Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2/2022

Ludzā 2022. gada 27. janvārī

Par Ludzas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
27.01.2022. sēdes lēmumu
(prot. Nr. 2, 48. §)

PRECIZĒTI
Ludzas novada pašvaldības domes
2022. gada 31. marta sēdē
(prot. Nr. 7, 34. §)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto daļu,
11. panta ceturto daļu, 14. panta astoto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.¹ panta otro daļu,
21.² panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu,
21.⁶ panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1.1. Saistošie noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Ludzas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk saistošo noteikumu tekstā – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību.

1.2. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka:

1.2.1. personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

1.2.2. maznodrošinātu personu kategorijas, kuras pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām kārtām;

1.2.3. nosacījumus personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo pašvaldības palīdzību;

1.2.4. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

1.2.5. iesniedzamos dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;

1.2.6. dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību reģistrācijas grupu ietvaros;

1.2.7. gadījumus, kuros pašvaldība atsaka personai pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja pirms palīdzības pieprasīšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīves apstākļus;

1.2.8. sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību;

1.2.9. nosacījumus dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

1.3. Lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas un sociālo dzīvokļu izīrēšanu konkrētai personai, lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai, izslēgšanu no palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Ludzas novada dzīvokļu komisija (turpmāk tekstā – Komisija).

II. Personas, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību un iesniedzamie dokumenti personas reģistrācijai

2.1. Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā, ja tā pašvaldībā ir iesniegusi rakstveida iesniegumu (Noteikumu 1. pielikums), kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību. Nepieciešamos dokumentus pašvaldības institūcijas personai izsniedz bez maksas.

2.2. Komisija atsevišķi katrai pašvaldības pilsētas vai pagasta administratīvajai teritorijai un katram palīdzības veidam kārto sekojošus palīdzības reģistrus:

2.2.1. pirmās kārtas reģistrs;

2.2.2. vispārējais reģistrs;

2.2.3. sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrs;

2.2.4. maiņas reģistrs.

2.3. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas personas, ar kurām Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts īres līgums, ja šīs personas ir:

2.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai ir invalīdi;

2.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

2.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

2.4. Šo Noteikumu 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. punktā minētās personas iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

2.4.1. tiesas nolēmumu par dzīvojamām telpu atbrīvošanu, dzīvojamās telpas īpašnieka (izīrētāja) lēmumu par dzīvojamās mājas nojaukšanu vai pārbūvi.

2.5. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas personas, kuras tiek izliktas no tām piederošā dzīvokļa, ja uz šo dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tā ir:

2.5.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi;

2.5.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds;

2.5.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

2.6. Šo Noteikumu 2.5.1., 2.5.2., 2.5.3. punktā minētās personas iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

2.6.1. tiesas nolēmumu, ar ko uz dzīvokļa īpašniekam piederošo dzīvokli tiek vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, pārvaldīšanu un remonta izdevumiem;

2.6.2. tiesu izpildītāju paziņojumu par dzīvokļa īpašnieka izlikšanu no dzīvokļa, uz kuru vērsta piedziņa.

2.7. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās tajās, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja viņi vai attiecīgās iestādes pieprasa pašvaldībai dzīvojamo telpu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad beidzas attiecīgās personas uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa vai kad attiecīgā persona beidz mācības izglītības iestādē.

2.8. Šo Noteikumu 2.7.punktā minētās personas Komisijā iesniedz dokumentus vai to atvasinājumus:

2.8.1. dokumentu, kas apliecina mācību izglītības iestādes beigšanu.

2.9. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīves vietu bija deklarējusi Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un, ja viņi vai attiecīgās iestādes pieprasa pašvaldībai dzīvojamo telpu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad personas tiek atbrīvotas no ieslodzījuma vietas.

Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

2.10. Šo noteikumu 2.9. punktā minētās personas Komisijā iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

2.10.1. pieteikumu no ieslodzījuma vietas.

2.11. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas politiski represētās personas.

2.12. Šo noteikumu 2.11. punktā minētās personas Komisijā iesniedz dokumentus vai to atvasinājumus:

2.12.1. politiski represētas personas apliecību.

2.13. Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas persona, kura dzīvo mājā, kam nepieciešams veikt pārbūvi (izņemot denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās mājās) un personas, kuras dzīvo mājās, kas denacionalizētas vai atdotas likumīgajiem īpašniekiem un ir lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

2.14. Šo noteikumu 2.13. punktā minētās personas Komisijā iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

2.14.1. īres līgumu;

2.14.2. izīrētāja brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu vai atkāpšanos no dzīvojamās telpas īres līguma.

2.15. Ja Komisijai nepieciešama vēl papildus informācija, lai pieņemtu šo Noteikumu 1.3. punktā minēto lēmumu, tā var ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus. To informāciju, kuru Komisija var iegūt patstāvīgi, tā nepieprasa iesniegt personai.

2.16. Vispārējā kārtībā ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

2.16.1. jaunās ģimenes, kurā abi bērna vecāki ir savstarpēji laulāti un abi bērna vecāki (aizbildņi) uz iesnieguma iesniegšana brīdi ir personas vecumā līdz 30 gadiem un visu ģimenes locekļu dzīves vieta ir deklarēta Ludzas novada pašvaldībā;

vai vientuļā māmiņa līdz 30 gadiem (ja bērna dzimšanas apliecībā nav norādīts tētis vai tētim ir atņemtas/pārtrauktas aizgādības tiesības, vai bērna tēvs ir miris), ja bērns un bērna māte ir deklarēti Ludzas novada pašvaldībā;

vai vientuļais tētis līdz 30 gadiem (ja bērna mātei ir atņemtas/pārtrauktas aizgādības tiesības vai bērna māte ir mirusi), ja bērns un bērna tēvs ir deklarēti Ludzas novada pašvaldībā;

2.16.2. personas, kuru ikdienas aizgādībā ir bērns invalīds;

2.16.3. personas, kuru ikdienas aizgādībā ir 3 vai vairāk bērni;

2.16.4. kvalificēts speciālists, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificēto speciālistu nodrošinājums;

2.16.5. pārējās maznodrošinātās personas.

2.17. Ja visas reģistrētās personas, kurām pirmām kārtām sniedzama palīdzība, atsakās no piedāvātā dzīvokļa īrēšanas, pašvaldība vērtē, kurām pārējos palīdzības reģistros reģistrētajām personām sniedzama palīdzība.

2.18. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. pantā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām trūcīgām vai maznodrošinātām personām, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata.

III. Palīdzības reģistrs

3.1. Personu, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, reģistrēšanu attiecīgā palīdzības veida reģistrā veic Komisija atbilstoši šiem noteikumiem un likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

3.2. Komisijai ir tiesības pārbaudīt palīdzības reģistrā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai un pieprasīt vai patstāvīgi iegūt citas nepieciešamās ziņas.

3.3. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem Komisija. Par lēmuma pieņemšanu Komisija iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.

3.4. Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot Komisijai.

3.5. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajam, Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1.punktā minēto palīdzību arī tad, ja persona ir deklarējusi savu dzīves vietu citā administratīvajā teritorijā.

3.6. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā" 10. panta minētajos gadījumos.

3.7. Lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Dzīvokļu komisija.

3.8. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no palīdzības reģistra šai personai uz tās norādīto adresi nosūtāms rakstveida paziņojums.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

4.1. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šo Noteikumu 2.2.1. punktā minētajām personām, ja tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šo Noteikumu 3.3. punktā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šo Noteikumu noteiktajā kārtībā.

4.2. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā atbilstoši pēc administratīvās teritorijas vai kurai neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība, izvēlei tiek piedāvātas visas dzīvojamās telpas, kas piedāvājuma izteikšanas dienā iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

V. Sociālā dzīvokļa izīrēšana

5.1. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.⁶ panta pirmajā daļā minētajām maznodrošinātajām personām pašvaldība izīrē sociālo dzīvokli:

5.1.1. neizvērtējot ienākumus, – bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja persona turpina mācības vispārizglītojošā vai profesionālajā mācību iestādē, vai pilna laika studiju programmā, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit četru gadu vecumam;

5.1.2. trūcīgai ģimenei, kura īrē vienistabas dzīvokli vai vienu istabu (izņemot sociālo dzīvokli), ja ģimenē ir vismaz 3 nepilngadīgi bērni;

5.1.3. trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei (personai), kura īrē dzīvokli un nespēj norēķināties par īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja ģimenē ir nepilngadīgi bērni.

5.2. Komisijai pēc sociālās dzīvojamās telpas īrnieka lūguma ir tiesības ģimeni ar nepilngadīgu bērnu pārvietot no sociālās dzīvojamās telpas uz lielākām sociālajām dzīvojamām telpām, ja ģimenei par sociālo dzīvojamo telpu nav parāda.

5.3. Persona, kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, kopā ar iesniegumu Komisijai iesniedz sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus:

5.3.1. dzīvojamās telpas īres līgumu, ja tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un vēlas īrēt sociālo dzīvokli;

5.3.2. noteikumu 5.1.2. apakšpunktā norādītās personas iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu;

5.3.3. noteikumu 5.2. apakšpunktā norādītās personas iesniedz dzīvojamās telpas īres līgumu, izziņu par to, ka nav īres un komunālo maksājumu parāda par esošo dzīvojamo telpu.

5.4. Pēc rakstveida iesnieguma un visu saistošo noteikumu 5.3. punktā minēto dokumentu saņemšanas Komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un par personas iekļaušanu sociālā dzīvokļa izīrēšanas reģistrā.

5.5. Sociālos dzīvokļus personām piedāvā īrēt reģistrācijas secībā.

5.6. Komisija nepieprasa iesniedzējam tos dokumentus, kurus tai ir iespēja iegūt patstāvīgi no pieejamajiem reģistriem un datu bāzēm.

VI. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu

6.1. Dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamo telpu reģistrē personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošo dzīvojamo telpu un vēlas to mainīt pret citu.

6.2. Palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu Komisija sniedz iesniegumu reģistrācijas secībā.

6.3. Pirmām kārtām palīdzība sniedzama maznodrošinātām personām:

6.3.1. invalīdiem, kam nepieciešama dzīvojamo telpu maiņa telpas pielāgošanai un dzīves apstākļu uzlabošanai;

6.3.2. daudzbērnu ģimenēm, kam nepieciešama dzīvojamās platības palielināšana.

6.4. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu, kuram pievieno sekojošus dokumentus vai to atvasinājumus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt šo palīdzību.

6.4.1. dzīvesvietas deklarēšanas izziņu;

6.4.2. dzīvojamās telpas īres līgumu.

6.5. Papildus saistošo noteikumu 6.4. punktā norādītajiem dokumentiem jāiesniedz:

6.5.1. invalīdiem – invalīda apliecība vai tās atvasinājums.

6.6. Komisija nepieprasa iesniedzējam tos dokumentus, kurus tai ir iespēja iegūt patstāvīgi no pieejamajiem reģistriem un datu bāzēm.

VII. Dzīvokļa izīrēšana kvalificētam speciālistam

7.1. Ludzas novada dome ar atsevišķu lēmumu ir tiesīga pašvaldībai piederošai vai valdījumā esošai neizīrētai dzīvojamai telpai noteikt kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

7.2. Pašvaldībai piederošu vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu, kurai Ludzas novada dome ir noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ar domes lēmumu ir tiesīga izīrēt šādiem speciālistiem:

7.2.1. veselības, izglītības, būvniecības (arhitektam, būvinženierim) jomā nodarbinātam kvalificētam speciālistam;

7.2.2. Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes kvalificētam speciālistam, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu trūkums.

7.3. Pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas šim speciālistam piederoša dzīvojamā telpa.

7.4. Speciālistam izīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu šis speciālists nav tiesīgs nodot apakšīrē, iegūt īpašumā, bet pašvaldība nav tiesīga to nodot privatizācijai vai atsavināt.

7.5. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.

7.6. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

7.7. Izbeidzoties dzīvojamās telpas īres līguma termiņam, pašvaldībai ir tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu, ja speciālists joprojām ir nodarbināts un ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju.

VIII. Dzīvojamo telpu īres līguma termiņš

8.1. Īres līguma termiņš:

8.1.1. personām, kurām pašvaldības dzīvojamā telpa izīrēta atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanai" 14. pantam vai šo noteikumu 2.3.–2.13. punktiem, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu uz laiku līdz 10 gadiem, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;

8.1.2. maznodrošinātajām personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī personām, kurām palīdzība sniedzama neatliekami, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu uz laiku līdz 10 gadiem;

8.1.3. personām, kurām pašvaldības dzīvojamā telpa izīrēta atbilstoši šo noteikumu 2.16.1.–2.16.3. punktiem, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus.

8.2. Īres līguma termiņš personām, ar kurām noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums līdz 2001. gadam vai dzīvojamā telpa nav piešķirta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā", nepārsniedz 10 gadus, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ievērojot, ka kopējais dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nepārsniedz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 5. punktā noteikto.

8.3. Īres līguma termiņš personām vecumā no 75 gadiem, kuras ilgstoši īrē pašvaldības dzīvojamās telpas un regulāri veic maksājumus, ir 3 (trīs) gadi, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu ievērojot, ka kopējais dzīvojamās telpas īres līguma termiņš nepārsniedz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 5. punktā noteikto.

8.4. Ja pēc šo noteikumu 8.1.2. punktā minētā īres līguma termiņa izbeigšanās, ieskaitot īres līguma pagarinājumu, personai noteikts maznodrošinātās personas statuss, tai ir tiesības uz īres līguma pagarinājumu. Šādā gadījumā īres līguma termiņš nepārsniedz Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumu 5. punktā noteikto.

8.5. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija.

8.6. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.

IX. Noslēguma jautājumi

9.1. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas šo Noteikumu 2.2. punktā minētajos palīdzības reģistros, no tiem netiek izslēgtas un tām ir tiesības Noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt palīdzību.

9.2. Personām, kurām noslēgti īres līgumi līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, īres līgumu termiņi pagarināmi atbilstoši šiem Noteikumiem.

9.3. Noteikumu 8.1. punkts nav attiecināms uz personām, ar kurām pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts līdz 2001. gadam un dzīvojamā telpa nav piešķirta atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā". Šādām personām īres līgums pagarināms, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma nosacījumus.

9.4. Saistošie noteikumi publicējami un tie stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" 45. pantā noteiktajā kārtībā.

9.5. Ar Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

9.5.1. Ludzas novada pašvaldības 2010. gada 25. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā";

9.5.2. Kārsavas novada pašvaldības 2009. gada 28. oktobra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Kārsavas novada pašvaldības palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā";

9.5.3. Ciblas novada pašvaldības 2010. gada 27. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Ciblas novadā";

9.5.4. Zilupes novada pašvaldības 2011. gada 27. janvāra saistošos noteikumus Nr. 11 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Zilupes novadā"."

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Mekšs

Pielikums
Ludzas novada pašvaldības 27.01.2022.
saistošajiem noteikumiem Nr. 2/2022
"Par Ludzas novada pašvaldības palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā"

LUDZAS NOVADA DZĪVOKĻU KOMISIJAI

IESNIEGUMS

/norādīt, kāda palīdzība nepieciešama un kādi apstākļi apliecina tiesības saņemt palīdzību/

Piekrītu, ka dzīvojamo platību man piedāvā arī
administratīvajā teritorijā.

Iesniegumam pievienoju:

Invaliditātes apliecinājuma dokumenta atvasinājumu Dokumentu, kas apliecina tiesību zaudēšanu uz esošo dzīvesvietu /atvasinājumu/ Pensionāra apliecības atvasinājumu

Dzīvojamās telpas īres līguma atvasinājumu Citi: _______________________________ _______________________________

Datu aizsardzības atruna

Ludzas novada pašvaldība ar šo apliecina, ka informācija un personas dati, ko Jūs esat iesniedzis saistībā ar šo iesniegumu, tiks apkopoti, apstrādāti un glabāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām, attiecībā uz personas datu aizsardzību.

Iesniegto personas datu pārzinis ir Ludzas novada pašvaldība, adrese Raiņa iela 16, Ludza, Ludzas novads, datu apstrādes mērķis – palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, t.sk. saziņas ar iesniedzēju, tiesiskais pamats – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 5. un 6.pants.

Jums ir tiesības jebkurā laikā prasīt savu datu atjaunošanu, kā arī informāciju par Jūsu personas datu lietošanu.

Esmu informēts (-a), ka pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt iesniegumā norādīto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, Personas datus pārzinis glabās ne ilgāk kā 10 gadus pēc administratīvās lietas pabeigšanas.

20____. gada _____________

Iesniedzēja paraksts

Ludzas novada pašvaldības 2022. gada 27. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2/2022 "Par Ludzas novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
paskaidrojuma raksts

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Mekšs