LATVIJAS CILVĒKI PASAULĒ

"Mana vieta ir Latvijā — baltās un nebaltās dienās"

Ar sveicienu no tālās Austrālijas

Profesors Edgars Dunsdorfs, ar kuru sākām sarakstīties, gatavojot publikāciju par viņu kā par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, atsūtījis sava "Latvijas vēstures atlanta" trešo izdevumu, kas ar Kārļa Zariņa fonda gādību laists klajā Melburnā. Tā ir skaista grāmata ar daudzām kartēm un attēliem, kas ataino Latvijas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat neatkarības atgūšanai un mūsu atdzimstošās valsts pirmajiem soļiem.

Ieskatam — profesora Edgara Dunsdorfa rakstītie priekšvārdi un grāmatas izskaņa.

"LV"

Priekšvārdi

Pirmajam izdevumam

Publicējot šo Latvijas vēstures atlantu, būs aizpildīts ievērojams robs mūsu vēstures literatūrā. Sekojot moderniem paraugiem, atlantā ievietotas ne vien kartes, bet arī ikonografiski un citi attēli. Autors cer, ka šis atlants darīs saprotamāku Latvijas vēstures sarežģīto norisi un attīstību.

Atlantā Latvijas vēsture ir rādīta plašākā, Eiropas kontekstā. Piemēram, esam paraduši domāt, ka viduslaikos katoļu baznīcas militārie ordeņi darbojās tikai Latvijā un Prūsijā un ka tie bija vācu ekspansijas nesēji. Karte 33. lappusē rāda, ka šādi ordeņi darbojās arī citās Romas katoļticības robežjoslās un ka tie nebija tikai vāciska rakstura.

Mūsu atlanta mērķis nav būt tikai par uzskatāmības līdzekli tiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi. Grāmatai ir vēl otrs uzdevums. Izdarot aptauju rakstu krājuma Archīva vajadzībām par mūsu sestdienas skolās lietotām grāmatām, izrādījās, ka daudzās skolās nemaz nemāca Latvijas vēsturi. Aizbildinājums šai bēdīgai parādībai ir, ka trūkstot viegli saprotamu vēstures mācībgrāmatu. Daži skolotāji šīs grūtības pārvar, paši sagatavojot vēstures konspektus un izdalot tos skolēniem. Lai palīdzētu skolotājiem, kas šādi nerīkojas, paskaidrojumi šai atlantā ir rakstīti vienkāršā valodā, sevišķi atlanta sākumā. Tā mūsu skolas varēs atlantu izmantot kā Latvijas vēstures mācībgrāmatu. Autors tādēļ centies tajā apskatīt visas tās Latvijas vēstures parādības, ko varētu mācīt mūsu skolās un kas dotu sakarīgu vēstures norises ainu.

Skolotāji, kas grāmatu šim mērķim lietos, to varēs ņemt par pamatu savam interesantajam un saistīgajam stāstījumam. Lai palīdzētu šādu stāstījumu sagatavot, atlanta beigās līdz ar attēlu sarakstu ir sniegta norāde uz literatūru, kur attiecīgais jautājums apskatīts plašāk. Saprotams, nav domāts, ka klasē ir jāiztirzā visi atlantā ievietotie attēli. Skolotāji izvēlēsies tikai tos, kas viņus pašus interesēs, un tad savu stāstījumu rūpīgi sagatavos. Viņi arī mudinās skolēnus jautāt un būs gatavi uz jautājumiem atbildēt.

Attēli un kartes ir tāda viela, kas iedziļinoties saprotama arī tiem, kuri valodu vairs tikai vāji prot. Līdz ar to atlants būs lietojams arī pašmācībai. Mūsu jaunajā paaudzē ir daudzi, ku®us dzīve aizvirzījusi projām no latviskās pasaules. Atlants noderēs tiem no viņiem, kas tomēr negrib saraut saites ar šo latvisko pasauli.

Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Gopera fonds nav žēlojis līdzekļus, lai šo grāmatu izdotu. Kaut autors tajā ieguldīto darbu veicis bez atlīdzības, apgāds tomēr, grāmatu izdodot, uzņēmies materiālu risku. Autors cer, ka sabiedrība pratīs to novērtēt un arī šo grāmatu pirks tikpat rosīgi kā pārējās Gopera fonda grāmatas.

Par grāmatas vāka un apvāka zīmējumu, kā arī par titullapas iekārtojumu jāpateicas Gunāram Jurjānam.

Kāda nozīme ir vēstures zināšanām latviskā gara uzturēšanā, esmu apcerējis grāmatā Trešā Latvija (25. lappusē), un to šeit neatkārtošu.

Mūsu vidējā un vecākā paaudze ir apliecinājusi, ka tai ir liela interese par Latvijas vēsturi. Mūsu uzdevums ir modināt šo interesi arī jaunajā paaudzē. Ja šī grāmata kaut daļēji varēs palīdzēt to veikt, tā nebūs tikai piemineklis bijušiem laikiem, bet kļūs arī par būvmateriāla daļu nākotnes brīvās Latvijas ēkai.

Autors

Otrajam izdevumam

Latvijas vēstures atlanta pirmais izdevums iznāca 1969. gadā. Priekš vairākiem gadiem grāmata jau izpārdota. Daudz mūsu skolu šo darbu lieto kā mācībgrāmatu, tādēļ radās vajadzība pēc jauna izdevuma. Šis jaunais izdevums ir papildināts ar daudzkrāsu attēliem un arī jaunu materiālu. Principā tomēr grāmatas iekārta nav grozīta.

Autors

Trešajam izdevumam

Latvijas vēstures atlanta pirmais izdevums iznāca 1969. gadā, otrais izdevums ar gandrīz to pašu tekstu 1976. gadā. Latvijas vēsturē tie bija drūmi gadi. Lai stiprinātu cerības mūsu valsts labākai nākotnei, arī grāmatas otrā izdevumā beigās (197. lappusē) ievietoju pasaules kartes, ku®ās attēlotas četras tirannijas: Atilas valsts, tatāru valsts, Hitlera valsts un komūnistu valsts (sk. 223. lpp.) ar paskaidrojuma tekstu:

"Mainīgajā un netve®amā vēstures notikumu kaleidoskopā līdz šim atkārtojusies tikai parādība, ka tirannijas ir sabrukušas. Tādēļ šai ziņā vēsture ļau pareģot nākotni.

Trīs lielas tirannijas pagātnē ir sabrukušas. Patlaban vecajā pasaulē un līdz ar to mūsu dzimtenē arī valda tirannija. Mēs nešaubāmies, ka arī par šo tiranniju nāks vēstures tiesa. Tai lielajā dienā, kad tas notiks, Latvija atkal kļūs brīva.

Edgars Dunsdorfs"

Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad, vēsturnieks būdams, uzdrošinājos pareģot nākotni, un visā pazemībā varu ar gandarījumu konstatēt, ka šis pareģojums ir piepildījies: Latvija ir brīva.

Latvijas vēstures atlanta trešais izdevums ir paplašināts ar Latvijas atjaunotās neatkarības notikumiem, kad sengrieķu vēstures mūza Klio mums izrādījusi savu labvēlību, bet arī latviešu pasaku velns savā nepārspējamā muļķībā rada jaunus sarežģījumus mūsu vēsturē un vienaldzību par atjaunoto brīvību. Vēl ļaunāk — Latvija tagad ir kļuvusi par mērķi krievu kolonistiem, kas dodas turp laimi meklēt. Diemžēl šo kolonizāciju klusībā atbalsta pasaules lielvalsts ASV.

Ticēsim, ka savu jauniegūto brīvību Latvija zinās nosargāt. Daudz palīdzēs saskanīga sadarbība ar kaimiņvalstīm — Igauniju un Lietuvu. Esmu pārliecināts, ka, Latvijai kārtojot attieksmes ar kaimiņvalstīm, uzvarēs saprāts, nevis valstsvīru kaislības.

 Autors

 

Dzīvos valoda, dzīvos tauta un valsts!

Kad, draudot jaunai okupācijai, šīs grāmatas autors Endzelīnu draudzīgi lūdza doties uz rietumiem, viņa atbilde bija: "Mana vieta ir Latvijā — baltās un nebaltās dienās."

Latviešu valoda, tāpat kā leišu un senprūšu valoda, ir viena no vecākajām Eiropā. Saskarē ar citām valodām tā ir mainījusies gan pozitīvā, gan diemžēl biežāk negatīvā virzienā, kaut valodas pētnieki un sargi to mēģinājuši saglabāt tīru un nepiesārņotu.

Visvairāk mūsu valoda ir cietusi ap pusgadsimteni ilgajā padomju okupācijas laikā. Smagāko triecienu tā saņēma piecdesmitajos gados, kad ar likumu tika iznīcināts mūsu lielākā valodnieka — profesora Jāņa Endzelīna darbs — brīvajā Latvijā nodibinātā latviešu valodas pareizrakstība. Ar okupācijas varas rīkojumu mīkstā ch vietā pavēlēja rakstīt cieto krievu h burtu. No latviešu alfabēta izsvītroja mīkstināto ® burtu, tā radot neskaidrību un pārpratumus un sagraujot vienveidīgo vārdu locīšanas sistēmu.

Ļaunākais ir, ka šī sabojātā rakstība bija jāmācās skolās, un tā izauga paaudzes, kas pie tās pierada un to uzskatīja par normālu. Tāpat grāmatu apgādi un prese vēl joprojām klausa bijušās padomju varas rīkojumam un ignorē pasaulē atzītā valodnieka Endzelīna ieteikumus mūsu valodas skaidrības labā.

Reiz tomēr jānāk pagriezienam. No okupācijas varas atbrīvotajai Latvijai jāatbrīvojas arī no šīs varas uzspiestajiem žņaugiem mūsu valodai, lai mēs varētu bez liekulības cildināt valodnieka Jāņa Endzelīna vārdu.

Dosim Latvijai labāko, kas mūsu spēkos!

Latvieši var būt lepni uz savu vēsturi. Tā stāsta par mazu, sīkstu, izturīgu tautu, kas nekad nav uzkundzējusies citām, bet gadsimteņu gaitā pati daudz cietusi.

Jāsaka, ka sengrieķu vēstures dieviete Klio, novietojot Latviju kaimiņos ar agresīvām lielvalstīm, mums nav bijusi labvēlīga. Tomēr darba mīlestība, morālo vērtību un daiļuma cieņa, tieksme pēc progresa, pēc izglītības latviešu tautai palīdzējusi pēc smagākajiem sitieniem atkal pacelt galvu un atgūt savu vietu pasaules tautu saimē.

Kas pašreiz ir tagadne, rīt būs jau vēsture. Dosim Latvijai labāko, kas ir mūsu spēkos, tās atjaunotajā neatkarības laikmetā.

Ar mūsu tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!" uz lūpām un sirdī, čaklām rokām un modru garu iesim droši nākotnē.a