PAŠVALDĪBĀS

Starp pagastiem un novadiem

ARVĪDS PĪLĒĢIS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)

Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību reformu daļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Patlaban, kad tiek publicēta šī saruna, ir aizritējis vairāk nekā mēnesis, kopš sestā Saeima pieņēmusi divus būtiskus likumus, kas tieši ietekmēs Latvijas pašvaldību turpmāko darbību arī jau XXI gadsimta sākumā. Tas sakāms par Teritorijas attīstības plānošanas likumu un īpaši par Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Šķiet, šis arī jums ir bijis pārdomu laiks, lai bez liekas kavēšanās dotos uz priekšu. Kādi varētu būt pirmie komentāri?

— Svarīgākais ir tas, ka reformas likumā precīzi noteikta turpmākā darbība. Jau tuvākajā laikā, domājams, decembrī Ministru kabinets izveidos Administratīvi teritoriālās reformas padomi, kurā vienādā skaitā būs pārstāvētas valsts institūcijas un Latvijas Pašvaldību savienības deleģētie darbinieki. Padomē varētu būt 15—17 locekļi, jo pieredze rāda, ka lielāks skaits apgrūtina padomes sanākšanu, turklāt te jāņem vērā, ka vajadzīgi pēc iespējas daudzu Latvijas pilsētu un rajonu pārstāvji.

Tiklīdz padome būs apstiprināta, varēsim ķerties pie darba, lai īstenotu tās ieteikumus. Kaut gan jau tagad ir skaidrs, ka visu teritoriju izpētei nevarēsim atvēlēt vairāk par diviem gadiem.

— Tomēr jums ir arī savas iestrādes, kas ļauj iet visai strauji uz priekšu.

— Par tām jau regulāri stāstīts arī "Latvijas Vēstnesī", un te var vienīgi atgādināt, ka mūsu rīcībā ir četru rajonu — Ogres, Saldus, Ludzas un Talsu — izpētes materiāli. Tā kā tie ir tā sauktie pilotprojekti un mums būtībā nebija pieredzes, tie veikti ar atšķirīgu metodiku. Šī pieredze tagad strauji apkopojama, jo 1999.gadā ceram izpētīt 11 rajonus, tikpat daudz — arī 2000.gadā.

Turpināsim darbu pie vietējiem projektiem. Jo arī šogad esam strādājuši paralēli, lai apzinātu blakus esošo pagastu teritorijas un lauku teritorijas pilsētu apkaimē. Līdz šim samērā daudz presē apcerēta Dundaga un Kandava, Lubānas apkaime, Vidrižu, Lēdurgas un Skultes iespējamā tuvināšana, Valkas pilsētas un pagasta kopība. Mazāk runāts par Bārtavu, tātad par Bārtai tuvo pagastu, tā sauktā Dienvidkurzemes devītnieka iespējām, tāpat par Engures un apkaimes, Rūjienas un apkārtnes, Mazsalacas un apkaimes, Dagdai tuvo pagastu vienotību. Līdzīgā kārtā varētu minēt Līvānus un apkārtni, Skrundu un apkaimi. Jelgavas rajonā sadarbība varētu vienot Eleju, Sesavu un Lielplatoni.

Pašvaldību lietu pārvalde kopā ar Dānijas ekspertiem domā par projektu, lai apsvērtu, kas varētu sanākt no Ērgļu apkaimes pagastu, īsāk — Vidzemes septītnieka sadarbības, "Latvijas Vēstnesī" vairākkārt apcerētais Rolanda Blezūra konsultāciju birojs patlaban ķēries pie projekta "Ziemeļkurzeme" detalizētas izstrādes. Tam būtu jābūt gatavam līdz nākamā gada pavasarim.

— Bet "LV" lasītājus patlaban vairāk varētu interesēt tieši lielie projekti rajonu mērogā. Jo laika tiešām nav pārāk daudz. Vai tas saistīts tikai ar tādu šķietamu sķērsli kā vienotas metodikas izveide?

— Ja paveiksies, metodiku ceram izstrādāt līdz decembra vidum. Tad vajadzētu būt galīgai skaidrībai, kuri rajoni tiktu aplūkoti paši pirmie. Šajā ziņā vēl strādājam, un, ja man jau šodien vajadzētu nosaukt visus vienpadsmit, kuru izpētei pievērsīsimies nākamajā gadā, es to nevarētu arī objektīvās situācijas dēļ. Jo ne visur vēl Administratīvi teritoriālās reformas likums ir izlasīts pilnā apjomā. Mūsu pārvaldes uzdevumi vistiešāk formulēti tā 7.pantā, kur lasāms, ka jāsagatavo pārskats par sociālekonomisko situāciju attiecīgajās administratīvajās teritorijās, jānoskaidro iedzīvotāju attieksme pret reformu, jāformulē novadu veidošanas kritēriji, jānosaka darba uzdevumi pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektiem. Pagaidām rādās, ka pirmām kārtām varētu ķerties pie Dobeles, Tukuma, Preiļu un kāda Vidzemes rajona. Bet varbūt darbu 1999.gadā sāksim citos novados.

— Vai tomēr nav tā, ka pētījumu līdzšinējie rezultāti palikuši tikai jūsu pārvaldes skapjos? Vismaz daļā pagastu sūdzas par neziņu un arī neizpratni tuvākās nākotnes sakarā.

— Ja to uztver tā, ka viss jāizskaidro pilnīgi visiem, tad, protams, ir problēmas. Bet jau iepriekš minēto pētījumu sakarā varu tikai atgādināt, ka visās vietās līdz šim bijušas plašas sanāksmes ar daudzu iedzīvotāju klātbūtni. Turklāt pavisam nesen, oktobrī, bija novadu pašvaldību darbiniekiem domāti semināri Madonā un Kuldīgā. Pavisam drīz, 10. un 11.decembrī, Jūrmalā paredzēta vērienīga konference par tematu "Pašvaldību sadarbība — svarīga sastāvdaļa reformas un integrācijas procesam Eiropā". Uz to aicināti daudzi, tostarp ceram pārrunāt savas problēmas ar Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Ungārijas un Vācijas ekspertu līdzdalību. Mēs savukārt gribam dalīties ar pieredzi, kas pamazām krājas Madonas, Talsu, Liepājas un Krāslavas rajonā.