozaru ekonomisko potenciālu reģionā. Tā kā dažādi Programmas teritorijā esošie tūrisma, dabas, kultūras un vēsturiskā mantojuma objekti nav pietiekami integrēti (piemēram, vienā maršrutā vai tīklā, kopējā tūrisma paketē vai piedāvājumā), tūristi Programmas teritorijā apmeklē tikai vienu vai dažus populārākos tūrisma galamērķus tā vietā, lai dotos pa labi izplānotiem un reklamētiem tūrisma maršrutiem, kuros ir nodrošināti nepieciešamie ēdināšanas, izmitināšanas un citi tūrisma pakalpojumi. Nepieciešams izstrādāt jaunus piedāvājumus, kas vērsti ārpus tradicionālajiem un pārmērīgi izmantotajiem tūrisma objektiem, lai iesaistītu jaunus neliela mēroga operatorus un kopienas, kas spēj piedāvāt unikālu un vajadzībām pielāgotu pieredzi. Šajā sakarā risinājumi ir jāatrod kopīgi, piemēram, izstrādājot un reklamējot pievilcīgas kopīgu tūrisma pakalpojumu paketes, kas motivē tūristus izmantot jaunas tūrisma iespējas un galamērķus mazāk pieprasītās un neaizsargātās vietējās lauku teritorijās.

Kopīgu neparastu, pievilcīgu un interaktīvu tūrisma maršrutu un citu tūrisma objektu izveidošana varētu mainīt tūristu uzvedības modeli un motivēt viņus dot priekšroku ilgākiem tūrisma braucieniem pārrobežu tūrisma maršrutos, uzturoties Programmas teritorijā ilgāk par vienu dienu. Strādājot kopā abās robežas pusēs, projektu ietvaros būs iespējams izveidot pieprasītākus un konkurētspējīgākus tūrisma pakalpojumus salīdzinājumā ar lielākām pilsētām.

Paredzams, ka šādiem projektiem varētu būt daudzkārtīga ietekme uz vietējo ekonomiku, jo tie varētu mudināt tūristus tērēt naudu par citu saistīto uzņēmējdarbības nozaru (piemēram, radošo nozaru) produktiem un pakalpojumiem, tādējādi uzkrājot un paaugstinot vietējo uzņēmēju vērtību Programmas reģionā.

Papildinātība un sinerģija ar citiem atbalsta veidiem

Programmas stratēģijā uzmanība pievērsta Programmas teritorijas kopīgajiem teritoriālajiem izaicinājumiem un sekmēts attīstības potenciāls. Stratēģijā atspoguļoti kopīgie izaicinājumi, vajadzības un potenciāli, kuriem var efektīvi pievērsties, nodrošinot sadarbību šajā pārrobežu reģionā.

Programma sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības, Latvijas un Lietuvas stratēģisko dokumentu īstenošanā. Programma nodrošinās atbalstu ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas EUSBJRS) īstenošanai.

Programma sniegs ieguldījumu nacionālo stratēģiju īstenošanā:

1) Latvijā – Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģija līdz 2030. gadam "Latvija 2030" un reģionālās stratēģijas;

2) Lietuvā – Nacionālās izaugsmes programma 2021.–2030. gadam, Nacionālā progresa stratēģija "Lietuva 2030" un reģionālās stratēģijas.

Abās valstīs Programma ir papildinoša ES kohēzijas politikas programmām un citam ES finansējumam, piemēram, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds, Apvārsnis Eiropa, LIFE, ES civilās aizsardzības mehānisms u.c., taču Programma nodrošina īpašu uzsvaru uz pārrobežu sadarbības pievienoto vērtību. Tādējādi tai ir potenciāls nodrošināt atbalstu vienreizējām kopīgām iniciatīvām, kas pievērš uzmanību abu valstu kopīgajiem izaicinājumiem. Programma būs sinerģiska ar citām teritorijā īstenotajām Interreg programmām, nodrošinot plašāku pārrobežu un starptautisko sadarbības iniciatīvu un risinājumu mērogu, jo īpaši:

• Interreg VI-B Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmu;

• Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmu;

• Interreg VI-A NEXT Lietuvas-Krievijas programmu un Latvijas – Krievijas programmu, kā arī citām sadarbības programmām ar kaimiņvalstīm

• Interreg VI-A Polijas-Dānijas-Vācijas-Lietuvas-Zviedrijas (Dienvidbaltijas) pārrobežu sadarbības programmu);

• Interreg VI-A Lietuvas – Polijas pārrobežu sadarbības programmu;

• Interreg VI-A Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmu;

• Interreg Europe programmu;

• INTERACT IV programmu.

Koordināciju starp dažādiem instrumentiem nodrošinās atbildīgās nacionālās iestādes ar abu valstu Nacionālo apakškomiteju atbalstu, jo pastāv augstas iespējas identificēt papildinātību un radīt rezultātu sinerģiju.

Horizontālie principi (Eiropas Savienības Pamattiesību harta) - dzimumu līdztiesība, nediskriminācija un pieejamība, kā arī ilgtspējīga attīstība, tiek uzskatīti par pamatvērtībām visām Programmā iesaistītajām pusēm, tostarp projekta partneriem.

Ilgtspējīga attīstība tiks ņemta vērā Programmas īstenošanā, kā arī projektu atlasē un īstenošanā, izmantojot (ja nepieciešams) Zaļo publisko iepirkumu, uz dabu balstītus risinājumus, dzīves cikla izmaksu kritērijus, standartus, kas pārsniedz normatīvo aktu prasības, izvairoties no negatīvas ietekmes uz vidi, klimata drošību un "energoefektivitātes pirmo principu" u.c. Mērķis ir nodrošināt, lai visas Programmas aktivitātes būtu sociāli, ekoloģiski, kultūras jomā un ekonomiski ilgtspējīgas. Ietekmei uz vidi, klimatu un cilvēku labklājību jābūt pozitīvai.

Programma ar plānoto ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības attīstībā veicina ES bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu, atvēlot tam 27% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) piešķīruma un attiecībā uz klimata jomu Programma plāno ieguldījumu klimata mērķu atbalstam 30 % apmērā no ERAF piešķīruma (pamatojoties uz saistīto metodoloģiju).

Vienlīdzīgu iespēju garantēšana un diskriminācijas novēršana ir svarīgi principi visos Programmas posmos. Nevienu nedrīkst diskriminēt dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tā vietā Programmas un projekta aktivitātēm, ja iespējams, jāpalielina visu grupu līdzdalības iespējas sabiedrībā.

Papildus vispārējam nediskriminācijas principam Programma pievērsīs uzmanību dzimumu līdztiesībai. Tiks veikts dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumu aktualitātes un ietekmes uz Programmā izvirzīto mērķu sasniegšanu novērtējums. Šis princips tiks ņemts vērā visos projektos un prioritātēs. Dzimumu līdztiesība tiks ņemta vērā arī Programmas īstenošanā, piemēram, pieņemot darbā darbiniekus un visā personāla politikā.

Projektiem pieteikuma veidlapā būs jāatspoguļo, vai tie ir neitrāli vai pozitīvi ietekmē šos principus, un šī informācija tiks ņemta vērā, izvērtējot finansējuma pieteikumus. Projekti, kas negatīvi ietekmē jebkuru no šiem principiem netiks finansēti. Horizontālo principu ievērošanai tiks sekota līdzi projektu īstenošanas uzraudzībā, kā arī Programmas izvērtēšanas laikā. Paredzams, ka projekti veicinās pozitīvu ieguldījumu šo horizontālo principu īstenošanā.

Programma galvenokārt sniegs ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, piemēram, "Novērsta nabadzība", "Tīrs ūdens un sanitārija", "Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme", "Mazināta nevienlīdzība", "Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas", "Atbildīgs patēriņš un ražošana", "Rīcība klimata jomā", "Dzīvība ūdenī", "Miers, taisnīgums, laba pārvaldība" un "Dzīvība uz zemes", "Sadarbība" un Laba veselība un labklājība".

• Reģionālās un vietējās iestādes un iesaistītie dalībnieki abās robežas pusēs saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, ko radījušas izmaiņas iedzīvotāju struktūrā, novecošanā, iedzīvotāju plūsmās no lauku teritorijām uz lielākiem apdzīvotiem centriem un iedzīvotāju skaita samazināšanās, sevišķi lauku un attālās teritorijās. Šie procesi ietekmē iestādes, publisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzturēšanā.

• Kopīgo izaicinājumu atzīšana un nepieciešamība uzlabot valsts iestāžu institucionālās spējas to pārvarēšanai, nodrošina kopīgu pamatu valsts iestāžu un organizāciju sadarbībai vietējā un reģionālā līmenī lauku teritorijās un pilsētās.

• Jauna teritoriālā un tematiskā situācija vietējām un reģionālajām iestādēm Programmas teritorijā rada jaunus izaicinājumus un nosaka vajadzību pēc papildus administratīvās kapacitātes, ko var nodrošināt ar pārrobežu sadarbības palīdzību.

• Pētījumā, kurā piedalījās ieinteresētās puses (2020. g.) starp vissvarīgākajiem izaicinājumiem tika minētas nepietiekamas institucionālās spējas un sadarbība starp vietējām un reģionālajām iestādēm³¹.

• Lai paaugstinātu uzticības līmeni, nepieciešama aktīvāka sabiedrības iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī. Tādēļ nepieciešama sabiedrības iesaiste un daudzlīmeņu pārvaldības labās prakses iespēju nodrošināšana pāri robežai.

• Programmas teritorija apvieno dažādas etniskās grupas ar savām tradīcijām, kas ir izveidojušas unikālu sociāli kulturālu teritoriju ar konkrētām vērtībām. Šo vērtību saglabāšana, to satura izvērtēšana, pārveidošana jaunos pielietojuma veidos un, cilvēkiem sadarbojoties koplietošana plašākās auditorijās, nodrošina visievērojamāko potenciālu tīklu veidošanai starp personām un kopienām Programmas teritorijā.

Pārrobežu sadarbība ir nepieciešama kopīgu tīklu un kopīgas analītiskās kapacitātes izveidei, lai nodrošinātu visaptverošu un uz sistēmām balstītu rīcību attiecībā uz kopīgajiem demogrāfiskajiem un sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem, nodrošinot pieeju kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem un saglabājot unikālo sociāli kulturālo vidi un aktīvu pilsoņu iesaisti, īstenojot aktivitātes, kurās iesaistīti cilvēki, sevišķi attālās teritorijās.

Programma sniegs atbalstu saņēmējiem granta veidā. Darbību raksturs un salīdzinoši nelielais apjoms īsti neļauj efektīvi izvietot finanšu instrumentus. Katras Programmas prioritātes atbalsta apjoms tika veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu Programmas rezultātus, izmantojot pieejamos resursus un ņemot vērā plānotos darbību veidus, finansējuma saņēmējus, kā arī iepriekšējās Programmas īstenošanas pieredzi.

• Klimata pārmaiņu ietekme Programmas teritorijā ietver ekstremālu laikapstākļu riskus, plūdu un krastu applūšanas riskus, kā arī meža ugunsgrēka riskus. Klimata pārmaiņas izraisa arī krasta eroziju, ko rada jūras līmeņa paaugstināšanās un biežākas vētras, kā arī invazīvo sugu un slimību izplatību.

• Ir nepieciešams nodrošināt ciešāku sadarbību, divpusēju mācīšanos un labās prakses nodošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu risku novēršanu.

• Kopīgas uzraudzības aktivitātes var uzlabot zināšanas par klimata ietekmi un veicināt visaptverošu un uz sistēmām balstītu pieeju pielāgošanos klimata pārmaiņām pārrobežu teritorijā.

• Būtu jāstiprina sadarbība starp operatīvajiem dienestiem, lai veicinātu spējas stāties pretī katastrofām.

Pārrobežu sadarbība ir nepieciešama kopīgu tīklu un kopēju izpētes iespēju izveidei, lai nodrošinātu visaptverošu un uz sistēmām balstītu skatījumu uz kopīgajiem vides un klimata pārmaiņu riskiem, katastrofām un to negatīvo ietekmi.

Programma sniegs atbalstu saņēmējiem granta veidā. Darbību raksturs un salīdzinoši nelielais apjoms īsti neļauj efektīvi izvietot finanšu instrumentus. Katras Programmas prioritātes atbalsta apjoms tika veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu Programmas rezultātus, izmantojot pieejamos resursus un ņemot vērā plānotos darbību veidus, finansējuma saņēmējus, kā arī iepriekšējās Programmas īstenošanas pieredzi.

• Programmas teritorija ir bagāta ar dabas kapitālu un plašu bioloģisko daudzveidību. Tomēr piesārņojums izraisa bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmas kvalitātes pasliktināšanos. Pieejamā dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību (ieskaitot aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu) traucē kopīgu pārvaldības risinājumu trūkums. Nepieciešams efektīvāk samazināt negatīvo ietekmi uz ekosistēmām, izstrādāt kopīgus risinājumus piesārņojuma samazināšanai koplietošanas ūdenstilpēs, pārrobežu dabas objektos un aizsargājamās teritorijās, nodrošināt divpusējo mācīšanos, nodot labākās prakses piemērus un veikt informācijas apmaiņu.

• Pārrobežu sadarbībai ir augsts dabas kapitāla (piemēram, ezeru, upju baseinu, zivju krājumu) un aizsargājamo teritoriju kopīgas ilgtspējīgās pārvaldības uzlabošanas potenciāls, nosargājot ekosistēmas, kā arī saglabājot un pārvaldot bioloģisko daudzveidību. Jāstiprina sadarbība attiecībā uz apkārtējās vides risku risināšanu, saistītās zaļās infrastruktūras un dabā balstītu risinājumu plānošanu, attīstību un pārvaldību.

• Esošās (zaļās) maza mēroga infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana padarīs Programmas teritoriju pievilcīgāku iedzīvotājiem, viesiem, atpūtai un uzņēmējdarbībai.

Pārrobežu sadarbība ir nepieciešama kopīgu tīklu un kopējas izpētes iespēju izveidei, lai nodrošinātu kopīgas pieejas un risinājumus kopējo un pārrobežu dabas, vides resursu un zaļo teritoriju saglabāšanai.

Programma sniegs atbalstu saņēmējiem granta veidā. Darbību raksturs un salīdzinoši nelielais apjoms īsti neļauj efektīvi izvietot finanšu instrumentus. Katras Programmas prioritātes atbalsta apjoms tika veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu Programmas rezultātus, izmantojot pieejamos resursus un ņemot vērā plānotos darbību veidus, finansējuma saņēmējus, kā arī iepriekšējās Programmas īstenošanas pieredzi.

• Programmas teritorija saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar depopulāciju, novecojošu sabiedrību, par valsts vidējiem rādītājiem augstāku bezdarba un nabadzības līmeni – sevišķi aktuāli šie procesi ir lauku, attālās un pierobežas teritorijās. Tādējādi šajās teritorijās esošajām kopienām ir zemāka sociālo, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu pieejamība.

• COVID-19 krīze ir izraisījusi jaunas vajadzības, sevišķi jauniešiem, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem. Pakalpojumu sniedzēji un valsts iestādes strādā ar ierobežotiem resursiem, un tām trūkst spēju un zināšanu par efektīvāku, pieejamāku un daudzveidīgāku pakalpojumu attīstīšanu.

• Programma var palīdzēt risināt šīs problēmas un atbalstīt iniciatīvas, kas varētu radīt pārrobežu pārapdzīvotību, hibridizāciju un jaunu darīšanas un domāšanas veidu izgudrošanu lai nodrošinātu inovatīvas prakses un praktiski īstenojamu pasākumu izstrādi, kas apvieno vai reinterpretē dažus valsts sistēmu aspektus. Rezultātā varētu attīstīt efektīvākus un daudzveidīgākus attālajām teritorijām būtiskus sociālos pakalpojumus.

Pārrobežu sadarbība ir nepieciešama kopēju spēju un zināšanu nodrošināšanai, lai attīstītu kopīgas pieejas, inovatīvus un praktiski īstenojamus pārrobežu risinājumus, kas ir būtiski konkrētām nelabvēlīgām grupām attālās teritorijās, un arī pārrobežu iniciatīvām, kas Programmas teritorijā veicina sociālās uzņēmējdarbības attīstību.

Programma sniegs atbalstu saņēmējiem granta veidā. Darbību raksturs un salīdzinoši nelielais apjoms īsti neļauj efektīvi izvietot finanšu instrumentus. Katras Programmas prioritātes atbalsta apjoms tika veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu Programmas rezultātus, izmantojot pieejamos resursus un ņemot vērā plānotos darbību veidus, finansējuma saņēmējus, kā arī iepriekšējās Programmas īstenošanas pieredzi.

• Daudzveidīgais dabas un kultūras mantojums Programmas teritorijā piedāvā labus priekšnoteikumus tūrisma attīstībai, saimnieciskās darbības veicināšanai un darbavietu radīšanai.

• Līdz Covid-19 pandēmijai tūristu skaits Programmas teritorijā palielinājās. Tomēr Programmas teritorijā pavadīto nakšu skaits saglabājas diezgan neliels. Nepieciešams izstrādāt jaunus pārrobežu tūrisma piedāvājumus, kas vērsti ārpus tradicionālajiem un pārmērīgi izmantotajiem tūrisma objektiem, lai piedāvātu unikālu un īpaši pielāgotu pieredzi, kas balstās uz vietējo kultūras un dabas mantojumu un, ko nodrošina vietējās kopienas.

• Jaunu ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībai, integrētu pārrobežu tūrisma piedāvājumu izstrādei un kopīgām mārketinga aktivitātēm ir augsts potenciāls paaugstināt tūrisma konkurences priekšrocības Programmas teritorijā un veicināt atgūšanos no COVID-19 krīzes. Nepieciešams izstrādāt inovatīvus risinājumus, izmantojot IT.

• Saglabājot un uzlabojot piekļuvi vērtīgiem dabas objektiem, zaļām un aizsargājamām teritorijām videi draudzīgos veidos, attīstot veloinfrastruktūru, izglītības (izpētes) un pastaigu takas, pastāv augsts potenciāls aizsargāt dabu. Galvenā uzmanība jāpievērš ilgtspējīgiem risinājumiem, līdz minimumam samazinot šo vietu apmeklētāju radīto negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī veicināt ilgtspējīgu un aprites uzņēmējdarbības modeļu principu pielietošanu, kas ļautu nozarei saglabāt konkurētspēju, noturību, vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējīgumu

• Kultūras un vēstures mantojuma vietu saglabāšana un attīstība (tostarp nelielas investīcijas) stiprinās materiālā un nemateriālā mantojuma lomu vietējo kopienu ekonomikas attīstībā.

• Pārrobežu sadarbība uzlabos kopīgu risinājumu izstrādi cīņai pret tūrisma nozares sabrukumu, pavēršot šo nozari atjaunošanās un jaunu izaugsmes iespēju virzienā jau plašākā mērogā.

Pārrobežu sadarbība ir nepieciešama kopīgu tīklu un kopēju sadarbības iespēju izveidei nolūkā izstrādāt, popularizēt un pozicionēt (kopīgus) pārrobežu tūrisma piedāvājumus un galamērķus, uzlabojot Programmas teritorijas atpazīstamību starptautiskajā tūrisma arēnā un veicinot kopīgus centienus, lai atgūtos no Covid-19 uzliesmojuma.

Programma sniegs atbalstu saņēmējiem granta veidā. Darbību raksturs un salīdzinoši nelielais apjoms īsti neļauj efektīvi izvietot finanšu instrumentus. Katras Programmas prioritātes atbalsta apjoms tika veidotas tā, lai efektīvi sasniegtu Programmas rezultātus, izmantojot pieejamos resursus un ņemot vērā plānotos darbību veidus, finansējuma saņēmējus, kā arī iepriekšējās Programmas īstenošanas pieredzi.

Indikatīvās atbalsta aktivitātes:

• Efektīvi kopīgie risinājumi un izmēģinājuma (pilot) darbības publisko pakalpojumu attīstībai/uzlabošanai valsts pārvaldes, izglītības un veselīga dzīvesveida jomā;

• Darbības iedzīvotāju sadarbībai un sabiedrības iesaistīšana veselīga dzīvesveida, izglītības un kultūras mantojuma popularizēšanas jomā;

• Institucionālo spēju stiprināšana, labās prakses nodošana un nepieciešamo vietējo un reģionālo iestāžu kompetenču attīstība.

Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta Uzraudzības Komitejā (turpmāk – UK) un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.

Sagaidāms, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks uzlabotas valsts iestāžu un organizāciju institucionālās spējas vietējā un reģionālā līmenī, lauku teritorijās un pilsētās, kā arī tiks izveidota to sadarbība. Pārrobežu mijiedarbība starp cilvēkiem un kopienām, kas strādā dažādās jomās abās robežas pusēs tiks uzlabota, tādējādi sniedzot ieguldījumu labākā sapratnē starp abu valstu iedzīvotājiem.

Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas un NVO.

Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.

Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar būtisku kaitējumu nenodarīšanas (turpmāk - BKN) principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.

Paredzams, ka šis Programmas konkrētais mērķis sniegs ieguldījumu vairākās Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (turpmāk - EUSBSR) politikas jomas "Veselība", "Kultūra" un "Drošība" darbībās.

Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenojamās aktivitātes sniegs ieguldījumu ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķim "Miers, taisnīgums, laba pārvaldība", "Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme", "Sadarbība" un "Laba veselība un labklājība".

Indikatīvās atbalsta aktivitātes:

• Darbības saistībā ar kopīgiem pārrobežu dabas objektu pārvaldības risinājumiem, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu riska novēršanu un noturību, ņemot vērā uz ekosistēmu balstītas pieejas un pievēršoties šādiem klimata pārmaiņu riskiem – ekstremālu laikapstākļu riskiem, sausuma riskiem, plūdu un krastu applūšanas riskiem, smilšu un nogulumu uzkrāšanās, meža ugunsgrēka riskiem, krasta erozijas un invazīvo sugu un slimību izplatības riskiem;

• Darbības saistībā ar infrastruktūras uzlabošanu aizsardzībai pret plūdiem un plūdu novēršanai (uz dabu balstīti risinājumi, t.sk. palienes, ekosistēmas atjaunošana, apmežošana, dabīgā ūdens saglabāšanas pasākumi un citi "zaļās" (vai "zilās") infrastruktūras pasākumi, kas sniedz tiešu labumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un novērstu riskus);

• Kopīgas uzraudzības darbības, kuras var uzlabot zināšanas par klimata ietekmi un veicināt visaptverošu un uz sistēmām balstītu pieeju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

• sadarbība starp opeatīvajiem palīdzības dienestiem, lai veidotu noturību pret katastrofām

• Apmācības, pieredzes apmaiņa, praktiski izvērtējumi, utml., lai atbalstītu organizāciju spēju veidošanu attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu risku novēršanu un noturību, ņemot vērā uz ekosistēmu balstītas pieejas.

Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.

Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks uzlabotas zināšanas par klimata ietekmi, nodota labā prakse saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī stiprināta sadarbība starp operatīvajiem dienestiem.

Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas un NVO.

Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.

Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.

Paredzams, konkrētais mērķis sniegs ieguldījumu EUSBSR politikas jomas "Veselība" 2. darbībā "Veselības veicināšana visās politiku pieejās, pievēršot uzmanību vides faktoru, sevišķi klimata pārmaiņu, ietekmei uz cilvēku veselību" un politikas jomas "Drošība" 1. darbībā "Spēju veidošana ārkārtas situāciju novēršanai, gatavībai, reaģēšanai un atgūšanās procesam un krīzes pārvaldība". Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa "Rīcība klimata jomā" īstenošanu.

Indikatīvās atbalsta aktivitātes:

• Darbības, kas vērstas uz ekosistēmu nosargāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu un pārrobežu bioloģiskās daudzveidības un svarīgāko sugu aizsardzību un saglabāšanu;

• Kopīgu risinājumu izstrāde ilgtspējīgas dabas kapitāla (ūdeņi, aizsargājamās teritorijas, augsne, zivju krājumi utt.) un pārrobežu zaļo tīklu pārvaldības (tostarp aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas) veicināšanai;

• Apmācības, pieredzes apmaiņa utt. nolūkā atbalstīt organizāciju un konkrētu mērķa grupu (NVO, vietējo kopienu utt.), kas ietekmē vides kvalitāti, institucionālo spēju stiprināšanu;

• Kopīgi risinājumi piesārņojuma mazināšanai kopīgajās ūdenstilpēs, pārrobežu dabas objektos un aizsargājamajās teritorijās;

• Kopīgi risinājumi atpūtai izmantojamā dabas kapitāla saglabāšanai.

Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.

Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks izstrādāti jauni vienoti ietvari viedai, kopīgai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības, dabas kapitāla un aizsargājamo teritoriju saglabāšanai un atjaunošanai. Tiks uzlabotas zaļās teritorijas, tiks izstrādāta maza mēroga zaļā infrastruktūra un uz dabu balstīti risinājumi, tādējādi nosargājot ekosistēmas pakalpojumus, aizsargājot dabu un pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tiks izstrādāti kopīgi risinājumi ilgtspējīgai ūdens pārvaldībai un jauni ietvari un pieejas piesārņojuma iemeslu novēršanai vai mazināšanai un atbilstošas un vienotas piesārņojuma uzraudzības sistēmas, tādējādi efektīvāk samazinot negatīvo ietekmi uz ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību.

Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas un NVO.

Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.

Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.

Par ieguldījumu EUSBSR – tā kā nav konkrētas politikas jomas, kas ir piemērota bioloģiskās daudzveidības, dabas objektu un aizsargājamo teritoriju saglabāšanai, bet politikas joma "Tūrisms" ir saistīta arī ar dabas kapitālu, ierosinātie rīcības veidi saskaņā ar šo konkrēto mērķi varētu daļēji sniegt ieguldījumu šīs politikas jomas 3. darbībā "Kultūras mantojuma un dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana tūrisma galamērķos".

Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu "Tīrs ūdens un sanitārija", "Dzīvība uz zemes" un "Dzīvība ūdenī" īstenošanu.

Indikatīvās atbalsta aktivitātes:

• Integrētu pakalpojumu attīstība, apvienojot sociālos, izglītības un garīgās veselības elementus, kas vērsti uz neaizsargāto grupu, piemēram, senioru, bērnu no nelabvēlīgām ģimenēm, cilvēku ar īpašām vajadzībām un ekonomiskās un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju integrāciju;

• Efektivitātes uzlabošana un sociālo pakalpojumu diversifikācija, izmantojot uz pierādījumiem balstītus pasākumus, jaunas pieejas, rīkus, metodes utt.

• Tīklu veidošana, pieredzes apmaiņa, labās prakses apmaiņa starp sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām ieinteresētajām pusēm;

• Kopīgu iniciatīvu izstrādes un informētības uzlabošanas aktivitātes nolūkā veicināt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību.

Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.

Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā Programmas teritorija kļūs atjautīgāka, noturīgāka un vairāk uz sadarbību vērsta, kā arī tajā būs iekļaujošākas kopienas. Noteiktu sociālo grupu sociālā neaizsargātība tiks samazināta, īstenojot iniciatīvas, kas veicina šādu grupu sociālo iekļaušanu, izstrādājot jaunus pakalpojumus un instrumentus, izmēģinot un pārbaudot jaunus risinājumus un uzlabojot visu iesaistīto pušu spējas. Programmas reģionu depopulācija tiks samazināta līdz minimumam, uzlabojot šo reģionu iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas, sociālie partneri un NVO.

Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.

Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.

Paredzēts, ka saskaņā ar konkrēto mērķi īstenotās aktivitātes sniegs ieguldījumu EUSBSR politikas jomas "Veselība" 1. darbībā "Aktīvas un veselīgas novecošanas veicināšana nolūkā risināt ar demogrāfiskajām izmaiņām saistītās problēmas" un 3. darbībā " Ieinteresēto pušu un iestāžu spēju uzlabošana reģionālo veselības aprūpes problēmu risināšanā".

Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu "Novērsta nabadzība" un "Mazināta nevienlīdzība" īstenošanu.

Indikatīvās atbalsta aktivitātes:

• Modernu, digitālu un interaktīvu pārrobežas tūrisma produktu attīstīšana, kas skatās tālāk par tradicionālajiem un pārmērīgi izmantotajiem objektiem un piedāvā unikālu un pielāgotu pieredzi, lai tūrisma un saistīto pakalpojumu sniegšanā iesaistītu jaunus maza mēroga operatorus un vietējās kopienas;

• Labāka kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas (tai skaitā kultūras/vēstures mantojuma objektu attīstību) nodrošināšana, kultūrvēsturiskā mantojuma nozīme darba vietu radīšanā un vietējo ekonomisko aktivitātes veicināšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma un vietu izmantošana pakalpojumu dažādošanā, tostarp ienākumus nesošu darbību attīstībā un nāto izmantošanas veicināšana pārrobežu aktivitātēs;

• Ilgtspējīgas piekļuves uzlabošana vērtīgiem dabas un vides objektiem, dabas parkiem un rezervātiem (veloceliņi, izglītības un pastaigu takas), kopienām un to starptautiskās popularizēšanas uzlabošana;

• Tūrisma nozarē ieinteresēto pušu kapacitātes stiprināšana, pārņemot ilgtspējīgas un uuz aprites uzņēmējdarbības modeļiem balstītus principus, kas ļauj nozarei saglabāt konkurētspēju, noturību, vides, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību;

• Kapacitātes stiprināšanas un citas specifiskas darbības, kuru mērķis ir videi nekaitīga un digitāla pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, kas nepieciešama, lai tūrisma nozarē nodrošinātu noturīgas un ilgtspējīgas darbavietas.

• Pārrobežu tūrisma galamērķu un piedāvājumu sasaistes un savienojamības uzlabošana ar starptautiskajiem tūrisma tīkliem un galvenajiem tūristu transporta veidiem;

• Pārrobežu tūrisma piedāvājumu izstrāde (piemēram, saistībā ar radošajām nozarēm, amatniecību, kultūras pasākumiem, aktīvās atpūtas, izglītojošo un interaktīvo aktivitāšu iespējas, gastronomiju utt.) un to pozicionēšana konkrētās tūristu, apmeklētāju un ceļotāju grupās, sevišķi veicinot nakšņošanu un atkārtotus tūristu braucienus, stiprinot vietējo ekonomiku un veicinot tūrisma sezonalitātes samazināšanos;

• Kopīgi pārrobežu risinājumi nolūkā veicināt tūrisma nozares atgūšanos Programmas teritorijā no Covid-19 uzliesmojuma;

• Kopīgas mārketinga aktivitātes un kopīgi centieni Programmas reģiona kā pievilcīga tūrisma galamērķa popularizēšanā starptautiskajā tūrisma arēnā, kā arī atbilstoši starptautisko klientu (ceļotāju) vajadzībām izstrādātu un uzlabotu Programmas teritorijas tūrisma produktu un piedāvājumu integrācija vietējos un starptautiskajos tūrisma tīklos un platformās.

Iepriekš dotais paredzēto aktivitāšu saraksts nav sniegts prioritārā secībā. Jebkurā projektā jāizmanto atbilstoša darbību kombinācija atkarībā no projekta tēmas. Izvēlētajai darbību kombinācijai jābūt piemērotai, lai tiktu veicināta gan projekta, gan programmas rezultātu sasniegšana. Sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām tiks apstiprināta UK un aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, projektu īstenotājiem un Programmas vadības institūcijām.

Paredzams, ka projektu ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks izveidoti labi izplānoti un reklamēti tūrisma maršruti, kuros ir pieejami nepieciešamie ēdināšanas, nakšņošanas un citi tūrisma pakalpojumi. Tiks izstrādāti jauni piedāvājumi, kas ietvers jaunus maza mēroga operatorus un kopienas, kas piedāvās unikālas un pielāgotas pieredzes. Tūristi dos priekšroku garākiem tūrisma braucieniem pa pārrobežu tūrisma maršrutiem, paliekot Programmas teritorijā ilgāk par vienu dienu, un tērēs naudu par citu saistīto uzņēmējdarbības nozaru produktiem un pakalpojumiem (piemēram, radošo nozaru), tādējādi uzkrājot un paaugstinot vietējo uzņēmēju vērtību Programmas teritorijā.

Potenciālie partneri: nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, publiskām iestādēm pielīdzināmas organizācijas un NVO.

Atsevišķas aktivitātes nebūs paredzētas, taču Programma popularizē Jauno Eiropas Bauhaus finanšu instrumentu.

Darbību veidi ir novērtēti kā saderīgi ar BKN principiem, jo to rakstura dēļ nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz vidi.

Paredzēts, ka konkrētais mērķis sniegs ieguldījumu visās EUSBSR politikas jomas "Kultūra" (1. darbība "Baltijas jūras reģiona kultūras un radošo nozaru veicināšana, stimulējot radošu uzņēmējdarbību", 2. darbība "Baltijas jūras reģiona (BJR) kultūras, kultūras daudzveidības un Eiropas vērtību popularizēšana, reklamējot kultūru kā ilgtspējīgas attīstības dzinējspēku", 3. darbība "Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma saglabāšana, stiprinot reģionālo identitāti") darbībās un visās politikas jomas "Tūrisms" (1. darbība "Starptautiskā tūrisma attīstība attālās un lauku teritorijās", 2. darbība "Investīcijas tūrisma nozarē cilvēkos, prasmēs un tehnoloģijās", 3. darbība "Kultūras mantojuma un dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana tūrisma galamērķos") darbībās.

Paredzams, ka šīs prioritātes ietvaros īstenotās aktivitātes veicinās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu "Cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme" un "Atbildīgs patēriņš un ražošana" īstenošanu.

Sagatavošanas process sākās 2019. gadā, kad notika divas sanāksmes (februārī Viļņā, Lietuvā, un septembrī Biržos, Lietuvā), kurās piedalījās Latvijas Republikas nacionālā iestāde (turpmāk - NI) (funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) un Lietuvas Republikas NI (funkcijas pildīja Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija).

Lai veiktu pārrunas un pieņemtu lēmumus jautājumos saistībā ar Programmas sagatavošanu, Programmas dokumenta izstrādi, tā iesniegšanu Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) un papildināšanu atbilstoši EK komentāriem utt., tika izveidota Apvienotā programmēšanas komiteja (turpmāk - APK). Pirms APK izveides abas NI vienojās, kā nodrošināt visa veida ieinteresēto pušu, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību valsts, reģionālā un vietējā līmenī iesaisti plānošanas procesā un kā izveidot atbilstošus konsultatīvos mehānismus un procedūras noteikumus ar visiem attiecīgajiem partneriem, visos plānošanas posmos ļaujot līdzdarboties Programmas izstrādē, apkopot atsauksmes un apmainīties ar informāciju.

Abas NI nominēja pastāvīgos APK pārstāvjus un viņu vietniekus, kuri pārstāv katras dalībvalsts nacionālo un reģionālo līmeni. Nacionālās iestādes nodrošināja, ka nominētie pārstāvji ģeogrāfiski aptver iezīmēto Programmas teritoriju, kā arī ar savām funkcijām, pienākumiem un kompetenci pārstāv ne vien attiecīgās jomas, bet arī plašu potenciālo Programmas finansējuma saņēmēju loku. EK pārstāvis APK darbā piedalījās kā novērotājs.

Abas NI uzsāka agrīnās konsultācijas ar galveno mērķi apkopot pirmās idejas par Programmas uzbūvi, kā arī izveidot labu pamatu sadarbības un konsultāciju kanāliem. Pirms plānošanas procesa uzsākšanas Latvijas Republikas nacionālā iestāde izveidoja konsultatīvo darba grupu (turpmāk -KDG), kurā darbojās reģionāla līmeņa un attiecīgo ministriju pārstāvji. KDG ir grupa ar padomdevēja funkcijām, kura sniedz konsultācijas Latvijas NI par iespējamajiem politikas mērķiem, konkrētajiem mērķiem un būtiskām aktivitātēm, kas īstenojamas Programmā saskaņā ar valsts un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un stratēģijām.

Sociāli ekonomisko partneru iesaisti plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā Lietuvā nodrošina un virza nacionālā reģionālās politikas sistēma ar iesaistīto APK pārstāvju starpniecību, kurus apstiprina Reģionu attīstības padomes, kur ir jāveido Reģionu attīstības padomes valdes partneru grupas no sociālekonomiskiem partneriem, kas pārstāv organizācijas, kas nodarbojas ar plašu sociālo un ekonomisko jomu klāstu. Papildus Lietuvas Republikas NI ieviesa konsultācijas ar sociālekonomiskajiem partneriem, organizējot informatīvos/konsultācijas pasākumus par jauno 2021.-2027.gada finansēšanas periodu teritoriālās sadarbības programmās, konsultējoties ar programmas dokumenta projektu.

Apkopotie atzinumi kalpoja par pamatu sākotnējo iespējamo Programmas ieguldījumu jomu atlasei un vienlaicīgi skaidri norādīja uz jomām, ko nepieciešams papildus analizēt, lai vienotos par tematisku koncentrāciju.

APK pirmā sanāksme notika 2020. gada 25. februārī un tās laikā tika saskaņots APK reglaments, abas delegācijas apmainījās viedokļiem par iespējamajiem PM, KM un aktivitāšu veidiem. APK nolēma, ka Programmas stratēģiju izstrādās ārējie speciālisti. Iepirkuma procedūra noslēdzās 2020.gada oktobrī un Programmas stratēģijas izstrādei tika izvēlēts uzņēmums SIA "Safege Baltija".

APK otrā sanāksme notika 2020. gada 30. jūnijā un tās laikā APK iecēla Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par vadošo iestādi (turpmāk - VI).

APK trešā sanāksme notika tiešsaistē 2020. gada 25. novembrī un tās laikā SIA "Safege Baltija", ārējās ekspertīzes ietvaros par Programmas stratēģijas izstrādi, prezentēja metodoloģiju par plānoto stratēģiskās sociālekonomiskās analīzes veikšanu, kādi dati būs jāapkopo un kā tiks nodrošināts, ka attiecīgajām ieinteresētajām pusēm būs iespējams sniegt savu ieguldījumu Programmas struktūras izveidē.

Secīgi, kā otrais solis vidēja termiņa konsultāciju nodrošināšanai tika uzsākta stratēģiskā sociālekonomiskā analīze, galveno uzmanību vēršot uz to, lai APK tiktu sniegta padziļināta analīze par faktisko iepriekš atlasīto iespējamo sadarbības jomu atbilstību esošajām teritoriālajām vajadzībām un iespējām. Stratēģiskās sociālekonomiskās analīzes izstrādes ietvaros 2020. gadā tika uzsākta aptauja, lai iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās puses pakāpeniskā informācijas apkopošanā par to, ko tās no savas perspektīvas uzskata par galvenajiem izaicinājumiem, kas jārisina Programmai, kādas būtiskākās tēmas būtu jāatbalsta, vai jau ir noteiktas projekta idejas un kādās jomās, un/vai kāda būtu nepieciešamībā partnerība to īstenošanai. Turklāt bija iespējams norādīt uz jebkādiem citiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, kas jāņem vērā plānošanas gaitā.

Aptauja tika apzināti izstrādāta lietotājam draudzīgā veidā, jo tās mērķis bija apkopot informāciju no potenciālajiem Programmas teritorijas projektu īstenotājiem. Tādēļ tika izskaidrota tematiskā tvēruma izvēlne no EK noteikumiem un iestrādāta tēmās, ļaujot respondentiem skaidri paredzēt un izprast, vai viņu pašreizējās vajadzības, izaicinājumus un interešu tēmas var risināt ar Programmas palīdzību. Aptauja bija pieejama latviešu un lietuviešu valodās. Nolūkā nodrošināt plašu sasniedzamību un labu atgriezenisko saiti, aptauja tika izplatīta Programmas 2014.–2020. gadam sociālo mediju kontos un tīmekļa vietnē, kā arī tieši nosūtīta Programmas 2014.–2020. gadam finansējuma saņēmējiem. Vienlaikus APK locekļi savos komunikācijas kanālos izplatīja aptauju visām ieinteresētajām pusēm.

Aptaujas (aptauju aizpildīja valsts un reģionālā līmeņa institūcijas, izglītības un pētniecības iestādes, NVO, iedzīvotāji, uzņēmumi) rezultāti tika pārrunāti APK 4. sanāksmē 2021. gada 29. janvārī. Balstoties uz aptaujas rezultātiem un kopsavilkumu par nepieciešamo iesaisti, tika izstrādāts priekšlikums par Programmas tematisko tvērumu un sagatavots Programmas stratēģijas projekts. Lai pārliecinātos, ka izstrādātais Programmas tematiskais tvērums patiesi atbilst potenciālo projektu īstenotāju prasībām, kā arī ārējo ekspertu norādītajiem izaicinājumiem un paredzētajām Programmas iesaistes jomām, 2021. gada 27. maijā tika organizēta mērķgrupa, kurā piedalījās 38 pārstāvji no Latvijas un Lietuvas (NVO, valsts iestādes, pētniecības un izglītības iestādes, vietējās iestādes un Programmas organizācijas). Mērķgrupas rezultāti tika ņemti vērā, nosakot precīzāku mērķi un tvērumu pārrobežu sadarbības izaicinājumiem, mērķgrupām un paredzētajām aktivitātēm.

APK 5.sanāksme tika organizēta 2021.gada 10.jūnijā un tās laikā tika pieņemti lēmumi par nepieciešamajiem labojumiem Programmas dokumentā, lai to nodotu publiskai apspriešanai.

Publiskās konsultācijas abās iesaistītajās valstīs notika no 2021. gada 23. jūlija līdz 22. augustam. Lai pārrunātu piedāvāto tematisko fokusu, prioritātes un citus Programmas īstenošanas jautājumus, 2021. gada 10. augustā tika organizēta sabiedriskās apspriedes sanāksme kā kopīgs vebinārs visiem interesentiem no Latvijas un Lietuvas biedrības. Vebinārā piedalījās 77 dalībnieki, kas pārstāvēja Latvijas Republikas Satiksmes ministriju, Valsts policiju, veselības iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kā arī Programmas institūcijas.

Informācija par publiskām konsultācijām un Programmas dokuments angļu, latviešu un lietuviešu valodā tika publicēts mājas lapā www.latlit.eu. Informācija par publisko konsultāciju uzsākšanu tika nosūtīta attiecīgajiem plānošanas reģioniem un pašvaldībām Latvijā un Lietuvā, publicēta Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 Facebook kontā, kā arī nacionālajās tīmekļa vietnēs Latvijā un Lietuvā.

Starp APK sanāksmēm ar rakstisku APK procedūru starpniecību tika nodrošināta viedokļu apmaiņa un lēmumu pieņemšana.

Kopējās darba grupas sanāksmju formā tika organizētas pārrunas starp NI un VI (pavisam notika 3 tiešsaistes sanāksmes).

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Programmas sagatavošanas līdz tās īstenošanai, kā arī to, ka UK pieņemtie Programmas lēmumi atbilst Programmas mērķim, plānots iesaistīt UK līdzsvarotā pārstāvniecībā, kurā piedalās attiecīgās iestādes, tostarp starpniekiestādes, un Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā un Interreg regulas 29.pantā minēto programmas partneru pārstāvji, kas piedalījās Programmas sagatavošanā. UK dalībniekiem būs balsošanas tiesības (viena balss katram pārstāvim), un EK un VI/Kopīgā sekretariāta (turpmāk – KS) pārstāvji piedalīsies kā konsultanti.

Uzraudzības funkciju nodrošinās UK, kas tiks izveidota 3 mēnešu laikā no dienas, kad tiks sniegts paziņojums par EK lēmumu apstiprināt Programmu. Informāciju par pieteikumu iesniegšanu, vērtēšanu, atlasi un projektu atbilstības prasībām apstiprinās UK, un tā tiks aprakstīta Programmas rokasgrāmatā, kas būs juridiski saistošs dokuments projektu iesniedzējiem, īstenotājiem un Programmas vadības iestādēm. UK tiekas vismaz vienu reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas ietekmē Programmas īstenošanas gaitu Programmas mērķu sasniegšanai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka attiecīgie partneri tiek iesaistīti atklātu konkursu pieteikumu sagatavošanā, Programmas progresa uzraudzībā, pēdējā īstenošanas pārskata sagatavošanā Tiks nodrošināts, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no interešu konfliktu rašanās. VI publicē UK locekļu sarakstu 29. panta (2) daļā norādītajā tīmekļa vietnē.

Turklāt abu iesaistīto valstu nacionālās apakškomitejas pārliecinās, ka Programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā piedalās reģionālais un vietējais līmenis, ekonomiskie un sociālie partneri, kā arī pilsonisko sabiedrību pārstāvošās institūcijas.

Lai stiprinātu projekta partneru kapacitāti, plānots organizēt kapitalizācijas pasākumus/pieredzes apmaiņu. Projekta partneri tiks aicināti pievienoties un iesaistīties kapitalizācijas pasākumos/pieredzes apmaiņā, lai uzzinātu par citu projektu rezultātiem, saņemtu padomus no pieredzējušiem projektu īstenotājiem, kā arī stiprinātu savu kapacitāti, ko vēlāk varētu izmantot jaunu projektu izstrāde. Kapitalizācijas/pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana tiks finansēta no Tehniskās palīdzības.

Programmas izvērtēšanu veic funkcionāli neatkarīgi ārējie eksperti. VI sagatavos izvērtēšanas plānu un 1 gada laikā no Programmas apstiprināšanas brīža iesniegs to UK. Tā apstiprinās Programmas izvērtēšanas plānu, lems par īpašu darba grupu izveidi, ja nepieciešams,un tiks iesaistīta gala izvērtēšanas ziņojumu apstiprināšanā, kā arī progresa pārbaudē izvērtēšanas plāna īstenošanas gaitā un uzraudzīšanā, kā tiek īstenoti sniegtie ieteikumi. Interreg nolikums nosaka, ka Programmas izvērtēšana nolūkā novērtēt tās ietekmi tiks veikta līdz 2029. gada 30. jūnijam. VI atbilstoši izstrādātajām procedūrām sagatavos un apkopos izvērtēšanai nepieciešamos datus. Visus izvērtējumus VI publicēs Programmas tīmekļa vietnē. Tie būs balstīti uz vienu vai uz vairākiem šādiem kritērijiem: efektivitāte, lietderība, atbilstība, saskaņotība un ES, Latvijas un Lietuvas pievienotā vērtība nolūkā uzlabot Programmas izstrādes un īstenošanas kvalitāti. Izvērtējumi var tikt attiecināti arī uz citiem būtiskiem kritērijiem.

Lai nodrošinātu ar Programmas atbalstāmo darbību atpazīstamību un sniegtu ieguldījumu Programmas mērķu sasniegšanā, ir norādīti šādi komunikāciju mērķi:

• Programma ir atpazīstama pēc tās apņemšanās nodrošināt labāku Interreg pārvaldību, zaļāku, noturīgāku un sociālāku Eiropu ar zemāku radītā oglekļa daudzumu;

• organizācijas, kas ir atbildīgas par katru Programmas konkrētā mērķa sasniegšanu, ir informētas par finansēšanas iespējām un saņēmušas visu nepieciešamo informāciju un atbalstu atbilstošu pieteikumu sagatavošanai;

• projekta partneri saņem skaidru un savlaicīgu informāciju par projekta īstenošanas procesu, un viņiem ir visa nepieciešamā informācija un atbalsts, lai sasniegtu projektā noteiktos rādītājus un mērķus;

• sabiedrība kopumā ir informēta par Programmas sasniegtajiem rezultātiem, ieguvumiem un atbalstītajām darbībām, kas parāda pozitīvu pārrobežu sadarbības un ES iesaistes ietekmi un pievienoto vērtību;

• mediji un viedokļu līderi (influenceri) saņem Programmas jaunumus un tiek uzaicināti uz pasākumiem;

• ieinteresētās puses, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji ir informēti par Programmu kā būtisku instrumentu, kas sniedz labumu Programmas teritorijā;

• ir nodrošināta savlaicīga un efektīva komunikācija starp Programmu īstenojošajām organizācijām, sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem, EK, Latvijas un Lietuvas valsts iestādēm;

• ja Programmas dzīves cikla laikā tiks definēta stratēģiski nozīmīga darbība (stratēģiskais projekts), tā pēc nepieciešamības saņems atbilstošu atbalstu komunikācijas aktivitātēm.

Mērķauditorijas

Atbilstošu informāciju saņems šādas galvenās mērķauditorijas:

• potenciālie pieteikumu iesniedzēji un partneri.

• mediji un viedokļu līderi (influenceri);

• Programmas teritorijā dzīvojošo mērķauditorija tiks sasniegta, saziņas kanālus un ziņas pielāgojot cilvēkiem pēc vecuma grupas, atrašanās vietas vai attieksmes pret ES (piemēram, sociālie mediji jaunākiem cilvēkiem, tradicionālie drukātie mediji vecākajām paaudzēm, pasākumi un projektu apmeklējumi eiroskeptiķiem);

• ieinteresētās puses, politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji;

• Programmas organizācijas, sociālie un ekonomiskie partneri, EK, Latvijas un Lietuvas valsts iestādes.

Komunikāciju kanāli un informēšana sociālajos medijos

Tiks izmantoti šādi komunikāciju kanāli:

• Tīmekļa vietne. VI nodrošinās, ka sešu mēnešu laikā pēc Programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par Programmas mērķiem, aktivitātēm, pieejamajām finansējuma iespējām un sasniegumiem. Tiek izmantots esošais domēns www.latlit.eu.

• Sociālo mediju platformas. Tiks izmantotas vispopulārākās sociālo mediju platformas.

• Pasākumi: semināri/vebināri/praktiskie semināri/publiskie pasākumi/utt.

• Audiovizuālie materiāli Programmas rezultātu popularizēšanai

• Digitālie un drukātie materiāli. KS sadarbībā ar VI un UK projekta partneriem izstrādās Programmas Komunikāciju vadlīnijas.

• Tiešā saziņa: klātienes/attālinātās konsultācijas/utt.

Būtiski uzraudzības un izvērtēšanas rādītāji

Komunikāciju pasākumu uzraudzībai un izvērtēšanai tiks izmantoti šādi rādītāji:

• potenciālo pretendentu skaits, kas attiecīgajā Programmas īstenošanas periodā saņēmuši informāciju par finansēšanas iespējām;

• unikālo un atkārtoto tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits gada laikā;

• ar Programmas un projekta jaunumiem regulāri atjaunināto sociālo mediju kontu skaits;

• sociālo mediju abonentu/sekotāju skaits gadā;

• projekta partneriem gada laikā īstenoto informatīvo pasākumu skaits;

• seminārus apmeklējušo projekta partneru skaits gadā;

• konsultācijas saņēmušo projekta partneru gada laikā sniegtais novērtējums par projekta īstenošanas procesu;

• sabiedrībai kopumā gada laikā īstenoto publisko pasākumu skaits;

• cilvēku skaits procentos, kuri ir informēti par ES projektiem savā reģionā;

• cilvēku skaits procentos, kuri uzskata, ka ES projektiem ir pozitīva ietekme uz viņu pilsētu vai reģionu.

Atbilstoši Programmas īstenošanas posmam katru gadu attiecīgajos plānos tiks iekļauti konkrēti komunikācijas pasākumi, rādītāju un budžeta mērķi. Tos sagatavos KS sadarbībā ar VI un valsts iestādēm, un to apstiprinās UK. UK pārbaudīs komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu.

Paredzētais budžets komunikācijas un redzamības mērķiem ir 165 000,00 euro. Aplēsts, ka uzsākšanas fāzē 70% budžeta tiks novirzīts tīmekļa vietnes izveidei un semināru organizēšanai potenciālajiem pretendentiem. Īstenošanas posmā 60% no budžeta tiks izlietoti, lai informētu par Programmas sasniegumiem.

Maza mēroga projektu mērķis ir mudināt nepieredzējušus partnerus un jaunpienācējus piedalīties Programmā, kā arī sniegt iespēju pieredzējušiem projekta partneriem īstenot plānotā tvēruma aktivitātes. Paredzēts, ka Programmas īstenošanas noslēdzošajā posmā maza mēroga projekti galvenokārt kapitalizēs iepriekšējo vai esošo projektu rezultātus.

Paredzētais maza mēroga projektu budžets būs līdz 200 000,00 euro ERAF, un to ilgums – līdz 1 gadam.

Lai saglabātu maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, arī attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstību, un lai vienkāršotu mazo projektu finansējuma pārvaldību tādiem projektu partneriem, kuri bieži vien nav pieraduši pretendēt uz ES fondiem, vienkāršotu izmaksu iespēju un vienreizēju maksājumu izmantošana būs obligāta.

Galvenās mērķa grupas ir nepieredzējuši partneri un jaunpienācēji, kas pārstāv reģionālās un vietējās valsts iestādes, pašvaldības, fondus, NVO.

Potenciālie partneri: valsts, reģionālās, vietējās valsts iestādes, valsts līdzvērtīgas struktūras un NVO.

Attīstības instrumentu departaments

Attīstības instrumentu departaments (Latvijas nacionālā iestāde)

Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija, Eiropas Savienības Investīciju un starptautisko programmu departaments

(Lietuvas nacionālā iestāde)

Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija

KS atrašanās vieta arī turpmāk būs Rīgā, un tas joprojām atradīsies Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Attīstības instrumentu departamentā.

KS darba kārtības noteikumi, VI un KS funkcijas pēc būtības saglabāsies tādi paši kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, pielāgojot tos jaunā regulējuma prasībām. Ir pierādījies, ka VI un KS atrašanās netālu vienam no otra, t.i., vienā Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienībā, atvieglo uzdevumu saskaņošanu, procesu vienkāršošanu un funkciju korelāciju, tādējādi ļaujot elastīgāk un efektīvāk izmantot pieejamos resursus.

KS būs starptautisks personāls, vēlams ar sabalansētu pārstāvju sastāvu no abām Programmas valstīm, kurš prot latviešu vai lietuviešu valodu, lai nodrošinātu atbilstoša līmeņa atbalstu projektu sagatavošanā un īstenošanā. Personāla skaitam un kvalifikācijai jāatbilst KS veicamajām funkcijām. Ir vēlme saglabāt KS personālu, kurš strādāja jau 2014.–2020. gada plānošanas periodā, taču, ja tiks pieņemti jauni darbinieki, tiks nodrošināta zināšanu un resursu nodošana, lai varētu aktīvi uzsākt darbu pie jaunās Programmas.

Dalībvalstis ir vienojušās par nodomu izveidot Reģionālo kontaktpunktu Lietuvā. Reģionālais kontaktpunkts Lietuvā savā darbībā būs pakļauts VI.

KS un Lietuvas Reģionālā kontaktpunkta uzdevumi Programmas īstenošanas cikla laikā mainīsies un ietvers (cita starpā): informācijas sniegšanu potenciālajiem pretendentiem par finansēšanas iespējām un atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanā un projektu īstenošanā; projektu uzraudzību; iesaisti projektu pieteikumu vērtēšanā; informācijas sniegšanu par Programmu un projektiem un plašākas sabiedrības informēšanu par Programmas rezultātiem Programmas teritorijā.

KS un Lietuvas Reģionālā kontaktpunkta uzdevumi tiek finansēti no tehniskās palīdzības budžeta.

Attiecībā uz E-kohēziju Programmas lietošanai tiks pielāgota Interact izstrādātā Vienotā elektroniskā uzraudzības sistēma. Tādējādi tiks nodrošināts, ka visas apmaiņas starp finansējuma saņēmējiem un visām Programmas iestādēm tiek veiktas, izmantojot elektronisku datu apmaiņu saskaņā ar KNR XIV pielikumu. Projektu īstenošanas laikā VI veicinās publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu, atbalstīt politikas mērķus (tostarp profesionalizācijas centienus, lai novērstu kapacitātes trūkumu). Saņēmēji tiks mudināti izmantot vairāk kvalitātes un dzīves cikla izmaksu kritērijus un, ja iespējams, iekļaut publiskā iepirkuma procedūrās vides (piemēram, zaļā publiskā iepirkuma kritērijus) un sociālos apsvērumus, kā arī inovāciju ierosmes.

Dalībvalstis, kuras piedalās Programmā, uzņemsies atbildību par Programmas ERAF līdzfinansējuma izmantošanu šādā kārtībā:

‒ VI nodrošina, ka visas pārkāpumu rezultātā izmaksātās projekta summas tiek atgūtas no vadošā partnera.

‒ Ja VI nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā partnera, šim partnerim nepamatoti izmantoto summu VI atlīdzinās dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgais projekta partneris. Kad ES dalībvalsts ir atlīdzinājusi VI jebkādas partnerim nepamatoti samaksātas summas, tā pret attiecīgo partneri var turpināt vai sākt piedziņas procedūru saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

Ja dalībvalsts nav atlīdzinājusi VI nekādas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tās atgūstamas saskaņā ar EK izdotu piedziņas rīkojumu, kas izpildāms, ja iespējams, no nākamajiem tās pašas Programmas maksājumiem, veicot attiecīgu dalībvalstij pienākošos summu ieskaitīšanu. Šāda piedziņa nerada finansiālas korekcijas un nesamazina ERAF atbalstu attiecīgajai Programmai. Atgūtā summa veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] 177. panta (3) daļu.

‒ Finansiālas korekcijas gadījumā, kas radusies sistēmiskas kļūdas rezultātā abās dalībvalstīs vai arī ja "atbildīgo pārkāpēju" nav iespējams noskaidrot, dalībvalstis kopīgi uzņemas atbildību par finansiālajām sekām, un katra no dalībvalstīm ir atbildīga proporcionāli dalībvalsts projekta partneriem izmaksātajai ERAF līdzekļu summai. Ja finansiāla korekcija radusies sistēmiskas kļūdas rezultātā vienā no dalībvalstīm, atbildību par finansiālajām sekām uzņemas attiecīgā dalībvalsts. Programmas līmenī konstatētās sistēmiskās un citas kļūdas, kas izraisa tādas sekas, kā finansiālas korekcijas vai maksājumu pārtraukšanu/apturēšanu Programmas līmenī, var ietekmēt arī projekta līmeni. Programmas iestāžu atbildība un darbības šādā gadījumā tiks detalizētāk aprakstītas attiecīgajos Programmas dokumentos.

‒ Tādu pārkāpumu gadījumos, kas radušies VI, KS vai Revīzijas iestādes kļūdas vai nevērības dēļ, par attiecīgās summas atmaksu ES budžetā ir atbildīga dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgā VI, KS vai Revīzijas iestāde.