Jaunākais un nozīmīgākais "Latvijas Vēstneša" Latvijas Republikas astoņdesmit–gades un grāmatizdevniecības plauktā: enciklopēdiskie sējumi "Triju zvaigžņu gaismā" (1. un 2. grāmata);

"Latvijas Vēstneša" piecarpus gadu izdevuma komplekta "kultūras slānis" 54 centimetru biezumā (centrā — Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Arnis Vīksna, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Andris Caune).

Kopīgā Latvijas kultūras un zinātnes apziņā (no labās) — Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, "Latvijas Vēstneša" galvenais redaktors Oskars Gerts, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis Sigizmunds Timšāns;

Latvijas Universitātes rektors un "Latvijas Vēstneša" galvenais redaktors savstarpējās cieņas apliecinājumā Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Tādi tie bija "Latvijas Vēstnesim" vakar Latvijas Universitātes Mazajā aulā. Tajos piedalījās gandrīz visa oficiālā laikraksta radošo darbinieku saime, Latvijas Universitātes un tās institūtu profesori. Bija vadošie darbinieki no Latvijas Zinātņu akadēmijas un tās struktūrvienībām, no Latvijas arhīviem. Laikraksts pirmo reizi piecarpus darbības gados skaitļos raksturoja paveikto un plašā izstādē parādīja savus izdevumus.

Saprotams, ka "Latvijas Vēstnesis" vispirms pilda Valsts prezidenta 1994.gada 18.jūlijā izsludināto likumu, publicējot oficiālos dokumentus: likumus, Ministru kabineta noteikumus, Saeimas stenogrammas un citus dokumentus. Vienīgi publikācija "Latvijas Vēstnesī" — tātad pašā laikrakstā — un arī interneta sistēmā nes pasaulē oficiālo informāciju par Latvijas Republiku.

Lai laikrakstā publicētos tekstus varētu ērtāk izmantot, jau 1994.gadā "Latvijas Vēstnesis" sāka izdot atsevišķas normatīvo aktu burtnīcas, pēc tam — Saeimas stenogrammu burtnīcas un vairākas citas tematiskas burtnīcas.

Taču tas nav viss. Laikraksts cenšas dokumentēt Latvijas zinātnieku juristu, tautsaimnieku, valodnieku un kultūras darbinieku — atziņas par Latviju un tās dzīvi. Tā, piemēram, četras reizes mēnesī iznāki lappuse "Jurista vārds", plašs publikāciju klāsts ir par Latviju ceļā uz Eiropas Savienību. Par Lietuvu un Igauniju katru nedēļu ir materiālu kopa "Mēs visi Baltijā". Bez tam iznāk pielikums "Privātīpašums". Jau šogad varētu būt īpašs pielikums — par pašvaldību dzīvi.

Laikraksts publicē apskatus par Latvijas tautsaimniecību, pārskatus par Latviju statistikas vērtējumā. Lielu daļu no veiktā varēja redzēt izstādē.

Šoreiz LU Mazajā aulā galvenais notikums bija tieši saistīts ar Latvijas Republikas jubileju — grāmatu "Triju Zvaigžņu gaismā" pirmā un otrā sējuma atvēršanas svinīgā sēde.

Šos darbus gan oficiālajā uzrunā, gan diskusijā novērtēja Latvijas Universitātes rektors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Juris Zaķis (uzruna publicēta atsevišķi). Laikraksta galvenais redaktors Oskars Gerts teica paldies redakcijas darbiniekiem par paveikto un īpašu atzinību tiem, kas sagatavoja gan šīs divas minētās grāmatas, gan vienreizīgo izdevumu Latvijas grāmatniecības vēsturē — "Latvijas valsts un tās vīri".

Kā jau svētku reizē pienākas, LU Mazajā aulā koncertēja talantīgi radošs meiteņu koris "Sapnis", diriģentes Ivetas Rīsmanes un koncertmeistares Ausmas Anušēvicas vadībā. Jaunajām dziedātājām ir sava vadītāja — Baiba Danovska. Spīdoši izskanēja pasaules un latviešu klasiķu un šodienas latviešu komponistu dziesmas, par ko liecināja klausītāju sirsnīgā atsaucība.

Dr. Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

Vēl par notikumu — 5.lpp.