Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums

1. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

(2) Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību un noregulēt ar tās atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

2. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca (pirmo reizi minēta 1209. gadā) kā sena vēlās ķieģeļu gotikas un baroka laika celtne ar bagātu vēsturi, īpaši raksturīgu apjomu, telpisko struktūru, rietumu fasādes portālu plastiku, torņa smailes vizuālo tēlu Rīgas vēsturiskā centra siluetā, pārbūves un atjaunošanas procesiem, apzinātām un neskartām arheoloģiskajām liecībām, saglabātiem ievērojamiem mākslas priekšmetiem un arhitektūras detaļām ir unikāla sakrālās arhitektūras vērtība Latvijā un liecina par būvkultūras augstākajiem sasniegumiem Ziemeļeiropā.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcai kā kristīgās ticības dievnamam kopš 13. gadsimta piemīt īpaša nemateriāla nozīme — tā simbolizē piederību Rietumu kristīgajai tradīcijai un tās formētajai eiropisko vērtību kultūrtelpai; tā ir bijusi nozīmīgs humānisma un Reformācijas ideju izplatības centrs Baltijas jūras reģionā.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīca ir piemineklis vācbaltiešu kultūras mantojumam Latvijā un 20. gadsimta totalitāro režīmu izraisītajās civilajās katastrofās zaudētās Latvijas tautas daļas piemiņas zīme.

(4) Rīgas Svētā Pētera baznīca ir daudzveidīgas vēsturiskās pieredzes un Rietumu kristietības — katoliskās un luteriskās ticības — formēta kolektīvās kultūratmiņas vieta, kas paliekoši ietekmējusi Latvijas sabiedrības kultūras identitāti un Rīgas pilsētas iedzīvotāju reliģisko pašizpratni, politisko briedumu un vietas piederības apziņu.

3. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā aizsargājama kultūrvēsturiskā mantojuma statuss

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6598. Tajā atrodas 28 valsts aizsargājami mākslas pieminekļi (16.—19. gadsimta portāli, kapenes, kapu plāksnes, epitāfijas, svečturis un skulptūra), kā arī 204 reģistrēti vērtīgi 16.—20. gadsimta mākslas objekti.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīca atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā, un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības numurs 7442) un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" (valsts aizsardzības numurs 2070) teritorija un daļa.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tajā esošo mākslas vērtību saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citi normatīvie akti.

(4) Rīgas Svētā Pētera baznīcā glabājas Otrā pasaules kara laikā sagrauto Vecrīgas ēku būvdetaļas un apdares fragmenti.

4. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridiskā piederība

(1) Valsts nodod bez atlīdzības Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam "Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums" (vienotais reģistrācijas Nr. 40008310781) (turpmāk — Nodibinājums) zemes gabalu (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 001 0055), kura platība ir 2788 kvadrātmetri atbilstoši šā likuma 1. pielikumā "Nekustamā īpašuma — Rīgas Svētā Pētera baznīcas un zemes zem tās — robežas" (turpmāk — 1. pielikums) norādītajām robežām, un uz tā esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku (kadastra apzīmējums 0100 001 0055 001) kopā ar tiem kustamiem piederumiem (blakuslietām), kas acīmredzami saistīti ar ēku Rīgā, Reformācijas laukumā 1 (turpmāk kopā — nekustamais īpašums).

(2) Nostiprinot īpašuma tiesības Nodibinājumam, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par to, ka:

1) nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa;

2) pastāv aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu vai tā daļu vai apgrūtināt to ar lietu tiesībām;

3) nekustamā īpašuma atsavināšana pieļaujama vienīgi valstij Finanšu ministrijas personā.

(3) Nekustamā īpašuma robežas norādītas šā likuma 1. pielikumā, un zemes zem Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēkas robeža dabā iemērāma funkcionāli nepieciešamā attālumā no baznīcas kā brīvstāvošas ēkas fasādēm un to izvirzījumiem, ņemot vērā pamatu gabarītus pazemē, kompleksas atjaunošanas tehnoloģiskos risinājumus, kultūras pieminekļa kopšanas (uzturēšanas) vajadzības un specifiku, atbilstoši nekustamā īpašuma robežu plānam, kas norādīts šā likuma 2. pielikumā "Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas precizētās robežas" (turpmāk — 2. pielikums). Nekustamā īpašuma zemes robežu plānu pasūta, saskaņo un apmaksā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tas apstāklis, ka zemes gabala robežas nav uzmērītas un zemes robežu plāns nav izgatavots, nav šķērslis nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(4) Nodibinājums ir pilnvarots iesniegt nepieciešamos dokumentus un nostiprinājuma lūgumu ierakstīt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā vienlaikus ar Nodibinājuma īpašuma tiesību nostiprināšanu.

5. pants. Nodibinājuma pienākumi

(1) Nodibinājums nodrošina nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, saskaņā ar valsts izvirzītām prasībām un nodrošina tā publisku pieejamību un izmantošanu atbilstoši šā likuma 6. pantā noteiktajam.

(2) Nodibinājums veic nepieciešamos izpētes darbus, izstrādā nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, restaurācijas projekta dokumentāciju un nodrošina restaurācijas darbu veikšanu.

(3) Nodibinājums izstrādāto nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju saskaņo ar Kultūras ministriju. Nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijā ietverams arī nekustamā īpašuma izmantošanas plāns atbilstoši šā likuma 6. pantā noteiktajam un nekustamā īpašuma izmantošanas finansējuma plāns. Koncepcijā iekļaujamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi nosaka Kultūras ministrija. Koncepcija tiek izstrādāta 15 gadu periodam un tiek aktualizēta ik pēc trim gadiem.

(4) Nodibinājums katru gadu līdz 31. martam iesniedz Kultūras ministrijai pārskatu par nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā gadā gūtajiem ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem, kā arī par nekustamā īpašuma publisko pieejamību un izmantošanu atbilstoši šā likuma 6. pantā noteiktajam.

(5) Nodibinājums ir atbildīgs par nekustamā īpašuma saglabāšanu, atjaunošanu un drošu izmantošanu atbilstoši šā likuma, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

6. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošana

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca ir dievnams, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai un arī kā:

1) kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vietu;

2) koncertu, mākslas izstāžu, kā arī vēsturei, pilsētas attīstībai un arhitektūrai veltītu izstāžu un citu kultūras pasākumu norises vietu;

3) izglītojošu pasākumu norises vietu;

4) tūrisma objektu, kurā ietilpst baznīcas skatu tornis.

(2) Reliģisko darbību Rīgas Svētā Pētera baznīcā reglamentē Reliģisko organizāciju likums un citi normatīvie akti. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir pieejama ar Rīgas Svētā Pētera baznīcu vēsturiski saistīto kristīgo konfesiju reliģiskajām organizācijām to reliģiskās darbības veikšanai, reliģiskajām savienībām (baznīcām), par to vienojoties savstarpēji un ar Nodibinājumu.

(3) Nodibinājums nodrošina Rīgas Svētā Pētera baznīcas pieejamību, koordinējot un vienojoties ar tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras izmanto Rīgas Svētā Pētera baznīcu šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju veikšanai.

(4) Nekustamo īpašumu aizliegts atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām.

7. pants. Nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija

(1) Nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija ir publiska ārtelpa, kas kopā ar nekustamo īpašumu veido vienotu Svētā Pētera baznīcas vēsturisko teritoriju. Nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas (turpmāk — piegulošā teritorija) robežas ir norādītas šā likuma 2. pielikumā.

(2) Piegulošās teritorijas galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana, un tās izmantošanai noteikti šādi ierobežojumi:

1) saglabājams arheoloģiskais kultūrslānis, vēsturiskie apbedījumi (vieni no senākajiem apbedījumiem, pat līdz 22 kārtām, visintensīvāk un ilgstošāk — sešu gadsimtu garumā — izmantotā kapsēta Vecrīgas teritorijā);

2) aizliegta jaunu būvju, izņemot ar nekustamā īpašuma atjaunošanu un ekspluatāciju saistītas būves, būvniecība;

3) piegulošās teritorijas īpašnieks nodrošina tās regulāru kopšanu, izņemot šīs daļas 4. punktā minēto laika periodu, un uzturēšanu;

4) piegulošās teritorijas daļu, kura nepieciešama nekustamā īpašuma atjaunošanas darbu veikšanai, Nodibinājums izmanto bez atlīdzības un attiecīgajā laika periodā nodrošina tās kopšanu;

5) nodrošināma neierobežota piekļūšana Rīgas Svētā Pētera baznīcai (tās lietotājiem, tūristiem, apkalpojošajam personālam, atjaunošanas darbiem nepieciešamajai celtniecības tehnikai un transportam);

6) piegulošā teritorija izmantojama tādā veidā, kas nav pretrunā ar dievnama darbību.

8. pants. Nekustamā īpašuma uzturēšanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšana

(1) Nodibinājums nodrošina un piesaista nekustamā īpašuma saglabāšanai, atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu.

(2) Valstij un pašvaldībai ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Nodibinājums nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus izmanto tikai nekustamā īpašuma atjaunošanai, uzturēšanai, tā publiskas pieejamības nodrošināšanai, kā arī izmantošanai šajā likumā noteiktajiem mērķiem.

9. pants. Nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanas uzraudzība

(1) Kultūras ministrija saskaņo un uzrauga nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanu. Kultūras ministrija reizi gadā izvērtē Nodibinājuma iesniegto pārskatu par nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā gadā gūtajiem ieņēmumiem un veiktajiem izdevumiem, kā arī par nekustamā īpašuma publisko pieejamību un izmantošanu atbilstoši šā likuma 6. pantā noteiktajam, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegtajiem atzinumiem, un sniedz ziņojumu Nodibinājumam un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbības atbilstību.

(2) Kultūras ministrija uzrauga un nodrošina komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodošanu Nodibinājumam.

(3) Kultūras ministrija, konstatējot kādu no gadījumiem, kad nekustamais īpašums atbilstoši šā likuma 10. panta otrajai daļai ir nododams valstij, iesniedz ziņojumu arī Ministru kabinetam.

(4) Ministru kabinets pēc tam, kad izvērtējis šā panta trešajā daļā noteikto ziņojumu, kurā konstatēts kāds no šā likuma 10. panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, izdod rīkojumu par nekustamā īpašuma nodošanu valstij Finanšu ministrijas personā.

10. pants. Nekustamā īpašuma nodošana valstij

(1) Ja Nodibinājums beidz pastāvēt, nekustamais īpašums piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā. Šādā gadījumā nekustamais īpašums zemesgrāmatā tiek ierakstīts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra lēmumu par Nodibinājuma izslēgšanu no biedrību un nodibinājumu reģistra, kuru pēc tā spēkā stāšanās Uzņēmumu reģistrs nekavējoties elektroniski dara pieejamu rajona (pilsētas) tiesai, bez atsevišķa nostiprinājuma lūguma un piemērojot atbrīvojumu no kancelejas nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu.

(2) Nekustamais īpašums bez atlīdzības nododams valstij Finanšu ministrijas personā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) ja bez pamatojuma ilgstoši netiek nodrošināta tā publiska pieejamība;

2) ja tas ilgstoši netiek izmantots kā dievnams reliģiskām darbībām;

3) ja tas netiek izmantots šā likuma 6. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem mērķiem kopumā;

4) ja nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas darbi netiek uzsākti triju gadu laikā no tā nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas;

5) ja 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas Nodibinājumam tas nav atjaunots atbilstoši nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepcijai;

6) ja nekustamajam īpašumam tiek konstatēti būtiski ilgstoši nenovērsti kaitējumi.

(3) Jebkurā no šā panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem nekustamais īpašums zemesgrāmatā tiek nostiprināts valstij Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Šādā gadījumā nostiprinājumam nav nepieciešama Nodibinājuma piekrišana un ir piemērojami atbrīvojumi no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un kancelejas nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu.

(4) Ja nekustamais īpašums tiek nodots valstij kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, Nodibinājumam nekompensē ieguldījumus nekustamajā īpašumā un nekustamais īpašums zemesgrāmatā tiek ierakstīts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā bez Nodibinājuma piekrišanas.

Pārejas noteikumi

1. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodod un Nodibinājums pārņem pašvaldības valdījumā esošo šā likuma 4. pantā minēto nekustamo īpašumu kopā ar tiem kustamiem piederumiem (blakuslietām), kas acīmredzami saistīti ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizē nekustamā īpašuma nodošanas procesu un šim nolūkam izveido komisiju, kuras sastāvā iekļauj Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvjus, Nodibinājuma pārstāvjus, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjus un, ja nepieciešams, pieaicinātus ekspertus.

2. Nodibinājums viena gada laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas iesniedz Kultūras ministrijai saskaņošanai nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju.

3. Šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minēto būvdetaļu un apdares fragmentu novietni, to saglabāšanas un eksponēšanas prasības nosaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

4. Līdz nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanai par ēkas tehnisko stāvokli un drošu ekspluatāciju ir atbildīga Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

5. Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un atjaunošanas laikā kopš 1941. gada ar tā izpēti, atjaunošanu un uzturēšanu saistītu uzkrāto dokumentāciju izvērtē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un nosaka tās turpmāko glabāšanas vietu.

6. Precizējot nekustamā īpašuma zemes robežas, vienlaikus tiek precizēta arī nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas robeža, izgatavojot šā likuma 2. pielikumam atbilstošus zemes robežu plānus.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 24. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 7. aprīlī