Siguldas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 36

Siguldā 2021. gada 22. decembrī

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
5. pantu, 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, 15. pantu, 21.⁶ pantu, 21.⁷ pantu,
21.⁸ pantu, 21.⁹ pantu un 24. panta pirmo daļu,
"Dzīvojamo telpu īres likuma" 30. pantu, 32. panta pirmo daļu

1. Šie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā atbilstoši normatīvajiem aktiem Siguldas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) izīrē tai piederošas dzīvojamās telpas un tiek sniegta pašvaldības palīdzība dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā Siguldas novada administratīvajā teritorijā deklarētajām personām, kā arī kārtību kādā tiek izīrētas pašvaldībai piederošās termiņā neprivatizētās dzīvojamās telpas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. Dzīvokļu komisija – Siguldas novada pašvaldības domes Dzīvokļu komisija;

2.2. palīdzība – pašvaldības sniegtā palīdzība dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, izīrējot pašvaldībai piederošās vai uz likumīgā pamata lietojumā esošās dzīvojamās telpas.

3. Siguldas novada pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšana;

3.2. Sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3.3. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. Palīdzība izīrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

4. Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem Dzīvokļu komisija.

5. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija ir tiesīga lemt par jautājuma izskatīšanas atlikšanu līdz visu nepieciešamo dokumentu saņemšanai, lai nodrošinātu pilnīgu situācijas izvērtējumu un palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un noteikumiem.

6. Dzīvokļu komisija ir tiesīga atcelt tās pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu, ja konstatēti fakti, kas liedz palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumos. Šādā gadījuma Dzīvokļu komisija gatavo lēmumu par iepriekšējā lēmuma atcelšanu un atteikumu sniegt personai palīdzību.

7. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kura ir deklarējusi savu dzīvesvietu Siguldas novada administratīvajā teritorijā un kuras īpašumā nav dzīvošanai derīga dzīvojamā platība, izņemot noteikumu 13.1. apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Prasība palīdzības saņemšanai būt deklarētām personām nav attiecināma likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 4. panta pirmajā prim viens un prim divi daļā noteiktajos gadījumos.

8. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu komisija ir tiesīga pieprasīt iesniedzējam (palīdzības prasītājam), valsts vai pašvaldības institūcijai papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

9. Pašvaldība sociālo dzīvokli izīrē personai (ģimenei), kura deklarējusi savu dzīvesvietu Siguldas novadā un saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ pantu ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, kā arī persona, kurai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

10. Sociālā dzīvokļa īres maksa īrniekam netiek piemērota. Pārvaldīšanas izmaksas (apsaimniekošanas maksa) 50 % apmērā sedz pašvaldība, otrus 50 % sedz īrnieks. Maksu par komunālajiem pakalpojumiem pilnībā sedz īrnieks.

11. Sociālais dzīvoklis ir izīrējams uz 2 (diviem) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus un ja īrniekam nav zuduši apstākļi, kas ir par pamatu palīdzības saņemšanai. Lēmumu par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

12. Pašvaldība neatliekami sniedz palīdzību personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā (tas ir, īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama vai daļēji sagruvusi un ir atjaunojama), ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga platība.

13. Neatliekami sniedz palīdzību šādā kārtībā:

13.1. palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu un dokumentu, kas apliecina stihiskas nelaimes vai avārijas esamību (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta akts, u.tml.), ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas;

13.2. pēc personas iesnieguma saņemšanas Dzīvokļu komisija ne ilgāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā, līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par 1 (vienu) gadu.

14. Pašvaldība pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošina:

14.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmajā daļā noteiktās personas;

14.2. maznodrošinātās/trūcīgas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgi bērni vai bērns ar invaliditāti.

15. Ja ar dzīvojamo telpu ir nodrošinātas visas noteikumu 13. un 14. punktā minētās personas, pašvaldība ir tiesīga sniegt palīdzību vispārējā kārtībā šādām personām:

15.1. personas, kuras dzīvo denacionalizētajās mājās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir reģistrētas reģistrā;

15.2. personas, kuras reģistrētas reģistrā vairāk kā 25 gadus;

15.3. maznodrošinātas/trūcīgas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta/trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, maznodrošināta/trūcīga persona ar invaliditāti;

15.4. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecuma persona, kurai nav apgādnieku.

16. Dzīvojamā telpa izīrējama uz laiku līdz 3 (trīs) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, bet ne ilgāku par 10 (desmit) gadiem, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus un, ja īrniekam nav zuduši apstākļi. Lēmumu par dzīvojās telpas īres līguma pagarināšanu pieņem Dzīvokļu komisija.

17. Īrniekam ir pienākums 1 (viena) mēneša laikā īres tiesības nostiprināt zemesgrāmatā, veicot visus nepieciešamos maksājumus. Ja īrniekam piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, maksājumus par īres tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā sedz pašvaldība. Noteikums nav attiecināms uz sociālo dzīvokļu īrniekiem.

18. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic Teritorijas attīstības pārvaldes Īpašumu pārvaldības nodaļa, izveidojot izīrēto dzīvojamo telpu un neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstus.

19. Reģistrā reģistrētajām personām piedāvājot īrēt dzīvojamo platību, pēc iespējas ievēro šādus kritērijus:

19.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

19.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 3 līdz 4 cilvēki;

19.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki;

19.4. ģimenēm ar bērniem iespēju robežās piedāvājot dzīvojamo telpu, kas ir tuvu izglītības iestādei, kuru apmeklē bērni.

20. Dzīvojamās platības labiekārtojums tiek klasificēts šādi:

20.1. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

20.2. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem vai dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

20.3. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa).

21. Maksa par dzīvojamās telpas īri tiek noteikta ar pašvaldības domes lēmumu. Ja īres maksas apmērs tiek mainīts un īrnieks tam nepiekrīt, īres līgums ir spēkā ne ilgāk kā 6 (sešus) mēnešus, no dienas, kad pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā paziņošanas kārtībā paziņojusi īrniekam par īres maksas maiņu.

22. Dzīvokļu komisija aktualizē palīdzības reģistru katru gadu uz 1. februāri.

23. Persona, kurai nepieciešama palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, pašvaldībā iesniedz rakstveida iesniegumu, kas adresēts Dzīvokļu komisijai. Iesniegumā persona norāda vēlamo dzīvojamās platības labiekārtojuma līmeni, stāvu un ar savu parakstu apliecina, ka nepastāv likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 7. panta piektās daļas noteiktie ierobežojumi.

24. Iesniegumam persona pievieno dokumentus, kas apliecina tās tiesības pretendēt uz palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Persona var nepievienot tos dokumentus, kas ir pašvaldības rīcībā vai kurus pašvaldība var iegūt sev pieejamās datubāzēs.

25. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

25.1. pret lielāku vai labiekārtotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parādu;

25.2. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu ir īres un komunālo maksājumu parāds un persona piekrīt noslēgt vienošanos par parāda apmaksu un šo vienošanos pilda.

26. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši pilngadīgie ģimenes locekļi, kuri uzrādīti dzīvojamās telpas īres līgumā.

27. Lēmumu par dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Dzīvokļu komisija.

28. Papildu likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā, 10. panta pirmajā daļā noteiktajam Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 3. panta pirmajā punktā noteikto palīdzību, vienlaicīgi atceļot arī iepriekš pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu, šādos gadījumos:

28.1. persona pēc pašvaldības pieprasījuma nav iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt noteikumos noteikto palīdzību;

28.2. ja personai pieder cits nekustamais īpašums;

28.3. ja darba spējīga persona pirms palīdzības lūgšanas ilgāk kā 9 (deviņus) mēnešus nestrādā algotu darbu un nav reģistrējusies kā bezdarbnieks Nodarbinātības valsts aģentūrā.

29. Dzīvokļu komisijas lēmumu var apstrīdēt pašvaldības domē.

30. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

31. Ja īrnieks lieto pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu uz tāda dzīvojamās telpas īres līguma pamata, kuram nav norādīts termiņš.

32. Ja iepriekš noslēgtajā dzīvojamās telpas īres līgumā ir norādīts līguma termiņš, personai ir tiesības prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, iesniedzot iesniegumu Dzīvokļu komisijā ne vēlāk kā 2 (divus) mēnešus pirms esošā dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

32.1. persona īrē attiecīgo dzīvojamo telpu vai bijusi iemitināta tajā kā ģimenes loceklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.2. dzīvojamās telpas īrniekam nav īres maksas parāds, kas pārsniegtu 2 (divu) mēnešu īres maksas apmēru;

32.3. dzīvojamās telpas īrniekam, atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, nav kavēti ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ilgāk kā divus mēnešus;

32.4. dzīvojamās telpas īrnieks vai dzīvojamajā telpā iemitinātās personas nav pārkāpušas normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus.

33. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.

34. Pilngadīgajiem īrnieka ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

35. Dzīvojamās telpas īrnieka nāves gadījumā, īrnieka ģimenes loceklim, kurš ir iemitināts dzīvojamā telpā, 1 (viena) mēneša laikā no īrnieka nāves dienas ir tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā iesniedzot iesniegumu Dzīvokļu komisijā.

36. Dzīvokļu komisija 1 (viena) mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanu vai atteikumu noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu.

37. Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš ir 10 (desmit) gadi.

38. Pēc īres līguma termiņa izbeigšanās īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu dzīvojamā telpā iemitināto personu pienākums ir to atbrīvot, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns īres līgums.

39. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

39.1. pašvaldības domes 2009. gada 30. septembra saistošie noteikumi Nr. 22 "Par sociālā dzīvokļa statusa piešķiršanu un izīrēšanas kārtību Siguldas novadā";

39.2. pašvaldības domes 2018. gada 17. maija saistošie noteikumi Nr. 15 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Siguldas novadā";

39.3. Mālpils novada domes 2013. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 38 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Mālpils novada pašvaldībā";

39.4. Mālpils novada domes 2013. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 15 "Par sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību Mālpils novadā";

39.5. Krimuldas novada domes 2014. gada 25. jūlija saistošie noteikumi Nr. 23 "Par kārtību, kādā Krimuldas novadā tiek sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un reģistrējamas personas, kurām izīrējamas pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas;

39.6. Krimuldas novada domes 2012. gada 25. maija saistošie noteikumi Nr. 6 "Par neatliekamās palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā";

39.7. Inčukalna novada domes 2010. gada 18. augusta saistošie noteikumi Nr. 16/2010 "Par personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, reģistrācijas kārtību".

40. Personas, kuras līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistra un tām ir tiesības šo noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību, ja vien nav zuduši apstākļi, kas bijuši par pamatu palīdzības sniegšanai uz reģistrācijas brīdi. Visas līdz šim reģistrētās personas tiks apvienotas vienā rindā pēc reģistrēšanas datuma.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Mitrevics

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Mitrevics