Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Daugavpils domes saistošie noteikumi Nr. 5
Daugavpilī 2022. gada 28. janvārī (prot. Nr. 4, 2. §)
Papildus sociālās palīdzības un brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā
APSTIPRINĀTI
ar Daugavpils pilsētas domes
2022. gada 28. janvāra lēmumu Nr. 52
PRECIZĒTI
ar Daugavpils pilsētas domes
2022. gada 24. februāra lēmumu Nr. 98
(prot. Nr. 6, 25. §)
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma
36. panta sesto daļu,
likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) papildus sociālās palīdzības un brīvprātīgo iniciatīvu pabalstu (turpmāk – pabalsts) veidus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību.
2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
2.1. apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par sociālās palīdzības pieprasītāju. Par apgādnieku šo noteikumu izpratnē neuzskata:
2.1.1. personu līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja tā turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un iegūst vidējo izglītību klātienē;
2.1.2. pensijas vecuma personu vai personu ar invaliditāti;
2.1.3. personu, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē;
2.2. atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un nav stājusies laulībā;
2.3. vientuļa persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku;
2.4. daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
2.5. bērns – persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē un nav stājusies laulībā.
3. Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests) piešķir vai izmaksā šādus pabalstus:
3.1. pabalsts krīzes situācijā;
3.2. pabalsts daudzbērnu ģimenei;
3.3. pabalsts bērnu ēdināšanai;
3.4. pabalsts skolas formas un mācību piederumu iegādei;
3.5. apbedīšanas pabalsts;
3.6. pabalsts personu apliecinoša dokumenta saņemšanai;
3.7. vienreizējs pabalsts personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izciešanas;
3.8. vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts;
3.9. vienreizējs pabalsts jubilejās;
3.10. pabalsts politiski represētai personai, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušai personai, Otrā pasaules kara, Afganistānas kara un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;
3.11. pabalsts aizgādnim;
3.12. pabalsts pirts izdevumu segšanai;
3.13. veselības aprūpes pabalsts.
4. Pabalstu saņem tās mājsaimniecības (personas), kuras pamata dzīvesvietu deklarējušas pašvaldības teritorijā.
5. Lai saņemtu pabalstu, pieprasītājam Dienestā jāiesniedz iesniegums, ienākumu un izdevumu apliecinošu un citu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), ja tie nepieciešami pabalsta saņemšanai un nav Dienesta rīcībā.
6. Izdevumu apliecinoši dokumenti tiek ņemti vērā, ja tie izdoti ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms to iesniegšanas Dienestā.
7. Izvērtējot mājsaimniecības (personas) ienākumu līmeni, uzkrājumus un īpašumus, piemēro kārtību, kādā tiek noteikts trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.
8. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Dienests paziņo mutvārdos, bet atteikumu noformē rakstiski, norādot atteikuma iemeslus, apstrīdēšanas termiņu un kārtību.
9. Dienests tiesīgs no pabalsta saņēmēja pieprasīt iesniegt atskaiti (vai izdevumus apliecinošu dokumentu kopijas), lai pārliecinātos par pabalsta mērķtiecīgu izmantošanu.
II. Pabalsts krīzes situācijā
10. Neizvērtējot mājsaimniecības (personas) ienākumus tiesības saņemt pabalstu krīzes situācijā ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai un pamatvajadzību nodrošināšanai ir:
10.1. katastrofu vai stihiskas nelaimes gadījumos – līdz 3000.00 euro vienai mājsaimniecībai;
10.2. citu ārēju notikumu dēļ, ja mājsaimniecībai no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ (zādzība, smaga saslimšana, ilgstoša ārstēšanās, vardarbība, smags ceļu satiksmes negadījums, pēkšņa ģimenes locekļa nāve, un citi gadījumi, kuru dēļ mājsaimniecība nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības) vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus un saviem spēkiem pārvarēt šo notikumu radītās sekas – psihosociālu un materiālu palīdzību – līdz 1500 euro vienai mājsaimniecībai.
11. Pabalstu piešķir, ja iesniegums Dienestā saņemts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ.
12. Lai saņemtu pabalstu, jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina krīzes situācijas esamību un zaudējumu apmēru.
13. Pabalstu piešķir un tā apmēru nosaka sociālā darba speciālists sniedzot atzinumu. Nosakot pabalsta apmēru ņem vērā:
13.1. spēju apmierināt pamatvajadzības, ievērojot krīzes situācijas izraisītās sekas;
13.2. zaudējumus, kas radušies krīzes situācijas izraisīto seku rezultātā;
13.3. tiesības saņemt atlīdzību no apdrošinātāja;
13.4. psihosociālās palīdzības izdevumu apmēru (ja tādi ir).
14. Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto kontu kredītiestādē un ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā.
III. Pabalsts daudzbērnu ģimenēm
15. Daudzbērnu ģimenes ir tiesīgas saņemt šādus pabalstus:
15.1. bērnu ēdināšanai pašvaldības pamatskolās un vidusskolās (launagi) un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (pusdienas un launagi) mācību gada laikā, vasaras brīvlaikā un vasaras nometnēs vasaras brīvlaikā – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas, ja ģimenes vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 80 % no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam. Ēdināšanas pabalstu nepiešķir gadījumā, ja bērnu bezmaksas ēdināšana tiek nodrošināta uz cita normatīvā akta pamata;
15.2. 25.00 euro vienu reizi kalendārajā gadā mācību piederumu iegādei uz katru izglītojamo pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, pamatskolā, vidusskolā un profesionālās izglītības iestādē, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 80% no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu uz pieprasītāja norādīto kontu kredītiestādē, un ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā;
15.3. skolas formas iegādei līdz 30,00 euro vienu reizi kalendārajā gadā uz katru izglītojamo (kurš mācās pašvaldībā pamatskolā, vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē), ja ģimenes vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 80 % no attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pabalstu izmaksā kā kompensāciju vai pārskaitījuma veidā uz pakalpojuma sniedzēja kontu kredītiestādē.
IV. Pabalsts bērnu ēdināšanai
16. Pabalstu pārtikas produktu (kas atbilst veselīga ēdiena piramīdai un bērna vecumam) iegādei 30,00 euro apmērā mēnesī uz katru bērnu līdz viena gada vecumam izmaksā kā kompensāciju par bērnam iegādāto pārtiku laikposmā, kurā mājsaimniecībai noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss.
17. Pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai (turpmāk – ēdināšanai) 100 % apmērā piešķir bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām šādiem mērķiem:
17.1. ēdināšanai pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem;
17.2. ēdināšanai vai ēdināšanas izdevumu kompensēšanai pašvaldības pamatskolās, vidusskolās (launagi) un profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs izglītojamiem mācību gada laikā (pusdienas un launagi);
17.3. ēdināšanai vasaras brīvlaikā un vasaras nometnēs pašvaldībā.
18. Pabalstu piešķir uz laika posmu, kurā mājsaimniecībai noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, kā arī par laiku, kad tiek izskatīts iesniegums trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai, ja tiek iesniegti ēdināšanas izdevumu apliecinoši dokumenti, kuros norādīts bērna vārds, uzvārds, personas kods.
19. Pabalstu izmaksā, pārskaitot to ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam (ja Dienestam ir noslēgts līgums ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju) vai pabalsta pieprasītājam uz norādīto kontu kredītiestādē vai, ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā, ja tiek iesniegti izdevumu apliecinoši dokumenti no ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par ēdināšanu.
20. Bērnu ēdināšanas pabalstu nepiešķir gadījumā, ja bērnu bezmaksas ēdināšana tiek nodrošināta uz cita normatīvā akta pamata.
V. Pabalsts skolas formas un mācību piederumu iegādei
21. Pabalstu skolas formas iegādei līdz 30,00 euro vienu reizi kalendārajā gadā uz katru izglītojamo (kurš mācās pašvaldībā pamatskolā, vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē) piešķir mājsaimniecībām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.
22. Pabalsta saņemšanai jāiesniedz izdevumu apliecinoši dokumenti, ja pieprasīta izdevumu kompensācija, vai rēķins no pakalpojuma sniedzēja, ja pieprasīta izdevumu segšana.
23. Pabalstu izmaksā kā kompensāciju vai pārskaitījuma veidā uz pakalpojuma sniedzēja kontu kredītiestādē.
24. Pabalstu mācību piederumu iegādei 25,00 euro apmērā vienu reizi kalendārajā gadā uz katru izglītojamo piešķir mājsaimniecībām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ja bērns mācās pašvaldībā pamatskolā, vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē.
25. Pabalstu mācību piederumu iegādei izmaksā ar pārskaitījumu uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē vai ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā.
VI. Apbedīšanas pabalsts
26. Apbedīšanas pabalstu līdz 400,00 euro (nepārsniedzot faktiskos izdevumus) piešķir apbedīšanas izdevumu segšanai (vai izdevumu kompensēšanai) gadījumos, ja pabalsta pieprasītājam ir noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss un mirušajam bija noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss un viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija pašvaldībā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) nav piešķīrusi apbedīšanas pabalstu vai piešķīrusi pabalstu, bet tā apmērs ir mazāks par noteikumos noteikto apbedīšanas pabalstu un faktiskiem apbedīšanas izdevumiem. Ja VSAA piešķirtais apbedīšanas pabalsts ir mazāks par noteikumos noteikto pabalsts un faktiskiem apbedīšanas izdevumiem, pabalsta apmērs ir starpība starp noteikumos noteikto un VSAA piešķirto pabalstu.
27. Tiesības pieprasīt apbedīšanas pabalstu ir personai, kura uzņemas apbedīšanu un iesniedz Dienestā iesniegumu, VSAA izziņu par piešķirto apbedīšanas pabalstu vai par to, ka personai nav tiesību saņemt valsts apbedīšanas pabalstu (gadījumā, ja šāda informācija Dienestam nav pieejama) un faktiskos apbedīšanas izdevumu apliecinošus dokumentus.
28. Pabalstu var pieprasīt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no personas nāves brīža.
29. Pabalstu pārskaita apbedīšanas pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontā (ja tiek iesniegts rēķins) vai pārskaita uz pieprasītāja kontu kredītiestādē (ja tiek iesniegti izdevumu apliecinoši dokumenti – kvītis, čeki), vai ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā.
30. Dienests organizē mirušu personu apbedīšanu, kurai nav radinieku, piederīgo un apgādnieku, vai vientuļu personu apbedīšanu, kuras bija Nakts patversmes, Patversmes, mājas aprūpes vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijas īslaicīga sociālās aprūpes pakalpojuma saņēmējas un kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija pašvaldībā. Dienests organizē apbedīšanu personām, kurām miršanas brīdī nebija ienākumu un kurām nepienākas VSAA pabalsts.
VII. Pabalsts personu apliecinoša dokumenta saņemšanai
31. Pabalstu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, ir tiesīga saņemt persona bez ienākumiem, kura saņem Naktspatversmes pakalpojumu vai persona, kura nonākusi krīzes situācijā, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis vai kļuvis lietošanai nederīgs un par to rakstiski ziņots Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā.
32. Pabalsta pieprasītājs Dienestā iesniedz:
32.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, norādot pamatojumu pabalsta saņemšanai;
32.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņu par dokumentu iesniegšanu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai;
32.3. Valsts policijas izziņu vai citus dokumentus, kas pamato personu apliecinoša dokumenta nepieciešamību.
33. Piešķirto pabalstu izmaksā, pārskaitot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kontu Valsts kasē.
VIII. Vienreizējs pabalsts personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izciešanas
34. Personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izciešanas, izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu, un kuras deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldībā, ir tiesības bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas saņemt vienreizēju pabalstu 40,00 euro apmērā. Pabalstu var lūgt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atbrīvošanas dienas.
35. Pabalsta saņemšanai persona Dienestā iesniedz iesniegumu, pievienojot izziņas kopiju no ieslodzījuma vietas (uzrādot oriģinālu).
36. Pabalstu izmaksā pārskaitot uz personas kontu kredītiestādē, vai ja tāda nav, izmaksā skaidrā naudā.
IX. Vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts
37. Vienreizēju pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā 500,00 euro apmērā bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas par katru bērnu ir tiesības saņemt:
37.1. viens no bērna vecākiem, ja vecāka deklarētā pamata dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos deviņus mēnešus pirms bērna piedzimšanas bija pašvaldībā (šai laikā iekļauj arī laiku, kad pabalsta pieprasītāja dzīvesvieta bija reģistrēta ārvalstīs);
37.2. viens no bērna vecākiem vai abi vecāki pēdējo deviņu mēnešu periodā pirms bērna piedzimšanas iegādājās nekustamo īpašumu pašvaldībā un uz bērna dzimšanas reģistrācijas brīdi tur deklarēja savu dzīvesvietu;
37.3. audžuģimene, aizbildnis vai adoptētājs, ja deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldībā un bērns ārpusģimenes aprūpē ir nodots ar Daugavpils pilsētas bāriņtiesas (turpmāk – bāriņtiesa) lēmumu.
38. Pabalstu var pieprasīt ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas reģistrācijas dienas un dzīvesvietas deklarēšanas pašvaldībā, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc pabalsta nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ.
39. Pabalsta saņemšanai viens no bērna vecākiem vai cita persona, kuras aprūpē bērns nodots ar bāriņtiesas lēmumu, iesniedz iesniegumu.
40. Pabalstu izmaksā pārskaitot to uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē.
X. Vienreizējs pabalsts jubilejās
41. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu jubilejā 150,00 euro apmērā ir personām, kuras ir sasniegušas 100 gadu vecumu. Personai sasniedzot 101 gada vecumu un visās nākamajās dzimšanas dienās, ir tiesības saņemt pabalstu 200 euro vienu reizi gadā.
42. Tiesības saņemt vienreizēju pabalstu jubilejā 40.00 euro apmērā ir personai, kura sasniedz 70, 80 un 90 gadus.
43. Pabalstu piešķir ne vēlāk kā pusgadu pēc jubilejas, bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, uz personas iesnieguma pamata.
44. Pabalstu izmaksā pārskaitot to uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē, vai ja tāda nav, izmaksā skaidrā naudā.
XI. Pabalsts politiski represētai personai, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušai personai, Otrā pasaules kara, Afganistānas kara un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam
45. Pabalstu 100,00 euro vienreiz kalendārajā gadā ir tiesības saņemt politiski represētai personai, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušai personai, Otrā pasaules kara, Afganistānas kara un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, uz personas iesnieguma pamata.
46. Pabalstu izmaksā pārskaitot to uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē, vai ja tāda nav, izmaksā skaidrā naudā.
XII. Pabalsts aizgādnim
47. Pilngadīgas personas aizgādnis bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas tiesīgs saņemt pabalstu, ja bāriņtiesa ir iecēlusi personu par aizgādni vai pagaidu aizgādni pilngadīgai personai, kurai tiesa ir ierobežojusi rīcībspēju, un pilngadīgai personai, kurai ir nodibināta pagaidu aizgādnība, pie nosacījuma, ja aizgādņa un aizgādnībā esošas personas deklarētā dzīvesvieta ir pašvaldībā vai aizgādņa dzīvesvieta ir pašvaldībā un aizgādnībā esošas personas deklarētā dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības esošā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai specializētajā ārstniecības iestādē personām ar garīga rakstura traucējumiem.
48. Pabalsts par katru aizgādnībā esošo personu ir 120 euro gadā (10 euro mēnesī par faktisko aizgādņa pienākumu pildīšanas laiku), ja aizgādnībā esošā persona dzīvo pastāvīgi vai kopā ar aizgādni un ja aizgādnībā esošā persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu vai specializētās ārstniecības iestādes pakalpojumu – 60 euro gadā (5 euro mēnesī par faktisko aizgādņa pienākumu pildīšanas laiku).
49. Pabalstu aizgādnim izmaksā uz iesnieguma pamata pārskaitījuma veidā uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē.
XIII. Pabalsts pirts izdevumu segšanai
50. Pabalsts pirts izdevumu segšanai paredz sabiedriskās pirts apmeklējumu izdevumu segšanu līdz divām reizēm mēnesī Dienesta norādītajā sabiedriskajā pirtī.
51. Tiesības saņemt pabalstu ir:
51.1. vientuļai personai ar invaliditāti, vientuļai 65 gadu vecumu sasniegušai pensijas vecuma personai vai vientuļai politiski represētai personai, kura dzīvo mājoklī bez vannas/dušas, vai mājoklī ar vannu/dušu, bet kura sava veselības stāvokļa dēļ nespēj nodrošināt higiēnas pamatvajadzības un kuras vidējais ienākums pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no pirts apmeklējumu izdevumu summas līdz 24 pirts apmeklēšanas reizēm kalendārajā gadā;
51.2. katram trūcīgas mājsaimniecības loceklim, ja mājsaimniecība dzīvo mājoklī bez vannas/dušas - 100% apmērā no pirts apmeklējuma izdevumu summas 24 apmeklējumiem kalendārā gadā;
51.3. personai, kurai noteikta invaliditāte kopš bērnības, kurai noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statuss un kura dzīvo mājoklī bez vannas/dušas – 100 % apmērā no pirts apmeklējuma izdevumu summas 24 apmeklējumiem kalendārajā gadā.
52. Pabalsta saņemšanai persona Dienestā iesniedz iesniegumu un dokumentu kopiju, kas apliecina pamatu pabalsta saņemšanai, pabalstu piešķir, pārskaitot to pirts pakalpojuma sniedzējam.
XIV. Veselības aprūpes pabalsts
53. Pabalstu pacienta līdzmaksājuma segšanai vai kompensēšanai normatīvajos aktos noteiktajā apmēra līdz astoņām dienām dienas stacionārā vai diennakts stacionārā ir tiesības saņemt pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, izņemot gadījumus, ja pacienta līdzmaksājums tiek segts no valsts budžeta.
54. Pabalstu pacienta līdzmaksājuma segšanai vai kompensēšanai normatīvajos aktos noteiktajā apmērā līdz astoņām dienām dienas stacionārā vai diennakts stacionārā un pacienta līdzmaksājuma izdevumu segšanai par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu vai ģimenes ārsta mājas vizīti un ārsta speciālista apmeklējumu ir tiesības saņemt vispārējās izglītības iestāžu izglītojamiem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā un kuri mācās klātienē, vecumā no 18 līdz 20 gadiem, bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, izņemot gadījumus, kad pacienta līdzmaksājumi tiek segti no valsts budžeta.
55. Pabalsta saņemšanai Dienestā jāiesniedz iesniegums, pievienojot ārstniecības pakalpojuma saņemšanu (līgumu ar ārstniecības iestādi, izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes) un izdevumu apliecinošus dokumentus, ārstniecības iestādes izziņu vai rēķinu par ārstniecības izdevumiem. Par pakalpojumiem, kas saņemti SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", Dienests pabalstu izmaksā saskaņā ar tās sniegto informāciju.
56. Personai ir tiesības saņemt pabalstu 15,00 euro ar ievietošanu diennakts stacionārā (izņemot pašvaldības teritorijā esošu stacionāru) saistīto izdevumu segšanai bez izdevumu apliecinoša dokumenta iesniegšanas. Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas.
57. Personām, kuras ir SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" donori, ir tiesības saņemt pabalstu 5,00 euro apmērā par katru asins nodošanas reizi. Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, tā izmaksu nodrošina ārstniecības iestāde, kurā persona nodod asinis, bez personas iesnieguma.
58. Pabalstu citiem ar veselības aprūpi saistītiem mērķiem ir tiesīga saņemt:
58.1. mājsaimniecība, kuras aizgādībā atrodas bērns ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem – 140,00 euro apmērā kalendārajā gadā;
58.2. mājsaimniecība, kuras aizgādībā atrodas guļošs bērns ar invaliditāti ar funkcionāliem traucējumiem – 200,00 euro kalendārajā gadā par katru bērnu;
58.3. persona, kurai piešķirts "Mazgadīgā koncentrācijas nometņu ieslodzītā" statuss – līdz 90,00 euro kalendārajā gadā;
58.4. guļoša persona ar spināliem bojājumiem, ar I vai II invaliditātes grupu – līdz 215,00 euro kalendārajā gadā;
58.5. personas, kurām nepieciešamas hemodialīzes procedūras – 100,00 euro kalendārajā gadā saskaņā ar sarakstu, ko Dienestā iesniedz Latvijas Nieru slimnieku asociācijas Daugavpils nodaļa;
58.6. mājsaimniecība, kuras aizgādībā atrodas ar celiakiju slims bērns – līdz 175,00 euro kalendārajā gadā;
58.7. mājsaimniecība, kuras aizgādībā ir bērns ar dzirdes invaliditāti tiesīga saņemt pabalstu līdz 200 euro kalendārajā gadā vienam bērnam speciālo tehnisko palīglīdzekļu un ar to darbību saistīto ierīču iegādei un remontam.
58.8. Ļeņingradas blokādes dalībnieki– veselības aprūpes polisi līdz 200,00 euro kalendārajā gadā;
58.9. trūcīga mājsaimniecība – 165 euro kalendārajā gadā un, ja mājsaimniecības aizgādībā vai aprūpē ir bērns, kuram nepieciešami ortodonta pakalpojumi – papildus līdz 145,00 euro;
58.10. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss – līdz 130 euro kalendārajā gadā;
58.11. katra maznodrošinātas mājsaimniecības pilngadīga pensijas vecuma persona, persona ar invaliditāti vai politiski represēta persona – līdz 90 euro kalendārajā gadā;
58.12. katrai personai no trūcīgas mājsaimniecības ir tiesības piecu kalendāro gadu periodā saņemt 150 euro zobu protezēšanai;
58.13. trūcīga vai maznodrošināta persona operācijas izmaksu segšanai vai kompensēšanai (izņemot izmaksas, ko sedz valsts vai apdrošinātājs), kuru atbilstoši ārstu konsīlija slēdzienam nepieciešams veikt steidzamības kārtā, līdz 1500 euro (bet ne vairāk kā faktisko izdevumu apmērā) kalendārajā gadā.
59. Pabalstu 58.1.–58.7. apakšpunktos minētajos gadījumos piešķir bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas, pabalsta saņemšanai jāiesniedz iesniegums, pievienojot klāt šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), ja tie neatrodas Dienesta rīcībā:
59.1. pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, ārsts speciālists, psihologs vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas vai inkontinences līdzekļu iegādes nepieciešamību;
59.2. ārsta izziņu (veidlapa 027/u) personām ar invaliditāti ar spināliem bojājumiem;
59.3. izdevumu apliecinošus dokumentus (kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģinālu, kurā norādīts pabalsta pieprasītāja vai viņa ģimenes locekļa vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums), ja tiek pieprasīta izdevumu kompensācija;
59.4. veselības apdrošināšanas polises kopiju, ja pabalstu pieprasa veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu kompensēšanai.
60. 58.8. apakšpunktā minēto pabalstu – veselības aprūpes polisi Dienests piešķir saskaņā ar Ļeņingradas blokādes dalībnieku biedrības iesniegto personu sarakstu.
61. Pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu uz saņēmēja norādīto kontu kredītiestādē, vai ja konta nav, izmaksā skaidrā naudā vai pārskaita ārstniecības iestādei, apmaksājot pakalpojumu.
XV. Noslēguma jautājumi
62. Atzīt par spēku zaudējušiem:
62.1. Daugavpils pilsētas domes 08.12.2016. saistošos noteikumus Nr.47 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti" (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 247, 2017, Nr. 90, Nr. 252, 2018, Nr. 190, 2019, 39, 70, 107, 225, 2020, 230, 251, 2021, Nr. 74, 114, 187);
62.2. Daugavpils pilsētas domes 2016. gada 8. decembra saistošajos noteikumos Nr. 46 "Daugavpils pilsētas pašvaldības materiālais atbalsts mazaizsargātajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 254, 2017, Nr. 90, 125, 130, 2018, Nr. 11, 69, 73, 141, 248 , 2019, Nr. 23, 2020, Nr. 18, 40, 57, 58, 92, 96, 142, 163, 216, 228, 2021, Nr. 28, 41, 43, 74, 114, 163, 172, 207, 226).
63. Iesniegumi, kuros personas lūgušas piešķirt pabalstu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tiek izskatīti saskaņā ar iesnieguma iesniegšanas brīdī spēkā esošajiem nosacījumiem.
Daugavpils domes priekšsēdētājs A.Elksniņš
Daugavpils domes 2022. gada 27. janvāra saistošo noteikumu Nr.
5 "Papildu sociālās palīdzības un
brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas |
Norādāmā informācija |
Projekta nepieciešamības pamatojums | Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 35. pants noteic, ka sociālās palīdzības pabalstu veidi ir: 1. pamata sociālās palīdzības pabalsti – garantētā minimālā ienākuma pabalsts (materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai) un mājokļa pabalsts (materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai); 2. papildu sociālās palīdzības pabalsti ir pabalsti atsevišķu izdevumu apmaksai (materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai un pabalsts krīzes situācijā – operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai). Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta sestā daļa paredz, ka papildu sociālās palīdzības pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos un atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešajai daļai, dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Plānojot un izstrādājot pašvaldības budžetu 2022. gadam, tika apzināti papildu sociālās palīdzības pabalsti un pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti, kas tiek finansēti no pašvaldības budžeta, aktualizējot pabalstu veidus un grupējot tos saskaņā ar mērķi un saņēmēju loku. Pašvaldība papildus sociālās pabalstus turpmāk novirzīs mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām to sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, krīzes situācijās nonākušām personām un mājsaimniecībām, operatīvi sniedzot materiālu atbalstu ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai, kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrā daļa. |
Īss projekta satura izklāsts | Noteikumi nosaka papildus sociālās
palīdzības pabalstu un pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu
veidus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Noteikumi paredz, ka ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudē iepriekš spēkā esošie noteikumi. Pārejas nosacījumi paredz pabalstu piešķiršanu personām, kuras būs iesniegušas iesniegumus pirms šo noteikumu spēkā stāšanās. |
Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Noteikumu izstrāde saistīta ar pašvaldības 2022. gada budžeta plānošanu un izstrādi. Papildus izdevumi to izpildei nav nepieciešami. |
Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Nav attiecināms. |
Informācija par administratīvajām procedūrām | Pabalstus administrē Sociālais dienests. |
Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Nav attiecināms. |
Daugavpils domes priekšsēdētājs A. Elksniņš