Ministru kabineta noteikumi Nr. 201

Rīgā 2022. gada 29. martā (prot. Nr. 18 17. §)

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta piekto daļu
un Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Noteikumi nosaka zaudējumu atlīdzības (turpmāk – atlīdzība) veidu un apmēru, kā arī kārtību, kādā aprēķina un izmaksā atlīdzību par nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumiem, lai nodrošinātu piekļuvi iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un jūras piekrastes joslai (turpmāk – piekļuve).

2. Nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumam noteikts šo noteikumu 1. punktā minētais aprobežojums (turpmāk – īpašnieks), vietējā pašvaldība izmaksā vienreizēju atlīdzību par aprobežojuma radītajiem zaudējumiem.

3. Tiesības uz atlīdzību ir īpašniekam, kura zemes īpašumā:

3.1. paredzēts ierīkot jaunu piekļuvi;

3.2. piekļuves vajadzībām paredzēts izmantot dabā esošus ceļus vai dabā esošus gājēju ceļus.

4. Noteikumi neattiecas uz publiskām un atvasinātām publiskām personām piederošu nekustamo īpašumu.

5. Piekļuvei, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 6. panta pirmajai daļai, šo noteikumu prasības piemēro, ja īpašnieks par aprobežojuma radītajiem zaudējumiem atlīdzību nav saņēmis līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

6. Atlīdzību izmaksā vienu reizi. Ja īpašuma tiesības pāriet citam zemes īpašniekam, atlīdzību atkārtoti neizmaksā.

7. Pašvaldība pieņem lēmumu, kurā norāda piekļuves novietojumu, platību, par kuru zemes īpašniekam aprēķināma atlīdzība, atlīdzības summu un labiekārtojuma veidu.

8. Piekļuves izbūvi pēc vienošanās ar īpašnieku atbilstošam labiekārtojuma veidam un tās uzturēšanu nodrošina pašvaldība.

9. Ja zemes īpašums ir kopīpašumā, atlīdzību izmaksā visiem kopīpašniekiem proporcionāli īpašumā esošās domājamās daļas apmēram. Ja kopīpašnieki ir noslēguši līgumu par zemes kopīpašuma lietošanas kārtību, kas reģistrēts zemesgrāmatā, atlīdzību izmaksā atbilstoši minētā līguma nosacījumiem.

10. Zemes platību, par kuru īpašniekam aprēķina atlīdzību, nosaka kvadrātmetros, noapaļojot līdz vienam kvadrātmetram:

10.1. dabā neesošai piekļuvei – pamatojoties uz izbūvējamā objekta novietojuma plānu vai būvprojekta ģenerālplānu;

10.2. ja piekļuves vajadzībām plānots izmantot dabā esošu ceļu vai dabā esošu gājēju ceļu, – atbilstoši esošā ceļa aizņemtajai teritorijai.

11. Atlīdzības apmēru par zemes platības lietošanas tiesību aprobežojumu vienam kvadrātmetram nosaka šādi:

11.1. ja zemi, kuru plānots izmantot jaunas piekļuves izveidei, pēc piekļuves izveides nav iespējams izmantot agrākajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, – divkāršā attiecīgās zemes vienības viena kvadrātmetra kadastrālās vērtības apmērā;

11.2. ja piekļuves vajadzībām plānots izmantot dabā esošu ceļu vai gājēju ceļu, – attiecīgās zemes vienības viena kvadrātmetra kadastrālās vērtības apmērā.

12. Maksājamās atlīdzības summu pašvaldība aprēķina, reizinot šo noteikumu 10. punktā minētajā kārtībā aprēķināto zemes platību ar šo noteikumu 11. punktā norādīto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumu.

13. Ja zemes platībā, kas nepieciešama, lai ierīkotu jaunu piekļuvi, atrodas izcērtami koki vai likvidējami kultūraugu stādījumi, atlīdzības apmēru nosaka, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru. Pašvaldība izvērtē saņemtos dokumentus un pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Iesniegto dokumentu izvērtēšanai pašvaldība var pieaicināt sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju.

14. Pašvaldība iesniedz īpašniekam informāciju par:

14.1. piekļuves novietojumu un platību (atbilstoši šo noteikumu 7. punktam);

14.2. būvdarbu raksturu, plānoto būvdarbu sākumu un ilgumu, ja tādi tiek plānoti;

14.3. atlīdzības apmēru, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 11. punktam.

15. Atlīdzību izmaksā 10 darbdienu laikā pēc vienošanās par piekļuves izveidi un tās radīto zaudējumu atlīdzināšanu, ja īpašnieks šo noteikumu 16. punktā noteiktajā kārtībā nav iebildis pret atlīdzības apmēru.

16. Ja īpašnieks nepiekrīt atlīdzības apmēram, īpašnieks pēc šo noteikumu 14. punktā minētās informācijas saņemšanas ir tiesīgs vērsties tiesā ar pieteikumu par atlīdzības apmēra noteikšanu, apstrīdot pašvaldības lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, vai vērsties pašvaldībā ar iesniegumu par papildus atlīdzību saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu.

17. Pēc tam kad īpašnieks ir saņēmis noteikto atlīdzību, var sākt nepieciešamos būvdarbus jaunu piekļuves vietu izveidošanai vai dabā esošus ceļus vai gājēju ceļus izmantot piekļuves vajadzībām.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumus Nr. 85 " Kārtība, kādā nosaka zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru, kā arī aprēķina zaudējumus, kas saistīti ar gājēju celiņu ierīkošanu un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 19. nr.).

19. Vienošanās, kas ir noslēgtas atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumiem Nr. 85 "Kārtība, kādā nosaka zaudējumu atlīdzības veidu un apmēru, kā arī aprēķina zaudējumus, kas saistīti ar gājēju celiņu ierīkošanu un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā", ir spēkā attiecīgajos dokumentos noteiktajā laikposmā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs