jeb: kas pulcējas šo kāpņu pakāpienos

OĻĢERTS KRASTIŅŠ,

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Tirgus ekonomiku vienmēr pavada sabiedrības noslāņošanās pēc materiālā dzīves līmeņa. Ja sabiedrībā valda sociāli orientēta tirgus ekonomika, noslāņošanās tiek kontrolēta un noturēta zināmās robežās. Tad iespēja izvirzīties augstākā labklājības pakāpienā ir cilvēku aktivitāti un iniciatīvu veicinošs faktors. Ja turpretī sabiedrībā izveidota liberāli nekontrolēta saimnieciskā vide, noslāņošanās iegūst polarizācijas raksturu. Vienā polā sakoncentrējas neliela saujiņa bagātnieku, kuri var atļauties izšķērdīgu dzīvesveidu, otrā — plašas tautas masas, kas spiestas dzīvot izdzīvošanas apstākļos, daļai grimstot nabadzībā. Iedzīvotāju vidusslānis šādas politikas rezultātā izzūd, mazai daļai pievienojoties bagātajiem, lielākajai — trūcīgo masai.

Tādēļ gan valsts varai, gan sabiedrībai ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību rūpīgi jāseko noslāņošanās procesiem, lai tos regulētu, un, ja noslāņošanās kļūst bīstama, lai to apturētu.

Iedzīvotāju noslāņošanās nenotiek valstī vienmērīgi, katram indivīdam sacenšoties ar visiem pārējiem. Valsts likumdošana un saimnieciskā vide nostāda nevienādās starta pozīcijās ne vien atsevišķus indivīdus (citiem atdod sen aizmirstu mantojumu, citiem padara nevērtīgus iepriekšējo desmitgažu uzkrājumus), bet veselas teritoriālās, sociālās, demogrāfiskās un etniskās grupas.

Noslāņošanās procesā piedalās ne tikai atsevišķi indivīdi, bet arī sabiedrības grupas kā kolektīvi veidojumi. Tieši šāda grupveida noslāņošanās ir prioritārs statistikas pētījumu uzdevums. Grupveida noslāņošanos nerada atšķirīgas cilvēku spējas un centība, bet pilnā mērā valsts likumdošana un izveidotā saimnieciskā vide. Tādēļ par šādas noslāņošanās sekām pilnā mērā ir atbildīgi likumdevēji un valsts izpildvara.

Pētīšanas metodes

Iedzīvotāju noslāņošanos pēc materiālā dzīves līmeņa var pētīt ar dažādām metodēm, izmantojot dažādus datu avotus. Galvenais un drošākais datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību budžetu pētījums, kas tiek veikts nepārtraukti. Pašreiz apstrādei un izvērtēšanai ir pieejami jaunākie 3855 mājsaimniecību pētījumu rezultāti par 1998. gada 1. pusgadu.

Samērā vienkārša sabiedrības noslāņošanās pētīšanas metode, kas dod uzskatāmus rezultātus, ir mājsaimniecību deciļgrupējumi. Izmantojot šo metodi, visas novērotās mājsaimniecības sakārto rindā no visnabadzīgākās līdz visturīgākai, piemēram, pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. No šādas sakārtotas rindas pirmajā visnabadzīgāko deciļgrupā ņem pirmos 10 % mājsaimniecību, otrajā nākamos 10 %, bet pēdējā deciļgrupā paliek 10 % visturīgāko mājsaimniecību. Pēc tam katrā grupā nonākušās mājsaimniecības kā noteikta pakāpiena pārstāves uz trūkuma — labklājības kāpnēm var izpētīt atsevišķi vajadzīgā detalizācijas līmenī.

Tā kā visās deciļgrupās nonāk vienāds pētīto izlases mājsaimniecību skaits (viena desmitdaļa), visas grupas ir vienādi reprezentatīvas.

Ar deciļgrupēšanas metodi un ar to iegūtajiem rezultātiem, izmantojot iepriekšējo gadu datus, "LV" lasītājus esam iepazīstinājuši vairākkārt, piemēram, šā gada 27. martā Nr. 82/83 (1143/1144), 7. maijā Nr. 127 (1188), 28. maijā Nr. 155/156 (1216/1217) u.c.. Vairāki raksti bija publicēti jau 1997. gadā, piemēram, 9. aprīlī Nr. 91/92 (806/807), 15. maijā Nr. 120 (835), 12. jūnijā Nr 142 (857), 12. novembrī Nr 295 (1010), 28.novembrī Nr. 309/308 (1024/1025) u.c.

Minētajos rakstos desmit trūkuma — labklājības pakāpienos sadalījām katras pētītās sociālās, demogrāfiskās vai citas grupas mājsaimniecības atsevišķi. Tad salīdzināmā informācija ir dati par ienākumiem un izdevumiem viena numura deciļgrupās, kas izdalītas dažādās izpētes kopās, piemēram, pilsētās un laukos. Ja, piemēram, pirmajā (visnabadzīgāko) deciļgrupā laukos ienākumi ir mazāki nekā pilsētās, laukos visnabadzīgākie ir grimuši dziļāk nabadzībā nekā pilsētās.

Šoreiz izmantosim nedaudz atšķirīgu metodi. Pa desmit sliktklājības — labklājības pakāpieniem sadalīsim vienlaikus visas Latvijas mājsaimniecības un tad sīkāk izpētīsim, kādas teritoriālās, sociālās, demogrāfiskās un citas grupas veido uz katra pakāpiena stāvošie.

Izplatot mājsaimniecību budžeta pētījuma izlases datus uz visas Latvijas mājsaimniecībām (ģenerālkopu), var vērtēt, ka 1998.gada 1. pusgadā Latvijā pavisam bija 1026 tūkst. mājsaimniecību. Tad katru labklājības deciļgrupu pārstāv viena desmitdaļa, resp., 102,6 tūkst. mājsaimniecību. Izmantojot speciālu svaru sistēmu izlases datu attiecināšanai uz ģenerālkopu, pēdējais skaitlis visās deciļgrupās neiznāk precīzi vienāds, taču atšķirībām ir jābūt mazām.