Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā

Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14. nr.; 2001, 16. nr.; 2006, 21. nr.; 2007, 14. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205. nr.; 2011, 202. nr.; 2012, 69., 190. nr.; 2015, 91. nr.; 2017, 5., 132. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta otrajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) arodizglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

izslēgt 2. punktu;

izteikt 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) nozares eksaminācijas centrs — institūcija, kurā var tikt kārtoti eksāmeni profesionālās kvalifikācijas ieguvei attiecīgajā nozarē;";

izslēgt 2.² punktu;

izteikt 2.³ un 2.⁴ punktu šādā redakcijā:

"2³) prakse — attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas profesionālo kompetenču apguve izglītības iestādē vai darba vidē;

2⁴) modulis — profesionālās izglītības programmas patstāvīga sastāvdaļa, tā pamatā ir sasniedzamie mācīšanās rezultāti kā novērtējams un pierādāms zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;";

izslēgt 2.⁵ punktu;

papildināt 2.⁶ punktu ar vārdiem "vai profesionālās kvalifikācijas daļu";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) praktikants — izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas praksē izglītības iestādē vai darba vidē;";

izslēgt 4. punktu;

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

papildināt daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) profesionālās kvalifikācijas eksāmens — valsts pārbaudījums, kurā personai, iegūstot pietiekamu vērtējumu, piešķir attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments;";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) profesionālā pamatizglītība — pamatizglītības pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

izteikt 8. un 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8) profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

8¹) profesionālā kompetence — profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;";

papildināt daļu ar 8.² un 8.³ punktu šādā redakcijā:

"8²) profesionālās izglītības iestādes akreditācija — valsts īstenots regulārs profesionālās izglītības iestādes darbības kvalitātes un atbilstības noteiktam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtējums;

8³) profesionālās izglītības programmas licencēšana — izglītības programmas kvalitātes izvērtējums un tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;";

izteikt 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) profesionālās kvalifikācijas līmenis — Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu;

10) pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

papildināt daļu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) īsā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības;";

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11) otrā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

papildināt daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) trešā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;";

izteikt 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"12) profesionālā tālākizglītība — profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos;

13) profesionālā pilnveide — profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos;";

papildināt daļu ar 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"14) sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienība — profesionālās kvalifikācijas daļa, kas ir atsevišķi pārbaudāms un novērtējams saskaņotu zināšanu, prasmju, attieksmes, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;

15) profesionālā kvalifikācija — formalizēta vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments;

16) profesionālās kvalifikācijas dokuments — valsts atzīts dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu."

2. Izteikt 2. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) noteikt profesionālās izglītības pakāpes un profesionālās kvalifikācijas līmeņus atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā arī attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītību;".

3. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

"3. pants. Likuma darbība

Likums reglamentē profesionālās izglītības īstenošanas, kā arī atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību. Profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un attiecīgas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē šis likums un Augstskolu likums."

4. Izslēgt 4. panta otro daļu.

5. Izteikt 5. un 6. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir šādi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt elementārus praktiskus uzdevumus speciālista uzraudzībā;

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju daļēji patstāvīgi veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības jomā;

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

6) sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgu lēmumu pieņemšanai un problēmu risināšanai nozarē vai profesijā mainīgos apstākļos, izmantojot specializētas zināšanas profesionālās darbības jomā;

7) septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai neprognozējamos apstākļos, sarežģītu profesionālu problēmu formulēšanai un kritiskai analīzei, izmantojot padziļinātas un plašas zināšanas profesionālās darbības jomā, kā arī patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu profesionālās darbības metožu attīstībā;

8) astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā.

6. pants. Valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Valsts atzīti profesionālo izglītību apliecinošie dokumenti ir šādi:

1) apliecība par profesionālo pamatizglītību;

2) atestāts par arodizglītību;

3) diploms par profesionālo vidējo izglītību;

4) diploms par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību.

(2) Valsts atzīti profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir šādi:

1) profesionālās kvalifikācijas apliecība;

2) apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi.

(3) Valsts atzīti profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošie dokumenti ir šādi:

1) apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi;

2) apliecība par profesionālās ievirzes izglītības apguvi.

(4) Profesionālās izglītības dokuments apliecina profesionālās izglītības apguvi atbilstoši noteiktai profesionālās izglītības pakāpei. Valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēta profesionālās izglītības iestāde.

(5) Profesionālās kvalifikācijas apliecība apliecina noteikta līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu izsniedz akreditēta profesionālās izglītības iestāde vai akreditēts nozares eksaminācijas centrs.

(6) Apliecību par profesionālo pamatizglītību vai atestātu par arodizglītību izsniedz izglītojamam, kurš apguvis attiecīgajam valsts profesionālās izglītības standartam atbilstošu profesionālās izglītības programmu.

(7) Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus.

(8) Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

(9) Diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību izsniedz, ievērojot Augstskolu likumā noteikto.

(10) Profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un izpildījis vienu no šādiem nosacījumiem:

1) pilnībā vai daļēji apguvis profesionālās izglītības programmu;

2) apguvis profesionālās tālākizglītības programmu;

3) apguvis vai pilnveidojis profesionālo kompetenci profesionālās darbības vai pašizglītības rezultātā.

(11) Apliecību par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienību kopumu, kas veido attiecīgās profesionālās kvalifikācijas daļu.

(12) Apliecību par profesionālās pilnveides izglītības apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis profesionālās pilnveides izglītības programmu.

(13) Apliecību par profesionālās ievirzes izglītības apguvi izsniedz izglītojamam, kurš apguvis profesionālās ievirzes izglītības programmu.

(14) Valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos norāda profesionālās kvalifikācijas līmeni un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni."

6. 7. pantā:

izteikt 2. un 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2) nosaka institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai;

2¹) nosaka to profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību;";

izteikt 4.  un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) nosaka prakses organizēšanas kārtību, tai skaitā prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus;

5) nosaka valsts atzītu profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu paraugus, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas daļas apguves dokumentu paraugus, dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošu dokumentu paraugus un šo dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas kārtību;";

papildināt pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) nosaka moduļa apliecības un dokumenta par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi paraugu un izsniegšanas kārtību;";

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) nosaka prasības un kārtību, kādā reģistrē un akreditē nozares eksaminācijas centrus;";

aizstāt 9. punktā vārdus "eksaminācijas centru" ar vārdiem "nozares eksaminācijas centru";

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizēšanas, norises un vērtēšanas, kā arī satura izstrādes kārtību profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pakāpē;";

izslēgt 11. punktu;

papildināt pantu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11¹) apstiprina profesionālās izglītības iestāžu akreditācijas noteikumus, tai skaitā attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam likumā noteikto nosacījumu piemērošanas un izvērtēšanas kārtību;";

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13) nosaka kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādes un nozares eksaminācijas centri veic ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, un tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;";

papildināt pantu ar 13.¹ un 13.² punktu šādā redakcijā:

"13¹) nosaka nozares eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas un profesionālās kompetences novērtēšanas ietvaros sniegtos maksas pakalpojumus un to izmaksu noteikšanas principus;

13²) apstiprina profesionālās izglītības programmu licencēšanas, kā arī profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru akreditācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;";

papildināt pantu ar 15.¹, 15.², 15.³, 15.⁴ un 15.⁵ punktu šādā redakcijā:

"15¹) nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas (turpmāk arī — studiju programmas), vēlākos mācību posmos;

15²) nosaka prasības un kārtību uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas, tai skaitā iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai nākamajā kursā vai atskaitīšanai;

15³) katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību;

15⁴) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību un absolventu monitoringa veikšanai nepieciešamā finansējuma apjomu;

15⁵) nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu;".

7. 8. pantā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) izstrādā normatīvo aktu projektus profesionālajā izglītībā;";

izslēgt 6. punktā vārdus "profesionālās orientācijas un";

izslēgt 6.¹ punktu;

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) apstiprina ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu, izņemot koledžas, nolikumus;";

papildināt pantu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) saskaņo ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas;".

8. 9. panta pirmajā daļā:

izslēgt 5. punktā vārdus "kā arī bezdarbnieku pārkvalifikāciju un apmācību";

papildināt daļu ar 5.¹ un 5.² punktu šādā redakcijā:

"5¹) apstiprina ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu, izņemot koledžas, nolikumus;

5²) saskaņo ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas;".

9. Aizstāt 11. panta otrās daļas 1. punktā vārdus "profesionālās orientācijas" ar vārdiem "karjeras attīstības atbalstam".

10. 12. pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir sekmēt nozaru profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un to apvienību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos.

(2) Nozaru ekspertu padomes:

1) sniedz ierosinājumus par nozares kvalifikāciju struktūras izveidi vai aktualizāciju, saskaņojot to ar darba tirgus prasībām, un priekšlikumus par attiecīgajai nozarei nepieciešamajām profesionālajām kvalifikācijām un atbilstošām specializācijām;

2) sniedz atzinumus par nozarei atbilstošiem profesijas standartiem un tajos ietvertajām profesionālās kvalifikācijas prasībām to izstrādes un aktualizācijas procesā;

3) deleģē ekspertus dalībai attiecīgajai nozarei atbilstošu profesionālās izglītības iestāžu un nozares eksaminācijas centru akreditācijā, profesionālās izglītības programmu licencēšanā un dalībai profesionālās kvalifikācijas eksāmenos;

4) piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības iestāžu tīkla un nozares eksaminācijas centru attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā un sniedz atzinumu par nozares eksaminācijas centru izveides nepieciešamību;

5) sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaita tendencēm un izglītojamo uzņemšanas plāniem valsts finansētās profesionālās izglītības programmās;

6) veicina darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā un prakses organizēšanā;

7) risina jautājumus, kas saistās ar nodarbinātību, pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgās nozares darba tirgū.

(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības:

1) ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā;

2) pieprasīt no profesionālās izglītības iestādēm un valsts institūcijām nozares ekspertu padomei šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros nepieciešamo informāciju;

3) deleģēt nozares ekspertus profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei;

4) sniegt atzinumus un ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu saturā;

5) sniegt atzinumus licencēšanas vai akreditācijas lēmumu pieņemšanai, tai skaitā par profesionālās izglītības programmas atbilstību nozares attīstības vajadzībām un par tās sagatavoto speciālistu nodarbinātības prognozēm.

(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā iekļauj nozaru darba devēju vai to apvienību, nozaru profesionālo organizāciju, arodbiedrību vai darbinieku un valsts institūciju pārstāvjus.

(5) Nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija, izņemot šajā likumā noteiktās nozares. Latvijas Darba devēju konfederācija ir nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators.";

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Kultūras nozares un radošo industriju jomas nozares ekspertu padomes funkcijas veic Kultūrizglītības padome.

(10) Kārtību, kādā tiek koordinēta nozaru ekspertu padomju darbība, nosaka Ministru kabinets.

(11) Nozaru ekspertu padomju darbības koordināciju finansē no valsts budžeta."

11. Papildināt II nodaļu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Nozares eksaminācijas centrs

(1) Nozares eksaminācijas centru reģistrē un akreditē, ievērojot Ministru kabineta prasības un kārtību.

(2) Nozares eksaminācijas centrs organizē un īsteno vienotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu.

(3) Nozares eksaminācijas centrs veic profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas norises dokumentu sagatavošanu un uzskaiti.

(4) Nozares eksaminācijas centru akreditē uz sešiem gadiem. To reģistrē un tā akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par nozares eksaminācijas centra akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīga iesnieguma iesniegšanas dienas. Nozares eksaminācijas centra akreditācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.

(5) Informācija par akreditētajiem nozares eksaminācijas centriem, kuriem ir tiesības izsniegt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurās šie eksaminācijas centri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā."

12. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. Profesionālās izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizēšanas un likvidācijas, kā arī reģistrācijas kārtība

(1) Profesionālās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē, ievērojot Izglītības likumā noteikto.

(2) Profesionālās izglītības iestādes reģistrē Izglītības likumā noteiktajā kārtībā."

13. 15. pantā:

izslēgt 2.¹ daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus "reģistrācijas apliecību" ar vārdu "reģistrāciju";

izslēgt septīto daļu.

14. Izslēgt 15.¹ un 16. pantu.

15. Papildināt likumu ar 16.¹, 16.², 16.³, 16.⁴, 16.⁵ un 16.⁶ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums

(1) Atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šāda statusa profesionālās izglītības iestādes:

1) tehnikums;

2) mākslu izglītības kompetences centrs;

3) profesionālā vidusskola;

4) profesionālās tālākizglītības centrs.

(2) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumu izvēlas atbilstoši Izglītības likumā un šā panta pirmajā daļā noteiktajam. Nosaukumā var ietvert norādi uz izglītības programmas veidu un profesionālo jomu, kā arī ģeogrāfisko vietu.

(3) Saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes vēsturiskajām tradīcijām tā ir tiesīga izmantot citu nosaukumu Izglītības likumā noteiktā kārtībā.

(4) Profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās dibinātājs. Profesionālās izglītības iestādes atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtē izglītības iestādes akreditācijas procesā.

(5) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam šā panta pirmajā daļā noteiktajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) izglītojamo skaita rādītājus;

2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;

3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno.

(6) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:

1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(7) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:

1) sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(8) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību profesionālās tālākizglītības centra statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) pedagogu un ekspertu kvalifikācijas atbilstību īstenotajām programmām;

2) materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstību īstenotajām profesionālās izglītības programmām;

3) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumos;

4) absolventu karjeras izaugsmes rādītājus;

5) sadarbības ar darba devējiem rādītājus.

16.² pants. Tehnikums un tā darbības mērķi

(1) Tehnikums ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(4) Tehnikuma darbības mērķi atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem īstenot darba vidē balstītas mācības;

3) reģiona vai nozares ietvaros īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.³ pants. Mākslu izglītības kompetences centrs un tā darbības mērķi

(1) Mākslu izglītības kompetences centrs ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" un ar to saistītajās jomās īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas, profesionālās ievirzes programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas.

(4) Mākslu izglītības kompetences centra darbības mērķi atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina mākslu, kultūras un radošo industriju nozaru attīstības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu radošo talantu izkopšanu un attīstīšanu;

2) īstenot metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", nodrošināt pedagogu tālākizglītību un metodisko atbalstu citām profesionālās vidējās izglītības iestādēm un reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm;

3) sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem nodrošināt izglītības programmu īstenošanu un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.⁴ pants. Profesionālā vidusskola un tās darbības mērķi

(1) Profesionālā vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas. Profesionālā vidusskola, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga īstenot arī profesionālās ievirzes programmas.

(3) Profesionālās vidusskolas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja apstiprinātai stratēģijai ir šādi:

1) īstenot dibinātāja noteiktajās nozarēs izglītības programmas, kas nodrošina tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem nodrošināt prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē;

3) profesionālajai vidusskolai, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", papildus veikt metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

(4) Profesionālā vidusskola ir tiesīga organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.⁵ pants. Profesionālās tālākizglītības centrs un tā darbības mērķi

(1) Profesionālās tālākizglītības centrs ir profesionālās izglītības iestāde, kura atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kas dod iespēju atbilstoši izglītojamā iepriekš iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

(2) Profesionālās tālākizglītības centra darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba pieredzi.

(3) Profesionālās tālākizglītības centrs ir tiesīgs organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālās tālākizglītības centrs īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

16.⁶ pants. Tiesības īstenot vispārējās izglītības programmas

Tehnikums un profesionālā vidusskola ir tiesīgi īstenot arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot izglītības un zinātnes ministra atļauju."

16. 17.¹ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Konventa sastāvā ir ne mazāk kā pieci padomnieki. Konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes vadītāju, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, kā arī attiecīgās pašvaldības, darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi, kā arī attiecīgās profesionālās izglītības iestādes darbinieku pārstāvi un citus ieinteresēto institūciju pārstāvjus. Konventa priekšsēdētājs ir darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.";

aizstāt piektās daļas 3. punktā vārdus "iesniegšanas licences saņemšanai" ar vārdu "licencēšanas";

aizstāt piektās daļas 4. punktā vārdus "mācību prakses" ar vārdu "prakses";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta noteikumi attiecas tikai uz tām profesionālās izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas jomā, kuras ir mākslu izglītības kompetences centri."

17. Papildināt 18. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par pedagogu profesionālās izglītības iestādē, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga strādāt arī persona, kurai ir atbilstoša akadēmiskā izglītība un pedagoģiskā izglītība vai kurai ir atbilstoša akadēmiskā izglītība un kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālās kvalifikācijas prasībām."

18. Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši Izglītības likumam."

19. Papildināt IV nodaļu ar 21.¹ un 21.² pantu šādā redakcijā:

"21.¹ pants. Profesionālās izglītības programmu absolventu monitorings un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējums

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veic profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātības un ienākumu monitoringu, izmantojot tai skaitā Valsts izglītības informācijas sistēmā apkopotos datus, arī aptauju datus.

(2) Monitoringu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūtajām profesionālajām kvalifikācijām veic, pamatojoties uz Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistra datiem.

(3) Nepersonificētus monitoringa datus par profesionālās izglītības programmu absolventu nodarbinātību (arī par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss) un ienākumiem sagatavo un Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedz Centrālā statistikas pārvalde, iepriekš apstrādājot personificētus datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta un personificētus datus no Nodarbinātības valsts aģentūras par absolventiem ar bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu.

(4) Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, šā panta trešajā daļā minētā uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējuma apjomu, šīs informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, balstoties uz profesionālās izglītības absolventu monitoringa datiem, sagatavo un publisko ikgadēju izvērtējumu attiecībā uz absolventu iekļaušanos darba tirgū (nodarbinātība, nodarbinātības atbilstība iegūtajai profesionālajai kvalifikācijai un ienākumi) par pirmajiem diviem gadiem pēc absolvēšanas. Izvērtējumā iekļauj absolventu nodarbinātības atbilstības novērtējumu Izglītības attīstības pamatnostādņu izvirzītajiem mērķiem un atbilstību aktuālajām tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.

21.² pants. Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrs

(1) Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrā ieraksta ziņas par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Datus profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrā par šā panta pirmajā daļā minēto profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju sniedz profesionālās izglītības iestādes. Par reģistram sniegto datu precizitāti un atbilstību īstenībai ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs."

20. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa
Profesionālās izglītības saturs un profesionālo kvalifikāciju sistēma".

21. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības;

3) nozares kvalifikāciju struktūra;

4) profesionālās izglītības programma."

22. Papildināt likumu ar 22.¹ pantu šādā redakcijā:

"22.¹ pants. Profesionālo kvalifikāciju sistēma

Profesionālo kvalifikāciju sistēma ir sistematizēts nozarē nepieciešamo prasību kopums profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei, kuru veido:

1) nozares kvalifikāciju struktūra;

2) profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības;

3) profesionālās izglītības saturs;

4) profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas, atzīšanas un piešķiršanas nosacījumi."

23. 23. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts profesionālās izglītības standarti — valsts profesionālās pamatizglītības standarts, valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts profesionālās augstākās izglītības standarts — atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību;

4) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Valsts profesionālās izglītības standarti — valsts profesionālās tālākizglītības standarts, valsts profesionālās pilnveides izglītības standarts un valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts — nosaka:

1) izglītības programmu stratēģiskos mērķus;

2) obligāto izglītības saturu;

3) iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību."

24. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā:

"24. pants. Profesijas standarts

(1) Profesijas standarts ir dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.

(2) Profesijas standartā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam var iekļaut:

1) prasības attiecībā uz darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu, kas ir sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienība vai vienību kopums noteikta darba pienākuma veikšanai;

2) prasības attiecībā uz specializāciju, kas ir profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša šaurāka profesionālās darbības joma, kuras uzdevumu veikšanai nepieciešama papildu kompetence;

3) prasības attiecībā uz saistītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir profesionālā kvalifikācija ar kopīgām kompetencēm vienā vai vairākos profesionālās kvalifikācijas līmeņos.

(3) Profesijas standartu izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

25. Izslēgt 24.¹ pantu.

26. Izteikt 24.² pantu šādā redakcijā:

"24.² pants. Nozares kvalifikāciju struktūra

(1) Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesionālo kvalifikāciju vispārīgs raksturojums, kurā iekļauts saistīto profesionālo kvalifikāciju un specializāciju pārskats, kā arī nozares kvalifikāciju karte.

(2) Nozares kvalifikāciju struktūru izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar nozares ekspertu padomi un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

27. 25. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartā ietvertajām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas nosaukumu, mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus;

2) profesionālās izglītības programmas saturu;

3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) profesionālās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni, kā arī Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni;

6) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamos resursus, tai skaitā personālu, finanšu un materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru;

7) nepieciešamās profesionālās kompetences prasības pedagogiem.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas. Profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm.

(4) Profesionālās izglītības programmu izglītības iestāde sāk īstenot ne vēlāk kā gada laikā pēc tās licencēšanas.

(5) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde arodizglītības programmu, profesionālās vidējās izglītības programmu un profesionālās tālākizglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas.

(6) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde arodizglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas."

28. 26. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) profesionālās augstākās izglītības programmas (studiju programmas);";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā programmas var īstenot kā modulāras profesionālās izglītības programmas. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izglītojamam, kas pārtrauc profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās pilnveides izglītības programmas, apguvi akreditētā profesionālās izglītības iestādē, izsniedz dokumentus par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

29. 27. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguves.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Persona tiek uzņemta profesionālās tālākizglītības programmās, kuru apguve dod iespēju iegūt:

1) pirmā, otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma;

2) ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir ieguvusi arodizglītību vai vidējo izglītību;

3) piektā un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir ieguvusi vidējo izglītību;

4) septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ja tā ir ieguvusi vismaz sestā līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras izglītību un izpildījusi noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības.";

izslēgt septīto un astoto daļu;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Prasības uzņemšanai profesionālās ievirzes izglītības programmā tiek noteiktas attiecīgajā profesionālās ievirzes izglītības programmā.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Personai, ja tai ir atbilstoša kompetence, ir tiesības būt uzņemtai profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākajos mācību posmos. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmās."

30. 28. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) profesionālās pamatizglītības programmas apguves ilgums — ne vairāk kā trīs gadi;";

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības ieguves ilgums — divi līdz trīs gadi.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Mācību slodze nedēļā vienā profesionālās izglītības programmā, izņemot studiju programmu, nedrīkst pārsniegt:";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Darba vidē balstītas mācības un praksi ar izglītojamā vai — ja izglītojamais ir nepilngadīgs — ar bērna vecāka (personas, kas realizē aizgādību) rakstveida piekrišanu drīkst organizēt sestdienās, svētdienās un svētku dienās, ja tas pamatojams ar profesijas un uzņēmuma darbības specifiku un izglītības programmas pilnvērtīgu apguvi, un neaizstājamu pieredzi pilnvērtīga priekšstata radīšanai un prasmju un iemaņu ieguvei, kas nepieciešamas kvalifikācijas iegūšanai, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās normas par nodarbinātību, kā arī Darba likumā un citos normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus attiecībā uz darba laiku un atpūtas laiku, darba slodzi, nakts darbu un darbu brīvdienās vai svētku dienās.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Profesionālās tālākizglītības programma ietver ne mazāk kā 30 procentus no valsts profesionālās izglītības standartā noteiktā profesionālā satura apjoma.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Profesionālās augstākās izglītības programmas īsteno saskaņā ar Augstskolu likumu."

31. 29. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Profesionālās izglītības programmas apguves nobeigumā kārtojami valsts profesionālās izglītības standartā noteiktie valsts noslēguma pārbaudījumi.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "jānodrošina arī pedagoģiskā korekcija un";

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni atbilstoši valsts profesionālās izglītības standarta prasībām tiek kārtoti akreditētās profesionālās izglītības iestādēs vai akreditētos nozares eksaminācijas centros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Profesionālās izglītības iestādes un nozares eksaminācijas centri kvalifikācijas eksāmenu norisi organizē sadarbībā ar profesionālās izglītības atbalsta iestādēm, nozaru ministrijām un profesionālajām organizācijām.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts izglītības satura centrs izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturu Ministru kabineta noteiktajām profesionālajām kvalifikācijām."

32. Izteikt 29.¹ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci novērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā."

33. Papildināt likumu ar 29.² pantu šādā redakcijā:

"29.² pants. Profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas atzīšana

Profesionālās izglītības iestāde novērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīst to, un nodrošina iespēju turpināt izglītību vai iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai."

34. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

"30. pants. Profesionālās izglītības programmu licencēšana

(1) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot tikai licencētas profesionālās izglītības programmas.

(2) Profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas licencē Izglītības kvalitātes valsts dienests Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Profesionālās augstākās izglītības programmas licencē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu licencēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Profesionālās izglītības programmas licencēšanas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets."

35. Papildināt V nodaļu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

"30.¹ pants. Profesionālās izglītības iestādes akreditācija

(1) Profesionālās izglītības iestādes, izņemot koledžas, akreditācija notiek divu gadu laikā no tās reģistrācijas brīža Izglītības iestāžu reģistrā. Koledžas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Profesionālās izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem.

(3) Akreditējot profesionālās izglītības iestādi, tiek izvērtēta tās darbības, tai skaitā izglītības programmu īstenošanas, kvalitāte, kā arī tās atbilstība dibinātāja noteiktajam profesionālās izglītības iestādes statusam.

(4) Akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests. Izglītības kvalitātes valsts dienests organizē profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju, ievērojot tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(5) Profesionālās izglītības iestādes akreditē saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem akreditācijas noteikumiem. Lēmumu par profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas.

(6) Informācija par akreditētajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī šajās izglītības iestādēs īstenoto izglītības programmu saraksts pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā."

36. 31. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "akreditētajās" ar vārdu "licencētajās";

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Profesionālās izglītības iestāde, kura atbilst akreditēta tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusam, saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai.";

papildināt pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(2⁴) Akreditētas pašvaldību un privātās profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestādes ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz valsts finansējumu profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Centralizēto profesionālo kvalifikācijas noslēguma eksāmenu" ar vārdiem "Profesionālās kvalifikācijas noslēguma eksāmena";

izslēgt ceturtās daļas 1. punktā vārdus "un pedagoģiskās";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var apgūt vienu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai profesionālās augstākās izglītības programmu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību laikā."

37. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42. punktu šādā redakcijā:

"27. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Augstskolu likumā, lai tos saskaņotu ar šajā likumā izdarītajiem grozījumiem.

28. Citos normatīvajos aktos lietotais termins:

1) "eksaminācijas centrs" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "nozares eksaminācijas centrs";

2) "pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "īsā cikla profesionālā augstākā izglītība";

3) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;

4) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "otrā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.

29. Grozījumi šā likuma 5. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

30. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi, kas ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, atbilst šādiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā:

1) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

2) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

3) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

4) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst sestajam vai septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

31. Tādas profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši šā likuma 16.¹, kā arī 16.², 16.³, 16.⁴ vai 16.⁵ pantā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs mēneša laikā izvērtē izglītības iestādes dibinātāja iesniegto lēmumu un izdara ierakstu par attiecīgo profesionālās izglītības iestādes statusu Izglītības iestāžu reģistrā vai atsaka ieraksta izdarīšanu.

32. Profesionālās izglītības iestāde, kas ieguvusi profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam un saņem valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai, turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem šā likuma 31. panta 2.¹ daļā noteikto valsts budžeta finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu 31. punktu, šai profesionālās izglītības iestādei ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu.

33. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Rīgas 3. arodskolas turpmāko statusu, nodrošinot izglītojamiem iespējas turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā. Arodskola ir tiesīga turpināt īstenot licencētās un akreditētās profesionālās izglītības programmas līdz 2023. gada 31. decembrim.

34. Profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras līdz 2022. gada 31. martam īsteno akreditētas vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, ir tiesīgas turpināt tās īstenot līdz iestādes akreditācijai, kas tiek veikta atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam.

35. Šā likuma 21.¹ panta piektajā daļā minēto profesionālās izglītības programmu absolventu iekļaušanās darba tirgū par pirmajiem diviem gadiem pēc absolvēšanas izvērtējumu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju publisko līdz 2024. gada 31. decembrim.

36. Šā likuma 25. panta piektā daļa par tiesībām īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas un sestā daļa par tiesībām īstenot profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

37. Grozījumi šā likuma 30. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

38. Profesionālās izglītības iestāžu akreditācija atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam tiek uzsākta ar 2024. gada 1. janvāri.

39. Profesionālās izglītības iestādes, kuras ir akreditētas līdz 2022. gada 31. martam, akreditē atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam pēc tām noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

40. Profesionālās izglītības iestādēm, kurām akreditācijas termiņš beidzas pēc 2023. gada 1. jūnija, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. martam.

41. Grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.

42. Ministru kabinets:

1) līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma 7. panta 10. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās";

2) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 7. panta 5. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. novembrim piemēro Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 451 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti" un Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumus Nr. 902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti";

3) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 7. panta 5.¹ punktā minētos noteikumus;

4) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 30. panta trešajā daļā minētos noteikumus;

5) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 13.² punktā minētos noteikumus;

6) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.¹ punktā minētos noteikumus;

7) līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 7. panta 15.⁴ punktā minētos noteikumus;

8) līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 7. panta 15.² punktā minētos noteikumus. Līdz 2023. gada 28. februārim profesionālās izglītības iestādes ievēro līdzšinējo kārtību personu uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas, tai skaitā iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai nākamajā kursā vai atskaitīšanai;

9) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 11.¹ punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība";

10) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 13. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2011. gada 22. februāra noteikumus Nr. 146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci" un Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumus Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis";

11) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 2. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumus Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība";

12) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 2.¹ punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 626 "Noteikumi par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību";

13) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2012. gada 20. novembra noteikumus Nr. 785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība";

14) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus;

15) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 7. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība";

16) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.⁵ punktā minētos noteikumus;

17) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 13.¹ punktā minētos noteikumus;

18) līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 23. panta pirmajā un 1.¹ daļā noteikto valsts profesionālās pamatizglītības standartu, valsts arodizglītības standartu, valsts profesionālās vidējās izglītības standartu, valsts profesionālās tālākizglītības standartu, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu un valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu";

19) līdz 2022. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 23. panta pirmajā daļā minēto valsts profesionālās augstākās izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu"."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 3. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 15. martā