Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa, Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 36., 38., 39. un 41. numurā

Plānotās izmaiņas darbinieku skaitā

28. tabula sniedz Rīgas un pārējo Latvijas pilsētu uzņēmumu salīdzinājumu darbinieku atalgojuma ziņā. Tabulas dati ļauj apgalvot, ka kopumā Rīgas uzņēmumos strādājošajiem ir augstāks darba atalgojums. Vislielākās atšķirības pastāv vadītāju, tad - kvalificēto darbinieku atalgojumā. Rīgas uzņēmumu darbinieku augstāko atalgojumu apstiprina arī darbinieku sadalījums grupās pēc atalgojuma lieluma. Tā, piemēram, vadītāju alga gandrīz pusē gadījumu pārsniedz Ls 126, kamēr novados tāda alga ir sastopama samērā reti. Algas vienas vai divu minimālo mēnešalgu apmērā Rīgā tika minētas daudz retāk nekā citās pilsētās.

28. tabula. Darbinieku vidējā alga Rīgā un pārējās Latvijas pilsētās

a - Varbūtība iegūt tik lielu atšķirību starp rīdzinieku un pārējām algām aptaujā, ja visā uzņēmumu kopumā šādas atšķirības nebūtu

b - Uzņēmumu skaits, kas snieguši šādu informāciju

Salīdzinot sieviešu un vīriešu vidējo algu uzņēmumos (25 tabula), redzam, ka vīriešu vidējā alga ir par 10 latiem augstāka. Daļēji šo atšķirību var izskaidrot ar to, ka vīriešu īpatsvars lielāks ir uzņēmumos ar augstāku vidējo izpeļņu, tomēr, arī salīdzinot vīriešu un sieviešu algas visos uzņēmumos, kuros strādā gan vīrieši, gan sievietes, redzam, ka vidēji šādos uzņēmumos vīriešu alga ir par 3,93 latiem augstāka nekā sieviešu alga.

Viens no faktoriem, kas veicina uzņēmumu sekmīgu darbību un attīstību, ir darbinieku stimulēšana un motivēšana darbam. Stimulēšana nenozīmē tikai papildu samaksu, prēmijas vai atlīdzību materiālā veidā, bet arī pilnvērtīgas atpūtas iespējas, darba apstākļu uzlabošanu, papildu izglītības iespējas un izaugsmes iespējas uzņēmumā. Mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem tika vaicāts par dažādiem darbinieku stimulēšanas paņēmieniem, kurus viņi izmanto vai domā izmantot nākotnē.

Pašlaik visplašāk izmantotās darbinieku stimulēšanas formas, kas tiek praktizētas vairāk nekā pusē uzņēmumu, ir saistītas ar darba apstākļu uzlabošanu, darbinieku apmācību un pabalstiem. 40% uzņēmumu darbiniekiem piedāvā atpūtas iespējas. Mazākā mērā darbinieku stimulēšana tiek veikta ar kolektīvo līgumu palīdzību, kā arī veicot darbinieku apdrošināšanu.

29. tabula. Darbinieku stimulēšanas paņēmieni un to izmantošana

(% no atbildējušajiem)

Pavisam minimāli, tikai 10% gadījumu, kā darbinieku stimulēšanas paņēmiens tiek izmantota kapitāla daļas piešķiršana uzņēmuma darbiniekiem.

Starp stimulēšanas metodēm, ko uzņēmēji plašāk paredz izmantot nākotnē, jāmin darbinieku apdrošināšana un atpūtas iespēju nodrošināšana.

Darbinieku apmācība

Darbinieku apmācība, profesionālo izaugsmes iespēju atbalstīšana, darba apstākļu uzlabošana ir faktori, kas kļūst aizvien nozīmīgāki un noteicošāki darbinieku motivētam un produktīvam darbam. Vairāk nekā pusē aptaujāto uzņēmumu tiek izmantotas darbinieku apmācības iespējas (59%), uzņēmumu vadība atbalsta un sniedz iespējamo palīdzību darbinieku profesionālai izaugsmei (58%), kā arī tiek uzlaboti darba apstākļi (62%). Ir arī gadījumi, kad darbinieku izglītības papildināšanas un izaugsmes iespējas tiek atbalstītas citos veidos, nesniedzot tiešu finansiālu atbalstu, piemēram, rīkojot uzņēmumos seminārus.

Summas, kādas uzņēmēji pēdējā gada laikā ieguldījuši sevis un darbinieku apmācībā, svārstās amplitūdā no 10 līdz 20 000 latu. Tā kā vidējos rādītājus negatīvi ietekmē netipiski lielas vai mazas vērtības, tad, lai precīzāk raksturotu vispārējās tendences, ir lietderīgi no analīzes izslēgt 10% galējo vērtību (šajā gadījumā - summas, kas ir mazākas par 30 vai lielākas par 2500 latiem). Tādējādi iegūstam, ka uzņēmēji apmācībā ieguldījuši caurmērā 460 latu gadā. Vidēji 35% no šīs summas uzņēmēji tērējuši savai, bet 65% - darbinieku apmācībai.

30. tabula. Vadītāju un darbinieku apmācībai izlietotā summa pēdējā gada laikā

Ļoti neliels ir to uzņēmumu skaits, kuros samaksa tiek saistīta ar darbinieku izglītības līmeni - tikai 17% uzņēmumu. Tas liecina, ka pašreiz darbinieku izglītības nozīme MVU vēl netiek novērtēta. Daudzi uzņēmēji norādīja, ka galvenais esot, cik efektīvi un produktīvi cilvēks veic savu darbu, nevis kādu diplomu vai atestātu viņš ir ieguvis. Pēc uzņēmēju domām svarīgāk ir, lai darbinieks būtu labs organizators vai kārtīgs izpildītājs. 62% uzņēmumu samaksa nav atkarīga no darbinieku izglītības.

Kā pozitīvu šajā gadījumā gribas minēt piemēru Bauskā, kur uzņēmējs stāstīja, ka tajos gadījumos, kad cilvēki pilnīgi nepārzina savu darbu vai viņiem jāveic papildu pienākumi, viņi tiek apmācīti, līdz apgūst nepieciešamo prasmi, nevis tiek atlaisti. Uzņēmējs uzsvēra, ka tas pozitīvi ietekmējot darbinieku mainību, motivējot viņus tālākai darbībai, papildu izglītībai un izaugsmei.

Vadība

Veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir nepieciešama racionāla un moderna pārvalde. Lai apzinātu Latvijas situāciju šajā aspektā, respondentiem tika vaicāts, kas un kādos jautājumos uzņēmumā parasti pieņem svarīgākos lēmumus. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas raksturu aptaujas rezultāti rāda, ka lēmumu pieņemšana ir koncentrēta uzņēmēja un citu vadītāju/īpašnieku rokās. Konsultācijas no "ārpuses" tiek izmantotas reti. Ja arī lēmumu pieņemšanā tiek izmantots padoms, tad pirmie, pie kā griežas uzņēmēji pēc līdzīpašniekiem un vadītājiem, ir paša uzņēmuma darbinieki, kuru padoms ražošanas, reklāmas un darbinieku apmācības ziņā ir vērā ņemams. Finansu jautājumos paša uzņēmēja loma ir mazāka nekā citu jautājumu lemšanā.

31. tabula. Lēmumu pieņemšana dažādos jautājumos

(% no atbildējušajiem)

Pētījums liecina, ka būtībā jebkuru jautājumu izlemj vadītājs vai īpašnieks vai nu vienpersoniski, vai kopā ar citiem uzņēmuma vadītājiem un īpašniekiem. Ar attiecīgo uzņēmuma speciālistu konsultējas visai reti - visbiežāk acīmredzot specifiskos ražošanas un reklāmas/pārdošanas jautājumos. Šāda lēmumu pieņemšanas prakse izriet gan no tā, ka uzņēmumi ir mazi un tajos nepastāv daudzpakāpju lēmumu pieņemšanas struktūra, gan arī no tā, ka lēmumu pieņemšana tiek uzskatīta par uzņēmuma iekšējās kompetences lietu. Pavisam reti uzņēmēji griežas pēc palīdzības pie speciālistiem ārpus uzņēmuma - faktiski var apgalvot, ka visi jautājumi un problēmas tiek risinātas pašu spēkiem - konkrētā uzņēmuma ietvaros. Tas norāda uz iespējamām problēmām, kas MVU var piemeklēt saistībā ar kompetences ierobežotību. Ideāli ir, ja lēmumu pieņemšanā tiek izmantoti dažādi informācijas un ekspertīzes avoti.

Tirgus

Pētījumā tika arī iekļauti jautājumi par tirgu un uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu mārketingu. Respondentiem tika vaicāts par galvenajiem tirgiem un to procentuālo daļu kopējā apgrozījumā 1997. gadā, kā arī par galvenajām pārdošanas problēmām. Tirgus spektrs dots 32. tabulā, kas atspoguļo tirgus daudzveidību un to, kāda daļa no apsekotajiem uzņēmumiem darbojas vietējā, novada, visas Latvijas, Rīgas un eksporta tirgū.

32. tabula. Uzņēmēju galvenie noieta tirgi

Visnozīmīgākais uzņēmējiem ir vietējās pilsētas, rajona tirgus - tajā darbojas 95% uzņēmumu. Pusei uzņēmēju vienlaikus ir tirgus arī ārpus vietējās pilsētas un rajona. Visas Latvijas tirgū darbojas 31% no aptaujātajiem uzņēmējiem, sava novada tirgū - 21% un eksporta tirgū - 12% uzņēmumu. Rīgas tirgus tika pieminēts 7% gadījumu, taču jāņem vērā, ka Rīgas uzņēmēju atbildes tika pieskaitītas pie vietējās pilsētas un rajona tirgus. Lai iegūtu MVU tirgus sīkāku ainu, uzņēmējiem bija procentuāli jānorāda dažādu tirgus ģeogrāfisko segmentu īpatsvars uzņēmuma kopējā apgrozījumā pēdējā gada laikā.

33. tabula. Vietējās pilsētas un rajona tirgus īpatsvars

(% no atbildējušajiem)

Iegūtie dati liecina, ka uzņēmēji pārsvarā orientējas uz vietējās pilsētas un rajona tirgu. Tikai vietējā tirgū darbojas 45% Rīgas uzņēmēju, puse republikas nozīmes pilsētu uzņēmēju un 52% Latvijas mazpilsētu uzņēmēju.

34. tabula. Visas Latvijas tirgus īpatsvars

(% no atbildējušajiem)

Visas Latvijas tirgu kopumā bija pieminējis 31% aptaujāto respondentu. Taču vienīgi visas Latvijas tirgū darbojās tikai 2% uzņēmēju Rīgā. Lielākā daļa uzņēmēju, kas bez vietējā tirgus darbojās arī Latvijas tirgū, minēja, ka šī tirgus īpatsvars viņu apgrozījumā nepārsniedz 25%. Tiesa, Rīgas uzņēmēji biežāk minēja (22%), ka valsts mēroga tirgus daļa viņu apgrozījumā ir no 26% līdz 50%. Kopumā var secināt, ka Rīgas uzņēmēji ir vairāk orientēti uz darbību visas Latvijas tirgū nekā mazpilsētu un republikas nozīmes pilsētu uzņēmēji.

35. tabula. Novada tirgus īpatsvars

(% no atbildējušajiem)

Sava novada tirgū darbojas 22% aptaujāto uzņēmumu. Republikas nozīmes pilsētu uzņēmēji novada tirgu bija minējuši 29% gadījumu, bet mazpilsētu uzņēmēji - 27% gadījumu. Tas šiem uzņēmējiem ir solis tuvāk visas Latvijas tirgus apgūšanai. Kā liecina 36. tabula, Rīgas tirgu mazpilsētas uzņēmēji bija pieminējuši tikai 6% gadījumu, bet republikas nozīmes pilsētu uzņēmēji - 9% gadījumu. Tādējādi jāsecina, ka Latvijas uzņēmējiem daudz jāpiedomā pie pārējās Latvijas un Rīgas tirgus apgūšanas.

36. tabula. Rīgas tirgus īpatsvars (% no atbildējušajiem)

37. tabula. Eksporta tirgus īpatsvars (% no atbildējušajiem)

Eksporta tirgu kopumā pieminējuši 12% no aptaujātajiem uzņēmējiem, turklāt lielākajai daļai no viņiem (70%) eksports veido mazāk nekā pusi no kopējā tirgus. Republikas nozīmes pilsētās, salīdzinot ar Rīgu un mazpilsētām, ar eksportu nodarbojas mazāk uzņēmēju, toties vairāk ir tādu, kam eksports veido pāri par pusi no kopējā tirgus. Tomēr jāatzīmē, ka mazais eksportētājuzņēmumu skaits neļauj izdarīt noteiktus secinājumus par atšķirībām starp dažādām Latvijas pilsētām. Eksporta valstis ranžētā veidā attēlotas 38. tabulā. Visvairāk aptaujātie uzņēmēji pieminējuši Eiropas Savienības valstis (33%), tad - Baltijas (20%) un NVS (18%), kā arī Viduseiropas valstis (18%).

38. tabula. Eksporta valstis (% no uzņēmumiem, kas savu produkciju eksportē)

Tirgus izmaiņas un to cēloņi

Uzņēmējiem tika vaicāts, kā pēdējos gados ir mainījies viņu tirgus (apgrozījuma ziņā). Uzņēmējiem bija jānovērtē, vai tirgus katrā no tā ģeogrāfiskajiem segmentiem ir paplašinājies, palicis nemainīgs vai sašaurinājies. Iegūtie dati apkopoti 39. tabulā.

39. tabula. Tirgus izmaiņas pēdējos gados, rēķinot no apgrozījuma

a - procentos no visiem aptaujātajiem

b - procentos no atbildējušajiem, kas darbojas vai ir darbojušies attiecīgajā tirgū

Uzņēmēju atbildes liecina, ka MVU tirgum ir izteikta tendence paplašināties - visos tirgus ģeogrāfiskajos segmentos to uzņēmumu skaits, kuru tirgus ir paplašinājies, ir ievērojami lielāks nekā to uzņēmumu skaits, kuru tirgus ir sašaurinājies. Visdinamiskākais ir bijis eksporta tirgus - tikai vienai ceturtdaļai uzņēmumu apgrozījums šajā tirgū ir palicis nemainīgs, turklāt ievērojams ir gan to uzņēmumu skaits, kam šis tirgus ir sašaurinājies, gan to uzņēmumu skaits, kam tas ir paplašinājies. Vismazāk paplašinājies vietējais tirgus.

Tiem uzņēmējiem, kuru tirgus bija paplašinājies, tika lūgts nosaukt vienu līdz trīs viņuprāt galvenos cēloņus. Rezultāti ranžētā veidā atspoguļoti 40. tabulā.

40. tabula. Tirgus paplašināšanās cēloņi

(kāda daļa (%) no tiem, kuru tirgus paplašinājies, minējuši attiecīgo cēloni)

Kā galvenais cēlonis (53% gadījumu) tika minēts tas, ka pieaudzis pieprasījums pēc uzņēmēju saražotās produkcijas vai sniegtajiem pakalpojumiem, pieaugusi cilvēku pirktspēja - uzlabojies cilvēku dzīves līmenis. 31% gadījumu tika minēts, ka uzņēmējs investē savā darbībā un ir paplašinājis savu uzņēmumu. Nākamie izplatītākie paplašināšanās cēloņi ir labāka kvalitāte (25%), plašāks sortiments (23%) un reklāma (22%).

Uzņēmējiem, kuru tirgus bija sašaurinājies, bija jānovērtē sašaurināšanās galvenie cēloņi. Iegūtie rezultāti atspoguļoti 41. tabulā ranžētā veidā. Kā galvenie tirgus sašaurināšanās cēloņi skaidri iezīmējas divas problēmas - iedzīvotāju zemā pirktspēja (65% gadījumu) un augsta konkurence (60%).

41. tabula. Tirgus sašaurināšanās cēloņi

(kāda daļa (%) no tiem, kuru tirgus paplašinājies, minējuši attiecīgo cēloni)