Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā (turpmāk — Ukrainas civiliedzīvotāji), kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Šajā likumā paredzētais atbalsts tiek sniegts bruņotā konflikta norises laikā.

2. pants. Sniedzamā atbalsta koordinācija

(1) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo atbalstu, tai skaitā par izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītību bērniem, kā arī informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus pieņem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(3) Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija koordinē atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

(4) Lai efektīvāk koordinētu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija var izveidot vienotu valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktu, tajā piesaistot arī nevalstiskās organizācijas.

3. pants. Ilgtermiņa vīzas un tiesības uz nodarbinātību

Ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4. panta pirmās daļas 3. un 5. punktā ietvertās prasības, kā arī neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.

4. pants. Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīgums

Ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.

5. pants. Vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam vai personas tiesiskā statusa noteikšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšana

Ja Ukrainas civiliedzīvotājs pieprasa vīzu (arī šā likuma 3. pantā minēto) vai uzturēšanās atļauju, bet iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām vai nav iesniegti visi normatīvajos aktos noteiktie vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var noteikt līdz vienam gadam ilgu termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dokumentiem, kas nepieciešami personas tiesiskā statusa noteikšanai Latvijā, kā arī uz ziņu iekļaušanu vai aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā.

6. pants. Izmitināšanas vietas pienākumi

Izmitināšanas vieta informē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju par Ukrainas civiliedzīvotājiem:

1) kuriem ir nepieciešams papildu atbalsts, piemēram, grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem līdz divu gadu vecumam;

2) kuriem ir funkcionāli traucējumi — acīmredzami kustību traucējumi, garīga rakstura traucējumi, aprūpes vajadzības, specifiskas veselības aprūpes un citas vajadzības, lai nodrošinātu tūlītēju nepieciešamo atbalstu un aprūpi.

7. pants. Atbalsta apjoms 

(1) Valsts nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem:

1) Sabiedrības integrācijas fonda sniegto atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros;

2) atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros;

3) līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, ja personai atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta novērtējumam psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams diennakts pakalpojums;

4) steidzamības kārtā valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus;

5) Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tai skaitā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros finansētos aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus;

6) pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.² panta otrās daļas nosacījumiem;

7) citu atbalstu pēc attiecīgās personas individuālo vajadzību izvērtēšanas.

(2) Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītības ieguvi tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras teritorijā ir bērna dzīvesvieta. Nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautību valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.

(3) Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošina tā pašvaldība, kuras teritorijā ir personas dzīvesvieta. Sešus kalendāra mēnešus pēc šā likuma 3. pantā minētās vīzas piešķiršanas pašvaldības sociālais dienests neveic Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo resursu izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta un sociālā pakalpojuma piešķiršanu.

(4) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Ukrainas civiliedzīvotājs papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrajā daļā minētajām personu grupām ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja tas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(5) Lai nodrošinātu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu noteikto kārtību pasākumu īstenotāju izvēlei. Minētajā gadījumā pasākumu īstenotāju izvēlas tirgus aptaujas veidā.

(6) Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un nav attiecināma normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā. Pieņemot darbā Ukrainas civiliedzīvotāju, darba devējs ir tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. 

8. pants. Atbalsta finansēšana

(1) Pasākumus atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri finansē no valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.

(2) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

(3) Lai nodrošinātu šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

9. pants. Izņēmums attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu

Šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts un pašvaldību iestādēm ir tiesības veikt iepirkumus un piegādes, nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma (procedūras) normas, kā arī veikt izmaiņas noslēgtajos līgumos ar piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, palielinot līgumsaistības, ciktāl tas nepieciešams atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai nodrošinātu lietderīgu valsts finansējuma izlietošanu, organizējot šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanu, tiek veikta cenu aptauja.

10. pants. Bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanas tiesības

(1) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc saviem ieskatiem ir tiesīga uz laiku līdz vienam gadam tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, iekļaut ārvalsts televīzijas programmas, kas raida mazākumtautību valodās un viena no mazākumtautību valodām ir ukraiņu valoda. Šajā gadījumā nav piemērojama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 61. panta otrajā daļā noteiktā prasība par konkursa procedūras piemērošanu.

(2) Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāts pienākums iekļaut šā panta pirmajā daļā minēto programmu savu retranslējamo programmu sarakstā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai programmai nav piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par obligātu subtitru nodrošināšanu.

(4) Programmas tehnisko izplatīšanu tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Par izplatīšanas nosacījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un programmas īpašnieks vai tiesiskais pārstāvis vienojas savstarpējā līgumā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto pasākumu finansē šā likuma 8. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

11. pants. Pašvaldības tiesības ziedot

Pašvaldībai, pamatojoties uz domes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

12. pants. Primārā atbalsta sniegšanas nosacījumi

(1) Valsts līdz 90 dienām nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (turpmāk viss kopā — personām primāri sniedzamais atbalsts).

(2) Personām primāri sniedzamajā atbalstā ietilpstošo pirmās nepieciešamības preču sarakstu un apjomu nosaka Ministru kabinets.  

(3) Kārtību, kādā organizē personām primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu, kā arī pirmās nepieciešamības preču glabāšanu un izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

13. pants. Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā

(1) Pašvaldības:

1) nodrošina tūlītēju palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem vai ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri ierobežo personas spējas patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt, kā arī pēc vajadzības piešķir sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un pakalpojumu pārvietošanās atbalstam;

2) apzina vietas, kurās uzturas Ukrainas civiliedzīvotāji, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai plānotu turpmāko palīdzību un sniegtu nepieciešamo atbalstu;

3) uzkrāj informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu un tā izmaksām.

(2) Pašvaldības sniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par izdevumiem, kas saistīti ar Ukrainas iedzīvotājiem sniegto atbalstu.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies par sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne retāk kā reizi ceturksnī, izņemot šā likuma 11. pantā minētos izdevumus.

14. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības nodarboties ar ārstniecību

(1) Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(2) Ministru kabineta noteiktā reģistrācijas termiņa atjaunošanas kārtība ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ir veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(3) Ministru kabineta noteiktā resertifikācijas kārtība ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību ilgstoši veikušas ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir piemērojama arī ārstniecības personām, kuras sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē profesionālo darbību veikušas Ukrainā un kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās ārstniecības personas (izņemot māsas, māsas palīgus) strādā attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā, kura darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas un māsas palīgi strādā reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi.

(5) Kompetentajām institūcijām ir tiesības vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

15. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība izglītībā

(1) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā.

(2) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

16. pants. Izņēmumi attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām

(1) Darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

(2) Ārstniecības iestāde var nodarbināt ārstniecības personas, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji, ja tās var nodrošināt ārstniecības personas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.

Valsts apmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri sniegti, sākot no 2022. gada 24. februāra.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 3. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 4. martā