Par grāmatu "Stāstiet par to saviem bērniem…"

Pelēkas lietus lāses lēni zīmē savus ceļus lielajās logu rūtīs, piešķirot skumju noskaņu dienai, kad atklātībā tiek nodota satriecoša, smaga un sāpju pilna grāmata par ebreju, latviešu, eiropiešu un visas cilvēces traģēdiju – holokaustu. Pirmdien, 12. februārī, notika Stefana Brukfelda un Pola A. Levina grāmatas "Stāstiet par to saviem bērniem…" atvēršanas pasākums, kurā pulcējās gan mūsu valsts augstas amatpersonas, gan ārzemju viesi, gan šausminošo notikumu liecinieki, gan vēsturnieki, kas pētījuši holokaustu, gan skolotāji, kuru uzdevums ir atvērt un izgaismot vēstures tumšās lappuses nākamajām paaudzēm.

Pasākumu atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kura ieskatījās grāmatas latviešu izdevuma tapšanas vēsturē: 2000. gada sākumā Stokholmā notika starptautisks forums par holokaustu, kurā piedalījās arī Latvijas delegācija. Forumā tika spriests, kā saglabāt un nodot nākamībai atmiņas par holokaustu. Pēc iepazīšanās ar zviedru skolu programmām sarunā ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu radās doma grāmatu "Stāstiet par to saviem bērniem…", kas ir viens posms zviedru projektā "Dzīvā vēsture", pārtulkot latviešu un krievu valodā. Zviedrijas valdība neliedza savu atbalstu grāmatas izdošanā. Sekmīgas sadarbības rezultātā klajā nākusi šī grāmata, kas tiks nodota Latvijas skolām. Prezidente atzina, ka grāmatā atklātas satriecošas un šausminošas lietas, ko bērniem nebūs viegli lasīt, tomēr citas izejas nav, kā vien konfrontēt jauno paaudzi ar pagātnes liecībām. Ir jāstāsta bērniem par divdesmitā gadsimta totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, lai turpmāk tie vairs neatkārtotos. Diemžēl cilvēkos pastāv ļaunuma potenciāls, rāpuļa smadzenes, kas ir tikpat liels drauds kā atomieroči. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēkā snaudošais ļaunums atkal mostos.

Lai bērni tiktu pareizi ievadīti labā un ļaunā pazīšanas ceļos, lai viņi izprastu humānisma un demokrātijas pamatvērtības, skolotājam nemanāmi jāveic ceļveža darbs. Tālab prezidente lūdza, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sniedz atbalstu skolotājiem, sagatavojot viņus darbam ar šo grāmatu.

Zviedrijas premjerministra vietniece Lēna Jelma–Vallēna uzsvēra, ka šī nav vienkārši grāmata par holokaustu Eiropā no 1933. līdz 1945. gadam, bet gan simbols starptautiskai sadarbībai holokausta vēstures izpētē. Zviedrijā šī grāmata izdota vairāk nekā miljons eksemplāros, un to lasa gan skolēni, gan viņu vecāki. Grāmata izpelnījusies ievērību arī citās valstīs. Tā ir pārtulkota franču, spāņu, arābu, krievu un citās valodās. Holokausts ir ļoti smaga un sāpīga vēstures stunda visiem eiropiešiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns pauda gandarījumu, ka šo nozīmīgo izdevumu nu saņems Latvijas skolas. Holokausta tēma ir iekļauta vēstures kursa un civilzinību programmā, zināšanas par to tiek mērītas valsts pārbaudes darbos. Tādēļ ļoti nozīmīga ir jauna vēsturiski izglītojoša materiāla izdošana latviešu valodā. Līdz šim ar holokausta tēmu padziļināti varējām iepazīties A. Ezergaiļa grāmatā "Holokausts vācu okupētajā Latvijā". Pagājušajā gadā tika prezentēta S.Vīzentāla grāmata "Saulespuķe". Grāmata "Stāstiet par to saviem bērniem…" ir vērtīgs papildinājums latviski izdoto vēstures mācību līdzekļu klāstam. K. Greiškalns apliecināja, ka tiek izstrādāti metodiski ieteikumi darbam ar šo mācību materiālu. IZM un Latvijas skolotājiem ir apņemšanās sadarboties ar Zviedrijas un citu valstu kolēģiem visās jomās, kas sekmē demokrātiskas, iecietīgas, indivīda tiesības respektējošas sabiedrības attīstību.

Grāmatas atvēršanas svētkus ar savu klātbūtni bija pagodinājis arī viens no tās autoriem – Pols A. Levins. Viņš atzina, ka holokausts nav viegla pētījumu tēma nevienai nācijai. Pētot šo tēmu jau desmit gadus, nākas secināt, ka pētāmo aspektu kļūst nevis mazāk, bet aizvien vairāk. Šī grāmata nav galavārds par holokausta tēmu, gluži pretēji – tā ir viens no pirmajiem soļiem diskusijā par ļaunuma kulminācijas punktu. Grāmatas ievadā autors raksta: "Traģēdijas mērogi neļauj pilnībā atspoguļot šo tēmu vienā nelielā izdevumā, un mēs apzināmies, ka šajās lappusēs attēlota tikai neliela daļa no pamazām apzinātās informācijas par šausmīgajiem gadiem. Īpaši tas sakāms par Latviju, kur pētījumi par šiem notikumiem ir tikai nesen sākušies un kur vēl daudz kas jāatklāj, jāizanalizē un jāsaprot."

Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs atgādināja, ka bija jāpaiet sešdesmit gadiem, lai Eiropā un Latvijā sāktu atklāti un patiesi izvērtēt holokausta traģiskos notikumus. Pagājušajā gadā Zviedrijā rīkotā konference tika atklāta, demonstrējot filmu par neonacistiem. Tātad rāpulisko smadzeņu raidītie impulsi meklē izpausmi. Lai tie neatrastu ceļus līdz mūsu jaunatnei, vecākiem un skolotājiem jāieaudzina tajā tolerance un iecietība. Sāpju, pazemošanas un iznīcināšanas vēstures grāmata "Stāstiet par to saviem bērniem…" lai ir labs palīgs šajā darbā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Grāmatas "Stāstiet par to saviem bērniem…" atvēršanas pasākumā pirmdien, 12.februārī: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Okupācijas muzeja fonda valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs; Zviedrijas premjerministra vietniece Lēna Jelma–Vallēna, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns

Runa grāmatas "Stāstiet par to saviem bērniem ..." prezentācijā Latvijas Universitātes Mazajā aulā 2001.gada 12.februārī

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Ļoti cienītā Zviedrijas vicepremjeres kundze, augsti godātais ministra kungs, jūsu ekselences, kā arī viesi, dāmas un kungi!

Mēs šodien atzīmējam notikumu, par kuru varētu pateikties starptautiskajai sadarbībai, kas pastāv holokausta pētīšanas, izgaismošanas un mācīšanas jomā. Un šajā jomā Zviedrijas premjeram Pērsonam ir bijusi ļoti nozīmīga loma. 2000.gada sākumā Stokholmā notika nozīmīga konference — starptautiska plaša mēroga konference — par holokausta pētniecību un mācīšanu skolās. Un man bija izdevība iepazīties ar Zviedrijā izmantotajiem mācību līdzekļiem un ar Zviedrijas skolu programmām holokausta izglītībā.

Pērn mūsu kontaktos ar Pērsona kungu radās doma par Zviedrijas palīdzību grāmatas "Stāstiet par to saviem bērniem ..." tulkošanu latviešu un krievu valodā un to izplatīšanu šeit, Latvijā, ar Zviedrijas valdības atbalstu. Šis ir viens no projektiem, kas labi iekļaujas tajā plašajā programmā par vēsturi, kuru ir uzņēmusies pie Latvijas Valsts prezidenta kancelejas saistītā Vēsturnieku komisija. Starp šīs komisijas četriem galvenajiem tematiem, kas ir tās uzmanības lokā, holokausts ieņem ievērojamu vietu. Šajā sakarībā ir notikusi vesela virkne pasākumu, plānoti pasākumi arī nākotnē. Grāmata "Stāstiet par to saviem bērniem ..." iezīmē vienu detaļu šajā procesā, Latvijā ar vislielāko nopietnību piestrādājot pie mūsu nesenās pagājušā gadsimta pagātnes vēstures izpētīšanas gan zinātniskā nozīmē, gan pie vēsturnieku atklāto atziņu nodošanas plašākai publikai, it īpaši jau skolas bērniem.

Mūsu bērniem, tāpat kā citās Eiropas valstīs, skolas vēstures programmās vienu no galvenajām līnijām veido cilvēces attīstība vēstures gaitā. Vēstures kurss parasti sākas ar seniem aizvēstures laikiem, ar akmens šķembām un pirmajiem darbarīkiem, ko primitīvie cilvēki aiz sevis atstājuši. Bieži vēsture tiek prezentēta kā pakāpeniska pāreja no mežonības uz civilizāciju. Un tas it īpaši manāms procesā, kas saistīts ar tehnoloģijas attīstību, atklājot, kā ar šiem pirmajiem primitīvajiem darbarīkiem aizvēstures cilvēks ieguva sev medījumu un iztiku, bet reizē arī nogalināja ne tikai savu medījumu, bet droši vien arī kaimiņu cilts un varbūt arī savus ciltsbrāļus. Tā, cauri vēsturei, mēs no vienas puses bērniem stāstām par to, kā attīstās civilizācija, kā cilvēce progresē, kā piedzimst domas par cilvēka vērtību kā pašvērtību, kā piedzimst demokrātijas doma un izpratne senajā Grieķijā, kā attīstās izpratne par to, kas veido tautu, nāciju un sabiedrību. Mēs mācām par to, kā progresē tehnoloģija, kā cilvēki nāk ar jauniem atklājumiem, kā nāk apgaismības laikmets, kas it kā aizstāj iepriekšējo viduslaiku tumsu, un tā joprojām.

Uz šī fona mums ir jāsastopas ar šo būtisko paradoksu, kas ir 20.gadsimta vēsturiskie notikumi. Tie notikumi, kuru dēļ ar nevainīgu cilvēku asinīm masveidā tikusi slacīta arī Latvijas zeme. Kā pieņemt un izskaidrot 20.gadsimtā, ka rodas ideoloģija, ka rodas valstiska programma, ka rodas industriālos apmēros ar moderno tehnoloģiju atbalstīta programma, kuras vienīgais mērķis ir cilvēku ātrāka un efektīvāka iznīcināšana. Kā iespējams, ka tajā brīdī, kad mums vajadzētu sagaidīt civilizācijas progresu, šāds solis, kas ne tik vien nozīmē morālu atkāpšanos cilvēces visprimitīvākajos un brutālākajos laikos, bet arī perversā veidā primitīvu brutalitāti un nežēlību kombinē ar tehnoloģiskām spējām un varēšanu. Kā iespējams, ka īsā laika posmā tiek nogalināti miljoniem nevainīgu civiliedzīvotāju, viņu skaitā pusotrs miljons bērnu. Kā kaut kas tāds ir iespējams, kā kaut kas tāds varēja notikt? Bet notika — un tā ir traģēdija, un tajās zemēs, kas zaudēja tik lielu daļu savu iedzīvotāju, tā ir sāpe. Un tā ir vēl jo lielāka sāpe mums Latvijā, ka uz mūsu zemi tika atvesti ļaudis no citām zemēm un pilsētām, un noslepkavoti šeit, uz mūsu zemes, mūsu ļaudīm arī bezspēcīgi stāvot tam klāt un dažos gadījumos traģiskā veidā pieliekot savu roku, palīdzot šiem posta darbiem.

Mums ir par to jāstāsta saviem bērniem, mums ir jāmāca saviem bērniem par to, kas toreiz notika, mums ir jāmēģina saprast, kā tas bija iespējams, ne lai to attaisnotu, bet lai gādātu par to, lai nekad nākotnē kaut kas tāds vairs nevarētu notikt. Mēs nevaram būt droši par nākotni, tie paši impulsi, tie paši ļaunie instinkti, kas cilvēkus dzina uz šiem briesmu darbiem, tie dzīvo cilvēkā vēl arvien, tie ir daļa no mūsu dzīvnieciskā mantojuma, no mūsu rāpuļu smadzenēm. Šīs rāpuļa smadzenes, kas ir cilvēkā, stāv virs mums kā tikpat liels drauds kā cilvēku izgudrota atombumba un citi masu iznīcināšanas līdzekļi. Mums ir jāapzinās, ka pastāv šis ļaunuma potenciāls, mums ar to ir jāiepazīstas, mums tas ir jāsaprot, mums ir jāmāca saviem bērniem par draudiem, ko tas uzstāda mums kā zemei, kā valstij, kā civilizācijai, kā pasaulei.

Mums ir jāizskaidro mūsu bērniem par labo un par ļauno, par to, kas ir pieņemams un iedomājams, un to, kas ir absolūti bez jebkādām ierunām nepieņemams un kategoriski noraidāms. Par to mums ir ar vislielāko rūpību, ar vislielāko centību jāgādā, lai nekad nākotnē tas neatkārtotos.

Grāmata, ko mēs šodien nododam atklātībai, nāk no Zviedrijas, un viens no tās autoriem — Levina kungs — ir šodien mūs pagodinājis ar savu klātieni. Tā ir viņu abu sniegums un viņu darbu rezultāts, tas ir viņu redzējums par to situāciju, kam līdzi nāk tālaika liecinieku atmiņas un liecības. Mēs vēlamies nodot šo sējumu Latvijas skolām un Izglītības un zinātnes ministrijai ar vēlmi, lai tas izglītotu mūsu bērnus nākotnē kā civilizētas sabiedrības locekļus un lai tas izraisītu debates, kurās varētu piedalīties ne tikai bērni skolās un viņu skolotāji, bet arī viņu vecāki un visa plašā sabiedrība.

Šī grāmata mums stāsta satriecošas un šausminošas lietas. Bērniem nebūs viegli šo grāmatu lasīt, to izprast un aptvert. Bet diemžēl, tā kā šīs lietas ir notikušas, mums citas izvēles nav, kā savus bērnus konfrontēt ar šīm satriecošajām pagātnes liecībām. Es vēlētos lūgt, lai Izglītības un zinātnes ministrija mums palīdz šajā darbā, kas ir ne tikai skolēnu, bet arī vispārējas tautas izglītošanas darbs, lai sniegtu vajadzīgo atbalstu gan pedagoģisko materiālu, gan apmācīšanas ziņā skolotājiem, lai viņus sagatavotu šo materiālu izpratnei un priekšāsniegšanai. Tas ir rūpīgs darbs, kas prasa no skolotājiem arī īpašu atdevi. Mēs ceram turpināt tās programmas, kas mūsu Latvijas vēstures skolotājiem ir devušas jau iespēju viesoties Izraēlā holokausta pētīšanas centros un iepazīties ar turienes pedagoģiskajām metodēm, un mums ir cerības, ka vēl zināms skaits skolotāju varētu saņemt ielūgumus doties uz holokausta muzeju Vašingtonā, lai arī tur papildinātu savu izglītību.

Mēs šodien nododam atklātībai smagu grāmatu, skumju grāmatu, satriecošu grāmatu. Desmitiem un simtiem tūkstošu ir tikuši noslepkavoti… Mums tas ir jāatceras, mums ir jāgādā, lai tas neatkārtotos.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV

Grāmatas autors Pols A.Levins sniedz savu autogrāfu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai un Rīgas un Latvijas virsrabīnam Nātanam Barkanam