Par lauku dažādošanas projektu

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi "Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas" pamatus. Šajā dokumentā sīki analizēta arī situācija netradicionālajā lauksaimniecībā. Kā zināms, Latvijā aizvien vairāk zemkopju pievēršas tieši šim saimniekošanas veidam. Arī valsts atbalsts šai nozarei šogad negāja secen — subsīdijās netradicionālo nozaru attīstībai un lauku vides sakārtošanai atvēlēts 951 tūkstotis latu. Nākamajā gadā būtu nepieciešams subsīdiju apjomu šīm nozarēm palielināt līdz 1,2 miljoniem latu.

Ministrijas sagatavotajā dokumentā galvenokārt vērtēti un noteikti bioloģiskās lauksaimniecības, dzērveņu audzēšanas, lauku tūrisma, sēņu audzēšanas un pagaidām vēl ne pārāk plaši izvērstās vēžu audzēšanas attīstības virzieni un perspektīvas.

Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā, protams, vēl nav tik populāra kā, piemēram, tradicionālā graudkopība vai lopkopība, tomēr ar to nodarbojas vairāk nekā 200 saimniecību 2750 hektāru platībā; 76 no tām jau saņēmušas Zaļo sertifikātu. Aktīvi darbojas arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības apvienība, kas ieguvusi starptautiski atzīto Demetera kvalitātes sertifikātu. Šis sertifikāts dod atļauju eksportēt bioloģiskos produktus uz Eiropas Savienības valstīm. Tur šī produkcija ir visai pieprasīta.

Pēc speciālistu atzinuma Latvijā ir labvēlīga situācija bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo pēdējos gados lietot pavisam maz pesticīdu.

Nozares attīstības programmā minēti galvenie uzdevumi: jāveic pētījumi par jaunāko tehnoloģiju un tehnikas izmantošanas iespējām, jāveicina bioloģiskās lauksaimniecības pašpārvaldes pilnveidošana; valstij jāsekmē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības apvienības iestāšanās Starptautiskajā bioloģiskās lauksaimniecības organizācijā. Tas ļaus starptautiski atzīt Latvijas Zaļo sertifikātu. Jāuzsāk arī ekoloģiski tīro produktu marķēšana un jānodrošina šīs marķēšanas lietošanas likumība.

Savukārt ar dzērveņu audzēšanu Latvijā nodarbojas aptuveni 30 zemnieku saimniecību, kas izmanto apmēram 850 hektāru purvu platību. Augstvērtīgs dzērveņu šķirnes materiāls iestādīts 15 hektāru platībā.

Zemkopības ministrijas izstrādātajā programmā teikts, ka būtu lietderīgi turpmākajos gados izveidot lielogu dzērveņu stādījumus 500 hektāru platībā. Tie nodrošinātu 7—8 tūkstošus tonnu produkcijas. Bet, lai pārstrādātu šādu ogu daudzumu, ir nepieciešama neliela rūpnīca. Tās jauda varētu būt 2000—3000 tonnu ogu mēnesī. Nākotnē dzērveņu stādījumus iespējams palielināt pat līdz 15 tūkstošiem hektāru. Jāpiebilst, ka Latvijā ir piemērots klimats lielogu dzērveņu audzēšanai.

Kā galvenie riska faktori potenciālajiem dzērveņu audzētājiem jāatzīmē dzērveņu ražošanai nepiemērotā infrastruktūra, pirmapstrādes, glabāšanas un pārstrādes jaudu trūkums. Tāpat neskaidrs ir arī iekšējā tirgus pieprasījums.

Gan pašmāju, gan ārzemju tūristi vasarā labprāt atpūšas pie dabas, ērtās un tīkamās zemnieku sētās. Lauku tūrisms Latvijā jau piekto gadu ir ceļotāju redzeslokā. Tūristu pieprasījums pēc atpūtas laukos šajā laikā ir pieaudzis divkārt. Piemēram, 1997.gadā ar tūristu uzņemšanu nodarbojās aptuveni 60 zemieku saimniecību, kādi četri tūkstoši tūristu pavadījuši brīvo laiku ar asociācijas "Lauku ceļotājs" palīdzību. Astoņdesmit procentu no tiem bija pašmāju klienti, bet 20 procentu — ārvalstu tūristi.

Daudzās saimniecībās galvenais klupšanas akmens ir finansiālās problēmas; tajā pašā laikā pieprasījums pēc labas atpūtas ar katru gadu pieaug. Ļoti daudz lauku tūrisma veicināšanā izdarījusi asociācija "Lauku ceļotājs".

Kā atzīmēts programmā, pašlaik nozares attīstību galvenokārt kavē grūtības noteikt vienotus kvalitātes standartus apmešanās vietām, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām, kā arī lauku infrastruktūras zemā kvalitāte un zemnieku nepietiekamās zināšanas tūrismā.

Ne visai senas tradīcijas Latvijā ir arī nozarei, kas saistīta ar sēņu audzēšanu. Pašlaik valstī visvairāk audzē šampinjonus. Aizvadītajā gadā tika saražots apmēram 100 tonnu šīs produkcijas. Tiek audzētas arī austersēnes un šitaki sēnes, tiesa gan — krietni mazāk nekā šampinjoni. Austersēnes un šitaki sēnes audzē galvenokārt mazās zemnieku saimniecībās, šī nodarbe ir tikai papildu ienākumu avots.

Mūsu tirgū sēnes realizē galvenokārt svaigā veidā. Nelielu šampinjonu daudzumu konservē.

Nozares konkurētspējas novērtējumā teikts, ka šobrīd vietējā ražojuma sēnes sekmīgi konkurē ar importētajām. Mūsu ražojumi nereti ir dārgāki, bet tiem ir labāka kvalitāte. Pastāvot pašreizējam audzēšanas apjomam, nav ekonomiski izdevīgi eksportēt sēnes uz citām valstīm.

Sēņu audzēšanas speciālisti ir vienisprātis, ka šī nodarbe ikviena zemnieka sētā varētu būt blakusnozare. Palielinās pieprasījums pēc svaigām sēnēm, tomēr stipri apšaubāms, ka vairāk nekā 500 saimniecību no šīs nozares varētu gūt pamatienākumus.

Pēdējā laikā aizvien biežāk netradicionālo lauksaimniecības nozaru grupā tiek minēta vēžu un saldūdens zivju audzēšana. Jāteic, ka Latvijā nav daudz pieredzējušu vēžu un zivju audzētāju, arī preču produkcijas ražošana šajā jomā vēl nav izvērsta. Pašlaik ir izveidoti daži eksperimentālie vēžu audzēšanas dīķi četru hektāru platībā. Latvijā darbojas astoņas valsts zivaudzētavas. Tās galvenokārt ražo zivju mazuļus, kurus izlaiž dabīgās ūdenstilpēs. Visiecienītākie ir laši, līņi, līdakas, nēģi, vimbas, zandarti, plauži u.c. Ir arī nedaudzas privātās zivsaimniecības. Visvairāk Latvijā tomēr audzē karpas — pat līdz 700 tonnām gadā.

Neskaidrāka situācija ir vēžu ražotājiem, arī rūpnieciska vēžu audzēšana vēl nav uzsākta. Cilvēkiem, kas nodarbojas ar vēžu audzēšanu, nav pieredzes un nepieciešamo zināšanu. Tomēr ir izpētīts, ka vecos karpu dīķus varētu pārveidot un tādējādi būtu iespējams uzsākt vēžu rūpniecisko audzēšanu dīķos vairāku simtu hektāru platībā. Pavērtos eksporta iespējas, un gadā varētu saražot pat 150 līdz 200 tonnu vēžu.

Vēžu mazuļu inkubācijas un ataudzēšanas centrs ir izveidots zemnieku saimniecībā "Ozoliņi". Saimnieki ir iegādājušies nepieciešamo vaislas un selekcijas materiālu, ir noslēgti līgumi ar citām saimniecībām par vēžu audzēšanu.

Ir izstrādāta vēžu un saldūdens zivju audzēšanas programma. Tajā paredzēts piesaistīt gan ārvalstu, gan vietējos līdzekļus.

1998.gadā sāktā "Valsts atbalsta programma netradicionālo lauksaimniecības nozaru un lauku vides atbalstam" tiks pilnveidota un turpināta arī nākamajā gadā. Viens no galvenajiem mērķiem ir atbalstīt cilvēkus, kas sāk nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību.

Zemkopības ministrijā PHARE programmas ietvaros tiek īstenots "Lauku dažādošanas projekts".

Dagnija Muceniece