Ministru kabineta rīkojums Nr. 202

Rīgā 2022. gada 23. martā (prot. Nr. 17 33. §)

1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo jūras zvejas kontroles programmu 2021.–2027. gadam (turpmāk – Zvejas kontroles programma).

2. Zvejas kontroles programmas īstenošanu atbilstoši kompetencei nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tai skaitā Valsts vides dienests) un Zemkopības ministrija atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondu finansējumam.

3. Zemkopības ministrijai divu nedēļu laikā pēc Zvejas kontroles programmas apstiprināšanas nodrošināt tās pieejamību Eiropas Komisijai, ievērojot Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, 46. panta 1. punktu un 116. panta 1. punkta "g" apakšpunktu.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pārskatu par Zvejas kontroles programmas īstenošanu iesniegt Ministru kabinetā vienlaikus ar programmas projektu nākamajam periodam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Latvijas Nacionālajā jūras zvejas kontroles programmā 2021.–2027. gadam (turpmāk – Zvejas kontroles programma) apkopota informācija par pieejamajiem zvejas kontroles resursiem, tajā skaitā finanšu, sniegts jūras zvejas kontroles procesa pārskats, tajā skaitā par Eiropas Savienības un nacionālo līmeni, par zvejas kontroles riska pārvaldību un kontroles intensitāti, kā arī par jūras zvejas produktu izcelsmes kontroli.

Zvejas kontroles programmas nepieciešamību nosaka Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – Kontroles regula Nr. 1224/2009) 46. panta 1. punkts, īpaši attiecībā par daudzgadu plānu¹ īstenošanu. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139 ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (turpmāk – Baltijas jūras daudzgadu plāna regula Nr. 2016/1139).

Jūras zvejas kontrole ir daļa no Eiropas Kopējās zivsaimniecības politikas un palīdz sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu Nr. 2004/585/EK (turpmāk – Kopējās zivsaimniecības politikas² regula Nr. 1380/2013) 2. panta pirmajā daļā noteikto mērķi – "zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību".

Saskaņā ar Kontroles regulas Nr. 1224/2009 5. panta 3. punktu dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, iedala piemērotus finansiālos resursus, cilvēkresursus un tehniskos resursus un izveido visas administratīvās un tehniskās struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Kopējās zivsaimniecības politikas jomā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Tās kompetentajām iestādēm un ierēdņiem dara pieejamus visus piemērotos līdzekļus, kuri tām dod iespēju pildīt savus uzdevumus.

Iepriekšējā periodā, īstenojot Latvijas Nacionālās jūras zvejas kontroles programmu 2014.–2020. gadam³, nodrošināts tajā plānotais zvejas kontroles darbinieku skaits un apmācības, būtiski inspektoru tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu pilnveidojumi, fiziskās kontroles atbalstot ar datu bāzēs automātiski izskaitļojamiem iespējamiem pārkāpumiem un riska objektiem, tādā veidā uzlabojot jūras zvejas kontroles pārvaldību. Kopumā īstenojot jūras zvejas kontrolei noteikto intensitāti ostās un, cik ļāva laikapstākļi, arī jūrā. Apkopojums par 2014.–2020. gada programmas īstenošanu iekļauts Pielikumā.

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ar to saistīto darbību kontroles īstenošanai, inspekciju un noteikumu izpildei 2021.–2027. gadā plānots nodrošināt Zvejas kontroles programmā aprakstītos un citus pasākumus, ja tādi būs nepieciešami jaunu prasību izpildei. Kopumā nodrošinot, ka vismaz 60 % no visām zvejas kuģu pārbaudēm jūrā un ostās ir veiktas zvejas kuģos, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās.

Latvijas jūras zvejas kontroles teritoriju Latvijas jūras ūdeņos veido piekrastes jūras ūdeņi, teritoriālās jūras ūdeņi un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņi 28,5 tūkst. km² platībā. Tāpat Latvijas zvejas kuģu jūras zvejas kontrole jānodrošina arī starptautiskos un citu valstu jūras ūdeņos.

Mencu, brētliņu un reņģu nozveju kā komerciāli nozīmīgākajām sugām nosaka Eiropas Savienības līmenī. Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes novērtējumu reņģu un brētliņu krājumu stāvoklis (Baltijas jūrā) novērtēts kā stabils, savukārt mencu krājumi atrodas kritiskā stāvoklī. Kopš 2020. gada specializētā mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā ir aizliegta.

Latvijai pieejamās kopējās kvotēto sugu (brētliņa, reņģe, menca, lasis) zvejas iespējas Baltijas jūrā 2010. gadā bija 76,8 tūkst. tonnu, bet 2020. gadā – 52,2 tūkst. tonnu.

2020. gadā Latvijā bija 941 piekrastes pašpatēriņa zvejnieks un 164 komerczvejnieki, 33 komerczvejnieki, kuri zvejo Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā (aiz piekrastes), kā arī četri komerczvejnieki Atlantijas okeānā starptautiskos ūdeņos un trešo valstu ūdeņos ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti partnerības nolīgumi zvejniecībā.

2020. gada 31. decembrī Latvijā bija reģistrēti 660 zvejas kuģi un piekrastes laivas.⁴ 2021. gada 25. februārī Latvijā reģistrēts 131 zivju pirmais pircējs.⁵

Zvejas flotes pārvaldību un zivju resursu aizsardzību Eiropas Savienībā nosaka ar Kopējās zivsaimniecības politikas palīdzību. Tās īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi Latvijā nosaka un attiecīgi pārrauga Zemkopības ministrija. Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zinātnisko ekspertīzi nodrošina valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"". Zivju resursu aizsardzību un zvejas uzraudzību jūras ūdeņos veic 33 Valsts vides dienesta darbinieki, tajā skaitā 25 valsts vides inspektori un astoņi Zvejas kuģu novērošanas centra darbinieki.

Jūras zvejas kontroles nodrošināšanā piedalās arī piekrastes pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās un tām piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos šīs funkcijas īsteno pašvaldības policija un pašvaldības vides kontroles amatpersonas. Zivju resursu aizsardzību un uzraudzību atbilstoši kompetencei veic arī Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts policija, Valsts robežsardze, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Atsevišķus ar zvejas kontroli saistītus pienākumus veic arī Latvijas Jūras administrācija, Latvijas Jūras akadēmija un Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēma) nodrošina zivsaimniecības datu vākšanu un uzglabāšanu tajā.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēma veic automātisku nozvejas datu un iesniegtās informācijas pārbaudi tiešsaistē, informē par nozvejas kvotas izpildes stāvokli, nodrošina informāciju par Latvijas zvejas kuģu zvejas datiem, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju pirmo pirkumu cenām, elektroniskiem inspektoru kontroles ziņojumiem, zvejas kuģu sarakstiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistru, zvejas un akvakultūras produktu partiju izsekojamību līdz mazumtirdzniecības vietai un informatīvo atbalstu gan nacionālo, gan Eiropas Savienības kontroles institūciju vajadzībām, kā arī nepieciešamo atskaišu sagatavošanu sistēmas lietotājiem.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas darbībai, kā arī kopīgai zvejas kontroles informācijas apritei Eiropas Savienībā visi attiecīgie Latvijas zvejas kuģi ir aprīkoti ar Elektroniskās reģistrēšanas un Kuģu satelītnovērošanas sistēmu iekārtām, kas ļauj elektroniski reģistrēt zvejas datus un noteikt zvejas kuģa atrašanās vietu un pārbaudīt citus datus.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmā notiek arī zvejas licenču izsniegšana un nozvejas datu reģistrēšana. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta trešās daļas 2019. gada 24. oktobra grozījumiem, atbilstoši noslēgtajiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem un iedalītajiem zvejas limitiem, Zemkopības ministrija izsniedz zvejniekiem papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, bet pašvaldības izsniedz zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejai Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" (turpmāk – Iekšējo ūdeņu rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 295) 36.2.2. un 36.2.3. apakšpunktam un Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (turpmāk – Rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 296) 29.² 2. apakšpunktam, no 2020. gada 1. jūlija pašvaldības izsniedz zvejniekiem zvejas atļaujas, izmantojot Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmu. Savukārt atbilstoši Rūpnieciskās zvejas noteikumu Nr. 296 8.3.4. un 34.1. apakšpunktam ar 2021. gada 1. janvāri komerczvejnieki, kuri zvejo piekrastes ūdeņos, minētajā sistēmā elektroniski reģistrē nozvejas žurnāla datus.

Visi jūras zvejas kontroles inspektori nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu šo sistēmu attālinātai izmantošanai. Lai atklātu pārkāpumus un nodrošinātu pierādījumus, inspektori izmanto novērošanu ar droniem, pārbaudes ar eholotēm, termokameras, GPS navigācijas un naktsredzamības ierīces. Tāpat inspektoru rīcībā ir Valsts vides dienesta inspekcijas kuģis "Mare", laivas un cits tehniskais aprīkojums.

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (turpmāk – Nelegāla zveja) rada vienu no nopietnākajiem draudiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un apdraud Kopējās zivsaimniecības politikas pamatus.

Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008 ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – Nelegālas zvejas novēršanas regula Nr. 1005/2008) un tās 37. panta 9. punkts un 38. panta 1. punkts noteic, ka jāaizliedz tādu zvejas produktu tirdzniecība ar Eiropas Savienību, kuru izcelsme ir Nelegāla zveja.

Lai faktiski īstenotu šo aizliegumu un nodrošinātu to, ka visi pārdotie produkti, kas ir importēti Eiropas Savienībā vai eksportēti no tās, ir iegūti atbilstīgi starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un vajadzības gadījumā – citiem noteikumiem, kurus piemēro attiecīgajam zvejas kuģim, ievieš sertifikācijas sistēmu, ko piemēro visai zvejas produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienību. Latvijā, šajā sertifikācijas sistēmā ir iesaistīta Zemkopības ministrija, Valsts vides dienests, Valsts ieņēmumu dienests un Pārtikas un veterinārais dienests.

Zemkopības ministrija pilda arī Latvijas vienotās iestādes funkcijas Nelegālas zvejas aizkavēšanas jautājumos, nodrošinot sadarbību starp Latvijas iestādēm, Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešo valstu administratīvajām iestādēm.

Zvejas resursu pārvaldība Eiropas Savienības līmenī galvenokārt pamatojas uz Kopējo pieļaujamo nozveju, nozvejas kvotām, zvejas piepūles režīmiem un tehniskajiem pasākumiem.

Kopējo pieļaujamo nozveju ikgadēji nosaka lielākajai daļai komerciālo zivju sugu krājumu (reizi divos gados dziļjūras zivju resursiem). Kopējās pieļaujamās nozvejas priekšlikumus sagatavo Eiropas Komisija, pamatojoties uz zinātniskajiem atzinumiem par zivju krājumu stāvokli, ko izstrādājušas tādas konsultējošas organizācijas kā Starptautiskā Jūras pētniecības padome un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja. Kopējās pieļaujamās nozvejas priekšlikumus izskata Eiropas Savienības Zivsaimniecības ministru Padome ar kvotu palīdzību sadalot kopējo pieļaujamo nozveju starp Eiropas Savienības valstīm.

Kvotas 2021. gadam bija noteiktas ar Padomes 2021. gada 28. janvāra Regulu (ES) Nr. 2021/92 ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (turpmāk – Zvejas iespēju regula Nr. 2021/92) (īpaši tās 5. un 6. pantu) un ar Padomes 2020. gada 29. oktobra Regulu (ES) Nr. 2020/1579, ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un groza Regulu (ES) Nr. 2020/123 attiecībā uz konkrētām zvejas iespējām citos ūdeņos⁶ (īpaši tās 4. pantu).

Papildu Kopējās pieļaujamās nozvejas noteikšanai un valstu kvotu sadalei gandrīz visus svarīgākos zivju krājumus un zivsaimniecību pārvalda izmantojot konkrēto sugu krājumu daudzgadu plānus. Tajos ir noteikti zivju krājumu pārvaldības mērķi, kas izteikti kā pieļaujamā zvejas izraisītā zivju mirstība vai vēlamais krājuma lielums. Atsevišķos daudzgadu plānos iekļauj zvejas piepūles ierobežojumus, ko papildina gada Kopējā pieļaujamā nozveja un īpaši kontroles noteikumi.

Mencas, brētliņas un reņģes krājumu izmantošanai Baltijas jūrā Baltijas jūras daudzgadu plāns, kas pieņemts ar regulu Nr. 2016/1139. Baltijas jūras daudzgadu plāna regula Nr. 2016/1139 ir pieņemta, lai veicinātu Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vienlaikus šis plāns palīdz izskaust izmetumus, pēc iespējas izvairoties no nevēlamas zvejas un samazinot to, un veicina izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

Zvejas piepūles kontroles kārtību nosaka Kontroles regulas Nr. 1224/2009 IV sadaļas I nodaļas 2. iedaļa.

Zivju krājumu tehniskie saglabāšanas pasākumi ir daudzi un dažādi noteikumi, kas regulē, kā, kad un kur zvejnieki drīkst zvejot. Tie ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (turpmāk – Tehnisko pasākumu regula Nr. 2019/1241) (īpaši tās II nodaļu un III nodaļas 15. panta 1. punkta "d" apakšpunktu attiecībā par Baltijas jūru) ir noteikti visiem Eiropas jūru baseiniem, bet dažādus baseinus regulējošie noteikumi atkarībā no reģionālajiem apstākļiem būtiski atšķiras. Tehniskie saglabāšanas pasākumi var būt:

- minimālie izkraušanas jeb zivju lieluma izmēri un minimālie resursu saglabāšanas apjomi;

- specifikācijas attiecībā uz zvejas rīku konstrukciju un izmantojumu;

- minimālie tīklu acs izmēri;

- prasība izmantot selektīvākus zvejas rīkus, lai samazinātu nevajadzīgu piezveju;

- slēgti apgabali un sezonas, kad zveja ir aizliegta;

- piezvejas (nevajadzīgu sugu vai blakussugu nozvejas) ierobežojumi;

- pasākumi, lai mazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu un vidi.

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta pirmo daļu Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu.

Rūpnieciskās zvejas noteikumu Nr. 296 8.11. apakšpunkts noteic, ka zvejas kuģu dzinēju nomaiņa, zvejas kuģu iegāde, jaunu zvejas kuģu būve un citu kuģu pārbūve par zvejas kuģiem jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju, kas pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.

Zvejas kuģa dzinēja jaudas pārbaudi nepieciešamības gadījumā nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju un Latvijas Jūras akadēmiju saskaņā ar Rūpnieciskās zvejas noteikumu Nr. 296 29.¹ punktu un 10. pielikumu.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 11. panta trešai daļai atļauju rūpnieciskai zvejai starptautiskajos ūdeņos izsniedz Valsts vides dienests, Zemkopības ministrija izsniedz zvejniekiem papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, bet piekrastes ūdeņos – attiecīgā piekrastes pašvaldība.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2019/833, ar kuru nosaka saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, groza Regulu (ES) 2016/1627 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2115/2005 un (EK) Nr. 1386/2007 3. panta 30. punktu un 27. panta 2. punktu dalībvalstīm ikvienā zvejas kuģī laikā, kad tas veic zvejas darbības Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā, ir jānodrošina vismaz viens sertificēts un pilnvarots novērotājs, kas novēro, pārvalda un vāc informāciju par kuģa zvejas darbībām.

Kuģu satelītnovērošanas sistēma no visiem jūras zvejas kuģiem, kas garāki par 15 m un zvejas darbības veic aiz piekrastes ūdeņiem, kur dziļums sastāda vismaz 20 m, ik pēc divām stundām automātiski saņem to atrašanās vietas koordinātes.

Kapteiņi, kuru zvejas kuģu kopējais garums ir 12 metru vai vairāk, vismaz reizi dienā nozvejas datus reģistrē Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā.

Kapteiņi, kuru zvejas kuģu kopējais garums lielāks par 10 metriem, vismaz divas stundas pirms atgriešanās krastā Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā norāda nozvejas apjomu pa sugām un plānoto ienākšanas laiku ostā.

Zvejas kuģi, kas zveju veic aiz piekrastes zonas, nozveju izkrauj sekojošās Latvijas zvejas ostās – Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Roja, Mērsrags, Engure, Rīga, Skulte, Kuiviži un Salacgrīva.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmā notiek automātiska no zvejniekiem saņemto nozvejas, Kuģu satelītnovērošanas sistēmas pozīciju, zivju produktu pirmo darījumu datu pārbaude (validācija un verifikācija), ņemot vērā Kontroles regulas Nr. 1224/2009 109. pantu un Eiropas Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – Kontroles īstenošanas regula Nr. 404/2011) 144. un 145. pantu.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas paziņojumus par datu pārbaudē konstatētiem pārkāpumiem saņem un novērš Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības daļa, kura pēc nepieciešamības nodod informāciju attiecīgajām Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm vai Jūras kontroles daļai, kas, atbilstoši savai kompetencei, nodrošina lietas apstākļu noskaidrošanu un attiecīga lēmuma pieņemšanu pārkāpuma lietā.

Kontroles īstenošanas regulas Nr. 404/2011 98. panta 1. un 3. punkts paredz, ka dalībvalstu jūras zvejas kontroles iestādēm, izmantojot visu pieejamo informāciju, ir jāpieņem uz riska novērtējumu balstīta pieeja inspicējamo objektu izvēlei un atbilstīgi uz riska novērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai ir objektīvi jāveic vajadzīgās inspekcijas darbības.

Riska analīze balstās Eiropas Zvejas kontroles aģentūras izstrādātās riska analīzes metodoloģijā, kas ir spēkā no 2019. gada, kad pieņemts Eiropas Komisijas 2018. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2018/1986, ar ko izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un atceļ Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES (turpmāk – Kontroles noteikumu īstenošanas lēmums Nr. 2018/1986 (īpašā kontroles un inspekcijas programma), kura III pielikums nosaka inspekciju mērķkritērijus Baltijas jūrā.

Minētā riska analīzes metodoloģija noteic, ka Baltijas jūra tiek iedalīta flotes segmentos atkarībā no zvejas veida, apgabala un zvejas rīkiem. Katra segmenta riska līmenis tiek noteikts atkarībā no aktuālajiem riskiem, kādi tiek konstatēti, veicot riska analīzi, piemēram, zvejas datu neziņošana, nelegālu rīku izmantošana, izmetumu aizlieguma neievērošana, u.c. Riska analīze parasti tiek atjaunota reizi gadā pēc ikgadējās Eiropas Zvejas kontroles aģentūras rīkotās riska analīzes sanāksmes, bet nepieciešamības gadījumā var tikt pārskatīta arī biežāk.

Pavisam kopā ir četri riska līmeņi: zems, vidējs, augsts un ļoti augsts. Inspekciju plānošanā tiek ņemta vērā ne tikai riska analīze, bet tādi kritēriji kā operatīvā informācija, zvejnieka pārkāpumu vēsture, caur Kuģu satelītnovērošanas sistēmu saņemtie nozvejas dati un iepriekšējie izkraušanās dati.

Riska analīzes dati ir pieejami jūras zvejas kontroles inspektoriem un Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Zvejas pārraudzības daļai.

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Jūras kontroles daļa veic riska analīzi, bet Zvejas pārraudzības daļa (kas strādā septiņas dienas nedēļā 24 stundas diennaktī) un Valsts vides dienesta Kurzemes, Lielrīgas un Vidzemes reģionālo vides pārvalžu jūras zvejas inspektori nodrošina tās piemērošanu inspekciju laikā.

Jūras kontroles daļas inspektori arī veic pārbaudes visās Latvijas zvejas ostās un nozveju izkraušanas vietās un Baltijas jūrā, kā arī starptautiskajos ūdeņos (starptautiskos zvejas kontroles pasākumos), bet viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu strādājošo jūras zvejas inspektoru pārraudzība un metodiskā vadība.

Izmantojot mobilo aplikāciju un atbilstošu tehnisko nodrošinājumu Valsts vides dienesta jūras vides inspektoriem jebkurā brīdī ir piekļuve Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas, Kuģu satelītnovērošanas un Elektroniskās reģistrēšanas sistēmu datiem. Tādējādi inspektoriem ir vieglāk noteikt savus inspekcijas mērķus saskaņā ar riska analīzes novērtējumu.

Pirms inspekcijas amatpersonas apkopo visu attiecīgo informāciju, tajā skaitā datus par zvejas licencēm un zvejas atļaujām, Kuģu satelītnovērošanas sistēmas informāciju par pašreizējo zvejas reisu, aero novērošanas un citu novērošanas gadījumu datus, kā arī iepriekšējo inspekciju ziņojumus un attiecīgā Eiropas Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts tīmekļa vietnes drošajā daļā pieejamo informāciju.

Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Valsts vides dienesta inspektori, atbilstoši Zvejniecības likuma 31. pantā noteiktajai kompetencei, uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā. Valsts vides dienesta Juridiskā departamenta Sodu piemērošanas daļas inspektoriem, izvērtējot administratīvā pārkāpuma procesa lietas materiālus minētajā sistēmā, un, saskaņā ar Zvejniecības likuma 31. pantā noteikto, ir tiesības pārkāpējam piemērot naudas sodu, kā arī aizliegt izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem Zvejniecības likuma 30. pantā noteikto sankciju ietvaros. Vienlaikus, atbilstoši Administratīvās atbildības likumam, var tikt piemērota administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīku un līdzekļu konfiskācija. Ja tiek konstatēts smags zvejas noteikumu pārkāpums, tad papildu šīm sankcijām zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim tiek piešķirti arī soda punkti. Vienlaikus, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 26. panta otro daļu, neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda, vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmērs attiecīgi noteikts Rūpnieciskās zvejas noteikumu Nr. 296 8.15. apakšpunktā un 4. pielikumā.

Pārbaužu laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta pieļaujamajai 10 % kļūdai (Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas Nr. 2016/1139 13. pants) kopējam zivju daudzumam, kuru patur uz klāja.

Minimālie kritēriji, kurus pārbauda, inspicējot zvejas kuģus jūrā:

- informācija, kas reģistrēta Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā / zvejas žurnālā;

- Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā / zvejas žurnālā reģistrēto zivju daudzuma salīdzinājums ar zvejas kuģī paturēto zivju daudzumu;

- zvejas licenci;

- zvejas rīki, kuri atrodas uz klāja un ar kuriem tiek zvejots;

- zvejas rīku novietojums;

- kuģī paturēto zivju izmēra atbilstība noteikumiem;

- Kuģu satelītnovērošanas sistēmas funkcionēšana.

Minimālie kritēriji, kurus pārbauda, inspicējot zvejas kuģus ostā:

- informācija, kas reģistrēta Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā / zvejas žurnālā;

- zvejas licence;

- zvejas rīku atbilstība noteikumiem;

- starpība starp Elektroniskās reģistrēšanas sistēmā / zvejas žurnālā reģistrēto un izkrauto zivju daudzumu;

- nozvejas kastu un konteineru svars;

- nozvejoto zivju sugu procentuālais sastāvs lomā;

- mazizmēra zivju klātbūtne nozvejā.

Minimālie kritēriji, kurus pārbauda, inspicējot zivju izkraušanu piekrastē:

- informācija, kas reģistrēta zvejas žurnālā;

- zivju daudzums, kuru izkrauj, pa sugām un piezveja;

- mazizmēra zivis;

- zvejas rīku atbilstība noteikumiem;

- zvejas licence;

- zvejas laivas borta numurs.

Zvejas produktu uzglabāšanas, transportēšanas un tirdzniecības operatoru inspekcijās tiek pārbaudīta Kontroles regulas Nr. 1224/2009 56., 57. un 58. panta, Kontroles īstenošanas regulas Nr. 404/2011 IV sadaļas, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi" (turpmāk – Izkraušanas noteikumi Nr. 94) prasību ievērošana, īpaši attiecībā uz zvejas produktu partijas izsekojamības nodrošināšanu. Šādam mērķim inspektori izmanto Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas operatoru reģistrētos datus.

Zvejas kontroles programmas laika plānojums kontroles un īstenošanas darbībām:

Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde pastāvīgi sadarbojas ar Valsts policiju, kā tas noteikts Zvejniecības likuma 18. pantā un ar šo likumu saistītajos normatīvajos aktos. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas birojs piedalās zvejas tiesiskuma nodrošināšanā un kontrolē. Minētā biroja sastāvā ir trīs darbinieki, kuriem viens no darba pienākumiem ir piedalīties pašiem un koordinēt Valsts policijas struktūrvienību darbinieku piedalīšanos Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonu, kā arī Valsts vides dienesta pilnvaroto personu organizētajos rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroles pasākumos.

Nārsta laikā oktobra un novembra mēnešos tiek pastiprināta lašu un taimiņu kontrole galvenajās Latvijas lašu nārsta upēs. Papildus pieciem Valsts vides dienesta iekšējo ūdeņu zvejas kontroles inspektoriem Kurzemes reģionā un vienpadsmit – Rīgas un Vidzemes reģionā īpaši tiek piesaistīti arī sabiedriskie vides inspektori, Valsts policija un pašvaldības policija, kā arī Krasta apsardze.

Lašu un taimiņu zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos papildus ierobežo un regulē Rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 296:

- 8.15. apakšpunkts noteic zaudējumu atlīdzības pamattaksi par šo noteikumu pārkāpumu (143 euro par katru lasi, sīgu vai taimiņu) un to aprēķina trīskāršā apmērā piemēram par attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā un vietā, par zveju bez zvejas atļaujas (licences) u.c.;

- 16.8. apakšpunkts noteic, ka piekrastes ūdeņos visu gadu aizliegta lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem tīkliem un dreifējošām āķu jedām;

- 17.6. apakšpunkts noteic, ka Latvijas zvejniekiem Rīgas jūras līcī visu gadu aizliegta arī lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem;

- 23. punkts noteic, ka rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos nav atļauta mazizmēra akmeņplekstu, lašu, taimiņu un sīgu piezveja, kā arī lašu, sīgu, taimiņu piezveja – no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot lašu un taimiņu zveju Rīgas jūras līča piekrastes teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura ietver ūdeņus no krasta līnijas līdz 20 m izobatai, kas atrodas starp perpendikuliem, kuri vilkti no krasta punktu koordinātām – N57° 05,165' E24° 07,156' un N56° 57,795' E23° 38,288' – uz 20 m izobatas līniju.

Iekšējo ūdeņu rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 295 nosaka zivju minimālo garumu un piezvejas apjomu:

- 16. punkts noteic, ka minimālais garums piezvejas lomā paturamam lasim ir 60 cm, bet taimiņam – 50 cm;

- 21. punkts un 28.1. apakšpunkts noteic, ka lašu un taimiņu piezveja ir aizliegta visu gadu, izņemot lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES;

- 38. punkts noteic zaudējumu atlīdzības pamattaksi par šo noteikumu pārkāpumu (143 euro par katru alatu, lasi, samu, sīgu, strauta foreli vai taimiņu).

Laša nozvejas izkraušanas nosacījumus papildina Eiropas Komisijas 2021. gada 22. jūnija deleģētā regula Nr. 2021/1417 ar ko attiecībā uz izkraušanas pienākuma specifikācijām, kas attiecas uz lasi Baltijas jūrā 2021.–2023. gada periodā, papildina Regulu (ES) 2016/1139, īpaši tās 3. pants.

Mencu (Gadus morhua) zvejas kontrole

Baltijas jūras daudzgadu plāna regulā Nr. 2016/1139 mencu zvejai ir noteikti īpaši kontroles pasākumi, lai papildinātu Kontroles regulā Nr. 1224/2009 (īpaši tās IV sadaļā) paredzētos pasākumus.

Mencu zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos papildus regulē Rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 296:

- 8.15. apakšpunkts noteic zaudējumu atlīdzības pamattaksi par šo noteikumu pārkāpumu (15 euro par katru mencas kg);

- 8.23.1. apakšpunkts noteic, ka Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Baltijas jūras daudzgadu plāna regulas Nr. 2016/1139 14. pantā noteikto daudzumu, drīkst izkraut un pārkraut tikai Pāvilostā, Liepājas un Ventspils ostā; tādējādi tiek nodrošināta atbilstoša mencu nozvejas kontrole;

- 11. punkts noteic pasīvo zvejas rīku parametrus mencu zvejā – āķu jedā ne vairāk par 2 000 āķu, ar āķa izmēru ne mazāku par 15 mm;

- 21. punkts noteic, ka mencām bez galvas minimālais izmērs nedrīkst būt mazāks par 28 cm, mērot gar sānu līniju līdz astes spuras galam;

- 22.4.–22.6. apakšpunkti noteic, ka mencu piezvejas apjoms (pēc to zvejas limita pilnīgas izmantošanas) piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkst pārsniegt 10 procentu no kopējā nozvejas svara, bet mencu piezveja piekrastē citu zivju sugu komerciālajā zvejā ir atļauta tikai tad, ja konkrētajam zvejniekam ir noteikts mencu nozvejas limits vai attiecīgajiem ūdeņiem (Baltijas jūras, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņi) ir paredzēts mencu piezvejas limits; ja konkrētajam zvejniekam citu zivju sugu zvejā Baltijas jūras piekrastes ūdeņos mencu piezvejas apjoms noteiktā kopējā mencu piezvejas limita robežās attiecīgā gada laikā sasniedz 100 kg, zvejnieks mencu zveju var turpināt tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā tiek saņemts mencu nozvejas apjoma limits.

Kopš mencu specializētās zvejas aizlieguma Baltijas jūras austrumu daļā 2020. gadā, lai nodrošinātu to, ka Latvijai iedalītā mencu piezvejas kvota netiktu pārsniegta un tāpēc Latvijai nebūtu jāaptur visa zveja, Zemkopības ministrija sadarbībā ar zvejniecības nozares pārstāvjiem ik gadu izstrādā vairākus zvejas regulēšanas papildu pasākumus, kas zvejniekiem ir jāievēro attiecīgajā gadā, lai varētu turpināt citu zivju zveju. Tādēļ Zemkopības ministrija ik gadu pieņem lēmumu, ar kuru nosaka mencu piezvejas papildu regulējumu nākamajam gadam.

Baltijas jūras daudzgadu plāna regulā Nr. 2016/1139 reņģu un brētliņu zvejai ir noteikti īpaši kontroles pasākumi, lai papildinātu Kontroles regulā Nr. 1224/2009 (īpaši tās IV sadaļā) paredzētos pasākumus.

Rūpnieciskās zvejas noteikumi Nr. 296 papildus regulē arī reņģu un brētliņu zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (nosakot konkrētas ostas reņģu un brētliņu izkraušanai un pārkraušanai, kā arī zvejas rīku pieļaujamos parametrus, skaitu, izvietošanas nosacījumus. zvejas aizlieguma laikus un vietas). Šo noteikumu 8.15. apakšpunkts noteic zaudējumu atlīdzības pamattaksi (1 euro par katru brētliņas, reņges, salakas kg), bet 11. punkts noteic, ka reņģu stāvvads nedrīkst būt garāks par 600 m ar acs izmēru no 32 līdz 60 mm un konstrukcijas linuma acs izmēru no 20 līdz 50 mm un reņģu un salaku tīklu acs izmēram jābūt no 28 līdz 50 mm.

Pieejamo resursu ietvaros Valsts vides dienesta Lielrīgas un Vidzemes reģionālo vides pārvalžu jūras zvejas kontroles inspektori veic arī jūras vides piesārņojuma novēršanas noteikumu ievērošanas kontroli, tomēr jūras zvejas kontroles pienākumu īpatsvars amata aprakstos ir dominējošais attiecībā pret citiem uzdevumiem.

Kontroles noteikumu īstenošanas lēmums Nr. 2018/1986 (1. panta 2. punkts un III pielikuma 4. punkts) noteic, ka augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģiem jūrā un ostās kopumā jāvelta vismaz 60 % pārbaužu.

Piekrastes zvejnieki tiek kontrolēti izlases kārtībā, veicot reidus vismaz četras reizes mēnesī katrā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē, ņemot vērā laika apstākļus un zvejas intensitāti.

Attiecībā uz operatoru, kuri iesaistījušies mencas, reņģes, laša un brētliņas uzglabāšanā, transportēšanā un tirdzniecībā, inspekcijām, , katra no zvejas kontrolē iesaistītajām trim Valsts vides dienesta reģionālajam vides pārvaldēm veic vismaz piecas inspekcijas katru mēnesi.

Valsts vides dienesta Jūras kontroles daļas inspektori reizi mēnesī līdz 10. datumam Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmā pārbauda reģionālo vides pārvalžu jūras zvejas kontroles inspektoru zvejas kuģu un zivju produktu inspekciju intensitātes izpildi un sagatavo ziņojumu Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta direktoram.

Kopš 2010. gada 1. janvāra Nelegālas zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 12. panta 1. punkts noteic, ka Eiropas Savienībā ir aizliegts importēt nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas produktus, un 2. punkts, ka zvejas produktus Eiropas Savienībā drīkst importēt tikai tad, ja tiem pievienots nozvejas sertifikāts, kas apliecina to izcelsmes likumību. Reeksporta gadījumā zivju produkcijai tiek pievienots reeksporta sertifikāts, kas noteikts minētās regulas 21. pantā. Minētie noteikumi attiecas gan uz zvejas produktu importu pa sauszemi – autoceļiem un dzelzceļu, gan ostām un lidostām.

Minētās regulas nosacījumi ir tieši piemērojami arī Latvijā, savukārt, lai precizētu operatoru saistības un Latvijas iestāžu kompetences ir pieņemti Izkraušanas noteikumi Nr. 94. Minēto noteikumu 27. punkts paredz, ka Latvijas zvejnieku nozvejas atbilstību apstiprina un nozvejas sertifikātu Latvijas kuģu nozvejas eksporta gadījumā izsniedz Zemkopības ministrija. Savukārt Zvejas produktu importētājs pirms zivju produkcijas paredzamās ievešanas Latvijā iesniedz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības daļā trešās valsts kompetento iestāžu apstiprinātu nozvejas sertifikātu. Reeksporta gadījumā attiecīgi tiek iesniegts reeksporta sertifikāts. Valsts vides dienests veic nozvejas sertifikātā minētās informācijas pārbaudi un apstiprina nozvejas sertifikātu, tādejādi atļaujot zvejas produktu importu Latvijā un līdz ar to Eiropas Savienībā. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonu pienākums robežšķērsošanas vietās un muitas iestādēs iekšzemē ir kontrolēt zvejas produktu importam, eksportam un reeksportam nepieciešamos nozvejas sertifikātus, kā arī pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma nodrošināt kravas fiziskās pārbaudes. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes atbildīgās amatpersonas ir tiesīgas neatļaut zvejas produkcijas importu Latvijas teritorijā no trešās valsts, ja par kravu nav iesniegts nozvejas sertifikāts, kā arī, ja Valsts vides dienests ir aizliedzis importu (ir pamats aizdomām, ka zivis iegūtas nelegāli).

Minētajai kārtībai pakļauti visi zvejas produkti saskaņā ar Komisijas 2020. gada 21. septembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2020/1577, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu 3. nodaļu un tarifa pozīcijām 1604 un 1605⁷, izņemot produktus, kas uzskaitīti Nelegālas zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 1. pielikumā.

Vienlaikus Zemkopības ministrija veic arī vienotās iestādes funkcijas Latvijā, nodrošinot savstarpēju palīdzību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešo valstu administratīvajām iestādēm Nelegālas zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 īstenošanā.

Apvienotā Karaliste pārņēma Eiropas Savienības Nelegālas zvejas novēršanas regulas Nr. 1005/2008 nozvejas sertifikātu shēmu zvejas produktu importam un eksportam. Tas nozīmē, ka no 2021. gada 1. janvāra minētās regulas 14. pantā noteiktās prasības par pārstrādes deklarācijas vai uzglabāšanas dokumenta iesniegšanu attiecas arī uz Eiropas Savienības dalībvalstu produkciju, kura tiek eksportēta uz šo valsti. Lai uz Apvienoto Karalisti eksportētu zvejas produktus, kuri apstrādāti Latvijā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri Apvienotās Karalsites atbildīgajā iestādē jāiesniedz arī pārstrādes deklarācija (minētās regulas IV pielikums). Savukārt, lai eksportētu zvejas produktus, ar kuriem netika veiktas nekādas apstrādes darbības, izņemot tādas, kas paredzētas, lai saglabātu produktus labā un derīgā stāvoklī un tie ir palikuši valsts kompetento iestāžu pārraudzībā – attiecīgi jāiesniedz arī uzglabāšanas dokuments. Lai noteiktu Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci pārstrādes deklarācijas un uzglabāšanas dokumenta apstiprināšanā plānots sagatavot attiecīgus Izkraušanas noteikumu Nr. 94 grozījumus.

Zvejas kontroles nosacījumu pilnveidošana notiek gan nacionālā un reģionālā, gan Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā zvejas kontroles rezultātus un zivju krājumu stāvokli, nevēlamo citu sugu piezveju (tostarp vaļveidīgie, citi jūras zīdītāji, jūras putni).

Baltijas Jūras zivsaimniecības forums (BALTFISH) ir Baltijas jūras reģiona zvejniecības institūcija, kas apspriež reģionā aktuālus zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas jautājumus un darbojas kā starpnieks starp Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Komisiju. Tā darbojas divos līmeņos –Augsta līmeņa grupa (pārstāvēti attiecīgo valstu ministriju zivsaimniecības departamentu direktori un vadītāji) un Kontroles ekspertu grupa. Augsta līmeņa grupa sagatavo un pieņem kopējo Baltijas jūras reģiona valstu viedokli jeb kopīgo rekomendāciju normatīvo aktu vai citu Eiropas Komisijas vai dalībvalstu priekšlikumiem. Augsta līmeņa grupa paļaujas uz labu sadarbību, pārredzamību un informācijas apmaiņu ar Baltijas Jūras konsultatīvo padomi un citām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm Baltijas jūras zvejniecībā. Savukārt, Kontroles ekspertu grupas sanāksmēs piedalās Baltijas jūras reģiona valstu zvejas kontroles iestāžu pārstāvji, kuri apspriež aktuālās problēmas zvejas kontroles jomā.

2021. gada 1. jūlijā Latvija pārņēma Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma viena gada Prezidentūru. Prezidentūrai pastāvīgi jānodrošina gan Augsta līmeņa grupas, gan Kontroles ekspertu grupas darbība, tāpat jāorganizē ikgadējais Forums, kas sastāv no dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Baltijas Jūras konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kā arī citu attiecīgo ieinteresēto Baltijas jūras nevalstisko organizāciju un institūciju pārstāvjiem. Šādu Forumu organizē prezidējošā valsts un parasti tas notiek prezidējošajā dalībvalstī. Foruma laikā organizētās diskusijas sniedz atgriezenisko saiti un ekspertu zināšanas, lai palīdzētu Augsta līmeņa grupai sagatavot kopīgus ieteikumus un pieņemt kopīgās rekomendācijas.

Latvijas Nacionālās jūras zvejas kontroles programma 2014.–2020. gadam īstenota ievērojot tajā norādītos indikatīvos pasākumus un rīcības plānu, kā arī

izpildot Eiropas Komisijas 2013. gada 30. maija īstenošanas lēmumu Nr. C(2013) 2998 par zivsaimniecības kontroles rīcības plāna izveidi kopā ar Latvijas Republiku saskaņā ar Kontroles regulas (EK) Nr. 1224/2009 102. panta 4. punktu, tajā skaitā veicot turpmāk norādīto.

Pilnveidojot informācijas apriti un izstrādājot programmatūru, būtiski attīstīta valsts informācijas sistēma "Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēma", nodrošinot, ka ar rūpniecisko komerczveju jūrā saistītā informācija ir pieejama tikai elektroniski, piemēram, ar Elektroniskās reģistrēšanas sistēmas (Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas apakšmoduļa) palīdzību ļaujot atteikties no papīra formāta zvejas žurnāliem, atvieglojot darbu gan zvejniekiem, gan kontroles dienestam.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēma veic automātisku nozvejas datu un iesniegtās informācijas pārbaudi tiešsaistē, nodrošina informācijas apkopošanu par Latvijas zvejas kuģu zvejas datiem, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju pirmo pirkumu cenām, elektroniskus inspektoru kontroles ziņojumus, zvejas kuģu sarakstiem, zvejnieku un zivju pircēju reģistru, zvejas un akvakultūras produktu partiju izsekojamību līdz mazumtirdzniecības vietai un informatīvo atbalstu gan nacionālo, gan Eiropas Savienības kontroles institūciju vajadzībām, kā arī nepieciešamo atskaišu sagatavošanu sistēmas lietotājiem.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēmas darbībai, kā arī kopīgai kontroles informācijas apritei Eiropas Savienībā visi attiecīgie Latvijas zvejas kuģi aprīkoti ar Elektroniskās reģistrēšanas un Kuģu satelītnovērošanas sistēmu iekārtām, kas ļauj noteikt zvejas kuģa atrašanās vietu un pārbaudīt citus datus, tāpat nodrošināta arī šo sistēmu atjaunošana un atbalsta iekārtas, piemēram, Zvejas pārraudzības centrs, kā arī zvejas kuģu kapteiņu apmācība jauno iekārtu izmantošanai.

Zivsaimniecības kontroles un informācijas sistēma tiek izmantots visu operatoru zvejas produktu darījumu partiju reģistrēšanai, tādējādi, kopš 2018. gada 1. jūnija nodrošinot elektronisko zvejas produktu izsekojamību Latvijas teritorijā. Kontroles regula Nr. 1224/2009 (īpaši tās 58. pants) paredz, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās teritorijā visos zvejas produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, tiktu kontrolēta Kopējās zivsaimniecības politikas regulas Nr. 1380/2013 attiecīgu nosacījumu piemērošana.

Tāpat arī visi jūras zvejas kontroles inspektori nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu šo sistēmu attālinātai izmantošanai.

Izmantojot dažādu fondu atbalstu iegādāti arī tādi tehniskie kontroles palīglīdzekļi kā kuģis "Mare", automašīnas, laivas, to dzinēji, piekabes, portatīvie datori, planšetes, eholotes, rācijas, GPS iekārtas, droni, portatīvās drukas iekārtas, termokameras, nakts redzamības ierīces, GoPro kameras, videokameras, zivju šķirošanas galdi, elektroniskie svari, svaru indikatori, tālskaši, hidrotērpi, darba apģērbi u. c.

Nodrošināts programmā noteiktais minimālais ikgadējais valsts finansējums 1 268 362 euro (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogramai 23.01.00 Valsts vides dienests) un 36 995 euro (Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogramām 25.01.00 Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte un 25.02.00 Zivju fonds).

Nodrošināts, ka jūras zveju kontrolē vismaz 36 Valsts vides dienesta darbinieki; Zemkopības ministrijai nosakot zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, tajā skaitā iedalot zvejas limitus. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei pārbaudot zvejas produktu importa, eksporta un reeksporta nozvejas sertifikātus; zvejas kontrolē iesaistītajiem darbiniekiem rīkoti dažādi apmācības pasākumi.

Laikapstākļu vai tehnisko iespēju robežās kontrolēti zvejas kuģi jūrā (mencas, laša, reņģes un brētliņas zvejas reisu kuģiem jūras inspekciju mērķis no 2014. līdz 2018. gadam augsta riska kuģiem bija vismaz 2,5 %, bet ļoti augsta riska kuģiem – vismaz 5 % pārbaudītu reisu):

Kontroles noteikumu īstenošanas lēmums Nr. 2018/1986 (1. panta 2. punkts, un III pielikuma 4. punkts) ar 2019. gada 1. janvāri atcēla Eiropas Savienības dalībvalstīm iepriekš noteiktos un arī Latvijas Zvejas kontroles programmā attiecīgi plānotos zvejas kontroles mērķkritērijus augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģiem jūrā un ostās, to vietā nosakot, ka abu grupu kuģiem jūrās un ostās jāvelta vismaz 60 % no zvejas reisu pārbaudēm.

Zvejas kuģu kontrole ostās:

Kontrolēta zvejas produktu aprite, pārbaudīti nozvejas sertifikāti zvejas produktu importam un apstirpināti nozvejas sertifikāti zvejas produktu eksportam:

Mencas krājumu saglabāšanai 2019. gadā piemērots tās specializētās zvejas liegums (Komisijas 2019. gada 22. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/1248, ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai (zaudējusi spēku)) un 2020. gadā arī pastiprinātas kontroles pasākumu un papildu prasības zvejniekiem, lai nodrošinātu mencu piezvejas kvotas ievērošanu (Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmums Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu" un tā grozījumi).

Visvairāk un smagākie pārkāpumi jūras zvejas kontrolē atklāti zvejas kuģu izkraušanas inspekcijās ostās. Visbiežāk sastopamais pārkāpuma veids ir nepareiza nozvejas daudzuma reģistrācija, pārsniedzot pieļaujamo 10 % pielaidi. Pēdējos piecos gados jūras zvejas kontrolē ir konstatēti 16 smagi zvejas noteikumu pārkāpumi, par kuriem zvejas licences turētājam un zvejas kuģa kapteinim ir piešķirti soda punkti. Vidējā soda nauda šajos gadījumos bija 2 232 euro.

Kopumā programmas darbības laikā nodrošinātas Eiropas Savienības prasības jūras zvejas kontrolē. Īpaši, fiziskās inspekcijas atbalstot ar elektronisku kontroles informācijas apriti un riska analīzi, jau preventīvi mazinot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un nelegālas darbības ar zvejas produktiem. Tādā veidā veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību un zivju krājumu saglabāšanos.

Viens no Kopējās zivsaimniecības politikas labas pārvaldības principiem ir reģiona īpatnību ievērošana, izmantojot reģionalizētu pieeju. Baltijas jūras reģiona zvejniecības institūcija ir Baltijas Jūras zivsaimniecības forums (BALTFISH). Tajā apspriež reģionā aktuālus zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas jautājumus un tā darbojas kā starpnieks starp Baltijas jūras reģiona valstīm un Eiropas Komisiju. Baltijas Jūras zivsaimniecības forums darbojas divos līmeņos: Augsta līmeņa grupa (pārstāvēti attiecīgo valstu ministriju zivsaimniecības departamentu direktori un vadītāji) un Kontroles ekspertu grupa (pārstāvētas attiecīgo valstu par zvejas kontroli un zvejas kontroles politikas ieviešanu atbildīgās amatpersonas).

Zemkopības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvi regulāri piedalās gan Augsta līmeņa, gan Kontroles ekspertu grupas darbā. Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma Augsta līmeņa grupa pieņēma ikgadējās Baltijas jūras reģiona valstu kopīgās rekomendācijas par Baltijas jūras zivju krājumu zvejas iespējām, zvejas rīkiem (konkrēti Bacoma tīkliem), daudzgadu lašu pārvaldības plānu, Baltijas jūras daudzgadu plānu, kā arī izskatīja jautājumus par mencas selektivitātes pasākumiem, un turpināja Baltijas jūras cūkdelfīnu aizsardzības kopējas rekomendācijas izstrādi.

Savukārt, Kontroles ekspertu grupas sanāksmēs apsprieda tādus aktuālus zvejas kontroles problēmjautājumus kā: izkraušanas pienākuma īstenošana, Tehnisko pasākumu regulas Nr. 2019/1241 prasību piemērošana, zvejas kuģu dzinēju jaudas verifikāciju nodrošināšana u.c. Notika diskusijas par Kontroles regulas Nr. 1224/2009 pārskatīšanu, kā arī apspriesti vairāki citi ar kontroli saistīti jautājumi.

2021. gada 1. jūlijā Latvija pārņēma Baltijas Jūras zivsaimniecības foruma viena gada Prezidentūru. Prezidentūrai pastāvīgi jānodrošina gan Augsta līmeņa grupas, gan Kontroles ekspertu grupas darbība. Tāpat jāorganizē ikgadējais Forums, kas sastāv no dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Baltijas Jūras konsultatīvās padomes pārstāvjiem, kā arī citu attiecīgo Baltijas jūras zivsaimniecības poliitkā ieinteresētu personu pārstāvjiem; parasti Forums notiek prezidējošajā dalībvalstī.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs