Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā

Izdarīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 45.A, 50.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

"1.¹ pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

Šis likums nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā Patvēruma likuma izpratnē."

2. 2. pantā:

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai noteikt atbalsta sniegšanas koordināciju, izmantojot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pieņemot pieteikumu, šajā pantā minētās institūcijas Ukrainas civiliedzīvotāju reģistrē Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēju un iekļauj reģistrā Fizisko personu reģistra likuma 11. panta trešajā daļā minētās ziņas, kā arī norāda personas statusu — aktīvs, ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta, — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas."

3. 3. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā nepiemēro Patvēruma likuma 63. panta pirmo daļu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izsniedzot šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu, Ukrainas civiliedzīvotāju reģistrē Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēju un iekļauj reģistrā Fizisko personu reģistra likuma 11. panta trešajā daļā minētās ziņas, kā arī norāda personas statusu — aktīvs, ja persona šādā statusā Fizisko personu reģistrā nav reģistrēta, — vai attiecīgi aktualizē Fizisko personu reģistrā iekļautās ziņas."

4. 7. pantā:

papildināt 1.¹ daļu pēc vārda "Valsts" ar vārdiem "un pašvaldība";

izslēgt otro daļu;

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu nodrošina tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir personas izmitināšanas vieta vai dzīvesvieta, arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot gadījumu, kad atbalstu jau ir piešķīrusi personas iepriekšējās izmitināšanas vai dzīvesvietas pašvaldība.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Pašvaldības sociālais dienests piešķir un izmaksā Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 euro pilngadīgai personai un 190 euro par katru bērnu.";

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības bez maksas apmeklēt valsts muzejus, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina to, ka persona ir Ukrainas civiliedzīvotājs.

(10) Ukrainas civiliedzīvotāji ir sociālās atstumtības riskam pakļauta iedzīvotāju grupa Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē.

(11) Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, bet bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu — ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā. Bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, sākot ar šā likuma spēkā stāšanās dienu. Ārkārtas aizbildnis bērna piedzimšanas pabalstu var saņemt, ja ārkārtas aizbildnība ir nodibināta līdz brīdim, kad bērns sasniedz viena gada vecumu, un pabalsts jau nav izmaksāts citai personai. Minētos pabalstus piešķir arī tad, ja personai vai bērnam nav Latvijas Republikā piešķirta personas koda un aktīva statusa Fizisko personu reģistrā. Uz Ukrainas civiliedzīvotājiem nav attiecināma Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.² un otrā daļa.

(12) Valsts un pašvaldības kustamo mantu, kura saskaņā ar šo likumu nepieciešama atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, var nodot citai valsts institūcijai vai pašvaldībai ar nodošanas un pieņemšanas aktu (norādot mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību), nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas normatīvajos aktos noteikto kārtību."

5. 12. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī pirmās nepieciešamības preces (turpmāk viss kopā — personām primāri sniedzamais atbalsts)";

izslēgt otro daļu;

izslēgt trešajā daļā vārdus "kā arī pirmās nepieciešamības preču glabāšanu un izsniegšanu".

6. Izteikt 13. panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija atbilstoši kompetencei piecu darbdienu laikā saskaņo šā panta otrajā daļā minētās informācijas atbilstību Valsts kases pārskatam. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību šā likuma mērķim."

7. Papildināt likumu ar 13.¹ un 13.² pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību

(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.

(2) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību tās pašvaldības izglītības iestādē, kuras administratīvajā teritorijā ir bērna uzturēšanās vieta. Ja pašvaldība nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura uzturēšanās vieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, pašvaldība attiecīgajam privātā pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Izglītības likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Pedagogu atalgojumu nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju pirmsskolas izglītības ieguves nodrošināšanai (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un mācību procesā izmantojamos mācību līdzekļus pirmsskolas izglītības programmu apguvei valsts finansē tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību.

(3) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam. Nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes darbus.

(4) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.

(5) Ukrainas civiliedzīvotājs, kas studē Ukrainas akreditētā augstākās izglītības studiju programmā, var tikt uzņemts akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā, pielīdzinot to studējošajam, kas ierodas Latvijas Republikas sadarbības vai apmaiņas programmā no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu, un valsts viņam nodrošina studiju stipendiju studiju kursu apgūšanai. Ministru kabinets nosaka studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai apmēru, termiņu, uz kādu piešķir studiju stipendiju, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību.  

(6) Ja akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas Ukrainā pildīja akadēmiskā vai zinātniskā personāla amata pienākumus, valsts šim Ukrainas civiliedzīvotājam nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā vai akadēmiskā darba veikšanai. Ministru kabinets nosaka pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai apmēru, termiņu, uz kādu piešķir studiju stipendiju, kā arī šīs stipendijas piešķiršanas nosacījumus un kārtību.

(1) Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības bez šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētās ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 20 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas dienas izsniedz ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību vai atsaka tās izsniegšanu."

8. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants. Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības sniegt psihologa pakalpojumus

(1) Psihologs, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ir tiesīgs sniegt psihologa pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, neņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos psihologam noteiktās prasības.

(2) Psihologam, kurš ir Ukrainas civiliedzīvotājs un kurš profesijā ir veicis profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, ir tiesības sniegt īslaicīgus psihologa profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, ja Psihologu sertifikācijas padome ir pieņēmusi lēmumu par psihologa profesionālo darbību, piemērojot Ministru kabineta noteikto psihologu reģistrācijas vai tās atjaunošanas kārtību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais psihologs strādā psihologa-pārrauga pārraudzībā.

(4) Kompetentajām institūcijām ir tiesības vērtēt un neprasīt no pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību psihologa profesijā vai specialitātē Ukrainā. Šādā gadījumā kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu."

9. 15. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"15. pants. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība izglītībā un sportā";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi strādāt par sporta speciālistiem (treneriem), neņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos sporta speciālistam noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā."

10. Izteikt 18. panta sešpadsmitās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) saņemt šā likuma 19. pantā noteikto atbalstu;".

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"5. Šā likuma 2. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā un 3. panta pirmajā daļā minētās institūcijas ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. martam uzsāk ziņu iekļaušanu Fizisko personu reģistrā par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt atbalstu vai ilgtermiņa vīzu.

6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz 2022. gada 4. aprīlim iekļauj Fizisko personu reģistrā ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tajā nav iekļauti līdz 2022. gada 27. martam, saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 5. punktu.

7. 2021./2022. mācību gadā 9. un 12. klases nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs ir tiesīgs kārtot izglītības iestādes mācību priekšmetos noteiktos pārbaudījumus mazākumtautību valodā."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 24. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 25. martā