Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.; 2018, 249. nr.; 2019, 62., 118. nr.; 2020, 29. nr.; 2021, 65.A, 193., 200. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) ziedojumus, izņemot šā likuma 12. panta pirmajā daļā minētos gadījumus;".

2. 9. pantā:

izteikt  pirmo daļu  šādā redakcijā: 

"(1) Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;

2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;

3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši šā panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktu nepiemēro debitoru parādu summai, kurai izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 "Finanšu instrumenti", kas pieņemts ar Komisijas 2008. gada 3. novembra regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 9 "Finanšu instrumenti"), ja vienlaikus ir ievērotas šādas prasības:

1) zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi revidenta ziņojumu par:

a) finanšu pārskatu kā vienota kopuma atbilstību starptautisko finanšu pārskatu standartos noteiktajam, vai

b) finanšu pārskatu atbilstību Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam, un nodokļu maksātāja finanšu pārskatos tiek iekļauta norāde, ka, atkāpjoties no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktā, debitoru parādi atzīti, novērtēti un norādīti atbilstoši starptautiskajā finanšu pārskatu standartā Nr. 9 "Finanšu instrumenti" noteiktajam;

2) nodokļa maksātājs nodrošina katra uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitora parāda izsekojamību;

3) nodokļa maksātājam ir izveidota debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un aktīva atzīšanas pārtraukšanas (norakstīšanas) grāmatvedības uzskaites kārtība.

(8) Šā panta septīto daļu ir tiesīga piemērot arī Latvijā reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pastāvīgās pārstāvniecības galvenais uzņēmums veic grāmatvedības uzskaiti atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr. 9 "Finanšu instrumenti", un to apliecina pastāvīgās pārstāvniecības rīcībā esošais galvenā uzņēmuma zvērināta revidenta apstiprināts gada pārskats;

2) pastāvīgās pārstāvniecības grāmatvedības uzskaite uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai nodrošina šā panta septītās daļas 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi."

3. 10. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "Ja procentu izmaksas" ar vārdiem "Ja starpība starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Šā panta pirmo un trešo daļu nepiemēro aplēstajiem procentiem par operatīvo nomu, kas grāmatvedībā iegrāmatoti atbilstoši starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām, ja saskaņā ar Latvijas grāmatvedību reglamentējošiem aktiem attiecīgais nomas darījums atbilst operatīvajai nomai."

4. Izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm."

5. Pārejas noteikumos:

izslēgt 40. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48., 49. un 50. punktu šādā redakcijā:

"47. Piemērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktu, parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas.

48. Šā likuma 9. panta pirmās daļas 3. punkts un septītā un astotā daļa piemērojama debitoru parādiem, par kuriem izveidoti uzkrājumi (kredītzaudējumi), sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

49. Grozījums šā likuma 10. panta trešajā daļā piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā.

50. Šā likuma 10. panta 6.¹ daļa piemērojama attiecībā uz procentiem, kas aplēsti, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 24. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 7. aprīlī