Korupcijas novēršanas padomes konsultante

Jautrīte Briede:

Viens no korupcijas novēršanas programmā paredzētajiem pasākumiem ir ētikas kodeksa izstrādāšana un tā ieviešana dzīvē. Kāds sakars ir ētiskajai uzvedībai ar korupcijas novēršanu, un kāpēc Korupcijas novēršanas padome tai pievērsusi uzmanību? Kāpēc nepietiek tikai ar stingrajām korupcijas apkarošanas likumu normām?

Korupcijas novēršanas likums tiešām paredz stingrus ierobežojumus, kuri personai jāievēro, ieņemot valstisku amatu, un kurus tā nedrīkst pārkāpt, pretējā gadījumā būtu jāiestājas kriminālatbildībai. Taču šīs normas nenosaka, kā personai būtu jārīkojas situācijās, par kurām nav paredzēts stingrs regulējums likumā, bet kurās tomēr var tikt apdraudēta iedzīvotāju uzticība valsts darbiniekam vai valstij kopumā. Daudzās valstīs šīs problēmas risināšanai izstrādā ētikas jeb uzvedības kodeksus. Šādiem kodeksiem ir divi pamatmērķi: informēt pašu amatpersonu, kā tai, amatu pildot, ir jāuzvedas; informēt sabiedrību par to, kādu uzvedību un kādu attieksmi tā var prasīt no valsts darbinieka. Par kodeksiem tos, jādomā, sauc tāpēc, ka tajos vienkopus sakārtotas ētikas normas, kas personai jāievēro, atrodoties amatā.

Problēma, kas dažādās valstīs tiek risināta atšķirīgi un ko būs grūti atrisināt Latvijā, valstī, kas vēl nav pieradusi pie ētiku regulējošām normām (izņemot dažus atsevišķus dienestus, piemēram, ētikas kodeksi ir tiesnešiem, notāriem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem u.c.), ir šāda — kādu tiesisko statusu šādam kodeksam piešķirt un kā panākt, lai tas tiktu pildīts. Valsts pārvaldes reformas biroja sagatavotajā ziņojumā paredzēti vairāki varianti, un nebūs viegli izraudzīties mūsu situācijai piemērotāko. Taču, apzinoties, ka cīņa pret korupciju veicama solīti pa solītim, šādu kodeksu ieviešana varētu sekmēt stāvokļa uzlabošanu.