Par trijiem pagastiem Sēlijas novadā

Administratīvi teritoriālās reformas likuma īstenošanā

gan līdz šim, gan arī turpmāk

risināsies pārrunas dažādos novados

Mūsdienu pētniekiem ir būtiski ielūkoties ikvienā pagastā, jebkurā apdzīvotajā vietā ar tās vitālajām struktūrām

Latvija ir tikai viena

ar tās dažādu novadu savdabību

Laika ritējums ir gana ātrs un tajā pašā reizē pietiekami nesteidzīgs. Jau tagad varam atcerēties, ka divi Latvijas nākotnei būtiski likumi — Teritorijas attīstības plānošanas likums un Administratīvi teritoriālās reformas likums pieņemti tieši 6.Saeimas darbības izskaņas nedēļā, 15.un 21.oktobrī, Valsts prezidents tos izsludināja 30.oktobrī, tātad pienācis aprites un pārdomu laiks.

Par aprites un pārdomu sasaisti gribētos saukt arī Seces, Staburaga un Sēlpils pagasta izpētes darba materiālu prezentāciju (teiksim saprotamāk — priekšā stādīšanu, atbilstoši Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta speciālistu (šajā gadījumā — Dzidras Vecbrāles un Reiņa Zasa) vērojumu izklāstam).

Šoreiz tomēr triju Aizkraukles un Jēkabpils rajona (daļēji arī Sunākstes) pagastu pašvaldību deputātu pilnsapulces izklāstu gribētos sākt ar visai zīmīgu anketu. Ikvienam, kas torīt ienāca Sēlpils pagasta nama mazajā zālē, tika piedāvāts lokālā izdevuma "Sēlpils Vēstis" jaunākais laidiens. Tā ievadrindkopā lasāmi gluži cita Latvijas novada — Dzērbenes — patriotes, triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres, Jetes Užānes ievadvārdi:

"Visam ir savs sākums un savas beigas — gan lugai, gan mājai, gan mūžam. Tādēļ mums ir jāiemācās mīlēt dzīvi un cilvēkus visapkārt.

Iedomājieties tikai, no kurienes mēs esam nākuši, cik tāls ir bijis tas ceļš, lai saņemtu šo īso gaismas mirkli. Mums taču nav atvēlēts ne simts saules apgriezienu. Kāpēc mēs nevarētu pilnīgi izbaudīt un piepildīt šo brīdi, kad esam tajā vietā, kur nu katrs esam?"

Vai sagadīšanās, varbūt tomēr saskarsmes, kopības izjūta? Pārsteidzoši, bet tādā pašā toņkārtā pēc pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītājas Janas Zaras analītiskā skatījuma izteicās visa vietējā vadības trijotne — Seces pagasta padomes priekšsēdētāja Ilona Bartkeviča, Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Sarmīte Martinova un Sēlpils pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Draško.

Šis novads ar savām vēsturiskās apjautas peripētijām galu galā pieder Sēlijas zemei, kur ir daudz kopības izpausmju ne tikai valodā (citi teiktu — izloksnē), bet arī saimnieciskās varēšanas ziņā. Te vairs nav izcili auglīgā Zemgale, bet te nav arī paugurainā un pat kalnainā Vidzeme, tomēr te ir spītīgā un nepakļāvīgā Jāņa Akuratera, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aleksandra Grīna un Jāņa Veseļa, Imanta Auziņa un Vitauta Ļūdēna cildinātā zeme. Daugavas otrā krastā. Iepretī Koknesei un Pļaviņām.

Jā, brauciens uz Sēlpili aizkavējās gandrīz par pusstundu, jo pat ar modernām mašīnām gaita cauri Daugmalei, Birzgalei, Jaunjelgavai, Sērenei līdz pat Secei un Sēlpilij ir saistīta ar šejienes neasfaltētā dižceļa grambām un negludumiem.

Tieši labi, ka vairāku pagastu apvienošanās projekta apspriešanā piedalījās Jēkabpils rajona padomes izpilddirektors Jānis Subatiņš. Viņš īpaši runāja par Daugavas kreisā krasta lielsatiksmes iespējām. Tomēr tās nav domājamas bez radikālas satiksmes pilnveidošanas. Viņš arī bilda, ka rajona ceļu sociāli ekonomiskās attīstības koncepcijā pagaidām iespējami tikai divi daudzmaz reāli varianti. Rīgas–Aizkraukles šoseja būtu modernizējama līdz 2004.gadam, bet tālākais četrdesmit kilometru Aizkraukles–Jēkabpils posms — līdz 2008.gadam.

Viņš analizēja ne tikai ceļu būvniecību, kas ir viens no administratīvi teritoriālās reformas garantiem, bet arī projektu, kas nemaz nešķiet tik nereāls, tā sauktā Vidusdaugavas reģiona izveidi. Te ekonomiski jāapsver un jāpārlūko tagadējā Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu un pat Madonas rajona sasaiste, jo saimnieciski te daudz kā kopīga.

Jānis Subatiņš arī norādīja, ka piecu gadu pieredze rajona vadības struktūrās, viņaprāt, esot bijusi īsta augstskola ne tikai tādā ziņā, lai pa īstam iepazītu vietējo ģeogrāfiju, bet jo vairāk tāpēc, lai saprastu, ka līdzšinējo rajonu un pagastu pastāvēšana savā ziņā ir pat neloģiska, un šajā izpratnē administratīvi teritoriālās reformas likums nācis īstā laikā un vietā.

Ilona Bartkeviča, pievēršoties ekspertu veikumam, uzteica viņu lietpratību un prasmi pusotra mēneša laikā sagatavot apjomīgu sējumu, kas sniedz bagātīgu vielu pārdomām. Ne velti te šodien ieradušies pat Daudzeses un Sērenes pagasta vadītāji, jo turpmākās sadarbības idejas nav svešas arī viņiem. Seces pagasta padomes priekšsēdētāja atgādināja savas rūpes un raizes. Kaut vai to, ka divdesmit mājās dzīvojot tikai pensionāri, ka agrāk pagasta bērnus uz skolu nogādājuši divi autobusi, bet tagad ierobežoto līdzekļu dēļ varot atļauties izmantot tikai vienu.

Sarmīte Martinova, kas pārstāvēja Staburagu, atgādināja pagasta izveides vēsturi un arī to, ka tas esot mazākais rajonā gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Arī Vīgantes pamatskolā ir tikai 87 audzēkņi, un, ja pagastu apvienošanās gaitā skolu vajadzētu slēgt, darbu zaudētu vairāk nekā desmit pedagogu. Jau laikus būtu jādomā par to, kā saglabāt skaisto Vīgantes parku, kas ir iemīļota atpūtas vieta daudziem novada iedzīvotājiem.

Rasma Draško minēja Seces baznīcu, ko izmantojot arī sēlpilieši, tāpat Vīgantes parku un zvejnieku līci, kas neesot sveši viņas pagasta iedzīvotājiem. Sēlpilī būtiski ir saglabāt kultūras dzīves rosību, jo te ir desmit mākslinieciskie kolektīvi un pulciņi, kuros iesaistīti 127 darbinieki. Tomēr to darbība ir atkarīga no saimnieciskās aktivitātes, kas patlaban aprimusi. Sēlpils pagastā gan ir reģistrēti 107 uzņēmumi, tomēr reāli darbojas tikai 75, tāpat 90 zemnieku saimniecības, no tām sekmīgi darbojas tikai 14, gūstot ienākumus no darba savās sētās.

Pārrunas Sēlpilī bija gana rosinošas. Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta eksperti Dzidra Vecbrāle un Reinis Zass mudināja izteikties vietējos deputātus, tomēr runāja vienīgi pagastu vadītājas. Turklāt, atšķirībā no jēkabpiliešu intereses, nebija iespējams dzirdēt nevienu Aizkraukles rajona līderi. Kaut gan šī bija īstā reize un īstā vieta, lai tiktos reformas ideju nesēji un to piepildītāji.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Lai kļūtu skaidrs tas, kas mūs gaida

Eiropas Savienības PHARE programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" ietvaros VARAM Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas sekretariāts (PATRS), pamatojoties uz Seces pagasta padomes rakstisku lūgumu, veica izpētes darbus Aizkraukles rajona Seces un Staburaga un Jēkabpils rajona Sēlpils pagastos.

Izpētes darbs minētajos pagastos sākās 1998.gada 11.septembrī, un pirmais posms noslēdzās 1998.gada 29.oktobrī, kad noslēguma seminārā tikās pasūtītāji, izpildītāji, rajona pašvaldību vadītāji un darbinieki.

PATRS darbības mērķis ir informēt par projekta norises gaitu visu ieinteresēto pušu pārstāvjus, veicināt reformas procesu un sniegt atbalstu reformā ieinteresētajām pašvaldībām.

Latvijas tālākai attīstībai ir vajadzīga reģionalizācija. Nelielajām un pelnīt nespējīgajām administratīvajām teritorijām ir lietderīgi apvienoties, kas veicinātu plašākas attīstības iespējas, pārvaldes aparāta izdevumu samazināšanu, efektīvu finansu un materiālo līdzekļu izlietojumu un varētu piesaistīt valsts un ES investīcijas pašvaldību attīstības programmām.

Iniciatīva par sociāli ekonomiskās izpētes darba veikšanu un šo pagastu sadarbības un apvienošanās iespējamību nāca no Seces pagasta padomes.

1.1.

Izpētes mērķis ir:

1) Sniegt reālu pārskatu par situāciju Seces, Starburaga un Sēlpils pagastu pašvaldībās attiecībā uz:

• izpildvaras stāvokli (nodarbinātais personāls, tā skaits, izglītība, pieredze utt.);

• uzdevumu izpildi (pašvaldību funkcijas un cik lielā mērā tiek sniegti pakalpojumi);

• pašvaldību iestādēm (to skaits un darbības lauks);

• finansu situāciju (ienākumu un izdevumu struktūra);

• pašvaldību sadarbības formām;

• uzņēmumu daudzumu attiecīgajās pašvaldību teritorijās un to piedāvātām darba vietām;

• sociālo infrastruktūru un to iespēju pildīt savus uzdevumus.

2) Atspoguļot dažādu grupu (pašvaldību iedzīvotāju, darbinieku un vadītāju) attieksmi pret teritoriālo reformu.

3) Pamatojoties uz veikto izpēti un izzināto attieksmi pret teritoriālo reformu, sniegtu priekšlikumus par jaunu pašvaldību izveidošanu un konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai to sasniegtu.

Rajona pašvaldību stāvokļa atspoguļošanai ir izmantota informācija, kas iegūta no pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, gan rakstiskā veidā aizpildot speciālas anketas, gan individuālās un grupu intervijās. Situācijas atspoguļojumam ir izmantoti oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes un citu valsts institūciju dati.

Pašvaldību iedzīvotāju attieksme pret teritoriālo reformu tika noskaidrota aptaujas rezultātā ar anketu palīdzību. Iedzīvotāju aptaujā tika iekļauti arī citi ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi.

1.2.

Izpētes metodika.

Izpēte tika veikta šādā secībā:

• statistikas informācijas vākšana un apkopošana;

• vairākkārtēji izbraukumi uz pētāmajiem pagastiem, lai veiktu iepazīšanos ar pašvaldību darbu, intervētu politiķus, darbiniekus, pašvaldību iestāžu darbiniekus utt.;

• iedzīvotāju viedokļu noskaidrošana ar anketu palīdzību;

• informācijas apkopošana un precizēšana, saskaņojot ar pagastu vadītājiem;

• rezultātu apkopošana, analizēšana un priekšlikumu par iespējamo pašvaldību sadarbību izstrādāšana.

1.3.

Izpētē izmantotie avoti.

• Valsts statistikas komitejas (Centrālās statistikas pārvaldes) un Latvijas Statistikas institūta izdevumi;

• Valsts zemes dienesta Nacionālā mērniecības centra materiāli;

• Enciklopēdiski izdevumi;

• Pašvaldību sniegtā informācija (budžets, pašvaldību struktūra un komiteju darbs utt.);

• Ziņojumi par agrāk veiktajiem izpētes darbiem.

Seces, Staburaga un Sēlpils

pagastu raksturojums

2.1.

Teritorijas vēsturiskais raksturojums.

Seces un Staburaga pagasts atrodas Aizkraukles rajona dienvidrietumu daļā, bet Sēlpils pagasts — Jēkabpils rajona ziemeļdaļā un sniedzās līdz lielākajai Latvijas upei — Daugavai. Šie pagasti atrodas Daugavas senlejā, kas bijusi apdzīvota jau aizvēstures laikos. Seces, Staburaga un Sēlpils pagasta teritorijas atrodas tā sauktajā Sēlijā. Izrādās, ka sēļi ir pirmā no visām baltu tautām, kas minēta vēstures dokumentos.

Arheoloģiskie izrakumi apliecina seno sēļu attīstīto materiālo kultūru, ieroču, kalēju, rotkaļu, darbarīku izgatavotāju augsto amata meistarību. Plaši bijuši seno sēļu tirdznieciskie sakari ar tuvu un tālu novadu ļaudīm.

Tā ir bagāta ar savu seno un latviešu tautai nozīmīgo vēsturi. Auglīgā zeme, zivju resursi un dabiski veidotas nocietinājumu sistēmas Daugavas stāvkrastos ir piesaistījušas cilvēkus jau ļoti sen. Sēlpils pilskalns ir bijis apdzīvots jau pirms 11 tūkstoš gadiem. Laikā līdz XIII gs. Daugavai bija īpaša nozīme kā dabiskam ūdensceļam starp dienvidu un ziemeļaustrumu Eiropu.

Teritorijas stratēģisko nozīmi uzsver fakts, ka vācu ekspansijas sākums XIII gs. ievadīja tieši Daugavas ielejas sagrābšana. Šajā laikā tiek celti senlatviešu pilskalni Koknesē, Oliņkalnā un citās vietās pie Daugavas. Livonijas ordenis uzcēla pilis Aizkrauklē un Altenē. Mūra pils Koknesē iemantojusi tautā slavu kā brīvības cīnītāju pilskalns XIII gs. sākumā. Turpmākajā periodā līdz Latvijas pirmās brīvvalsts dibināšanai dziļas pēdas atstājuši divi notikumi. Lielais mēris XVIII gs. sākumā, kad paņēma līdzi 85% iedzīvotāju dzīvības. Iet bojā Sēlpils pilskalna iedzīvotāji, pārtraucot eksistenci vienai no vēsturiskajā laikmetā visilgāk apdzīvotajām vietām uz zemeslodes.

Latvijas pirmajā brīvvalsts laikā no 1918. līdz 1940.gadam Aizkraukles rajona teritorija (tolaik Bauskas, Jēkabpils, Rīgas un Madonas apriņķa daļas) ir spēcīgs lauksaimniecības centrs. Padomju okupācijas laikā teritorijas attīstību lielā mērā noteica Pļaviņu HES būve. Izpētes darbus uzsāka 50.gados, bet zemes darbus — 1960.gada 9.oktobrī. Sākotnēji bija domāts HES celt pie Pļaviņām, no kā saglabājies šis faktiski nepareizais nosaukums.

HES celtniecības laikā tagadējās Aizkraukles pilsētas vietā izveidojās telšu pilsētiņa, vēlāk ciemats, kur dzīvoja ļoti daudz sveštautiešu — celtnieki, kam vairumā gadījumu bija zems inteliģences un izglītības līmenis. 1967.gada 10.janvārī ciematam piešķīra Stučkas pilsētas vārdu. Vienlaikus no Ogres, Jēkabpils un Bauskas rajona daļām izveido arī Stučkas rajonu.

1968.gadā Pļaviņu HES sāk darbu. Šajā gadā pilsētu sasniedz dzelzceļa elektrifikācija, kas uzlabo sakarus ar Rīgu. Pļaviņu HES ir Latvijai nozīmīgs enerģētiskais objekts, bet ūdenskrātuve applūdināja seno Daugavas senleju un daudzus dabas un kultūras pieminekļus, piemēram, leģendāro Staburagu un Pērses ūdenskritumu.

1990.gada 25.septembrī Stučkas rajonu un pilsētu pārdēvē Aizkraukles vārdā. Līdz 1939.gadam Seces, Staburaga un Sēlpils pagasta teritorijas atradās Jēkabpils apriņķī.

Seces pagasts (Aizkraukles rajons)

Sākot ar teiksmaino Staburaga klinti, Seces pagasts pieslienas Daugavas kreisajam krastam. Teika stāsta, ka senos laikos pa tagadējo Seces pagasta teritoriju esot tecējusi Daugava. Tad Daugava pēkšņi esot mainījusi savu gultni un cilvēki esot teikuši, ka Daugava aizgājusi secen. Tā radies Seces nosaukums.

Dabas aizsardzības objekti ir Staburaga klintis, Grebļa kalns un Aklīša ezers. Kultūrvēsturiskie objekti ir Biķernieku (II.—IV.gs.), Kalēju, Gārsenieku kapi, Seces evaņģēliski luteriskā baznīca (1792.g.), Šteinfeldes muiža, Altenes pilskalns, piemineklis cīnītājiem pret bermontiešiem un Seces pamatskola (1878.g.).

Līdz 1939.gadam Seces pagastā bija ap 500 saimniecību ar 2388 iedzīvotājiem un kopējo platību 169,7 km2. Vidējā saimniecības kopplatība 40ha. Zemes auglības ziņā Seces pagasts bija 3.vietā Jēkabpils apriņķī. Vecākā un spēcīgākā tajā laikā bija lauksaimniecības biedrība. Ar Seces pagastu savu dzīvi saistījuši: folkloriste A.Ancelāne, dzejnieks un skolotājs F.Malberģis, rakstnieki M.Svīre un V.Kaijaks, gleznotājs R.Bērziņš un bokseris A.Knīsis.

Seces pagasts robežojas ar Sunākstes, Staburaga, Kokneses, Sērenes un Daudzeses pagastu. Tuvākā pilsēta ir Aizkraukle — vienlaicīgi arī Aizkraukles rajona centrs (13km). Seces pagastu šķērso Jelgavas — Jēkabpils dzelzceļa līnija un nozīmīga šoseja Rīga — Jēkabpils. Pagasta ceļu kopgarums ir 67,1km.

Pagasta ģeogrāfiskais izvietojums pie Daugavas krastiem ļauj saimnieciski izmantot arī Latvijas lielāko upi Daugavu. Seces pagasts pieskaitāms pie vidēja lieluma pašvaldībām.

Staburaga pagasts (Aizkraukles rajons)

Staburaga pagasts atrodas Daugavas upes kreisajā krastā un robežojas ar Seces, Sunākstes, Klintaines un Jēkabpils rajona Sēlpils pagastu.

1945.gada 25.martā partijas Jēkabpils apriņķa komiteja nolēma Sēlpils pagastu sadalīt un izveidot trīs ciemus un vienam no tiem dot Staburaga vārdu. Tagadējā Staburaga pagasta senāko laika vēsturi varam izlasīt Sēlpils pagasta aprakstā.

Pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Krustpils — Rīga — Jelgava un šoseja Rīga — Jēkabpils. Pagasta ceļu garums ir 43 km un I., II. kategorijas ceļu garums ir 20,3 km. Iedzīvotāju skaits pagastā ar katru gadu samazinās: 1969.gadā bija 711 iedzīvotāja, bet 1997.gadā vairs tikai 549 iedzīvotāji. Staburags ir vismazākais pagasts rajonā gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Lielākā apdzīvotā vieta ir Robežkrogs.

Kultūrvēsturiskie objekti ir senkapi "Lejasdopeles", muzejs — komponista Pētera Barisona dzimtās mājas "Skudras", Ādmiņkalns un Ādmiņdižakmens. Dabas aizsargājams objekts ir Vīgantes parks, lejpus kura bija Staburaga klints. Līdz ar Pļaviņu HES darbību Staburaga klints tika applūdināta.

Sēlpils pagasts (Jēkabpils rajons)

Sēlpils — apdzīvota vieta Sēlijas vaļņa ziemeļu daļā, 17 km no Jēkabpils, 10 km no Pļaviņām, pie Jēkabpils — Ķekavas šosejas. Sēlpils pagasts pirms 1939.gada atradās Jēkabpils apriņķī. Tajā laikā pagasta platība bija 157 km2 un to apdzīvoja 2300 iedzīvotāji, bija ap 490 saimniecību.

Sēlpils pagasts robežojas ar Krustpils, Salas pagastu Jēkabpils rajonā, ar Aiviekstes, Klintaines, Staburaga un Sunākstes pagastu Aizkraukles rajonā. Ziemeļos to apliec Daugavas krasti pie Pļaviņām. Lielākais ezers ir Vīķezers. Tuvākā pilsēta ir Pļaviņas, kas atrodas Daugavas labajā krastā, un rajona centrs Jēkabpils (8km).

Iedzīvotāju skaits pagastā 1968.gadā bija 1464, bet 1997.gadā vairs tikai — 1255. Apdzīvotākās vietas ir Sēlpils, Jaunsēlpils, Līkumi un Arbidāni. Pagasta teritorijā atrodas Pormaļu Sudrabkalns, Babrānu pilskalns un Vīgantes, Remberģu un Sēlpils mācītāja muiža.

Sēlpils pagasts lepojas ar to, ka devis Latvijai putnkopības un biškopības profesoru Pēteri Rizgu, Latvijas Zinātņu akadēmijas veidotāju, Purvu institūta direktoru Pēteri Nomali, komponistu, profesoru Pēteri Barisonu, ar kura dziesmu "Dziesmai šodien liela diena" iesākas tradicionālie dziesmu svētki, ekonomistu Kārli Andžānu un daudzus citus ievērojamus cilvēkus.

Šajā materiālā izmantoti Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta

(Dzidra Vecbrāle un Reinis Zass) sagatavotie izpētes teksti