Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2022/7

Grobiņā 2022. gada 24. februārī

Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.–2026. gadam grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

APSTIPRINĀTI
ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes
24.02.2022. sēdes lēmumu Nr. 142
(prot. Nr. 3 39. §)

Izdoti saskaņā ar Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu
6. punktu,
likuma "Par pašvaldībām"
14. panta otrās daļas 1. punktu,
43. panta pirmās daļas 1. punktu, 43.¹ panta trešo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo un otro daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorija
attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.-2026.gadam grozījumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa, kas attiecas uz bijušo Priekules novada administratīvo teritoriju līdz 2021.gada 1.jūlijam.

1.1. Grafiskā daļa pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv (saite – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22860). Ģeoportālā pieejamā teritorijas plānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir pašvaldības saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā, lietošanā, valdījumā vai apsaimniekošanā ir nekustamais īpašums, kas atrodas bijušā Priekules novada administratīvajā teritorijā.

3. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, spēku zaudē Priekules novada pašvaldības 2015. gada 27. augusta saistošie noteikumi Nr. 9 "Priekules novada teritorijas plānojuma 2015.–2026. gadam Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Priedols

 

1. pielikums
Dienvidkurzemes novada domes 2022. gada 24. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/7

Dienvidkurzemes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000058625
Grobiņa, Lielā iela 76, LV-3430
pasts@dkn.lv

Priekules novada Teritorijas plānojuma 2015.–2026. gadam grozījumi

Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai

7.2. Prasības dabas aizsardzībai

7.3. Aizsargjoslas

Pielikumi

1.pielikums.

2.pielikums.

3.pielikums.

4.pielikums.

5.pielikums.

6.pielikums.

7.pielikums.

8.pielikums.

9.pielikums.

10.pielikums.

11.pielikums.

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Priekules novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības visas Priekules novada administratīvas teritorijas un tās konkrētu daļu izmantošanai un apbūvei saskaņā ar grafiskās daļas kartēm:

1.1. Priekules novada teritorijas funkcionālais zonējums;

1.2. Priekules pilsētas funkcionālais zonējums.

2. Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs attēlotas aizsargjoslas ar platumu virs 10 m. Aizsargjoslas, kas nav attēlotas kartē, noteiktas Aizsargjoslu likumā.

3. Veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu – teritorijas plānošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, robežu pārkārtošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu utt., jāievēro šo Apbūves noteikumu prasības. Tā kā Apbūves noteikumos netiek dublētas citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, t.sk. citos pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais, jāievēro arī 2013. gada 30. aprīļa MK noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" un citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības, t.sk. citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības.

4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, uz kuriem dotas atsauces apbūves noteikumos, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības.

5. Apbūves noteikumi piemērojami tā, lai tie nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām.

1.2. DEFINĪCIJAS

6. Šajos noteikumos lietoti termini, kuru definīcijas noteiktas normatīvajos aktos un iekļautas atsevišķas definīcijas labākai dokumenta uztveramībai.

7. Ainavu dizaina plāns – tematiskais plāns, kurā nosaka īpaši vērtīgas ainavu telpas, galvenās vērtības, ainavu struktūras raksturīgos elementus, publiski pieejamus skatu punktus un perspektīvas, ainaviskos ceļus, ainavas vai tās vienību kvalitātes mērķus un ieteikumus turpmākai rīcībai.

8. Apbūves blīvums – apbūvētās teritorijas (visu ēku apbūves laukuma summa) attiecība pret zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā (%).

9. Brīvā zaļā teritorija – zemes vienības neapbūvētā platība.

10. Funkcionālā zona – ciema vai lauku teritorijas daļa ar definētām robežām, kurai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikti atļautie izmantošanas veidi un apbūves parametri.

11. Galvenā izmantošana – teritorijas izmantošanas veids, kas ir dominējošs funkcionālajā zonā.

12. Izmantošanas veids – teritorijas izmantošanas, saimnieciskās darbības, būvju un zemes izmantošanas kopums, kas noteikts teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā.

13. Pagalms – zemesgabala daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no zemesgabala robežām:

13.1. priekšpagalms – zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkuras galvenās būves fasādes sienai;

13.2. iekšpagalms – zemesgabala daļa no zemesgabala aizmugures robežas līdz priekšpagalmam.

14. Palīgbūve – ēka vai būve, kas tiek izmantota zemes vienības galvenās izmantošanas nodrošināšanai un ir ar to funkcionāli saistīta, piemēram, auto garāža, nojume, pirts, siltumnīca, saimniecības ēka, dārza inventāra noliktava, malkas šķūnis, pagrabs u.c. Ja šāda ēka savienota ar galveno ēku vai iebūvēta galvenajā ēkā, tā uzskatāma par galvenās ēkas daļu.

15. Papildizmantošana – teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajam galvenajam izmantošanas veidam, to uzlabo vai veicina.

16. Sarkanā līnija – līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženiertīklu koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība.

17. Vēja parks – vienotā sistēmā saslēgtu piecu vai vairāk vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas vēja elektrostacijas ir izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā cita no citas.

18. Vides pieejamība – iespēja jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai.

19. Žogs – būve, kas izvietota uz zemes vienības robežas vai uz ielu sarkanās līnijas, vai gar tām, ar mērķi norobežot privāto no publiskās ārtelpas, vai arī norobežot teritorijas ar specifisku izmantošanas veidu.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

20. Inženiertīklu būvniecība.

21. Esošās transporta infrastruktūras būvju pārbūve.

22. Velosipēdu un autostāvvietu ierīkošana.

23. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana atļautās izmantošanas veikšanai.

24. Piekļuves nodrošināšana zemes vienībām, kurām nav piekļuves.

25. Apstādījumu ierīkošana.

26. Infrastruktūras objektu ierīkošana, kas nepieciešama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

27. Ierīkot objektus, kas atstāj būtisku ietekmi un var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml.

28. Uzkrāt vai glabāt kaudzēs vai laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav ietverta ēkā vai uzglabāšanas vietas paredzētas un ierīkotas atkritumu apsaimniekošanas saimniecības vajadzībām.

29. Savākt un/vai glabāt pamestus, nelietojamus transporta līdzekļus un to daļas, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav likumīgi projektēta un ierīkota nolietotu transportlīdzekļu un metāllūžņu savāktuvei vai iekļauta ēkā.

30. Neattīrītu sadzīves notekūdeņu iepludināšana ūdenstilpēs, meliorācijas grāvjos, upēs un iesūcināšana gruntī.

31. Aizliegts izmantot dzīvošanai un palīgizmantošanai automašīnu, autobusu, dzelzceļa vagonu, konteineru korpusus (izņemot konteinera mājas) vai to daļas, saliekamas konstrukcijas, kas nav projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas ilgstošai lietošanai.

32. Izmantot zemes vienību, būves, pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

33. Piekļūšana:

33.1. Jebkurai jaunveidojamai zemes vienībai nodrošina piekļūšanu no ceļa, ielas, laukuma vai citas brauktuves (vai servitūta ceļa).

33.2. Nevienā teritorijā nedrīkst izmantot jebkādu būvi vai zemes vienību, kā arī plānot vai ierīkot kādu ēku vai būvi, ja šai zemes vienībai nav nodrošināta piebraukšana, tas ir, ja zemes vienība nerobežojas ar ceļu, ielu, piebraucamo ceļu, vai arī piekļūšanu tam nenodrošina Zemesgrāmatā reģistrēts servitūts. Zemes vienībai, kas robežojas ar valsts autoceļu, ir jānodrošina piebraukšana (piekļūšana) citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.

33.3. Būvniecības process nav uzsākams, kamēr nav nodrošināta piekļuve no zemes vienības līdz pašvaldības ceļam vai ielai, vai valsts autoceļam. Būvniecība zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, atļauta tad, ja tai ir nodrošināta piekļuve citam ceļam vai ir atļauts pieslēgums valsts autoceļam, atbilstoši valsts autoceļa valdītāja izsniegtiem noteikumiem.

33.4. Pirms apbūves uzsākšanas jāizbūvē piebraucamie ceļi.

33.5. Apbūves teritorijās jānodrošina ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un apkalpes tehnikas piekļūšanas iespējas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

33.6. Publiskajiem ūdeņiem jānodrošina publiska piekļūšana kājāmgājējiem un velosipēdistiem, piekļūšanas risinājumu nosakot detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā.

33.7. Veicot jaunu publisku būvju būvniecību, esošo pārbūvi vai atjaunošanu, jānodrošina pasākumi vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

34. Noteikumi jaunu ielu un ceļu būvniecībai:

34.1. Izstrādājot detālplānojumus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

34.2. Jaunu apbūves teritoriju detālplānojumos jāplāno vienots transporta sistēmu tīkls kopā ar kaimiņu zemes vienībām.

34.3. Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši ielas kategorijai, plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženiertīklu izvietošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

34.4. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas, paredzēt inženiertīklu izvietojumu ceļu nodalījuma joslās un ielu sarkano līniju koridoros.

34.5. Ja iela vai ceļš veido strupceļu, brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autonovietnēm.

35. Transportlīdzekļu novietnes:

35.1. Publiskos objektos autostāvvietu skaitu nosaka ievērojot šādu autostāvvietu minimālo vietu skaitu:

35.1.1. pārvaldes, darījumu un zinātnes iestādēs – 3 autostāvvietas uz 10 strādājošajiem;

35.1.2. izglītības iestādei – 1 stāvvieta uz 4 darbiniekiem un 20 audzēkņiem;

35.1.3. ražošanas uzņēmumam – 1 autostāvvieta uz 10 strādājošajiem;

35.1.4. tirdzniecības vai pakalpojumu objektos – 1 stāvvieta uz 20 m². tirdzniecības platības;

35.1.5. sabiedriskās ēdināšanas vietās – 1 autostāvvieta uz 5 apmeklētājiem;

35.1.6. sporta būvei un kultūras iestādei – 1 stāvvieta uz 10 apmeklētāju vietām;

35.1.7. viesnīcai un apmešanās mītnei – 1 stāvvieta uz 3 apmeklētājiem;

35.1.8. brīvdabas atpūtas objektos un teritorijās – 1 stāvvieta uz 20 apmeklētājiem;

35.1.9. jaunveidojamai kapsētai – minimāli 10 stāvvietas;

35.1.10. autonovietnēs publiskajā ārtelpā un pie publiskām ēkām paredz speciālas ne mazāk kā 3,5 m platas autostāvvietas personām ar īpašām vajadzībām. Autostāvvietas, kas paredzētas personām ar īpašām vajadzībām, izvieto vistuvāk objektam;

35.1.11. ja pie publiskās ēkas paredzēts veidot vairāk nekā 10 autostāvvietu, personām ar īpašām vajadzībām paredz vismaz vienu autostāvvietu no katrām 20 autostāvvietām. Ja pie publiskās ēkas paredzēts mazāk par 10 autostāvvietām, personām ar īpašām vajadzībām paredz vismaz vienu autostāvvietu.

35.2. Daudzdzīvokļu mājās – 1 stāvvieta uz 1 dzīvokli.

35.3. Pie jaunbūvējamām daudzdzīvokļu mājām nodrošina vismaz vienu autostāvvietu personām ar īpašām vajadzībām, ko izvieto maksimāli tuvu ieejai.

35.4. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un to izvietojumu var precizēt būvprojektos vai detālplānojumos.

35.5. Autostāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, būvē un nodod ekspluatācijā reizē ar šī objekta nodošanu ekspluatācijā.

35.6. Ja tiek mainīts būvju lietošanas veids, palielināts to apjoms, vai arī pieaug nodarbināto skaits, dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi faktori, ir jānodrošina arī nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.

35.7. Ja ēka un cita būve, vai zemes vienība ietver vairāk kā vienu lietošanas veidu un katram lietošanas veidam noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katram lietošanas veidam atsevišķi un summē.

35.8. Automašīnu novietņu piebraucamo ceļu katrai braukšanas joslai jābūt vismaz 3 m platai.

35.9. Velosipēdu novietnes jāparedz pie visām publiskajām ēkām un publisko objektu autostāvvietās.

35.10. Autostāvvietu platība:

35.10.1. Vienai vieglās automašīnas novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā – 25 m²;

35.10.2. Viena pasažieru tūristu autobusa novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā – 75 m²;

35.10.3. Vienas kravas automašīnas novietošanai virszemes atklātā autostāvvietā nepieciešamā platība atkarīga no automašīnas tipa, bet ne mazāk kā 25 m²;

35.10.4. Viena velosipēda novietošanai 0,5 m²;

35.10.5. Vienas vieglās automašīnas novietošanai slēgtā vienstāva garāžā – 30 m².

35.11. Autostāvvietas izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā.

35.12. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību – 12 m plats priekšlaukums.

35.13. Attālums no iebrauktuves garāžā ir jāpieņem ne mazāks par normatīvajos aktos noteikto.

36. Ceļu iedalījums:

36.1. Valsts autoceļi: galvenie autoceļi, reģionālie autoceļi, vietējie autoceļi (1. pielikums).

36.2. Pašvaldības ceļi (2. pielikums).

36.3. Komersantu ceļi.

36.4. Māju ceļi.

37. Ielu iedalījums (2. pielikums):

37.1. Maģistrālās ielas (C).

37.2. Pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D).

37.3. Vietējās ielas (E).

38. Ielu sarkanās līnijas:

38.1. Veicot jaunu ielu projektēšanu, būvniecību vai esošo pārbūvi Priekules pilsētā un novada ciemos noteikti šādi minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:

38.1.1. Maģistrālām ielām – 30 m;

38.1.2. Pilsētas vai ciema nozīmes ielām – 20 m.

38.1.3. Vietējās nozīmes ielām – 12 m.

39. Redzamības nodrošinājums krustojumos:

39.1. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot Latvijas valsts standartos noteiktās prasības.

39.2. Tajā zemes vienības daļā, ko veido redzamības brīvlauki nedrīkst izvietot būves, tai skaitā žogus, paviljonus, kioskus, dažādus stendus, reklāmas objektus, mazās arhitektūras formas, kā arī ierīkot stādījumus augstākus par 0,5 m.

39.3. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai īpašām tehniskām ierīcēm.

39.4. Ja dzelzceļa un ielas vai ceļa krustojumos ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības brīvlauks jāpalielina līdz 400 m gar dzelzceļa piederības robežu un 90 m gar ielas vai ceļa līniju, vai līdz attālumam, ko nosaka normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

39.5. Neregulējamu ielu un ceļu krustojumos un gājēju pārejās jānodrošina redzamības trīsstūris. Redzamības brīvlauka sānu malas izmēriem jābūt ne mazākiem par 20 x 10 m no ielas sarkanajām līnijām (par garāko malu pieņemot galveno malu).

39.6. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nedrīkst apgrūtināt ar piebraucamajiem ceļiem.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

40. Vispārīgās prasības:

40.1. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar atbilstošo normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektējamas, būvējamas, pārbūvējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

40.2. Jaunas inženiertīklu līnijas izvieto galvenokārt joslā starp ielas sarkanajām līnijām un joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

40.3. Pēc inženiertīklu būvniecības, turpmāk neizmantojamās sistēmas daļas demontē.

40.4. Pasūtītājam pēc inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecības darbiem jānodrošina teritorijas sakārtošana, ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana.

40.5. Publisko elektronisko sakaru tīklus, ar to saistītās iekārtas un inženiertīklus, publisko elektronisko sakaru iekārtas un ar to saistītos inženiertīklus iespēju robežās paredzēt esošu komunikāciju – elektroapgādes tīklu un piebraucamo ceļu tuvumā.

41. Ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana:

41.1. Nekustamo īpašumu īpašnieka vai valdītāja pieslēgumi centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāti šādos gadījumos:

41.1.1. zemesgabalam ar esošu apbūvi, pie jaunbūves būvniecības vai būves pārbūves un pie būves atjaunošanas, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli;

41.1.2. zemesgabalam piegulošajā ielā atrodas centralizētās kanalizācijas tīkli.

41.2. Esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur nav izbūvēta centralizētā ūdensapgādes sistēma, kā pagaidu risinājums atļauta lokālu ūdens ieguves vietu ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni un ugunsdzēsības vajadzībām.

41.3. Apbūves teritorijās, vietās, kur nav izbūvēti maģistrālie kanalizācijas kolektori, pieļaujama hermētisko izsmeļamo kanalizācijas bedru, septiķu vai lokālu bioloģisko attīrīšanas iekārtu ierīkošana (šīs sadaļas risinājums obligāti iekļaujams būvniecības ieceres dokumentācijā). Šīs būves būvē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

41.4. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvprojektā ietver šo pieslēgumu risinājumus. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.

41.5. Lokālās ūdens ieguves vietas (grodu akas u.c.) nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

41.6. Ūdens ieguves urbumus atļauts ierīkot ne tuvāk par 10 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieku par apgrūtinājuma – aizsargjoslas noteikšanu zemes vienībai.

41.7. Visa veida ūdens ņemšanas vietu apkārtnei jābūt labiekārtotai, lai netiktu pieļauta apkārtējo notekūdeņu infiltrēšanās un ūdens piesārņošana.

41.8. Pirms atkārtotas ūdens ieguves urbumu ekspluatācijas uzsākšanas jāveic urbumu dezinfekcija un vēlams veikt to tehniskā stāvokļa pārbaudi un ūdens atsūknēšanu, kā arī ūdens paraugu noņemšanu tā kvalitātes pārbaudei.

41.9. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, nepieciešams tamponēt, nodrošinot pazemes ūdens resursu aizsardzību. Urbumu likvidāciju var veikt uzņēmējsabiedrība, kura ir saņēmusi licenci šāda veida darbu veikšanai.

41.10. Attālums no dzīvojamām un publiskām būvēm līdz notekūdeņu pazemes filtrācijas laukiem ar caurlaidi 15 m³ diennaktī nedrīkst būt mazāks par 15 m.

41.11. Notekūdeņu filtrācijas laukus drīkst ierīkot, ja dziļums no filtrācijas drenām līdz gruntsūdens līmenim ir vismaz 1 m.

41.12. Pie mazākas dziļuma starpības par 1 m starp filtrācijas drenām un gruntsūdens līmeni, virs zemes jāierīko vajadzīgajā augstumā uzbērti smilts – grunts filtri. Uzbēruma malas attālums līdz dzīvojamām un publiskām ēkām nedrīkst būt mazāks par 25 m, ja notekūdeņu filtrācijas lauki ir atļauti.

41.13. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšanai jāparedz centralizēta ūdensapgādes sistēma ar ugunsdzēsības hidrantiem, kurus ierīko saskaņā ar Latvijas valsts standartiem.

41.14. Jebkuras teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā jārisina lietus ūdeņu un sniega ūdeņu novadīšana no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem.

42. Ģeodēziskā tīkla punkti:

42.1. Lokālplānojumos un detālplānojumos attēlojami ģeodēziskā tīkla punkti.

42.2. Veicot būvniecību, tai skaitā esošo būvju atjaunošanu un pārbūvi ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā, ir jāveic saskaņojums ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru par darbiem valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā un bijušā Priekules novada teritorijā par darbiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā. Valsts ģeodēziskā tīkla punktu saraksts – 5. pielikumā.

43. Meliorācija:

43.1. Apbūvējot meliorētu teritoriju, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmu pārkārtošanu.

43.2. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves.

43.3. Meliorācijas sistēmu stāvokļa novērtēšanai novadā jāveic to tehniskā apsekošana.

43.4. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, jāierīko jauni vai jāpārbūvē esošie meliorācijas grāvji projektētos izmēros, un kā noteces ir jāsaglabā visi esošie grāvji un dabīgās noteces, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.

43.5. Veicot meliorācijas grāvju tīrīšanu vai pārbūvi, jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un aprobežojumi aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem un meliorācijas būvēm un ierīcēm.

43.6. Pirms atklāto meliorācijas grāvju projektēšanas par slēgta tipa grāvjiem, pārbūves ierosinātājam jāiesniedz sertificēta hidrotehnisko būvju eksperta slēdziens par plānotās pārbūves ietekmi uz apkārtējo teritoriju virsūdens novadīšanu.

43.7. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas kārtību nosaka normatīvie akti.

43.8. Valsts nozīmes ūdensnoteku gultņu kopšanu (pārtīrīšanu) veic atbildīgā institūcija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Koplietošanas un vienas saimniecības nozīmes, tai skaitā drenu sistēmu uzturēšanas pasākumus, veic zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

43.9. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumu kopumu, koplietošanas sistēmu uzturēšanas izmaksu sadalīšanas kārtību, kā arī zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju savstarpējo strīdu izskatīšanas kārtību par meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesību ierobežošanu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

43.10. Zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju pienākums ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sniegt informāciju Meliorācijas kadastra pārzinim par veiktajām izmaiņām meliorācijas sistēmā.

43.11. Plānojot jebkādu būvju un inženiertīklu būvniecību, pārvietošanu un pārbūvi, kā arī derīgo izrakteņu ieguvi, mežu un kokaugu stādījumu ieaudzēšanu meliorētā zemē un citas darbības, kas var radīt meliorācijas sistēmu darbības traucējumu, ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm, jāsaņem tehniskie noteikumi no atbildīgās institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

43.12. Veicot zemes līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m, kā būvprojekta vai teritorijas labiekārtošanas projekta daļu izstrādā teritorijas vertikālo plānojumu. Nogāzes slīpuma sākums nevar atrasties tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

43.13. Teritorijas uzbēršana nedrīkst paaugstināt blakus esošo zemes īpašumu applūšanas risku.

44. Elektroapgāde:

44.1. Būvprojektu izstrādāšanai 110 kV elektrolīniju aizsargjoslās jāsaņem tehniskie noteikumi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.2. Būvprojektu izstrādāšanai 20 kV, 10 kV un 0,4 kV elektrolīniju aizsargjoslās jāsaņem tehniskie noteikumi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.3. Elektroapgādes projektēšana un būvniecība jāveic normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.4. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 m no 110 kV elektrolīniju malējiem vadiem izstrādāt un saskaņot darbu izpildes projektu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.5. Veicot jebkādus darbus/darbības elektrolīniju aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku.

44.6. Izstrādājot detālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 20(10) kV un 0,4 kV EPL (gaisvadu un kabeļlīniju) un 20(10)/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadaļņu, esošo un projektēto ēku pievadu atrašanās vietas, inženiertīklu koridorus ar ēkas funkcionēšanai nepieciešamajiem inženiertīkliem, jāattēlo esošo un plānoto elektroapgādes objektu aizsardzībai un ekspluatācijai paredzētās un noteiktās aizsargjoslas.

44.7. Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

44.8. Prasības elektrotīklu ekspluatācijai un drošībai, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai nosakāmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.sk.:

44.8.1. Plānojot ielu, ceļu un ar tiem saistīto objektu, kā arī inženiertīklu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110 kV elektrolīnijām un tuvošanos tām, ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus.

44.8.2. Apbūves teritorijās 110 kV elektrolīniju tuvumā ēkas paredzēt ārpus elektrolīniju aizsargjoslām.

44.8.3. Sporta, atpūtas, cilvēku pulcēšanās objektu un bērnu iestāžu novietojums jāparedz tālāk par 30 m no 110 kV elektrolīnijām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās elektromagnētisko lauku (EML) robežvērtības.

44.8.4. 110 kV elektrolīnijas un to balstus neiekļaut ielu sarkano līniju teritorijās ar mērķi ievērot būvnormatīvu prasības, sarkano līniju novietojuma attālumam līdz šīm elektrolīnijām piemērot būvnormatīva prasības par ielu un ceļu, elektrolīniju un to balstu savstarpējo novietojumu.

44.8.5. Plānojot apbūvi pārvades tīkla transformatoru apakšstacijas "Priekule" apkārtnē novērtēt un, nepieciešamības gadījumā, paredzēt trokšņa ietekmes mazināšanas pasākumus apbūves teritorijās, kā arī neveicināt minēto teritoriju apbūvi ar būvēm ar ierobežotu pieļaujamo trokšņu līmeni.

44.9. Plānojot būvniecību novērtēt nepieciešamību veikt elektrolīniju pārbūvi ar mērķi ievērot nepieciešamos savstarpējos horizontālos un vertikālos attālumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

44.10. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot atbilstošo normatīvo aktu prasības.

44.11. Siltumsūkņa zemes kolektora ārējā kontūra jāizvieto atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

44.12. Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu līdz 20 kW, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m, atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot normatīvo aktu prasības.

44.13. Vēja elektrostacijas, kuras jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M) ārpus pilsētas un ciemu robežām, ievērojot Vispārīgos apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus un papildus prasības.

44.14. Vēja elektrostaciju būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas Pašvaldībā par būvniecības laikā izmantojamo satiksmes infrastruktūru (ceļi, ielas, laukumi, tilti, caurtekas u.c.), tās ekspluatācijas noteikumiem, nepieciešamajiem sagatavošanas darbiem pirms ekspluatācijas. Papildus jāiesniedz satiksmes organizācijas un materiālu transportēšanas ceļu apraksts, kur skaidri jānorāda plānoto būvdarbu, materiālu un izmantojamo ceļu posmi un to izmantošanas laiki. Pēc saskaņojuma saņemšanas jānoslēdz vienošanās par infrastruktūras izmantošanu un sakārtošanu pēc tās izmantošanas.

44.15. Pirms jaunu vēja parku būvniecības uzsākšanas izstrādā lokālplānojumu vai detālplānojumu atbilstoši pašvaldības noteiktajam izstrādes pamatojumam un darba uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

44.16. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves un inženiertehniskās apgādes objektu apbūves zonā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

45. Elektronisko sakaru tīkli:

45.1. Būvējot jaunas ielas un ceļus, jāieplāno elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas vai sakaru kabeļu izvietojumu ārpus ielu un ceļu brauktuves.

45.2. Elektronisko sakaru tīklu aizsargjoslā būvprojektu izstrāde un saskaņošana veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

45.3. Priekules novada teritorijā ir esoša elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra (EST) – informācija par ierīkoto un plānoto platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūru apkopota 10. pielikumā. Par visiem 10. pielikumā iekļauto autoceļu atjaunošanas vai pārbūves darbiem jāsniedz informācija EST īpašniekam un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāpieprasa tehniskos noteikumus šo darbu veikšanai.

45.4. Veicot rakšanas darbus EST trašu atrašanās vietās, ir jāinformē EST īpašnieks ne mazāk kā 3 dienas iepriekš un jāsaņem darbu atļauja.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

46. Apbūves teritorijās, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus:

46.1. Maģistrālajām ielām 6 m;

46.2. Vietējas nozīmes ielām, piebrauktuvēm, gājēju ielām un ceļiem 3 m.

47. Ikvienas būves ikvienai daļai aizliegts projicēties ārpus zemes vienības, uz kuras tā atrodas, izņemot šādus gadījumus:

47.1. būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, būves daļa drīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas uz ielas pusi, bet ne vairāk kā 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3 m virs ietves;

47.2. būve ir žogs starp zemes vienībām;

47.3. ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

48. Apbūves teritorijās, kur eksistē iedibināta būvlaide, galveno ēku izvieto tā, lai tās pret ielu vērstās fasādes vertikālā projekcija sakristu ar būvlaidi.

49. Dzīvojamo apbūvi nav atļauts izvietot tuvāk par 50 m no piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām (saraksts 4. pielikumā).

50. Attīstot savrupmāju teritorijas esoša dzelzceļa tuvumā, jāņem vērā normatīvo aktu vides aizsardzības jomā prasības trokšņa mazināšanai, piesārņojuma un citu negatīvu faktoru novēršanai.

51. Rūpnieciskās apbūves teritorijās būves attālums no dzīvojamās apbūves zemes vienības robežām nedrīkst būt mazāks par 50 m, izņemot transporta lineārās infrastruktūras objektus, inženiertehniskās infrastruktūras objektus un teritorijas labiekārtojuma elementus. Šajās teritorijās jānodrošina pasākumi blakus esošās dzīvojamās apbūves teritorijas aizsardzībai pret troksni, smakām un citu veida piesārņojumu.

52. Būvju konstruktīvās daļas un elementi:

52.1. Būves īpašniekam vai lietotājam ir jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte un jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi, saskaņā ar Civillikuma prasībām.

52.2. Jumti jābūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes vienībās saskaņā ar Civillikuma prasībām.

52.3. Katras būves ielas pusē, ir jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi, ūdens notekcaurules jāizbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.

52.4. Virs skatlogiem – vitrīnām atļauts ierīkot markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

52.5. Zemes vienības īpašnieka pienākums ir pie būves galvenās fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu, balti krāsotu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

53. Pagalmi:

53.1. Galvenajai būvei vai būvēm uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida ir viens vai vairāki pagalmi (priekšpagalms, sānpagalms, aizmugures pagalms).

53.2. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, tīri un sausi, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas, tā lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības.

53.3. Vienas zemes vienības pagalma daļu nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalma daļu.

53.4. Priekšpagalmos jāierīko apstādījumi vai zālāji, kurus var šķērsot celiņi vai iebrauktuves.

53.5. Pagalmu drīkst aizņemt tikai tās ēkas, būves, vai to daļas, kas atļautas attiecīgajā teritorijā, tajā skaitā funkcionālas un dekoratīvas būves, atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes (kas projicējas pagalmā ne vairāk par 1,5 m), saulessargus, erkerus (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1 m), balkonus, segtas un atklātas terases (kas projicējas nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5 m).

53.6. Mēslu krātuves, vircas bedres un komposta kaudzes Priekules novada teritorijā izvieto tā, lai iespēju robežās mazinātu to redzamību no galvenajiem ceļiem un ielām.

54. Apgaismojums:

54.1. Dzīvojamo ēku, sabiedrisko un darījumu iestāžu ieejas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus un citas publiskas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu.

54.2. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.

54.3. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

54.4. Izvietojot apgaismes ķermeņus publiskā ārtelpā, ievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

55. Apstādījumi:

55.1. Stādot kokus un krūmus būvju tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī būvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.

56. Žogi:

56.1. Žogam jābūt stilistiski saskaņotam ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.

56.2. Žoga un dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 m, izņemot lauksaimniecības un medību dzīvnieku novietņu apbūves teritorijās, kur pieļaujama augstāku žogu būvniecība.

56.3. Žogu stabu atbalstus aizliegts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.

56.4. Aizliegta surogātmateriālu (piemēram, metāllūžņu vai plastmasas atgriezumu) izmantošana žogu būvniecībā.

56.5. Pilsētas un ciemu teritorijās aizliegta dzeloņstiepļu un tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogu būvniecībā.

56.6. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.

56.7. Būvlaukumi (izņemot savrupmāju un palīgēku) un avārijas stāvoklī esošas būves jānorobežo ar pagaidu žogiem vai norobežojošām lentām.

56.8. Ielu pārbūves/atjaunošanas gadījumā jānodrošina esošā žoga pārcelšana ne tuvāk par ielas sarkano līniju.

56.9. Zemes vienības drīkst iežogot ņemot vērā sekojošus nosacījumus:

56.9.1. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;

56.9.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības trīsstūriem;

56.9.3. gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm – ne tuvāk ūdens objektam par tauvas joslas robežu;

56.9.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē pēc nepieciešamības;

56.9.5. pārējos gadījumos – pa zemes vienības robežām, vienojoties.

56.10. Aizliegts nožogot esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas pagalmu teritorijas.

57. Mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu publiskajā ārtelpā nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu, rakstiski saskaņojot to ar Pašvaldības būvvaldi un/vai iekļaujot būvprojektā.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Jaunu zemes vienību veidošana, sadalīšana, apvienošana un robežu pārkārtošana:

58. Nekustamā īpašuma (zemes vienības) sadalīšanu vai apvienošanu atļauts veikt tikai nekustamajiem īpašumiem, kas nostiprināti Zemesgrāmatā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus.

59. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu saskaņā ar teritorijas plānojuma Grafiskās daļas plānu un normatīvo aktu prasībām.

60. Esošās zemes vienības, kuru platība ir mazāka par Apbūves noteikumos noteikto minimālo zemes vienības platību, drīkst izmantot un uz tiem drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un citas būves atbilstoši attiecīgās funkcionālās zonas prasībām.

61. Apvienojot vai sadalot zemes vienības nedrīkst slēgt esošos servitūta ceļus, ja nav nodrošināta alternatīva piekļūšana, kas noformēta ar iesaistīto pušu līgumsaistībām.

3.5.2. Prasības derīgo izrakteņu iegūšanai:

62. Derīgo izrakteņu ieguve aizliegta ciemu teritorijās.

63. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajā teritorijā atļauta derīgo izrakteņu ieguve, ja derīgo izrakteņu teritorijas nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet ir veidotas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā izpildot visus nosacījumus.

3.5.3. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai:

64. Būvniecības ieceres dokumentācijā paredz speciālus pasākumus, lai nodrošinātu pieejamu vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sabiedriskajos un pakalpojumu objektos, daudzdzīvokļu mājās un publiskajā ārtelpā.

65. Piesārņotajās vietās, ja tādas ir noteiktas, pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības jāveic izpēte, ja nepieciešams, teritorijas sanācija un/vai rekultivācija un monitorings, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

66. Grafiskās daļas kartē attēlotas potenciāli piesārņotas teritorijas saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzi "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem (4. pielikums).

67. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, jāveic teritorijas sanācija.

68. Applūstošās teritorijas, ja tādas ir noteiktas, var precizēt turpmākās teritorijas plānošanas un projektēšanas procesā, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu.

69. Applūstošajās teritorijās, ja tādas ir noteiktas, aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt būves, arī aizsargdambjus, izņemot Aizsargjoslu likumā noteiktos gadījumus.

70. Dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas jāparedz vietās, kur attiecīgo objektu ietekme nepārsniedz trokšņa robežlielumus. Gadījumos, kad apbūve tiek plānota vietās, kur tiek pārsniegti trokšņa robežlielumi, jāizstrādā lokālplānojums vai detālplānojums, paredzot trokšņa samazināšanas pasākumus. Nepieciešamības gadījumā ir jāveic akustiskā modelēšana.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

71. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

72. Savrupmāju apbūve (11001).

73. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

74. Dārza māju apbūve (11003).

75. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

76. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

77. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

78. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

79. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

80. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

81. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

82. Labiekārtota ārtelpa (24001).

83. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
84.		1500 m2	30 1		līdz 12 2	līdz 3 3	70 1

4.1.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

85. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

86. Savrupmāju apbūve (11001).

87. Rindu māju apbūve (11005).

88. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

89. Biroju ēku apbūve (12001).

90. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

91. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

92. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

93. Sporta būvju apbūve (12005).

94. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

95. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

96. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

97. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

98. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

99. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

100. Labiekārtota ārtelpa (24001).

101. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
102.		1200 m2	40		līdz 15 4	līdz 3	40

4.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

103. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

104. Rindu māju apbūve (11005).

105. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

106. Biroju ēku apbūve (12001).

107. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

108. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

109. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

110. Sporta būvju apbūve (12005).

111. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

112. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

113. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

114. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

115. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

116. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

117. Labiekārtota ārtelpa (24001).

118. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
119.			40		līdz 16 5	līdz 5	40

4.3.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

120. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

121. Biroju ēku apbūve (12001).

122. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

123. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

124. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

125. Sporta būvju apbūve (12005).

126. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

127. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

128. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

129. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

130. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

131. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

132. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

133. Rindu māju apbūve (11005).

134. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
135.		2000 m2 6	40 6		līdz 15 7	līdz 3 8	40 6

4.4.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

136. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

137. Savrupmāju apbūve (11001).

138. Rindu māju apbūve (11005).

139. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

140. Biroju ēku apbūve (12001).

141. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

142. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

143. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

144. Sporta būvju apbūve (12005).

145. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

146. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

147. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

148. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

149. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

150. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

151. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

152. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

153. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
154.		2000 m2 9	40 9		līdz 15 10	līdz 3 11	40 12

4.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

155. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

156. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

157. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

158. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

159. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

160. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

161. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

162. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

163. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

164. Noliktavu apbūve (14004).

165. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

166. Biroju ēku apbūve (12001).

167. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

168. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
169.			70			līdz 3	15

4.6.1.5. Citi noteikumi

170. Pilsētas un ciemu teritorijās un vismaz 500 m rādiusā ap tiem nav atļauta lopkopības fermu būvniecība un nedarbojošos fermu darbības atjaunošana, ja plānotais dzīvnieku vienību skaits pārsniedz 500.

171. Teritorijas var nožogot ar necaurredzamu žogu augstumā līdz 2 m.

172. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, ja tādējādi tiek traucēta normāla dzeramā ūdens padeve pārējiem patērētājiem, un ja šādai darbībai atļauju nav devusi novada dome.

173. Apbūves teritorijās, kur atļautā izmantošana ir inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti, jaunveidojamā zemesgabala platība ir līdz 600 m² un uz tiem nav attiecināms būvju maksimālais augstums.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

174. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, kuras galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

175. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

176. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

177. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

178. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

179. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

180. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

181. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

182. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

183. Noliktavu apbūve (14004).

184. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

185. Biroju ēku apbūve (12001).

186. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

187. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
188.			70			līdz 3	15

4.6.2.5. Citi noteikumi

189. Esošo ēku pārbūve un pielāgošana jaunām vajadzībām veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

190. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, ja tādējādi tiek traucēta normāla dzeramā ūdens padeve pārējiem patērētājiem, un ja šādai darbībai atļauju nav devusi novada dome.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

191. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

192. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

193. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

194. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

195. Lidostu un ostu apbūve (14005).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

196. Biroju ēku apbūve (12001).

197. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

198. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

199. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

200. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

201. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

202. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

203. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

204. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

205. Noliktavu apbūve (14004).

206. Lidostu un ostu apbūve (14005).

207. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

208. Biroju ēku apbūve (12001).

209. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

210. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
211.							15

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

212. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

213. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

214. Labiekārtota ārtelpa (24001).

215. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

216. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

217. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

218. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

219. Sporta būvju apbūve (12005).

220. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
221.			30		līdz 12 13		70

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

222. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana saistīta ar kapsētu ierīkošanu un uzturēšanu. Teritorijā atļauta apbedījumu veikšana un ar šo funkciju saistītais labiekārtojums un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

223. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota publiskā ārtelpa, kas ietver apstādījumus, ar apbedījumu veikšanu un kapsētu apsaimniekošanu saistīto labiekārtojumu un infrastruktūru, tai skaitā, nedzīvojamas ēkas un citas būves, piemēram, kapličas, žogus.

224. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

225. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kapsētu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve, tai skaitā tirdzniecības kioski un stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
226.						līdz 1 14

4.9.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

227. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

228. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

229. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

230. Labiekārtota ārtelpa (24001).

231. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

232. Viensētu apbūve (11004).

233. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

234. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

235. Sporta būvju apbūve (12005).

236. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

237. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
238.		2 ha	30		līdz 12 15

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

239. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

240. Viensētu apbūve (11004).

241. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

242. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

243. Labiekārtota ārtelpa (24001).

244. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

245. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

246. Vasarnīcu apbūve (11002).

247. Dārza māju apbūve (11003).

248. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

249. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

250. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

251. Sporta būvju apbūve (12005).

252. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

253. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

254. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

255. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

256. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

257. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

258. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

259. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

260. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

261. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

262. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

263. Noliktavu apbūve (14004).

264. Lidostu un ostu apbūve (14005).

265. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

266. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

267. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
268.		2 ha 16	30 17		līdz 12 18	līdz 2 19

4.11.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

269. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

270. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

271. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

272. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

273. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

274. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

275. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

276. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

277. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

278. Noteikta ainaviski vērtīga teritorija – Vārtājas upes ieleja (TIN 5). Teritorijai nepieciešams veikt ainavu novērtējumu, kura rezultātus jāietver ainavu plānā – tematiskā plānojumā, kurā norādīti ieteikumi turpmākai rīcībai. Ainavu plānā jānorāda potenciālo konflikta situāciju vietas, kā arī teritorijas, kurās nepieciešams veikt padziļinātu izpēti un izstrādāt detalizētākus vides atveseļošanas vai ainavu reģenerācijas plānus. Ainavu plānā jāietver arī rekomendācijas ainaviski vērtīgās teritorijas attīstībai. Ainaviski vērtīgā teritorijā aizliegtas darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem vai būtiska reljefa pārveidošana. Ainaviski vērtīgā teritorijā detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros jāveic ainavas izvērtējumu. Pirms apmežošanas vai mežizstrādes izstrādā ainavu dizaina plānu.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

279. Visa veida būvju projektēšana un būvdarbi veicami saskaņā ar Civillikuma, Būvniecības likuma, Aizsargjoslu likuma un citu spēkā esošo normatīvo aktu, t.sk. pašvaldības saistošo noteikumu un šo Apbūves noteikumu prasībām.

280. Būvniecības ieceres īstenojamas saskaņā ar prasībām, ko nosaka teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums konkrētajai teritorijai, būvju projektēšanu un būvniecību reglamentējošie normatīvie akti, institūciju tehniskie noteikumi, ekspertu atzinumi.

281. Saskaņojot būvniecību un slēdzot līgumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības nodrošināšanai jāievēro dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PRASĪBAS KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAI:

282. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai Priekules novadā attiecas uz šo noteikumu 8.pielikumā iekļautajiem objektiem un to aizsardzību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

283. Ap vietējās nozīmes kultūrvēsturiskiem objektiem, ja tādi ir noteikti, nosaka aizsardzības zonu, kas sakrīt ar zemes vienību, uz kurām atrodas objekts, robežām. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskos objektus un to saglabāšanas prasības nosaka pašvaldība. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskās apbūves nojaukšana veicama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

284. Arhitektūras un vēstures pieminekļus saglabā, savlaicīgi veicot atjaunošanas, konservācijas un restaurācijas pasākumus.

285. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un karjeru izstrāde, jaunu ceļu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

286. Kultūras pieminekļos aizliegts izvietot liela apjoma alternatīvās energoapgādes būves. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās nepieciešams izvērtēt plānoto elektroapgādes būvju ietekmi uz kultūrvēsturisko ainavu, veicot izpēti un vizualizācijas, ņemot vērā konkrēto situāciju un kultūras pieminekļa specifiku.

287. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskām un juridiskām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo un turpmākie darbi jāpārtrauc.

288. Kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.), saglabājot kultūras pieminekļa vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

289. Pēc valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju digitalizācijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijas un to aizsargjoslas (aizsardzības zona) var mainīties.

7.2. PRASĪBAS DABAS AIZSARDZĪBAI:

290. Priekules novadā atrodas dabas liegums "Blažģa ezers", dabas liegums "Ruņupes ieleja", aizsargājamā aleja "Kalētu liepu aleja", aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi – Kalētu mežaparks, Kalētu parks un Krotes parks, kuru teritorijās jāievēro normatīvajos aktos par dabas aizsardzību ietvertās prasības un izstrādātie dabas aizsardzības plāni.

291. Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un dabas pieminekļi: mikroliegumu teritorijas un mikroliegumu buferzonu teritorijas, ir attēloti teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, to aizsardzību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

292. Zemes vienībās, kurās tiek izstrādāts detālplānojums un lokālais ainavu plāns jāveic dižkoku inventarizācija.

293. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņa un meža zemes atmežošana veicama saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas normatīvo aktu prasībām.

294. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi īsteno atbildīgā valsts institūcija. Teritoriju apsaimniekošanu veic zemes īpašnieki atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

295. Paredzot ārtelpas labiekārtošanu vai infrastruktūras izbūvi, šobrīd neapbūvētās dabas un apstādījumu teritorijās, ieteicams inventarizēt teritorijas bioloģiskās vērtības, arī īpaši aizsargājamo sugu atradņu un biotopu esamību šajās teritorijās, kā arī izvērtēt plānoto darbību ietekmi uz īpaši aizsargājamās dabas teritorijām: mikroliegumu teritorijām un mikroliegumu buferzonu teritorijām, atbilstoši normatīvo aktu prasībām vides un dabas aizsardzības jomās.

7.3. AIZSARGJOSLAS:

296. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums. Teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos tajās noteiktie apgrūtinājumi.

297. Grafiskās daļas kartē atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

298. Aizsargjoslas, kuru platums mazāks par 10 m, attēlo, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, ja detālplānojuma izstrāde ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, atbilstoši to izstrādes mēroga noteiktībai.

299. Teritorijas ar 10 % applūšanas varbūtību gar ūdenstecēm, ja tādas ir noteiktas, attēlotas Grafiskās daļas kartēs.

300. Aizsargjoslas ap purviem nosakāmas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, bet netiek attēlotas Grafiskajā daļā.

301. Veicot jebkura veida būvniecību, t.sk. esošo ēku atjaunošanu un pārbūvi, inženiertīklu, ceļu un tiltu būvniecību, teritorijas labiekārtošanu un citu saimniecisko darbību, kas skar objektu aizsargjoslas, šo darbu projektētājiem ir jāveic saskaņojumi ar atbildīgajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs A. Priedols

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS.

1. pielikums

 

2.PIELIKUMS.

2. pielikums

 

3.PIELIKUMS.

3. pielikums

 

4.PIELIKUMS.

4. pielikums

 

5.PIELIKUMS.

5. pielikums

 

6.PIELIKUMS.

6. pielikums

 

7.PIELIKUMS.

7. pielikums

 

8.PIELIKUMS.

8. pielikums

 

9.PIELIKUMS.

9. pielikums

 

10.PIELIKUMS.

10. pielikums

 

11.PIELIKUMS.

11. pielikums