Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 123/1-2

Rīgā 2022. gada 3. martā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans –, vērtējot monitoringa pārbaudē konstatēto par iespējamo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu Latvijas teritorijā izplatītās programmas "BelRos" saturā, konstatē turpmāk norādīto.

[1.1] 2022. gada 24. februāra raidījums "Fakti na stol!" ("Faktus uz galda!" / "Факты на стол!") Speciālizlaidums. Raidījuma vadītājs: Maksims Maksimovs (Максим Максимов).

[1.1.1] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Šodien pulksten sešos no rīta Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās ar jaunu runu, kura vērsta valsts iedzīvotājiem, bet ne tikai viņiem. Prezidenta runa acīmredzami bija vērsta arī uz Rietumiem, Amerikas Savienotajām Valstīm. Ievada daļā Vladimirs Putins atzīmēja, ka ASV nepilda nekādus viņu sniegtos solījumus, un jau ir pārkāpuši visas "sarkanās līnijas". Tajā skaitā ar pašreizējās Ukrainas valsts varas palīdzību, un mierīgo Donbasa iedzīvotāju iznīcināšanu, kur, acīmredzami, tiek gatavota karaspēka masveida soda operācija."

Vladimirs Putins: "Un, protams, ka šajā situācijā mums rodas jautājums, bet ko tad darīt tālāk? Ko gaidīt? No vēstures mēs labi zinām, kā četrdesmitajā gadā (domāts 1940. gads) un pagājušā gadsimta četrdesmit pirmā gada (domāts 1941. gads) sākumā Padomju Savienība visādi centās novērst, vai kaut vai novilcināt kara sākšanos. Priekš tā, tajā skaitā, līdz pēdējam burtiski centās neprovocēt potenciālo agresoru. Neveica, vai atlika pašas nepieciešamākās acīmredzamās darbības, lai sagatavotos neizbēgamā uzbrukuma atvairīšanai. Bet tie soļi, kuri beigu beigās tika izdarīti, jau bija katastrofiski novēloti."

Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Uzrunas finālā Krievijas prezidents atgādināja, ka Donbasa Tautas republikas (domātas pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas Tautas republikas) ir vērsušās pie Krievijas ar palīdzības lūgumu."

Vladimirs Putins: "Sakarā ar to, atbilstoši ANO statūtu 51. panta septītajai daļai, ar Krievijas Drošības padomes sankciju, un lai izpildītu Federālās sapulces šā gada 22. februārī ratificēto Līgumu "Par draudzību un savstarpējo palīdzību ar Doņeckas Tautas republiku un Luhanskas Tautas republiku", esmu pieņēmis lēmumu par speciālas militāras operācijas veikšanu. Tās mērķis: cilvēku aizsardzība, kuri astoņu gadu garumā tiek pakļauti izņirgāšanai, genocīdam no Kijevas režīma puses. Un priekš tā mēs centīsimies demilitarizēt un denacificēt Ukrainu, tāpat arī to, kuri ir veikuši daudzskaitlīgus, asiņainus noziegumus pret mierīgajiem iedzīvotājiem, tajā skaitā pret Krievijas Federācijas pilsoņiem, stāšanos tiesas priekšā."

Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Un tā! Speciāla militārā operācija Ukrainā šodien ir sākusies. Tekošo notikumu hronoloģiju jūs varēsiet vērot ziņu raidījumos. Mūsu projektā mēs pacentīsimies atreflektēt – saprast kas noticis patiesībā pēc būtības. Vai tiešām mēs pamodāmies jaunā realitātē, un kāda tā ir – šī realitāte."

[1.1.2] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Bet muka amerikāņi ļoti ātri no Ļvovas. Aleksej Valerjevič (vēršoties pie raidījuma viesa Alekseja Dzermanta), piekrītat kolēģim, vai ir kas ko papildināt par NATO un par situāciju kopumā?"

Aleksejs Dzermants (Алексей Дзермант) raidījuma viesis Baltkrievijas politologs, filozofs tiešsaistē attālināti: "Nu, mainās reģionālā konfigurācija. Tātad, jebkurā gadījumā, mēs visdrīzāk saskarsimies ar situāciju "postUkraina", ja, kādu mēs to zinājām pēdējos gados. Tātad es domāju, ka drīz gan Kijevā varēsim vērot interesantus notikumus, tāpēc, ka man šķiet, ka Zelenska režīma dienas un stundas ir skaitītas. Viņš nezin, vai noturēs valsts vadību. Es domāju, ka tā fragmentēsies, un tagad notiks daudz kas interesants. Tātad Krievijas katalizēja šos procesus ilgi gaidot, lūdzoties Rietumus, Ukrainas pusi, atrisināt to ar citiem – miermīlīgiem diplomātiskiem līdzekļiem. Bet mēs redzam, ka nekādi aicinājumi nav nostrādājuši. Tāpēc tagad notiks, protams, ļoti interesanti notikumi, un te Baltkrievija nestāvēs malā. Mēs jau vērojam Lukašenko paziņojumus visdažādākos. Viss, protams, attīstīsies atkarībā no situācijas, tātad tieši Baltkrievijas valsts rīcība Ukrainas virzienā, bet es domāju, ka arī šeit tiks pieņemti ļoti negaidīti lēmumi, protams, kopā ar Krieviju. Mēs redzam, ka stāvam vienā pusē, es pat teiktu – pareizajā pusē."

[1.1.3] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "[…] es arī tā domāju. Bet jūs, Aleksej Valerjevič (vēršoties pie raidījuma viesa Alekseja Dzermanta), uzskatāt, ka ģeopolitiskais izkārtojums kā mainīsies, un vai būs pastiprināsies bloku loma? Piemēram, tāda bloka kā Apvienotā valsts (domāta Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts), kā Eirāzijas ekonomiskā savienība, varbūt kaut kas ar Ķīnu radīsies kaut kāds oficiāls bloks? Nu viņš tā ir, bet pagaidām vāji izteikts. Lūk, kā jūs ģeopolitiskos izkārtojumus, vēlreiz teikšu, vērtējat?"

Aleksejs Dzermants (Алексей Дзермант) raidījuma viesis Baltkrievijas politologs, filozofs tiešsaistē attālināti: "Nu, pilnībā mainās pasaules ģeopolitiskā konfigurācija, manā ieskatā. Nu lūk, mūsu acu priekšā varam novērot, lūk, šos notikumus, kuri sākās Kazahstānā, lūk, tagad Donbasā, Ukrainā. Tātad, kopējs Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina kopējais paziņojums Pekinā Olimpiādes atklāšanas laikā. Visi šie signāli, vai pat signālu signāli jā, kuri mums "ietrieks", ka jaunā pasaule nāk. Un ir nepieciešams teikt, ka šī jaunā pasaule, man šķiet, būs mums vairāk komfortabla un taisnīga. Kaut arī nāksies pārdzīvot diskomforta periodu, lūk, šo spiedienu, šīs sankcijas, pāreju uz nacionalizētās ekonomikas sliedēm, tajā skaitā arī elitēs. Jā, tas, protams, nebūs vienkāršs periods, bet, neskatoties uz to, galarezultātā mums būtu jāsasniedz taisnīgāku un sabalansētāku pasauli. Un tas dod, teiksim tā, optimismu."

[1.1.4] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Kiril Jevgeņjevič (vēršoties pie raidījuma viesa Kirila Koktiša), bet tomēr taču tik ilgi tika "šūpota" tēma Krievijas NeUkrainu, un praktiski tā bija šīs valsts nacionālā ideja, par ko principā runāja arī prezidents Vladimirs Putins. Bet tur (domāta Ukraina) taču jau izaugušas veselas postpadomju paaudzes, kuras ir "piepumpētas" ar šīm idejām. Cik iespējams, ka tur vispār var uztvert Ukrainas atgriešanos, kā izteicās Baltkrievijas jau prezidents, slāvu tautu klēpī? Vai tur ir tam gatavi? Cik ilgstošs tur var būt adaptācijas process?"

Kirils Koktišs (Кирилл Коктыш) raidījuma viesis Krievijas Ārlietu ministrijas Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta politiskās teorijas katedras docents tiešsaistē attālināti: "Nu, nemaz jau ne tik ilgstošs. Lieta jau ir tāda, ka jebkuras ideoloģijas celšana (ieviešana) tomēr ir jāpamato ar dzīves līmeni un ekonomikas līmeni. Bet situācijās, kad vispār jau darba alga gandrīz vai ir vienāda ar komunālo pakalpojumu cenu, tad tā ir pietiekoši slikts pamats, lai ideoloģiju iedzīvinātu. Tāpēc zināšanu trūkums, jā, viņš ir, un ar to būs nopietni jācīnās. Bet "vērtību pārkalšana" (vērtību maiņa), es domāju, ka būs masveida, un atkal citēšu šodienas CNN, kurš bija viņu vietnē, bet pēc tam tika izņemts no ieraksta, par to, ka no Ukrainas teritorijas ir strauji audzis pieprasījumu skaits vietnē Google ar vietnes meklējumu "Krievijas himna".

Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Krievijas himna (jautā smaidot)? Tas ir ļoti interesants fakts, paldies par to. Es to šodien nebiju redzējis."

Kirils Koktišs (Кирилл Коктыш) raidījuma viesis Krievijas Ārlietu ministrijas Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta politiskās teorijas katedras docents tiešsaistē attālināti: "Jā, tātad šajā nozīmē tas varbūt arī …, un atkal mēs taču saprotam, ka apziņas izmaiņas, vērtību paradigmas izmaiņas - tās pārskatīšana. Tā ir lieta pietiekami ātra, jā tātad. Lai, piemēram, kaut kur viltos un saprast, ka tas nestrādā, un apzināties, tam pietiek ar ļoti īsu laiku."

[1.1.5] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Aleksej Valerjevič (vēršoties pie raidījuma viesa Alekseja Dzermanta), tad es vēlreiz atkārtošu jautājumu: lūk šī "uzpumpētība" pat ne nacinālisma, ne nacionālās idejas "Ukraina nav Krievija", bet nacionālisms uz robežas ar nacismu dažās militārās vienībās, kuras piedalījās Donbasā. Tā taču ir diezgan izplatīta ideja Ukrainā. Cik ilga var izrādīties vērtību pāreja?"

Aleksejs Dzermants (Алексей Дзермант) raidījuma viesis Baltkrievijas politologs, filozofs tiešsaistē attālināti: "Nu jūs ziniet, Vladimirs Putins taču ne velti savā paziņojumā, pirms šīs speciālās operācijas sākuma, teica, ka būs nepieciešama demilitarizācija un denacifikācija. Viena lieta, kad mums ir darīšana ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vai ukraiņu valodā runājošajiem iedzīvotājiem tur austrumos, dienvidaustrumos (domāti Ukrainas austrumu un dienvidaustrumu apgabali), daļēji centrālajā Ukrainā. Šie cilvēki principā pieder mūsu civilizācijai, viņiem ir kaut kādas vienotas vērtības un priekšstati. Bet diemžēl šo gadu laikā tomēr Ukrainā ir radies tāds kā starpslānis pārliecinātu …, pat nevis vienkārši nacionālisti – neonacisti, un būs nepieciešama nopietna denacifikācijas programma, pie tam kā no Krievijas, tā no Baltkrievijas puses, bet varbūt arī ar starptautisko institūciju piesaisti, ja runājam par šo cilvēku paveikto noziegumu izmeklēšanu, ja. Lūk, tāpēc šeit, ja būs nepieciešams, nevarēs vienkārši atstāt šo tēmu un teikt, ka nu mēs te atbrīvojām, vai nomainījās režīms Kijevā un tas viss ir pagājis. Tas būs "jāizravē". Nu varbūt ne ar tām metodēm, kuras tika pielietotas pēc četrdesmit piektā gada (domāts pēc 1945. gada) ja, tātad bez NKVD speciālajām vienībām, bet tāpat būs nepieciešamas gan humanitārās pūles, informācijas, un kaut kādas speciālās, ja, tātad specdienestu operācijas. Tāpēc ka, diemžēl, šī "infekcija" Ukrainā ir dziļi iesakņojusies, un ar to nāksies nopietni tikt skaidrībā."

Raidījuma naratīvs: Ļoti īsā laikā būs iespējama, iespējami iekarotās, Ukrainas tautas pievēršana prokrieviskajai ideoloģijai. Tostarp jāidentificē un jāsoda Ukrainas iedzīvotāji, kuri atzīst mūsdienu demokrātiskās pasaules vērtības.

[1.2] 2022. gada 1. marta raidījums "Fakti na stol!" ("Faktus uz galda!" / "Факты на стол!") Speciālizlaidums. Raidījuma vadītājs: Maksims Maksimovs (Максим Максимов).

[1.2.1]Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Visus sveicinu! Es esmu Maksims Maksimovs, šis ir straumēšanas projekts "Fakti na stol!". Lūk, uz šī galda. Mēs turpināt atšķirt "graudus no pelavām" informācijas telpā, un tagad tas ir īpaši svarīgi. Uz mūsu ekrāniem gan televizoros, gan datoros, viedtālruņos tikt "lietas samazgas" no feikiem. Šo melu fabriku organizatori liek uzsvaru uz emocijām. Lūk, piemēram, Twitter tiek izplatīts video, kurā drosmīga ukraiņu meitenīte, it kā, aizdzen Krievijas karavīru. Paskatīsimies!"

Tiek demonstrēts video fragments, kurā redzams, kā maza meitenīte agresīvi izturas pret karavīru, kurš reaģē, aizejot.

Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Atpazināt ukraiņu valodu? Domāju, ka nē. Un arī peizāži un laika apstākļi kaut kā neatgādina Ukrainu. Par karavīra formas tērpu pat neko neteikšu. Patiesībā šie ir kadri no 2012. gada. Palestīna – Izraēlas karavīrs, bet kuru gan tas uztrauc? Miljons skatījumu. Tāpēc, ka atkārtošos, izdara spiedienu uz emocijām. Šodien parunāsim par to kādas vēl metodes izmanto ārvalstu propaganda, un kā mums izvairīties no tās ietekmes."

Tiek demonstrēti un komentēti sižetu fragmenti (TOP 5) par Krievijas karu pret Ukrainu, kuri, raidījuma vadītāja ieskatā, ir viltus ziņas. Fragmentus komentē aizkadra balss. Četri pirmie fragmenti.

Pēdējais (piektais) sižeta fragments, kuru komentē balss aiz kadra: "Absolūtais čempions dezinformācijas izplatīšanā ir Ukrainas Aizsardzības ministrija. Gandrīz vai katru stundu tā informatīvajā telpā "iesviež" (izplata) pretrunīgus datus par Krievijas armijas zaudējumiem. Ja ticēt šiem skaitļiem, tad Krievijas zaudējumi dažu dienu laikā ir jau salīdzināmi ar Padomju Savienības zaudējumiem desmit gadu laikā Afganistānas karā, kas ir acīmredzami meli, kuru atspēko ne tikai oficiālie informācijas avoti no Krievijas Federācijas, bet arī elementārais veselais saprāts."

[1.2.2] Maksims Maksimovs programmas BelRos raidījuma "Fakti na stol!" vadītājs: "Ar mums sakaros stājas Konstantīns Pridibailo (Константин Придыбайло) RT (programmas) žurnālists. Sveiks, Konstantīn!"

Konstantīns Pridibailo: "Sveiks!"

Maksims Maksimovs: "Es tā saprotu, ka tu pašlaik atrodies uz Baltkrievijas robežas ar Ukrainu. Kas tur tagad notiek, kādi ir tavi kā žurnālista personīgie iespaidi?"

Konstantīns Pridibailo: "Nē nu, es ne tieši uz robežas atrodos. Taisnību sakot, es atrodos pie vienas no Pripjatas upes pietekām, un tur jau aiz viņa, protams, ir Ukraina. Es atrodos šeit tāpēc, ka burtiski dažu metru attālumā notiek sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Es teiktu tā, par tā gadījuma normalizāciju, kurš ir noticis. Tāpēc, ka Krievijas Federācijas specoperācija un Ukrainas denacifikācija, demilitarizācija visai veiksmīgi attīstās. Ukrainas puse kaut kādā brīdī piedāvāja veikt sarunas, Krievija tām piekrita. Pēc tam Ukraina atteicās. Pēc tam Krievija tomēr piedāvāja "ko tad tu, fraijer" (kriminālajā žargonā – naivais, nepieredzējušais) ieslēdzi atpakaļgaitu, un Kijeva, tā iznāca, ka Aleksandrs Lukašenko pierunāja Vladimiru Zelenski tomēr nosūtīt delegāciju uz Baltkrieviju, kaut gan Zelenskis piedāvāja veikt sarunas Varšavā, piedāvāja veikt sarunas Stambulā, piedāvāja veikt sarunas Baku."

Maksims Maksimovs: "Klausies, bet tu taču sazinājies ar mūsu delegāciju, un droši vien redzēji Ukrainas delegāciju. Kāds cilvēkiem noskaņojums no mūsu puses, kāds noskaņojums cilvēkiem no Ukrainas puses?"

Konstantīns Pridibailo: "No mūsu puses noskaņojums ir absolūti lietišķs, absolūti darbspējīgs. To var redzēt kaut vai pēc Vladimira Medinska (Владимир Мединский) emocijām, kurš ir Krievijas delegācijas vadītājs šajās sarunās. Tiešām rūgtā pieredze ar "Minsku-1", "Minsku-2" (domātas tā saucamās Minskas vienošanās) negribētos pārvērst šo par tikšanos pie "Pripjatas-1", vai arī "Baltkrievijas vienošanās-3". Var daudz fantazēt ar šo sarunu nosaukumiem, tāpēc mūsu delegācija …"

Maksims Maksimovs: "Nu jā, seriāls iznāk."

Konstantīns Pridibailo: "… konkrēta, jā. Visai konkrēta, visai tieša …"

Maksims Maksimovs: "Kostja, lasīju tavu "sūdzību" (izteikts kriminālajā žargonā), starp citu, pie tevis vēršas Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Arī, Kostja, vēršas, acīmredzot labi pazīst. Tavs jautājums prezidentam bija saistīts ar informācijas "karu". Kāpēc tu uzdevi tieši šo jautājumu, kāpēc tas pašlaik ir tik aktuāls?"

Konstantīns Pridibailo: "Šis jautājums principā nobriest, tāpēc ka, es teikšu tā, vēl Maskavā, pirms es atbraucu uz šejieni dažas dienas atpakaļ, "šķirstīt" Telegram jau ir kļuvis neiespējami. Es neesmu šī sociālā tīkla fans, godīgi atzīšos, bet dažreiz aiz "nav ko darīt" ieeju. Un ir sākuši parādīties reklāmu bloki, kuri ir absolūti konkrēti pretkrieviski, pretkrievu, un tur …"

Maksims Maksimovs: "Es arī esmu ievērojis. Tieši, mosties no rīta un ik katrs otrais paziņojums … Viens paziņojums no draugiem, otrs paziņojums "krievi attopieties!", lūk. Tā lūk ik pēc viena. Tā iznāk."

Konstantīns Pridibailo: "Jā, absolūti pareizi. Tur raksta, ka "atceries, ka tavs karavīrs iedzina tās sievietes metro", "tur metropolitēnā piedzima bērns" un tā tālāk. Maskavā, divas dienas iepriekš, tas bija katrs otrais. Baltkrievijā, šeit pierobežas teritorijā, šeit līdz Ukrainai burtiski "var ar roku aizsniegt". Šeit katrs reklāmas bloks sociālajos tīklos, gan Youtube, gan Facebook, gan Instagram, kurš starp citu pieder Facebookam, tajā skaitā TikTok – katrs reklāmas bloks ir veltīts tieši šai specoperācijai, tajā pat laikā acīmredzami strādā tā saucamā "Feiku fabrika", kura veido proukraiņu saturu. Viņi publicē atklātus feikus. Viņi publicē, ir nonācis jau līdz tam (tiek izplatīti (atsevišķi iekadrēti) Krievijas raķetes trāpījuma daudzstāvu dzīvojamajai mājai Kijevā sižetu fragmenti), ka Ukraina taču atzina, ka dzīvojamajai mājai trāpīja viņu (domāta Ukraina) PVO (pretgaisa aizsardzības) raķetes šķembas. Bet tos cilvēkus, kuri veido "lipina" šo saturu un nosūta to uz target, nu uz reklāmu soctīklos, viņi absolūti nekaunas rakstīt, ka tā Krievijas raķete trāpīja dzīvojamajai mājai, un runājot, Kijevā. Tāpēc arī tas normāli, un …."

Maksims Maksimovs: "Bet cik profesionāli puiši strādā? Cik profesionāli viņi, kā tu vērtē?"

Konstantīns Pridibailo: "Viņi strādā ļoti spējīgi, tas jāatzīst. Viņi strādā ļoti labi. Es burtiski nesen nokļuvu tādā "pļapātavā", kuru veidojuši "kreatīvie" – tā viņi saucas SMSotāju žargonā. Kur tika izvietots kreatīvs saturs, kurš jānovirza a) Maskavas iedzīvotājiem, tur bija tieši konkrēti segmentēts, b) Krievijas iedzīvotājiem, c) brīnumainā kārtā baltkrieviem, pie tam baltkrievu valodā, kas nav mazsvarīgi. Un saturs atbilstošs: lūk, Baltkrievijai viņi noproducēja tādu vēsti: jūsu baltkrievu karavīri arī ir atbalstījuši Krieviju šajā asiņainajā slaktiņā, "saki – nē", "izej tur referenduma dienā", un tā tālāk un tamlīdzīgi. Maskavā visus aicina uz nesankcionētām akcijām. Pāvels Durovs ir aicinājis savus izstrādātājus bloķēt prokrievisko saturu un tā tālāk. Tāpēc šis jautājums Aleksandram Lukašenko man arī radās. Pie viena, arī vietnei https://belarus24.by tika veikts uzbrukums. BelRos tikai paspēja nobīties, bet nav nonācis sankciju sarakstā, bet es domāju, ka drīz viņi arī līdz jums nonāks. Nu, Aleksandrs Lukašenko tiešām pateica, ka mēs principā pie tā esam pieraduši, bet, bet "iemeta akmeni mūsu dārziņā" – Krievijas medijiem, un es viņam daļēji piekrītu. Un pats aizvainojošākais ir tas, ka, neskatoties uz Ukrainas "feiku fabriku", "troļļu fabriku", "psiholoģiskā kara fabriku", ir uzradušies mūsu cilvēki …, tā liekas, mūsu mākslinieki, mūsu televīzijas raidījumu vadītāji, kuriem pēkšņi ir kļuvis kauns. Šiem biedriem nebija kauns astoņus gadus, kad Ukraina bombardēja Doņecku, bombardēja Luhansku, kad gāja bojā bērni, kad gāja bojā jauni cilvēki. Šīm radošajām personībām pēkšņi kļuva kauns. Un šeit tieši Aleksandram Lukašenko ir taisnība – viņš teica pavisam tieši un godīgi. Arī tev ir absolūta taisnība – mēs ar viņu jau sen esam pazīstami, un runājam viens ar otru atklāti jau vismaz dažu gadu garumā. Aleksandrs Lukašenko teica: Kostja, sākumā tieciet galā ar savu televīziju. Un viņam ir taisnība! Tāpēc ka es uzskatu, ka ir jātiek skaidrībā ar tām "zvaigznēm", kuras mēs "uzaudzinām", bet pēc tam viņi nodod, ne tikai savus skatītājus, viņi nodod valsti. Tāpēc jā, tagad, neskatoties uz to, ka notiek reāla karadarbība, reāla specoperācija, mums medijniekiem-žurnālistiem jāpieslēdzas, un jāizvērš pašu "specoperāciju". Ja tur notiek denacifikācija, tad šeit vajag izdomāt kaut kādu operāciju, kaut kā nosaukt, nu nezinu, mums ir jāatbrīvo mūsu televīzija, mūsu mediji no tādiem nodevējiem un sārņiem."

Maksims Maksimovs: "Starp citu, Donbasa sakarā, tu esi ievērojis, ka šajos feikos bieži tiek izmantoti Ukrainas karaspēka Donbasa apšaudes video, un pie tam tas tiek izplatīts kā Krievijas armijas apšaude lūk tagad."

Konstantīns Pridibailo: "Protams. Bet kurš mēģinās noskaidrot? Tāpēc, ka astoņu gadu garumā neviens šis radošais padla (kriminālajā žargonā – nelietis) neskatījās uz to, kas notiek Donbasā. Viņi atceļ koncertus Maskavā, Sanktpēterburgā un tā tālāk, bet kaut vai viena no šīm "žurkām" varēja atbraukt uz Doņecku un sniegt koncertu? Nē, protams! Tur bija Jūlija Čečerina (Юлия Чечерина), tur bija citi mākslinieki. Tur, nu es jau nesākšu uzskaitīt normālos cilvēkus, kuri tur bija, tur bija "kaudze" žurnālistu. Bet visi šie cilvēki, kuri paijetēs un spalvās uzstājās mūsu televīzijas ekrānos "Zilajā uguntiņā", un astoņu gadu laikā nepacēla savus "piektos punktus", un neaizbrauca uz Donbasu un nepaskatījās, kā tur dzīvo cilvēki. Tagad viņi tic guloša miruša bērna fotogrāfijām ar mammu, ar to pašu "Madonnu no Doņeckas", saprotiet, kura savulaik "aplidoja" visus normālos Krievijas medijus, starptautiskie mediji arī klusēja. Šie cilvēki tur nebrauca, bet tagad viņi tic visam, ko raksta Ukrainas, lūk šie, troļļi un "feikumetēji", saprotat, un tieši tur arī slēpjas problēma. Man ir kauns, ne par Krieviju, es ar Krieviju lepojos, ka mēs beidzot esam "nobrieduši" līdz tam, lai atbrīvotu Ukrainu no šiem netīrajiem spēkiem (ļaundariem). Man ir kauns par šiem "mūļiem" (sejām), kuri kāda ir kļuvuši elki. Kuri ir savākuši miljoniem sekotāju sociālajos tīklos un tagad translē savus murgus. Ja godīgi, tad es esmu par to, lai …, es dzīvē esmu visai nežēlīgs cilvēks, esmu par to lai, nezinu kā to nosaukt, reāli "specoperāciju", lustrāciju, nosauciet kā gribat, bet tiem cilvēkus, kuriem kauns par šo – tiem nav jābūt ekrānos. Viņiem ir jāsēd "zem slotas", un tikai no turienes viņiem jārada savi "tarakāna pīkstieni", un ne vairāk."

Maksims Maksimovs: "Konstantīn, tad pēdējais jautājums. Lasu tāpat arī tava vadītāja "sūdzību". Margarita Simonjana (Маргарита Симонян) šodien ir uzrakstījusi par to, ka Eiropas Komisija plāno "pa kluso" vispār RT slēgt visā Eiropā. Rokas nenolaižas tagad strādāt? Un ko tagad darīt?"

Konstantīns Pridibailo: "Nu nē taču, tieši otrādi. Tas ir rādītājs, ka mēs visu darām pareizi. Ja no mums baidās, tas nozīmē, ka mēs darām pareizi. Ja mēs nerādītu patiesību, kā, starp citu, izteicās Aleksandrs Lukašenko un Vladimirs Putins, katrs savā formulējumā, bet izskanēja tas aptuveni vienādi – "Spēks ir taisnībā, bet taisnība ir mūsu pusē". Un tieši otrādi "rokas nenolaižas", gribās kaut ko vairāk darīt. Ziniet, visur visus neapspiedīsi, visu nenobloķēsi, visus nenoslēpsi. Tāpēc, nu ziniet, lūk, es sēžu šeit krastmalā. Tā vai citādi "strautiņš" atradīs kur tam tecēs. Tāpēc mēs atradīsim to vietu kur patiesība izlauzīsies, un to redzēs un dzirdēs."

Maksims Maksimovs: "Pie tam taču, kad aizliedz, ir jāsaprot, ka "aizliegtais auglis" ir salds, un tieši cilvēki iespējams meklēs tādu patiesu informāciju. Paldies. Ar mums sakaros bija Konstantīns Pridibailo tieši no informācijas kara priekšējām līnijām - pašām priekšējām. Viss. Veiksmīgi. Paliec sveiks."

Programmā izplatītie raidījumi tika vērtēti gan katrs atsevišķi, gan to savstarpējā sakarībā, lai gūtu priekštatu par programmā izplatīto naratīvu, kā arī vērtētu programmas atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam. Padome norāda, ka programmā izplatītajos ziņu un analītiskajos raidījumos programmā laika posmā no 2022.gada 24.februāra tēmas galvenokārt ir saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču informācija par šo iebrukumu tiek atspoguļota no Krievijas Federācija skatu punkta un Krievijas Federācijai labvēlīgi. Ziņu raidījumos informācija tiek izplatīta, neievērojot pienācīgas precizitātes, neitralitātes un objektivitātes principus, kas obligāti ievērojami, veidojot elektronisko plašsaziņas līdzekļu ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus. Raidījumos paustā informācija nereti ir apzināti sagrozīta un maldinoša, viedokļi un informācija par iebrukumu Ukrainā tiek atspoguļota, apzināti sagrozot faktus, atspoguļojot notikumus Krievijas Federācijai labvēlīgi un maldinot sabiedrību par patieso notikumu gaitu un iemesliem.

Programmas ziņu un informatīvajos raidījumos ir iekļauti gan tieši, gan netieši aicinājumi uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, programmā tik atspoguļota informācija, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir attaisnojams. Raidījumu ietvaros tiek pausta informācija, ka šāds iebrukums Ukrainā ir nepieciešams, lai glābtu Krievijas pilsoņus no genocīda. Tādējādi, izplatot viltus ziņas un apzināti sagrozītu informāciju, dezinformāciju, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, izmantojot propagandas ietekmes līdzekļus, tiek pausti aicinājumi, kas apdraud Ukrainas un citu valstu drošību un neatkarību.

Programmā ir izplatīta informācija, kas norāda uz Ukrainas valstu vadītāju nespēju vadīt valsti un nepieciešamību vadību steidzami nomainīt, izplatītajā saturā tik aicināts valsts varas nomaiņu veikt vardarbīgi – ar militāra iebrukuma palīdzību. Šāda Krievijas darbība tiek atklāti slavināta vairākos raidījumos. Tāpat, raksturojot Ukrainas valdību, amatpersonas un arī iedzīvotājus tiek izmantoti arī naidu kurinoši izteikumi, kādi elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos nav pieļaujami.

2.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."

2.3. EPLL 21.⁵ pirmā daļa nosaka: "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts, izņemot gadījumus, kad audiovizuālajā programmā vai katalogā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu vai katalogu veidošanas nosacījumi."

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra direktīvas 2018/1808, ar kuru grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta direktīva 2010/13/ES (turpmāk – Direktīva) noteic, ka Eiropas Savienībā reģistrētu programmu izplatīšanas var tikt aizliegta, gadījumā, ja programmā konstatēti pārkāpumi. Šajā gadījumā jāievēro noteikt procedūra, jāveic pārrunas ar programmas veidotājiem, dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir konkrētais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kā arī Eiropas Komisiju. Taču Direktīva paredz ar izņēmuma gadījumus, kad programmas ierobežošana ir veicama, atkāpjoties no noteiktās procedūras. Proti, Direktīvas 3.panta 5.punkts noteic: "Steidzamos gadījumos dalībvalstis var ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc varbūtējā pārkāpuma atkāpties no 3. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā par veiktajiem pasākumiem pēc iespējas īsākā laikā paziņo Komisijai un dalībvalstij, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, norādot iemeslus, kādēļ dalībvalsts uzskata, ka gadījums ir steidzams. Komisija pēc iespējas īsākā laikā pārbauda paziņoto pasākumu saderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja tā secina, ka pasākumi nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, Komisija lūdz attiecīgajai dalībvalstij minētos pasākumus steidzami izbeigt." Tādējādi Padome norāda, ka arī Direktīvā ir noteikts, ka steidzamos gadījumos, kad ir aizskarta valsts drošība, Padome lēmumu par EPL pārkāpumu var pieņemt nekavējoties. Nav šaubu, ka steidzamos gadījumos Padome var ierobežot arī tādu programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā, kuras nav kādas Eiropas Savienības dalībvalsts jurisdikcijā, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts.

2.4. Ievērojot minēto, secināms, ka gan Direktīva, gan Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizliedz programmās un raidījumos ietvert tādu saturu un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību. Tāpat aizliegts programmās izvietot saturu, kas aicina uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, tā pat ziņās informācija ir jāatspoguļo precīzi, neitrāli un objektīvi. Ievērojot minēto, turpmāk Padome analizēs, vai programmas "BELROS" saturā ir konstatējama tāda satura demonstrēšana, kas ietver aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību (EPLL pirmās daļas 7.punts), kā arī, vai programmā ir pieļauti tādi pārkāpumi, kas satur Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu iekļaut programmās aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu vai 26.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto aizliegumu programmās un raidījumos ietvert saturu, kas aicina vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kā arī nepatiesi, neprecīzi un neobjektīvi atspoguļota informācija, kas pārkāpj EPLL 24.panta ceturto punktu.

2.4.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību."

Ar jēdzienu "aicinājums" tiek saprasta tāda iedarbības forma uz cilvēku apziņu, gribu, viņu uzvedību, kas, tieši iedarbojoties uz viņiem, veidojas vēlme veikt noteikta veida mērķtiecīgas darbības kāda mērķa sasniegšanai.¹ Parasti aicinājums tiek izteikts, izmantojot darbības vārdus pavēles izteiksmē. Darbības vārds pavēles izteiksmē tiek lietots, ja ar to tiek izteikta pavēle vai pamudinājums, tomēr būtiski uzsvērt, ka aicinājumi var tikt izteikti arī netiešā veidā, izmantojot alegorijas (notikumi un parādības tiek atspoguļotas simboliski, nevis stāstoši), metaforas (viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kas bieži tiek izmantots dzejā), vai retoriskus jautājumus (jautājumus, uz kuriem nav nepieciešama atbilde).² Ar jēdzienu "apdraudējums" tiek saprasta kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana.

Ar terminu "valsts drošība" tiek saprasta pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību". Nacionālās drošības likuma 1.pants noteic: "Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Nepieciešamība nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību ierobežošanu.³ Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību (tajā skaitā valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī citus elementus).

2.4.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 24.panta ceturtajā daļā ir noteikts: "Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti tiek atspoguļoti tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju."

Ziņas, neatkarīgi no formas, kādā tās tiek pasniegtas, jāatspoguļo ar pienācīgu precizitāti un objektivitāti, lai tās būtu iespējams pārbaudīt. Ikvienai ziņai ir jāatspoguļo fakti un jābalstās uz faktoloģiskiem apgalvojumiem, tā nedrīkst būt maldinoša, nepatiesa vai nepilnīga. Ziņu veidošanai jāizmanto pēc iespējas plašāks informācijas avotu skaits. Iespēju robežās un, it īpaši svarīgas informācijas pārbaudei ir jāizmanto vairākus avotus. Ziņu raidījuma vadītājiem un reportieriem ir jārūpējas, lai ziņas tiktu pasniegtas objektīvi un saglabātu neatkarību no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kurā tās tiek pārraidītas, sniedzot iespēju auditorijai un ikvienam cilvēkam veidot personīgo viedokli par atspoguļotajām tēmām.

Raidījumu veidotājiem, veidojot raidījumu, jābalstās uz faktiem un jāizmanto informācija, kas atspoguļo lietas kontekstu, kā arī jānodrošina daudzveidīgu viedokļu apmaiņa. Faktu izklāstam raidījumā jābūt objektīvam, skaidram un nepārprotamam. Tas var izpausties dažādi, ņemot vērā tematu, programmas veidu, to ko auditorija sagaida no programmas, programmas satura pasniegšanas veidu, kā arī raidījuma kontekstu. Sniedzot informāciju par sabiedrībai svarīgām un aktuālām tēmām raidījumos ir jāiekļauj alternatīvi viedokļi. Atspoguļojot sabiedrībai svarīgas un pretrunīgi vērtētas tēmas, katrā raidījumā, raidījumu ciklā, vai sižetā ir nepieciešams pārraidīt pietiekami plašu un viedokļu klāstu.

2.4.3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 4.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu."

Ar jēdzienu "karš" saprotama organizēta bruņota cīņa starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u.tml. vai sociālām grupā valsts iekšienē. Karu raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un arī civiliedzīvotājiem. Bet "kara kurinātāji" ir personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, kā arī vairot militāro potenciālu. Savukārt ar "aicinājumu uz karu" saprotama tāda personas vai personu grupas rīcība, kas mudina citas personas uzvesties vardarbīgi, parasti tās uzbudinot vai saniknojot. Karš apdraud valstu nacionālo drošību. Nacionālās drošības likuma 1.pantā ir noteikts, ka "nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās tiek izplatīts tāds saturs, kas aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu vai citā veidā apdraud valsts drošību.

2.4.4. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 5.punkts: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."

Aicinājumi vardarbīgi grozīt valsts varu vai valsts iekārtu, kā arī graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kas saistīti ar valsts varas vai valsts teritoriālās vienotības izmaiņu veikšanu, var izpausties kā aicinājumi organizēt dažāda veida pasākumus, organizācijas, grupējumus, kuru darbības mērķis ir likumīgās varas nelikumīga maiņa, aicinājumi nelikumīgi iznīcināt varas pārstāvjus. Šie aicinājumi ir attiecināmi uz jebkuru valsti, jo aicinājumi vardarbīgi gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību apdraud jebkuras valsts iekšējo drošību, tās suverenitāti un valsts varas stabilitāti.

Raidījumos tiek izplatīts Krievijas Federācijas viedoklis par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Raidījumā tiek attīstīts naratīvs par to, ka Krievija ir par mieru, bet Rietumu valstu un NATO vadītāju politika ir kļuvusi par melu politiku, kas veicina un aicina uz karu. Raidījumos tiek pausta informācija un slavināts Krievijas iebrukums Krimā 2014.gadā. Raidījuma naratīvs ir izteikti negatīvs pret Ukrainas valsti, kā arī pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Tāpat raidījuma laikā vairākkārtīgi izplatīta ar dezinformācija un nepatiesa informācija par notikumiem Ukrainā un Rietumvalstu pozīciju šajā jautājumā. Raidījumos izskan informācija, ka vienīgā patiesā informācija nāk no Krievijas un rietumu valstu mediji atspoguļo nepatiesu informāciju. Izskan arī šādi citāti "Ukrainā ir radies tāds kā starpslānis pārliecinātu …, pat nevis vienkārši nacionālisti – neonacisti, un būs nepieciešama nopietna denacifikācijas programma" un "Uz mūsu ekrāniem gan televizoros, gan datoros, viedtālruņos tikt "lietas samazgas" no feikiem".

Raidījumos tiek paziņots, ka Krievijas Federācija Luhanskas un Doņeckas teritorijas būtu iekļaut Krievijas Federācijas sastāvā un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un notikumus Ukrainā, nav šaubu, ka šādi paziņojumi būtiski apdraud valsts drošību, suverenitāti un teritoriālo vienotību. Jāņem vērā, ka pārkāpums ir saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, šādos gadījumos raidījuma sižeta veidotājam būtu strikti jāiestājas pret šādas informācijas paušanu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumā. Valstu nacionālās drošības un teritoriālās vienotības intereses ir īpaši aizsargājamas, lai garantētu ikvienas valsts pastāvēšanu, nemieru neveidošanos un teritoriālo nedalāmību. Raidījumos faktiski tiek sniegta informācija, kurā Ukraina tiek pozicionēta kā agresors, kas vēlas uzbrukt Donbasa teritorijai. Raidījumos netiek pausts pretējs viedoklis.

Vērtējot raidījumā pausto informāciju, kā arī analizējot to saistībā ar normatīvajos aktos noteiktā aizliegumu izplatīt informāciju un aicinājumus, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību, Padome secina, ka programmā "BELROS" raidījumos ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtā daļa, 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punkts.

3.2. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmās daļas 7.punkts noteic: "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību." Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu." Bet Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 26.panta pirmās daļas 5.punktā ir noteikts, ka "elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu."

Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, kā arī turpmāk norādīto, Padome uzskata, ka programmas "BELROS" ietvaros ir ietverta informācija, kas ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtajai daļai un 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktajam. Proti, programmas "BELROS" raidījumos ietvertā informācija ir tiešā pretrunā un tādējādi būtiski pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtajā daļā un 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punktā noteiktos aizliegumus programmās iekļaut saturu, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību un ziņu raidījumos izplatītā informācija nav patiesa, objektīva un neitrāla. Papildu normatīvajos aktos noteiktajam, pieņemot lēmumu Padome ņem vērā arī turpmāk norādīto.

3.3. 2021.gadā Krievijas Federācija preses brīvības indeksā ierindojās 150. vietā no 180 vietām.⁴ Padome uzsver, ka 2021.gadā veiktais "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem" atspoguļo, ka Krievijā veidotās televīzijas programmas, piemēram, "Rossija RTR", "NTV Mir", "Ren TV" skatās gandrīz puse (44%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 32% aptaujāto dažreiz skatās Krievijas televīzijas programmas, bet regulāri tās skatās 12% pētījuma dalībnieku. Lielākā Krievijas televīzijas programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū, kur tas sasniedz gandrīz divas trešdaļas (59%). Arī katrs trešais latvietis (35%) regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. Dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās iegūtie rezultāti atklāj, ka salīdzinoši lielāks Krievijas televīzijas programmu skatītāju skaits vērojams arī gados vecāko (45+) respondentu un Latgales iedzīvotāju vidū.⁵ Taču Krievijā joprojām tiek ieviesti arvien jauni un stingrāki ierobežojumi plašsaziņas līdzekļiem, un iespējas sniegt objektīvas reportāžas un sekmēt žurnālistu ētikas standartu graušanu.⁶ Notiek arī žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu.⁷

3.4. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti Krievijas ārpolitikas interesēm atbilstošas informācijas izplatīšanai, oficiāli argumentējot to ar savu tautiešu aizsardzību, programmas "BELROS" raidījumos ir konstatēts saturs, kas aicina uz militāra konfliktu izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kā arī aicinājumu, kas apdraud valsts drošību. Raidījumos pārkāpta arī EPLL 24.panta ceturtā daļa, jo raidījumos izplatītā informācija nav objektīva, neitrāla un precīza (balstīta faktos). Būtiski norādīt, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts drošības apdraudējums saskatāms ne vien attiecībā pret Ukrainas valsti, bet arī Latvijas Republiku, jo militāra agresija kaimiņvalstīs un neparedzama ģeopolitiskā situācija nenoliedzami apdraud arī Latvijas Republikas drošību, īpaši ņemot vērā apstākli, ka Latvija līdz 1990.gadam bija Padomju savienības sastāvā un vairāku Krievijas televīzijas programmu naratīvs jau ilgstoši bijis par to, ka būtu nepieciešams atjaunot vēsturisko taisnīgumu un Padomju impērijas robežas.

3.5. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izplatītie raidījumi nereti ne tikai vienpusīgi pasniedz informāciju, bet ir arī manipulatīvi inscenēti kā militārās agresijas palīglīdzekļi un tiek pozicionēti kā kara vešanas instrumenti, tādējādi neapšaubāmi radot pamatotu iemeslu saskatīt valsts drošības apdraudējumu. Arī gadījumos, kad aicinājumi, kas apdraud valsts drošību vai saturs, kas satur aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu konstatēts ziņu raidījumos, Padomes ieskatā, raidorganizācija nes atbildību par šādu viedokļu paušanas neierobežošanu un saprātīga viedokļu līdzsvara neesamību. Padome vērš uzmanību, ka augstu vērtē vārda brīvību, kura ir uzskatāma par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. Tiesības uz vārda brīvību sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Tomēr konkrēto gadījumos vārda brīvība ir ierobežojama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts un sabiedrības drošību un labklājību. Proti, gadījumā, ja diskusijas formāta piešķirtās tiesības tās dalībniekiem brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi, Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā paust ar aicinājumus, kas apdraud valsts drošību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem – informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem.

Tāpat Padome uzsver elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākumu ziņu raidījumu ietvaros informāciju paust tā, lai fakti un notikumi tiktu atspoguļoti objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, veicinot viedokļu apmaiņu un atbilstību vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Ar terminu "precizitāte" iepriekš minētās likuma normas ietvaros tiek saprasts, ka jo īpaši strīdīgos jautājumos ir jāņem vērā svarīgākie atšķirīgie viedokļi un fakti – ir nepieciešams noskaidrot precīzus lietas apstākļus. Savukārt ar terminu "pienācīgs" iepriekš minētās likuma normas ietvaros tiek saprasta atbilstība un piemērotība konkrētā raidījuma priekšmetam un būtībai. Tādējādi tiek īstenotas sabiedrības tiesības saņemt ne tikai patiesu, bet arī pietiekami precīzu un nesagrozītu, nepilnīgu informāciju. Padome uzsver, ka programmas "BELROS" ietvaros demonstrētajos ziņu raidījumos minētie principi netika ievēroti, tieši pretēji – demonstrēti sižeti, kas ir pretrunā ar minētajiem principiem, ir melīgi un nepatiesi. Tāpat arī raidījuma vadītājs auditoriju neinformē par to, ka šī informācija ir vienpusēja un, iespējams, patiesībai neatbilstoša, netiek nodrošināti nekādi alternatīvi viedokļi vai informācijas avoti, tādējādi liedzot auditorijai saņemt objektīvu, patiesu un precīzu informāciju ziņu raidījumu ietvaros un būtiski pārkāpjot žurnālistikas un programmu veidošanas pamatprincipus.

Vērtējot sižetus gan kontekstā, gan arī atsevišķus individuālus izteikumus, ir konstatējams gan nepārprotams aicinājums uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kas nenoliedzami būtiski ietekmē un apdraud valsts drošību. Līdz ar to Padome secina, ka programmas "BELROS" raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski pārkāpj EPLL 24.panta ceturto daļu, 26. panta pirmās daļas 4.,5. un 7.punktu.

3.6. Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punktam retranslācija ir "programmas uztveršana un tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana Latvijā publiskā elektronisko sakaru tīklā, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. [..]." Turpmāk tiek izklāstīts normatīvajos aktos noteiktais tiesiskais pamatojums televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanai Latvijas teritorijā.

3.6.1. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta pirmā daļa noteic: "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nodrošina uztveršanas brīvību un Latvijas teritorijā neierobežo tās valsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālās programmas retranslāciju un audiovizuālā pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts, izņemot gadījumus, kad audiovizuālajā programmā vai katalogā ir pārkāpti šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie programmu vai katalogu veidošanas nosacījumi." Padome norāda, ka elektroniskais plašsaziņas līdzekļa jurisdikcija ir Krievijas Federācija, attiecīgi uz Krieviju nav attiecināma Direktīva, jo Krievija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ne arī Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts. Tādejādi uz Krievijas jurisdikcijā esošajām televīzijas programmām attiecināmi noteikumi par "citu valstu" televīzijas programmām.

3.6.2. 21.⁵ panta otrā daļa noteic, ka "Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā"

3.7. Lasot savstarpējā sakarībā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta pirmo daļu un 21.⁵ panta otro daļu Padome noteiktos gadījumos ir tiesīga pieņemt lēmumu par kādas programmas retranslācijas pārtraukšanu Latvijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai retranslāciju nodrošina tāds subjekts, kurš ir saņēmis Padomes izdotu retranslācijas atļauju vai apraides atļauju, vai subjekts, kurš to dara bez attiecīgas atļaujas, piemēram, tādēļ, ka atrodas citas valsts jurisdikcijā. No minētā izdarāms secinājums, ka likumdevējs ir paredzējis Padomei tiesības ierobežot programmas "BELROS" retranslāciju, ja tiek konstatēts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma vai cita nozari regulējošā normatīvā akta pārkāpums.

3.8. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ daļa paredz ierobežot retranslāciju (programmas izplatīšanu), ja ir pieļauti Elektronisko plašsaziņas līdzekļa likuma pārkāpumi. Padome uzskata, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pants ir tulkojams plašāk un ar likuma tekstā lietoto jēdzienu "retranslācija" ir jāsaprot ne vien retranslācija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 28.punkta izpratnē, bet arī jebkura cita veida ārvalstī veidotas programmas izplatīšana Latvijā. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pants ir attiecināms arī uz konkrētās lietas apstākļiem, kuros programma "BELROS" Latvijā tiek izplatīta, arī neizmantojot retranslāciju. Šādu izpratni, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantā minētais retranslācijas jēdziens ir tulkojams plašāk, Padome pamato ar Direktīvas mērķiem un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Proti, analoģiski piemērojot Direktīvas pantus par retranslācijas ierobežošanu, Direktīvas 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "dalībvalstis nodrošina uztveršanas brīvību un savā teritorijā neierobežo audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju no citām dalībvalstīm tādu apsvērumu dēļ, kuri ietilpst šīs direktīvas koordinētajās jomās." Savukārt panta otrajā daļā ir noteikts, kādos gadījumos attiecībā uz televīzijas apraidi dalībvalsts var atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību. Padome uzskata, ka gadījumā, ja dalībvalsts drīkstētu atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību tikai gadījumā, ja ārvalsts televīzijas programma tiktu izplatīta retranslācijas ceļā, netiktu sasniegts Direktīvas mērķis ierobežot televīzijas apraidi tajos gadījumos, kad attiecīgie likuma pārkāpumi tiek pieļauti, televīzijas programmu izplatot jebkādā citā tehnoloģiskā veidā, nevis retranslējot to. Tāpēc, lai nodrošinātu Direktīvas mērķa (tiesības atkāpties no pienākuma nodrošināt uztveršanas brīvību, ja tiek pieļauti attiecīgie pārkāpumi jebkurā gadījumā neatkarīgi no programmas apraides veida) sasniegšanu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantā minētais retranslācijas jēdziens ir jātulko paplašināti, to attiecinot uz visiem apraides veidiem, ne tikai uz retranslāciju. To, ka konkrētajā lietā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantā minēto retranslācijas jēdzienu ir pamats tulkot paplašināti, Padome pamato ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumos lietās 14/83 Von Colson and Kamann v. Land Nordrehein-Wstfalen (sk. sprieduma 26.punktu) un C-106/89 Marleasing SA v. La Comercial Internacionale de Alimentacion SA (sk. sprieduma 8.punktu) sniegtajiem skaidrojumiem par to, kā dalībvalsts iestādei ir jāveicina direktīvas mērķu sasniegšana gadījumā, ja direktīva vispār nav ieviesta vai ir ieviesta nepilnīgi. Nav šaubu, ka šie noteikumi jāīsteno arī gadījumos, kad direktīva ir pārņemta pilnībā. Ņemot vērā, ka attiecībā uz programmu izplatīšanu un izplatīšanas aizliegumu nepieciešams attiecināt vienlīdzīgus noteikumus, Padomes ieskatā retranslācijas jēdziens Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta kontekstā ietver visus programmas izplatīšanas veidus, tajā skaitā satelīta apraidi un programmu izplatīšanu internetā.

3.9. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas paredz Padomei tiesības izlemt, vai konkrētajā gadījumā administratīvais akts ir izdodams. Tāpat normatīvie akti neparedz izdot noteikta satura administratīvo aktu, tāpēc šāda administratīvā akta satura noteikšana ir Padomes kompetencē. Šādu kārtību likumdevējs noteicis Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 65. panta ceturtajā daļā, kas noteic: "Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. [..]."

Ievērojot minēto, Padomei ir jāveic visaptverošs lietderības apsvērumu vērtējums par administratīvā akta izdošanas un satura lietderību. Lietderības apsvērumu vērtēšanas kritēriji, lemjot par brīvā administratīvā akta izdošanu, noteikti APL 66. panta pirmajā daļā, kas noteic, ka, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj:

a. par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

b. par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

c. par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

d. par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk – ECTK) dod konkrētākus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamajiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas jāinterpretē ECTK 10. panta izpratnē (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punkts). Pamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes 116. pantā, bet arī ECTK 10. pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību (Satversmes tiesas 2010. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-45-01 9. punkts). ECTK 10. panta otrajā daļā noteikts: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti." Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta un attiecīgi 24.panta ceturtajā daļā un 26. panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktos noteiktie gadījumi, kad iestādei ir tiesības ierobežot personas vārda brīvību (elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju no citām valstīm), pēc būtības jau paši par sevi norāda uz šā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem, kas noteikti Satversmes 116. pantā un ECTK 10. panta otrajā daļā. Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.⁸ Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 2.pantu Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta varu realizē tieši, kā arī caur valsts un pašvaldību institūcijām. Augstākā tautas varas izpausme ir tautas nobalsošana un brīvās vēlēšanas. Valsts varu veido likumdošanas (Latvijas Republikas Saeima), izpildu (Latvijas Republikas Ministru kabinets) un tiesu vara. Tātad praksē aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu var izpausties ne tikai pret Latvijas Republikas Saeimu, bet arī pret Latvijas Republikas Ministru kabinetu un tām padotām valsts pārvaldes iestādēm, un pret Latvijas tiesām. Minētais neizslēdz iespēju, ka aicinājums var būt vērsts pret visu valsts varu kopumā. Tāpat jāuzsver, ka valsts drošības apdraudējumam var būt vairāki līmeņi – atkarībā no apdraudējuma veida, tā intensitātes, rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma. Izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā izplatīto informāciju, kā arī ģeopolitisko situāciju, kādā tā tiek izplatīta, Padomes ieskatā ir pamatoti uzskatīt, ka izplatītā informācija būtiski apdraud valsts drošību un sabiedrisko drošību.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Turklāt vārda brīvība līdzās tradicionālām tās izpausmēm, piemēram, runām, plašsaziņas līdzekļos pausto viedokļu dažādībai, dalībai demonstrācijās un citos pasākumos, ietver arī dažādas mākslinieciskas izpausmes formas, kā, piemēram, rakstniecību, glezniecību, mūziku, un arī citas kombinētas vārda brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 11.4.punktu), tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. – Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21..⁵ pantu par 24.panta ceturtās daļas un 26.panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punkta pārkāpumu, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību.

Padome uzskata, ka lēmums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja aizsargājamu leģitīmo mērķi aizskar tieši elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslācija no citām valstīm, tad šādas retranslācijas ierobežošana viennozīmīgi novērš leģitīmā mērķa pārkāpumu. Šāds ierobežojums piemērots, pieļaujams un demokrātiskā valstī nepieciešams.

Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) izdarītie secinājumi par to, ka audiovizuāliem medijiem, kā radio un televīzijai, ņemot vērā to iespējas nodot ziņas caur skaņu un attēlu, piemīt spēja ātrāk un iedarbīgāk ietekmēt sabiedrību, nekā drukātajai presei (sk. ECT sprieduma lietā Manole and Other v. Moldova 97. punktu). Tātad arī sabiedrībai kaitīga informācija caur televīziju rada krietni ievērojamāku negatīvu efektu sabiedrībai, nekā drukātā prese. Līdz ar to pret televīzijas programmas ierobežošanu valstij nebūtu jāizvirza tik stingri kritēriji, kā attiecībā uz vārda brīvības ierobežošanu drukātajā presē. Šajā aspektā būtiski ņemt vērā televīzijas sižetu iedarbību uz skatītājiem ar dažādiem skatītāju uztveri ietekmējošiem paņēmieniem.

Tāpat šajā aspektā jāņem vērā Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 paustās atziņas. Šajā spriedumā tiesa atsaucās uz ECT bijušā prezidenta Luciusa Vildhābera sniegto viedokli intervijā, kurā viņš norādīja, ka būtu jānodala, kāda informācija vērtējama kā žurnālista vai kādas trešās personas viedoklis, bet kāda sniegta kā ziņu materiāls. Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams (sk. sprieduma 24. punktu). Tāpat šajā spriedumā norādīts, ka tiesības uz vārda un preses brīvību ir atvasinātas no sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un nav uzskatāmas par kādām īpašām žurnālistam dotām tiesībām. Sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju – tā ir aksioma. Un mediju uzdevums un pienākums ir kalpot sabiedrības interesēm. Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kura satur aicinājumus, kas apdraud kādas valsts drošību, teritoriālu vienotību, aicinājumus uz karu un militāra konflikta izraisīšanu. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties radikālas organizācijas, kuras atbalsta šīs idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas nenoliedzami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja televīzijas programmu, kuru raidījumos šī informācija tiek demonstrēta, netiktu Latvijas teritorijā izplatīta, nav šaubu, ka pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas nodarītais kaitējums būtiski samazinātos.

Līdz ar to Padomes ieskatā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslācijas no citām valstīm ierobežošana – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Konkrētajā gadījumā, kā tas secināts iepriekš, personas tiesību aizskārumu rada programmas "BELROS" izplatīšana Latvijas teritorijā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī – ECT) ir secinājusi, ka nevar izslēgt to, ka persona vai personu grupa atsauksies uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī – ECTK) vai tās protokolos nostiprinātajām tiesībām, lai tām būtu "tiesības" uz rīcību, kas praksē nozīmē darbības, kuru nodoms ir ECTK noteikto tiesību vai brīvību sagraušana; jebkāda šāda graujoša darbība darītu galu demokrātijai. Tieši šīs bažas lika ECTK autoriem iekļaut tajā 17. pantu, kas nosaka: "Neviena no (..) ECTK normām nav tulkojama kā kādas valsts, grupas vai personas tiesības veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt (..) ECTK atzītās tiesības un brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts ECTK" (Collected Edition of the "Travaux Préparatoires": Official Report of the Consultative Assembly, 1949., 1949, 1235.-1239. lpp). Nevajadzētu nevienam atļaut izmantot Konvencijas noteikumus, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības (ECT sprieduma lietā Refah Partisi un Others v. Turkey [GC] Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99. punkts). Tādējādi, lai garantētu demokrātiskas sistēmas drošību, stabilitāti un efektivitāti, valstij var būt nepieciešamība veikt īpašus pasākumus sevis aizsargāšanai. Tādēļ ECT ir atzinusi "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" jēdziena leģitimitāti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka v. Latvia 100. punkts).

Padomes ieskatā, uz konkrēto gadījumu ir attiecināms ECT judikatūrā nostiprinātais "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" jēdziens, no kura izriet valsts tiesības ierobežot ECTK paredzētās tiesības, tostarp, tiesības uz vārda brīvību, ja šīs tiesības tiek izmantotas pretēji ECTK paredzētajiem mērķiem. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka demokrātiskai valstij ir ne vien tiesības, bet arī pienākums aizsargāt principus, pamatojoties uz kuriem tā ir radīta (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.6. punktu).

Konkrētajā gadījumā nav šaubu par to, ka programmas "BELROS" raidījumos atspoguļotā informācija nepārprotami un būtiski nonāk pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 7.punktā (kā arī 4. un 5.punktos) noteikto. Līdz ar to šī informācija ir pretrunā arī ar leģitīmo mērķi, kuru aizsargā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.pants. Tādējādi, Padomes ieskatā, ir nepieciešams novērst leģitīmā mērķa aizskārumu, ko rada programmas "BELROS" retranslācija, lai aizsargātu valsts drošību, teritoriālo vienotību un sabiedrisko drošību. Bez tam, ņemot vērā televīzijas ievērojamo lomu informācijas sniegšanā iedzīvotājiem, Padome uzskata, ka nepastāv citi tiesiski mehānismi, kā ierobežot programmas "BELROS" radīto aizskārumu, kā vien Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantā paredzētās Padomes tiesības ierobežot programmas retranslāciju, jo izdarītie pārkāpumi pārkāpj Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās prasības programmu veidošanai un rada būtisku apdraudējumu Ukrainas un Latvijas valsts drošībai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā.

Padome uzskata, ka administratīvā akta ierobežojošo mērķi var sasniegt ar samērīgu laika periodu, uz kādu būtu ierobežojuma programmas "BELROS" retranslācija Latvijas teritorijā. Padomes ieskatā šis laika periods ir 3 (trīs) gadi. Minētais laika periods uzskatāms par samērīgu, jo nav paredzams, kā attīstīsies militārais konflikts Ukrainā un kādas būs Krievijas Federācijas turpmākās darbības, tajā skaitā attiecībā pret citām valstīm, tādējādi nav prognozējams, kāds varētu būt televīzijas programmā turpmāk demonstrētais saturs un kā tas ietekmēs Latvijas un citu valstu drošību. Ņemot vērā, ka vienlaikus ar militāro agresiju Ukrainā, gan Ukrainā, gan citviet pasaulē tiek īstenots arī mērķtiecīgs hibrīdkarš, izplatīta dezinformācija un nepatiesas ziņas. Padome uzver, ka pētījumā "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem" iegūtie dati liecina, ka gandrīz visi (85%) aptaujas dalībnieki ir saskārušies ar viltus ziņām, tendenciozu vai safabricētu informāciju.⁹ Tādējādi nav šaubu, ka esošajos apstākļos ir būtiski garantēt arī informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas informācijas pieejamību, īpaši ziņu raidījumu ietvaros.

Padome uzsver, ka, atjaunojot šīs programmas izplatīšanu Latvijas teritorijā esošajā ģeopolitiskajā situācijā, Latvijas valsts nevarēs garantēt tās iedzīvotāju un šīs programmas auditorijas aizsardzību pret kaitīgu saturu, tādu, kas apdraud Latvijas un citu valstu drošību. Šāds aizlieguma laiks dod iespēju gan programmas "BELROS" veidotājam apsvērt un atrast atbilstošu risinājumu programmas veidošanai un nodrošināšanai, lai pēc programmas "BELROS" retranslācijas iespējamas atsākšanas netiktu atkārtoti pārkāpti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktie aizliegumi saistībā ar programmu veidošanu.

Tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu."

Padomes ieskatā konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tādi raidījumi, kuros izteiktie aicinājumi apdraud Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, izteikumi, kas aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu. Tāpat Sabiedrība vairs nebūs pakļauta tādas neobjektīvas un nepatiesas informācijas spiedienam, kas tiek izplatīts gan ziņu raidījumu ietvaros, gan programmā kopumā.

Papildus jānoskaidro, kāds ir iespējamais kaitējums un zaudējumi, kas ar administratīvo aktu tiks nodarīti programmas "BELROS" izplatītājam un tiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kas šo programmu retranslē un citā veidā izplata Latvijas teritorijā. Attiecībā uz tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu programmas "BELROS" izplatītājam, secināms, ka sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā personas tiesību aizskārums, jo sabiedrības interesēs ir tās pasargāšana no neobjektīviem un tendencioziem raidījumiem, tajā skaitā ziņu raidījumiem, kuri satur aicinājumus un saturu, kas apdraud valsts drošību, kā arī aicina uz kara vai militāra konflikta izraisīšanu. Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 31. punktā ir atzinusi, ka preses pienākums ir sniegt tikai patiesu informāciju un vārda brīvība šajā aspektā ietver arī pienākumus un atbildību. Šādu secinājumu attiecībā uz žurnālistiem vairākkārt izdarījusi arī ECT, norādot, ka ECTK 10. pants tos aizsargā tikai tādā gadījumā, ja "tie darbojas godprātīgi, sniedz precīzu un pārbaudītu informāciju, ievērojot žurnālista ētiku" (sk. Human Rights. The 1998 Act and the European Convention. London, Sweet & Maxwell, 2000, p.300, sk. arī Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Bladet Tromsø and Stensaas v. Norway, para.65, 1996.gada 27.marta spriedumu lietā Goodwin v. United Kingdom, para.39 un 1999.gada 21.janvāra spriedumu lietā Fressoz and Roire v. France, para.54).

Tāpat Padome izvērtē arī iespējamos zaudējumus, kas līdz ar retranslācijas aizliegumu varētu rasties elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas retranslē programmu "BELROS" Latvijas teritorijā. ECT ir atzinusi, ka plurālisms un demokrātija balstās uz kompromisu, kas prasa dažādas piekāpšanās no indivīdu puses, kuriem reizēm ir jābūt gataviem ierobežot dažas no savām brīvībām, lai nodrošinātu lielāku valsts stabilitāti kopumā (ECT spriedums lietā Refah Partisi and Others v. Turkey [GC], Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99. punkts). Tādējādi jautājums, kas tiek izvirzīts, ir par kompromisa panākšanu starp prasībām aizstāvēt demokrātisku sabiedrību, no vienas puses, un prasībām aizstāvēt cilvēktiesības, no otras puses. Ikreiz, kad valsts vēlas atsaukties uz "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" principu, lai pamatotu iejaukšanos indivīda tiesībās, tai ir rūpīgi jāizvērtē apsveramā pasākuma mērogs un sekas, lai nodrošinātu iepriekšminētā līdzsvara panākšanu (ECT 2006. gada 16. marta sprieduma lietā Ždanoka v Latvia [GC] 100. punkts).

Padome saskata pamatu pieņēmumam, ka zaudējumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē programmu "BELROS", kas var rasties saistībā ar lēmumā noteikto aizliegumu retranslēt programmu "BELROS" uz noteiktu laiku, nebūs ievērojami. Līdz ar to Padome secina, ka sabiedrības ieguvums būs lielāks, nekā aizliegums komersantiem uz noteiktu laiku retranslēt programmu "BELROS", kuras raidījumu saturs rada būtisku kaitējumu sabiedrībai, apdraudot valsts drošību. Šāds tiesību ierobežojums ir attaisnojams ar sabiedrības tiesībām uz drošību un lielāku valsts stabilitāti kopumā.

Ievērojot iepriekš minēto, Padome uzskata, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ pantu ir pamats pieņemt lēmumu par aizliegumu retranslēt programmu "BELROS" Latvijas teritorijā 3 (trīs) gadus no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Šis lēmums atbilstoši APL 1. panta 3. punktam ir vispārīgais administratīvais akts, jo tas attiecas uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Proti, šis administratīvais akts attiecas uz jebkuru personu (t.sk. elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet ne tikai), kas Latvijas teritorijā veic programmas "BELROS" retranslāciju Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 28. punkta izpratnē (retranslāciju šī jēdziena plašākajā izpratnē atbilstoši šajā lēmumā iepriekš norādītajam). Lēmums ir vispārīgais administratīvais aktus, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nebija nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nebija pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā administratīvajā aktā noteiktais ierobežojums tiek vērsts pret jebkuru personu, kas retranslē programmu "BELROS" Latvijas teritorijā, lai pasargātu būtiskas sabiedrības intereses, tad potenciālo adresātu uzklausīšana ir faktiski neiespējama to ievērojamā skaita dēļ. Bez tam Padome administratīvajā aktā ir veikusi administratīvā akta potenciālo adresātu argumentu izvērtējumu un pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas Latvijas teritorijā retranslē programmu "BELROS", tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana varētu nebūt adekvāta.

Latvijas teritorijā tiek izplatīta (tai skaitā retranslēta) no Krievijas (programmas "BELROS" apraides atļaujas turētājs Krievijas Federācijā ir Federal State Unitary Enterprise – The Russian Television and Radio Broadcasting Company), apskatot programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā, vērā nav ņemama ne Direktīva, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju, jo Krievijas Federācija nav Eiropas Savienības un Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts.

1. Kopš 2022.gada 24.februāra Padome programmā "BELROS" konstatējusi vairākus pārkāpumus.

2. Padome ir izvērtējusi nepieciešamību pieņemt lēmumu par programmas izplatīšanas aizliegumu Latvijas teritorijā. Padome ir vērtējusi steidzamību šī lēmuma pieņemšanai.

Konkrētajā gadījumā Padome ir ņēmusi vērā:

1) izdarīto pārkāpumu satraucošo raksturu un būtiskumu;

2) to, ka izplatīti aicinājumi, kas nepārprotami apdraud gan Ukrainas, gan Latvijas valsts drošību, kā arī visas Eiropas drošību kopumā;

3) esošo ģeopolitisko situāciju pasaulē un notikumu attīstību Ukrainā, kas būtiski apdraud valsts drošību un Ukrainas teritoriālu vienotību.

Padomes ieskatā ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, jo jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību un personas dzīvību.

Pieņemot lēmumu, Padome ir ņēmusi vērā, ka programmas "BELROS" jurisdikcija ir Krievijas Federācija un programmai apraides atļauju izsniedzis Krievijas mediju regulators – Roskomnadzor (RKN), programmas īpašnieks ir "RUSSKIY MIR FOUNDATION". Taču Padome jau iepriekš detalizēti norādījusi uz aspektiem, kas konkrētajā gadījumā paredz programmas izplatīšanas ierobežošanu steidzamības kārtā.

Padome norāda, ka programmas "BELROS" izplatīšanas ierobežošanas procedūra Latvijas teritorijā iepriekš nav tikusi veikta, taču programmā tika konstatēti pārkāpumi un saturs, aicinājumi, kas būtiski apdraud valsts drošību. Ņemot vērā šos apstākļus, Padome secina, ka programmas veidotāji nav ievērojuši programmu un ziņu raidījumu veidošanas noteikumus, izplatījuši tendenciozu, melīgu un nepatiesu informāciju, kas būtiski ietekmē sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī apdraud valsts drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi jeb tādā veidā, kas ir atbilstošs plašsaziņas līdzekļa redakcionālajai politikai, Padomes ieskatā, vārda brīvības izmantošana nolūkā izteikt aicinājumus, kas apdraud valsts drošību, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai paust aicinājumu uz karu nav pieļaujama vārda brīvības izpausme, jo tā neatbilst vispārējiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības mērķiem – informēt, izglītot un izklaidēt sabiedrību, kā arī ir pretēji demokrātijas pamatprincipiem. Padomes ieskatā esošajā ģeopolitiskajā situācijā nav sagaidāms, ka nākotnē elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība varētu krasi mainīties.

Ņemot vērā minēto, Padome secina, ka ir veikusi visus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktos pienākumus un, pat veicot pārrunas ar programmas "BELROS" veidotājiem, neizdotos panākt, lai turpmāki pārkāpumi programmā netiktu pieļauti. Padome uzskata, ka ir nepieļaujama situācija, ka elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijas teritorijā, īpaši ziņu un informatīvo raidījumu ietvaros, tiek izplatīti tādi aicinājumi, kas apdraud valsts drošību, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī aicinājumi uz karu un militāra konflikta izraisīšanu, kas jau paši par sevi apdraud Latvijas Republikas un citu valstu suverenitāti un neatkarību. Padome uzsver, ka kaitīgās sekas sabiedrībai radušās jau šo raidījumu demonstrēšanas brīdī un nav iespējams izmērīt, cik liels kaitējums sabiedrībai jau nodarīts, tādēļ nav šaubu, ka ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, lai pasargātu auditoriju Latvijā un līdzīgi gadījumi neatkārtotos.

Ņemot vērā visus minētos apstākļus, kā arī atkārtoti uzsverot steidzamības nepieciešamību, Padome izmanto savas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības: "Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var lemt par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma, norādot periodu, kurā tas būs spēkā Latvijas teritorijā."

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Padome nolemj, ka šī lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. No Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta izriet, ka Padome attiecīgajā panta daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos var ierobežot programmu retranslāciju no citām valstīm. Savā būtībā šāda programmas retranslācijas ierobežošana ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21. panta otrajā daļā paredzētajai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības apturēšanai. Līdzīgi šie juridiskie instrumenti ir tāpēc, ka ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kura programma tiek retranslēta Latvijā, darbību padome nevar apturēt, jo tas atrodas ārvalstī un ir pakļauts nevis Padomes, bet ārvalsts uzraugošajai institūcijai. Tomēr, kā izriet no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁵ panta, tā vietā Padome var ierobežot ārvalsts elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas retranslāciju Latvijā. Rezultāts abos gadījumos faktiski ir identisks, proti, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotā programma nenonāk līdz iespējamajai šīs programmas auditorijai Latvijā.

Tā kā retranslācijas ierobežošana savā būtībā ir līdzīga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta otrajā daļā paredzētajam juridiskam instrumentam, kura mērķis ir ietekmēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, t.i., motivēt elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu un veidot savu programmu atbilstoši likuma prasībām, tad arī retranslācijas ierobežošanai ir tāds pats mērķis – motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk veidot savu programmu atbilstoši Latvijas likumam, tajā skaitā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai.

Tā kā minēto apsvērumu dēļ retranslācijas ierobežošanai ir jākalpo kā elektronisko plašsaziņas līdzekli motivējošam instrumentam, tad šāda juridiskā instrumenta piemērošanas gadījumā retranslācijas ierobežošanai būtu jāsāk darboties nekavējoties un tai būtu jādarbojas neatkarīgi no tā, vai lēmums par retranslācijas ierobežošanu tiek pārsūdzēts. Tikai tādā gadījumā tiks panākts mērķis, ka retranslācijas ierobežošana motivē ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu. Pretējā gadījumā, t.i., ja lēmuma par retranslācijas ierobežošanu darbība tiktu apturēta lēmuma pārsūdzēšanas rezultātā, lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski vairs nespētu pildīt savu uzdevumu motivēt likumu pārkāpušo elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Savukārt pēc, iespējams, vairākiem gadiem, kad beigtos tiesvedība strīdā par lēmumu, ar kuru būtu ierobežota retranslācija, apstākļi varētu būt mainījušies, un tāpēc lēmums par retranslācijas ierobežošanu faktiski varētu vairs nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli ieverot Latvijas likumu.

Padome uzsver, ka šādā gadījumā, kad retranslācijas ierobežošanas mērķis jeb šāda lēmuma uzdevums ir motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot Latvijas likumu, ir svarīgi, ka retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas iestājas pēc iespējas ātrāk pēc likuma neievērošanas gadījumiem. Tikai šādā gadījumā retranslācijas ierobežošanai varētu būt vislielākā motivējošā ietekme uz ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli. Turpretim gadījumā, ja retranslācijas ierobežošana stātos spēkā tikai pēc vairākiem gadiem, kad varētu beigties tiesvedībā jautājumā par retranslācijas ierobežošanas tiesiskumu, retranslācijas ierobežošana kā likuma neievērošanas negatīvās sekas laika ziņā būtu attālinātas no likuma neievērošanas notikuma. Padome uzskata, ka tādā gadījumā retranslācijas ierobežošana faktiski varētu nespēt pildīt savu uzdevumu motivēt ārvalsts elektronisko plašsaziņas līdzekli turpmāk ievērot likumu. Turklāt, Padome uzskata, ka lēmumā konstatētie pārkāpumi ir tik smagi, ka pārsūdzība nedrīkstētu apturēt retranslāciju ierobežojošā lēmuma darbību, jo pārkāpumu smaguma dēļ, ir svarīgi, ka ārvalsts elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas ātrāk un lielākā mērā kļūtu motivēts turpmāk ievērot Latvijas likumu.

Ievērojot minēto, Padome nosaka, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 2.punktu šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš