Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

13.novembrī notika kārtējā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs L.Strujevičs.

Padome nolēma neiekļaut sēdes darba kārtībā jautājumu par "Noteikumiem par maksājumu grafika maiņu valsts īpašuma objektu pirkuma līgumos, nepagarinot maksājumu termiņu". Kā atzīmēja padomes locekļi, padome šādu noteikumu nepieciešamību jau reiz ir vienbalsīgi atbalstījusi, un nav pamata šo viedokli mainīt. Kā uzsvēra valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča, "ja jau VID pagarina nodokļu maksājumu termiņus sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi, tad pilnīgi pamatota ir arī maksājumu grafika maiņa šādā situācijā privatizētajiem valsts uzņēmumiem". Arī ekonomikas ministrs L.Strujevičs sēdē uzsvēra, ka viņš nav pilnīgi pret šādu noteikumu nepieciešamību, tomēr no nozaru ministrijām ir saņemti negatīvi atzinumi par noteikumu projektu. PA juridiskais direktors V.Šadinovs informēja padomes locekļus, ka 12.novembrī PA organizējusi ministriju pārstāvju tikšanos, kuras laikā tikuši izdarīti nepieciešamie precizējumi noteikumos, lai tie gūtu ministriju atbalstu.

Pēc L.Strujeviča ierosinājuma sēdes darba kārtībā tika iekļauts jautājums par PA valdes locekļu A.Freiberga, I.Razumovska, A.Tiknusa un V.Šadinova atcelšanu no valdes locekļu amata, par valsts pilnvarnieka priekšlikumu Ministru kabinetam par PA ģenerāldirektora J.Nagļa atbrīvošanu no amata, par valsts pilnvarnieka paredzētajiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu valdes locekļa un direktora amatu savienošanu, un par konkursa uz vakantajām PA valdes locekļu amata vietām izsludināšanu.

Padome akceptēja PA valdes sagatavotos grozījumus Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas noteikumos. Privatizācijas noteikumi paredzēja, ka uzņēmuma nomas kolektīva locekļiem bez atlīdzības tiek nodotas 82065 akcijas. No 1998.gada 3.augusta līdz 2.septembrim notika parakstīšanās uz šīm akcijām; tika parakstītas 49210 akcijas. Grozījumos precizēta uzņēmuma nomas kolektīvam rezervēto akciju nodošanas kārtība, paredzot, ka mēneša laikā no akciju pretendentu saraksta iesniegšanas dienas PA valdei ir jāapstiprina nomas kolektīvam nododamo akciju īpašnieki.

Vienlaikus PA padomes locekļi tika iepazīstināti ar LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora G.Akmeņkalna vēstuli, kurā prokurors informē, ka Ģenerālprokuratūra ir pabeigusi Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" vadības (G.Ševčuka, E.Eihmaņa, O.Safonova) darbības atbilstības Korupcijas novēršanas likuma prasībām pārbaudi. Pārbaudes gaitā esot apstiprinājušies fakti, ka minētās personas, pārkāpjot Korupcijas novēršanas likumu, nav iesniegušas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu deklarācijas. Pārbaudes materiālus Ģenerālprokuratūra nosūtījusi VID Finansu policijas pārvaldei tālākām izziņām.

Padome iepazinās ar PA valdes paveikto padomes sēžu starplaikā.

Pēc J.Urbanoviča ierosinājuma padome sēdi pārtrauca, jo PA padomes locekļi nebija sagatavojušies izskatīt jautājumu par PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumiem. Padomes sēdes turpinājums paredzēts 20.novembrī.

PA informācija

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

17.novembrī notika Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde. To vadīja PA valsts pilnvarnieks, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs. Sēdē izskatīja jautājumus, kuru apspriešana tika atlikta 13.novembrī. Padome apsprieda valsts pilnvarnieka izvirzīto jautājumu par četru PA valdes locekļu atbrīvošanu no amata, kā arī iesniegumu Ministru kabinetam atbrīvot no amata PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli.

PA padomes sēdē 1998.gada 13.novembrī L.Strujevičs informēja padomes locekļus, ka iesniegs Ministru kabinetā lēmuma projektu par J.Nagļa atcelšanu no amata. Valsts pilnvarnieks uzskata, ka J.Nagļa vadībā PA valde nav veikusi tai likumos un aģentūras statūtos noteiktās funkcijas. PA valdes darbības rezultātā valsts un Latvijas tautsaimniecība ir zaudējusi vismaz 13,22 miljonus latu, PA neveiksmīgi privatizējusi lielos rūpniecības uzņēmumus — VEF, "Radiotehniku", RVR un citus, 19 uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi laikā, kad tie atradās PA valdījumā.

PA valde netiecas panākt Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumu daļas izpildi paredzētajā 51,4 miljonu latu apjomā. No tiem 44 miljoni latu jāpārskaita pamatbudžetā. PA valde prognozē Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumus tikai 34,8 miljonu latu apjomā. Bet tā kopš 1995.gada augusta nav uzsākusi viena no lielākajiem valsts uzņēmumiem — Latvijas kuģniecības — privatizāciju. PA valde šajā sakarā radījusi likumā neparedzētus dokumentus — privatizācijas pamatnostādnes, uzaicinājusi stratēģiskos investorus pirms privatizācijas noteikumu apstiprināšanas, uzņēmusies pret divām ārzemju kuģniecības sabiedrībām nepamatotas finansu saistības. PA valde ir devusi iespēju šīm uzņēmējsabiedrībām, kuras ir un arī turpmāk var palikt Latvijas kuģniecības biznesa konkurentes, iepazīties ar konfidenciālu Latvijas kuģniecības komercinformāciju.

PA valde neefektīvi pārvalda valsts kapitālu jauktās uzņēmējsabiedrībās. Pieļaudama "Latvijas gāzes" (LG) jauno akciju publisko un slēgto emisiju, PA valde ir ietaupījusi kompānijām "Gazprom", "Ruhrgas" un "PreussenElektra" 2,89 miljonus latu un vienlaikus pieļāvusi, ka trīs minētās uzņēmējsabiedrības ieguvušas kontroli pār LG. Bet 2,89 miljoni latu, kurus LG būtu ieguvusi, nosakot vienādu cenu publiskās un slēgtās emisijas akcijām, netiks investēti Latvijas ekonomikā.

Kā atzinusi A.Panteļējeva ("Latvijas ceļš") vadītā 6.Saeimas izmeklēšanas komisija "Latvenergo" 3 miljonu lietā, bez PA valdes 1997.gada 8.maija, 20.maija un 5.jūnija lēmumiem miljonu afēra nebūtu notikusi.

Tieši PA valde nolēma uzdot PVAS "Latvenergo" samaksāt 10 miljonus latu saskaņā ar "Bankas Baltija" prasību. "Šis PA valdes lēmums bija brīvprātīgs, jo saskaņā ar likumu, kas toreiz jau bija spēkā, no privatizācijai nodotās "Latvenergo" šo summu nevarēja piedzīt tiesas ceļā un tātad PVAS "Latvenergo" tā nebija jāmaksā," teikts komisijas atzinumā.

Turklāt PA valde ilgi novilcinājusi likumiem pakārtoto tiesību aktu izstrādāšanu, subjektīvi, pēc saviem ieskatiem pieņēmusi nereglamentētus lēmumus un tādējādi samazinājusi Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumus par 7,22 miljoniem latu.

PA valde arī nav noteiktajos termiņos sniegusi Ekonomikas ministrijai un valsts pilnvarniekam precīzu informāciju par privatizācijas procesu, noslēgtajiem pirkuma līgumiem un ieņēmumiem. It īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad informācija pieprasīta sakarā ar saņemtajām sūdzībām par trūkumiem, nepilnībām un likumpārkāpumiem privatizācijas procesā.

Padomes locekļu vairākums atbalstīja valsts pilnvarnieka priekšlikumus.

Jautājumā par Latvijas kuģniecības privatizācijas noteikumu projektu vairāki PA padomes locekļi izteica savus īpašos viedokļus. Tādēļ jautājuma apspriešana un lēmuma pieņemšana tika atlikta uz PA padomes nākamo sēdi.

Jānis Brente,

ekonomikas ministra padomnieks

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

17.novembrī turpinājās kārtējā Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde, kas tika pārtraukta 13.novembrī. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs. Padome nolēma neizskatīt PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumus, jo šāds jautājums būtu jāskata jaunajam padomes sastāvam pēc valdības apstiprināšanas.

Padome, nediskutējot un neļaujot izteikties PA valdes locekļiem, pieņēma zināšanai PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča motivāciju jautājumā par PA valdes locekļu un PA ģenerāldirektora atcelšanu no ieņemamā amata.

PA informācija

Parādzīmju izsole

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 17.novembrī, piedalījās 3 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,52 miljonus latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,52 miljoniem latu ar vidējo diskonta likmi 7,5% gadā.

Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju atkārtotajā izsolē trešdien, 17.novembrī, piedalījās 4 komercbankas, kas vēlējās iegādāties obligācijas ar atmaksas termiņu 2 gadi (720 dienas). Tika piedāvātas obligācijas par kopējo summu pēc nominālvērtības 15,26 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 3,8 miljonus latu. Obligācijas tika pārdotas par 3,8 miljoniem latu ar vidējo fiksēto ienākuma likmi 12% gadā un vidējo peļņas likmi 14,87% gadā.

FM informācija

Palielinās Baltijas Tranzītu bankas aktīvi

"Baltijas Tranzītu bankai (BTB), aktivizējot darbu ar klientiem un piedāvājot tiem jaunus pakalpojumius, kā arī pakāpeniski atjaunojot pirmskrīzes apjomus norēķinos ar Krieviju un citām NVS valstīm, izdevies šā gada oktobrī par 2,6 miljoniem latu jeb 4 procentiem palielināt savus aktīvus, kas oktobra beigās bija 72,5 miljoni latu," komentējot bankas darbu šā gada desmit mēnešos, teica bankas prezidente Gaļina Alijeva. "Turklāt banka oktobrī precizējusi riskus, kas saistīti ar bankas klientu darbību, kā arī riskus, kas saistīti ar bankas ieguldījumiem NVS valstu vērtspapīros. Tādējādi oktobrī banka apzināti samazinājusi peļņas apmēru (bankas peļņa desmit mēnešos bija 292 tūkstoši latu), kas ļauj bankai turpmāk strādāt, ņemot vērā faktiskajai situācijai atbilstošus finansu rādītājus."

Bankas pašu kapitāls (kapitāls un rezerves) 1998.gada oktobra beigās bija 12,65 miljoni latu. 1998.gada 31.oktobrī noguldījumu apmērs bankā bija 45,5 miljoni latu, kas ir par aptuveni vienu miljonu latu vairāk nekā oktobra sākumā, tai skaitā privātpersonu noguldījumi — 10,1 miljons latu. Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaules finansu tirgū, banka palielinājusi Latvijā izvietoto naudas apjomu, piemēram, 1998.gada 30.septembrī banka bija izsniegusi kredītus jau 30,6 miljonu latu apmērā.

BTB informācija

VNĪA velte pensionāriem valsts jubilejā

Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA), atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadskārtu, visiem pensionētajiem dzīvokļu īrniekiem, kuri īrē dzīvokļus VNĪA valdījumā esošajos namos, no dzīvokļu īres un komunālajiem maksājumiem apmaksā piecus latus.

VNĪA informācija

Valsts informācijas tīkla aģentūrā

VITA jaunās vadības veikums valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidē

Par galveno jaunās Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) vadības pirmo 100 darbības dienu panākumu uzskatāms progress valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveidošanā. Atbilstoši VITA izstrādātajam šo darbu grafikam šogad tiks pabeigta visu 31 tīkla mezglu punktu sagatavošana pieslēgumam.

Šajās dienās tīklam pieslēgta Jelgava un Kuldīga. Valsts nozīmes datu pārraides tīklā VITA pašlaik ir ierīkojusi 14 mezglu punktus Latvijas rajonu centros, no kuriem pieslēgti jau pieci.

Septembrī tika parakstīts vienošanās protokols ar SIA "Lattelekom", saskaņā ar kuru VITA pagaidām saņēmusi četrus sakaru kanālus, bet nepieciešami vēl 23 kanāli ar pietiekamas jaudas ciparu sakariem. Tikmēr VITA uzsākusi vēl desmit mezglu punktu ierīkošanas darbus.

Ir panākta vienošanās arī ar Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju par sadarbību vienotas mobilo radiosakaru sistēmas izmantošanā, lai nodrošinātu visu valsts speciālo un civilo aizsardzības dienestu operatīvu sadarbību.

Ir izveidota efektīvāka VITA struktūra, konkretizējot katras struktūrvienības mērķus, uzdevumus un kompetenci. Lai uzlabotu klientiem sniegtos pakalpojumus un realizētu valsts mēroga projektus, izveidots VITA Attīstības departaments un Klientu apkalpošanas departaments. Turklāt tiek izstrādāta valsts nozīmes datu pārraides tīkla drošības koncepcija, kā arī veidoti datorizētas informācijas pieejas resurspunkti un Baltijas valstu datu pārraides tīkls.

Neatkarīgi eksperti izstrādā VITA attīstības koncepciju

Latvijas ZA Akadēmiskās bibliotēkas direktora profesora Edvīna Karnīša vadībā ir izveidota neatkarīgu ekspertu komisija, kas izstrādā VITA tālākas attīstības koncepciju. Tās pamatnostādne — VITA strādā, brīvi konkurējot ar citiem dažādu informācijas pakalpojumu sniedzējiem. Valsts drošības apsvērumu dēļ nepieciešams, lai VITA saglabātu monopolu uz atsevišķiem pakalpojumiem. Tāpēc VITA jāpakļauj regulēšanai līdzīgi citiem monopoliem.

Saskaņā ar koncepciju VITA uzdevums būs detalizēta valsts nozīmes datu pārraides tīkla projekta izstrāde, kā arī visdažādāko sistēmu un lokālo tīklu integrēšana vienā kopējā tīklā.

Jānis Britāls,

VITA ģenerāldirektors