Cariskās Krievijas laikā valsts zemes un mežus tās rietumdaļā pārvaldīja Baltijas domēņu valde. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Baltijas domēņu valdes kanceleja un arhīvs 1915.gadā bija evakuēti vispirms uz Pleskavu, tad Novgorodu un pēdīgi — uz Tērbatu, no kurienes tos 1918.gada septembrī pēc vācu okupācijas varas rīkojuma pārveda atpakaļ uz Rīgu un novietoja domēņu valdes telpās Dzirnavu ielā 87/89. Jaundibinātās ministrijas darbība sākās ar šīs iestādes kancelejas un arhīva pārņemšanu.
Būdams veikls diplomāts un teicams psihologs, zemkopības ministra biedrs Augusts Kalniņš vienojās ar okupācijas varu, ka visi bijušās domēņu valdes darbinieki, kas pārzināja kanceleju un arhīvu, pārskaitāmi Latvijas Zemkopības ministrijas dienestā no 1918.gada 18.novembra. Acīmredzot tolaik darāmā bija ļoti daudz, jo pirmo rīkojumu, kas juridiski nostiprināja iepriekšējos uzdevumus un norunas, jau minētais ministra biedrs parakstīja tikai 1918.gada 16.decembrī, kura 1.punktā nodibināja Zemkopības ministrijas centrālo struktūru — valsts zemju un mežu virsvaldi ar četrām nodaļām: vispārējo lietu; zemju; mežu un meliorācijas.