Ingrīda Zemzare,

Ārlietu ministrijas Ārējās kultūrpolitikas biroja vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums. Sākums "LV" Nr.343/344, 17.11.1998.

— Kā šajā valsts svētku kultūras programmā pārstāvēta tēlotājmāksla un citas mākslas jomas?

— Līdzās koncertiem ir sarīkotas un vēl tiks sarīkotas arī daudzas izstādes. Piemēram, jau mēnešiem ilgi pa dažādām valstīm ceļo Latvijas tekstilmākslas izstāde, ko atklāja jau Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā Romā. Tagad, valsts jubilejas svinību kulminācijā, šī izstāde tiek atklāta Briselē. Pēc tam tā vēl turpinās savu ceļu pa ārzemēm. Būtībā Latvijas valsts jubileja ar dažādām izstādēm tiek atzīmēta jau visu gadu. Mūsu vēstniecības ārzemēs jau ir sarīkojušas bezgala daudzus pasākumus, tajos mūsu vēstnieki un vēstniecību darbinieki ieguldījuši milzīgu darbu, jo šiem pasākumiem nav paredzēti nekādi budžeta līdzekļi. Tāpēc arī es gribu izteikt lielu pateicību visiem sponsoriem, kas atbalstījuši mūsu valsts svētku kultūras pasākumus ārzemēs. Tie nav tikai tādi obligātie pateicības vārdi. Ir patiešām lieliski, ka atrodas saprotoši cilvēki,firmas un dažādas citas institūcijas.

— Vai iespējams nosaukt, kuras vēstniecības visvairāk pelnījušas atzinības vārdus par šo plašo Latvijas kultūras un mākslas reprezentāciju mūsu valsts svētku dienās ārzemēs?

— Laikam gan būtu vieglāk nosaukt tos, kuri bijuši mazāk aktīvi, jo atsaucība un enerģija bija ptiešām ļoti liela. Darbs, ko ieguldījuši mūsu diplomāti, ir milzīgs. Jo mūsu valstij taču daudzās vēstniecībās ir tikai divi trīs darbinieki. Tomēr, viņi ir izdarījusi ļoti daudz. Piemēram, milzīgs valsts svētku pasākumu plāns izstrādāts mūsu vēstniecībā Prāgā. Svētku ieskaņā Prāgā pie mūsu vēstniecības tika atklāts Latvijas kultūras centrs. Prāgā notika arī "Latvju dainu" izdevuma prezentācija čehu valodā, pazīstamā čehu filologa Radegasta Paroleka tulkojumā. Ar lieliem panākumiem Prāgā notika arī mūsu konditorejas fabrikas "Laima " prezentācija. Vēl viens savdabīgs, svarīgs akcents, padarot mūs valstis un tautas vēl tuvākas. Būtībā jau Prāgā visu gadu notiek mūsu valsts jubilejas ieskaņas pasākumi. Vienlaikus ar "Laimas" prezentāciju Prāgā notika arī Ārlietu ministrijas sagatavotā fotoizstāde par Latviju. Kādu laiku šī izstāde būs Prāgā, pēc tam tā ceļos uz citām mūsu vēstniecībām.

Ārkārtīgi bagāts mūsu kultūras pasākumu klāsts jubilejas dienās ir Vācijā — Bonnā, arī, protams, Berlīnē, kā arī vēl citās Vācijas pilsētās. Vācijā koncertos uzstāsies Lauma un Baiba Skrides. Ir ļoti aizkustinoši, ja šādos svinīgos koncertos piedalās bērni, jo viņi jau ir labākie saprašanās vēstneši. Tāpēc arī ar tik labiem panākumiem Maskavā noritēja Rīgas zēnu kora koncerts, kur mūsu puikas uzstājās kopā ar Raimondu Paulu.

— Šis koncerts notika, Maskavas mūzikas sabiedrības ieskatā, visprominentākajā — Čaikovska konservatorijas — zālē un beidzās ar ilgstošām ovācijām.

— Jā, šī zāle tiek uzskatīta pat par vienu no prominentākajām pasaulē. Bet tuvākajās dienās mūsu Doma skolas zēnu koris uzstāsies Londonā.

— Iespējams, ka tieši Maskavā Latvijas kultūras pasākumi pašlaik ir ļoti nozīmīgi — gan Krievijas skarbās šīsdienas situācijas, gan mūsu valstu sarežģīto attiecību kontekstā. Varbūt tieši mazie Rīgas puikas ar savām eņģeļu balstiņām spēja Krievijas sabiedrībai pateikt patiesību par Latviju un latviešu tautu.

—

Ļoti aktīva valsts jubilejas kultūras programma notiek Somijā. Tur centrālais pasākums ir Ineses Galantes koncerts ļoti prestižā Helsinku koncertzālē. Interesantas koncertprogrammas sarīkojušas Latvijas vēstniecības arī citās Skandināvijas valstīs.

— Acīmredzot būtu ļoti grūti uzskaitīt visus mūsu valsts jubilejai veltītos Latvijas mākslas pasākumus ārzemēs. Tas arī nav nemaz vajadzīgs. Šīs intervijas mērķis ir parādīt Ārlietu ministrijas konceptuālo risinājumu Latvijas mākslas prezentāciju rīkošanā. Šo aspektu jau skārām intervijas sākumā.

— Gribu vēl piebilst: ļoti svarīgi šajā jubilejas kontekstā bija atrast ko tādu, ar ko Latvija var izcelties citu valstu mākslas sasniegumu kontekstā. Piemēram, fakts, ka Rīgas centrs kopš 1997. gada ietverts UNESCO aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka ikvienam kultūras cilvēkam, kaut nakts vidū no miega pieceltam, ir jāzina pateikt, ka Rīga ir jūgendstila arhitektūras metropole pasaules mērogā. Jā, mēs paši varam varbūt arī diskutēt — ir tā vai nav, bet starptautiskā kontekstā mums jāapzinās, ka Rīga ar savu bagātīgo jūgendstila arhitektūru ir unikāla. Starp citu, šī Rīgas jūgendstila tēma ir viena no dominējošajām arī mūsu valsts jubilejas dienu kultūras programmā. Jo jūgendstila tēma izraudzīta par vienu no Rīgas 800 gadu jubilejas sagaidīšanas devīzēm. Bet vispārējā devīze, kā zināms, ir "Rīga— Eiropas metropole". Rīgas jūgendstila arhitektūras izstāde, kurā iekļauti dažādi darbi no mūsu muzeju fondiem, aizsākās Londonā un tagad, valsts jubilejas dienās, ceļo pa dažādām valstīm. Savukārt ANO mītnē Ženēvā, Nāciju pilī, redzama Rīgas jūgendstila fotoizstāde, ko sagatavojis mūsu Fotogrāfijas muzejs. Šai pašai tēmai veltītas arī dažas citas mazākas ekspozīcijas. Tas ir tikai viens piemērs kopīgajai koncepcijai. Valsts 80. jubilejas dienās mēs gribējām parādīt, ka latvieši ir nācija ar bagātu kultūras mantojumu, ko mēs protam saglabāt un novērtēt, ka esam atvērta, sadarbībai gatava nācija. Jubilejas dienu ieskaņā mūsu diplomātu aprindās arī radās moto: latvieši var būt vislabākie kaimiņi.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors