Latvijas valsts 80 gadu jubileja Nīderlandes Karalistē tika atzīmēta prestižajā Admiralitātes ēkā Amsterdamā ar svinīgu svētku sarīkojumu, ko Latvijas vēstniecība rīkoja sadarbībā ar Nīderlandes kuģniecības muzeju. Līdz ar to šis sarīkojums simboliski sasaistīja arī abu mūsu zemju vēsturiskos tirdzniecības sakarus, kas sniedzas vairākus gadsimtus tālā pagātnē.

Amsterdama, kā zināms, ir Nīderlandes Karalistes formālā galvaspilsēta. Līdz ar to Latvijas valsts svētku sarīkojumā Admiralitātes Troņa zālē piedalījās Hāgā akreditētais diplomātiskais korpuss, plaši bija pārstāvēta Nīderlandes sabiedrība — pavisam Latvijas valsts svētku pasākumu apmeklēja apmēram 250 viesi.

Decembrī, joprojām Latvijas valsts svētku gaisotnē, Roterdamā notiks Latvijas ostu prezentācija.

Savukārt Rīgā Latvijas valsts jubilejas svinību norisei aktīvi dzīvoja līdzi Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ludoviks van Uldens, savās pārdomās par mūsu valsts izcilo gadskārtu daloties ar "Latvijas Vēstnesi".

Ludoviks van Uldens ( Ludovicus van Ulden ),

Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un

pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, mēs tiekamies zīmīgās dienās, kad Latvijas valstij aprit 80. gadskārta.

— Man šiem svētkiem bija pavisam savdabīga ieskaņa. Nupat es Raimonda Paula jaunajā "Vernisāžas" zālē spēlēju džeza mūziku kopā ar diviem pazīstamiem latviešu mūziķiem — Uldi Stabulnieku un Aivaru Hermani. Es pats situ bungas. Tā man ir tāda jaunības aizraušanās — studentu gados es ar šo māku pelnīju naudu. Pēc izglītības gan esmu tālu no mūzikas — esmu studējis ekonomiku un starptautiskās tiesības. Nebiju arī ilgi sēdies pie bungām, bet šoreiz nolēmu izmēģināt, un veicās tīri labi. Tā ir tāda iekšējās brīvības izjūta, kas man liekas ļoti svarīga. Mēs šajā pasaulē nez kāpēc dzīvojam ļoti limitēti. Mēs taču esam jau vairāk nekā pieci miljardi cilvēku. Katram no mums ir tikai viena dzīve, taču tajā mums doti miljoni un miljardi iespēju. Kāpēc mēs savu darbību ierobežojam tik šaurā spektrā?!

Protams, ir labi, ja mēs turamies stingros tradīciju ietvaros. Īpaši, ja ir runa par nācijas vitāli svarīgām tradīcijām. Par to jādomā šajās dienas, kad Latvijas valsts svin savu 80 gadu jubileju. Jums, latviešiem, savu tradīciju saglabāšana bija svarīga nācijas saglabāšanai padomju okupācijas gados un savas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Taču kāpēc sevi limitēt šauros tradīciju ietvaros, kad esam brīvi cilvēki?! Lūk, tādas varbūt netradicionālas, pat neparastas pārdomas un izjūtas šajās dienās.

Vēl man jādomā par manas valsts neatkarības iegūšanu. Mēs to sākām daudz, daudz agrāk, vēl XVI gadsimtā. Un jau tad mēs tirgojāmies ar jūsu zemi. Tātad mēs, nīderlandieši, patiešām zinām brīvības īsteno cenu un zinām, cik svarīgi ir par to cīnīties.

Manuprāt, brīvība — tā vispirms ir plašas iespējas.

Tā, protams, ir mana personīgā filozofija. Tieši īstenojot šo brīvības izjūtu, es spēlēju džezu. Tās vārdā esmu arī pievērsies glezniecībai. Arī šeit, kabinetā, pie sienas jūs varat redzēt vienu no manām gleznām. Decembra beigās es Rīgā sarīkošu savu gleznu izstādi. Es, protams, neesmu profesionālis. Gleznošana man ir sevis izteikšanas iespēja. Mani vilina sevis izteikšanas brīvība. Manā iztēlē šādas jaunas sevis izteikšanas iespējas tagad ir arī Latvijai. Visdažādākajās jomās. Nevajag tikai pašiem sevi ierobežot šauros tradīciju un priekšstatu ietvaros.

— Jūs Rīgā akreditējāties apmēram pirms diviem gadiem. Kādi ir jūsu vērojumi šajos divos gados?

— Tie ir tikai pozitīvi. Kaut vai Rīga — tā šajos pāris gados ir fantastiski pārmainījusies. Kaut vai nule pieminētā "Vernisāža" — atcerieties paši, kā šī vieta izskatījās pirms diviem gadiem. Vai Jēkaba kazarmas, kur tagad atrodas arī Nīderlandes vēstniecība — pirms diviem gadiem tās vēl ne tuvu nebija tik krāšņas kā tagad.

— Okupācijas laikā šī vieta izskatījās pat briesmīgi. Atceros laiku, kad šeit mitinājās padomju okupantu militārās iestādes.

— Varu iedomāties. Bet paskatieties, cik tagad šeit ir skaisti! Un šāds uzplaukums vērojams visur.

— Taču mēs abi zinām, ka šajos divos gados Latvijā bijušas un joprojām ir arī problēmas.

— Jā, protams. Piemēram, pašlaik Latvijā pieaug bezdarbs. Taču problēmas ir visur. Un to likvidēšanai vajadzīgs laiks. Taču jūsu valsts nacionālais kopprodukts ik gadu pieaug par 5–6 procentiem. Tas nozīmē, ka pēc kādiem 13 gadiem jūsu nacionālais kopprodukts jau varētu būt dubultojies. Un jāņem vērā, ka tik īsā laikā, kāds pagājis kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, jūs nemaz arī nevarat gaidīt, lai jums būtu viss, lai viss jau būtu nokārtojies.

— Jūs minējāt bezdarba pieaugumu Latvijā. To izraisījusi galvenokārt dziļā ekonomiskā krīze Krievijā. Jūs jau zināt, ka daudzi Latvijas uzņēmumi, pārsvarā pārtikas rūpniecības jomā, bija orientēti galvenokārt uz Krievijas tirgu, kas tagad ir sabrucis, un nespēj norēķināties par saņemto produkciju. Vai arī jūsu valsts, Nīderlandes Karalistes, ekonomiku ir iespaidojusi Krievijas ekonomiskā krīze?

— Praktiski ne. Jo mūsu valsts ekonomika ir lielāka par Krievijas ekonomiku. Vai jums tas liekas dīvaini?

— Tikai pirmajā brīdi. Jo jūs acīmredzot runājat par abu valstu ekonomiku finansu izteiksmē. Citādi — jā, tas varētu likties dīvaini: milzīgā Krievija un relatīvi nelielā Nīderlande.

— Jā, tieši tā. Es runāju par ekonomisko aktivitāti. Un mūsu valsts nacionālais kopprodukts ir lielāks nekā Krievijas. Līdz ar to arī Krievijas krīze nespēj būtiski ietekmēt mūsu valsts ekonomiku. Jā, kopumā šī Krievijas krīze ir skārusi arī Rietumu tirgu. Taču nedomāju, ka no tās cietīs Holande. Taču es nedomāju arī, ka šī Krievijas krīze atstās dramatisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Nu labi, nebūs jums gaidītie 6,5% nacionālā kopprodukta pieauguma, bet būs, teiksim, 5,5% vai 5% pieauguma. Arī tas ir labs rādītājs. Es esmu arī interesējies par atsevišķām jūsu ekonomikas nozarēm. Jā, samazinās jūsu pārtikas produktu eksports, cieš arī transporta joma. Taču tas vēl nav nekas dramatisks. Esmu runājis ar Latvijas uzņēmējiem, un viņi, manuprāt, sapratuši kādu ļoti būtisku lietu: ka tagad ir jāpārorientējas no zemas kvalitātes produktu eksporta uz Krieviju uz augstas kvalitātes preču eksportu uz Rietumu tirgu. Mums Holandē arī ir bijuši brīži, kad jāpārorientē sava ekonomika, pieskaņojoties augstākiem kvalitātes kritērijiem.

— Kā jūs vērtējat Latvijas jaunāko ārpolitisko virzību, īpaši Eiropas Savienības kontekstā?

— Kā zināms, tagad Eiropas Komisijas progresa ziņojumā solīts sākt iestāšanās sarunas ar Latviju nākamgad. Domāju, ka tā tas arī notiks, un esmu ļoti, ļoti priecīgs par šādu attīstību. Taču viss, protams, ir atkarīgs no pašas Latvijas un no jums, latviešiem.

— Šķiet, liela nozīme šajā attīstībā bijusi arī oktobra sākumā notikušajam referendumam par Pilsonības likuma labojumiem. Tolaik, referenduma priekšvakarā, mēs visi — gan Latvijas tauta, gan arī ārvalstu diplomāti — bijām ļoti norūpējušies par referenduma rezultātiem.

— Jā, mēs patiesi bijām norūpējušies. Grūti iedomāties, kā būtu risinājusies Latvijas sabiedrības integrācija, ja Pilsonības likuma labojumi referendumā būtu noraidīti. Tagad tie ir akceptēti, jau ir redzami arī pozitīvie rezultāti. Tagad jau daudz vairāk nepilsoņu izrāda vēlmi iegūt šīs valsts pilsonību.

— Kā jūs pavadījāt šīs Latvijas Republikas valsts svētku un lielās jubilejas dienas?

— Vispirms es piedalījos visos lielajos svinību pasākumos. Es taču Latvijā pārstāvu savu valsti — Nīderlandes Karalisti. Biju arī klāt svinīgajā jubilejas sēdē Nacionālajā operā un lielajā Valsts prezidenta rīkotajā pieņemšanā. Protams, kopā ar sievu. Esam arī ielūguši uz pusdienām Beļģijas vēstnieku.

— Ko jūs Latvijas valsts jubilejas reizē novēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai?

— Vispirms es gribu teikt, ka jūs jau esat uz pareizā ceļa. Ir tikai konsekventi jāiet pa šo ceļu, un viss būs labi. Latvija strauji plauks un veidosies par modernu Eiropas valsti. Vienlaikus augs arī jūsu tautas labklājība. Jums tikai pašiem tam jātic.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"