Alūksnes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8/2022

Alūksnē 2022. gada 5. aprīlī

Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"

APSTIPRINĀTI
ar Alūksnes novada pašvaldības domes
05.04.2022. lēmumu Nr. 109 (prot. Nr. 8, 5. p.)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. pantu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 88.1., 91. punktu,

1. Izdarīt grozījumus Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa", izsakot III daļu "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" jaunā redakcijā (pielikumā un tīmekļa vietnē https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/130512).

2. Precīzu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu skatīt informācijas sistēmā "Mantojums", tīmekļa vietnē mantojums.lv.

Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dz. Adlers

 

1. pielikums
Alūksnes novada pašvaldības 2022. gada 5. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 8/2022
"Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes
2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015
"Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.–2027. gadam,
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa""

Alūksnes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000018622
Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes nov., LV-4301
dome@aluksne.lv http://www.aluksne.lv

Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.–2027. gadam grozījumi
Redakcija 2.1.
 

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

1.3. Vispārīgas prasības

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana

2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.5. Redzamības brīvlauki

2.6. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm

2.7. Prasības azartspēļu objektu izvietošanai

2.8. Apstādījumi un koki

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai

3.7. Derīgo izrakteņu ieguve

3.8. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai

3.9. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai

3.10. Noteikumi reklāmām, izkārtnēm

3.11. Žogi

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Teritorijas izmantošanas veida maiņa

6.2. Prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

6.3. Prasības detālplānojumiem

6.4. Teritorijas plānojuma īstenošana un grozīšana

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības īpaši aizsargājamām teritorijām un dabas pieminekļiem

7.2. Vispārīgas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai

7.3. Prasības Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūvei

7.4. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

7.5. Prasības ainaviski vērtīgajiem ceļu posmiem un skatu punktiem

7.6. Aizsargjoslas un tauvas joslas

7.7. Atkritumu savākšanas vietas

7.8. Noslēguma jautājumi

Pielikumi

1.pielikums. Redzamības brīvlauki

2.pielikums. Pagalmi

3.pielikums. Atkritumu konteineru iežogojuma risinājums

4.pielikums. Ietvju un autostāvvietu bruģējuma paraugi

5.pielikums. Kapsētas Alūksnes novadā

6.pielikums. Ielu sarkanās līnijas Alūksnes pilsētā

7.pielikums. Ielu un ceļu sarkanās līnijas ciemu teritorijās

8.pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslas

9.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

10.pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

11.pielikums. Aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts

12.pielikums. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti

13.pielikums. Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūves izvērtējums

14.pielikums. Piemērs skursteņa gala mūrējumam

15.pielikums. Valsts ģeodēziskā tīkla punkti

16.pielikums. Vietējā ģeodēziskā tīkla punkti

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas atļauto izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus.

2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Alūksnes novada pašvaldības administratīvo teritoriju, to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu, vai citu saimniecisku darbību. Noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu normatīvo aktu prasības.

3. Apbūves noteikumos netiek dublēts citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais, t.sk. citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības un citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Vispārīgās prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi).

4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja vien Apbūves noteikumos nav noteiktas īpašas stingrākas prasības. Tie nav klasificējami kā teritorijas plānojuma, kā arī Apbūves noteikumu grozījumi.

5. Tie Apbūves noteikumu punkti, kuros ir atsauces uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt, veicot papildu plānošanas pasākumus, piemēram, izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un nav klasificējami kā teritorijas plānojuma un Apbūves noteikumu grozījumi.

6. Lokālplānojuma teritorijā Pils ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes 2020. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 269 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2020 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, nekustamajam īpašumam Pils iela 3, Alūksnē, Alūksnes novadā") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto.

7. Lokālplānojuma teritorijā "Lāčusils", Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes 2019. gada 25. aprīļa lēmumu Nr. 100 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 6/2019 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, poligonā "Lāčusils", Alūksnes novadā") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto.

8. Lokālplānojuma teritorijā Jāņkalna ielā 17A, Alūksnē, Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes 2018. gada 22. novembra lēmumu Nr. 406 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2018 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, nekustamajam īpašumam Jāņkalna iela 17A, Alūksne, Alūksnes novads") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto.

1.2. Definīcijas

9. Apbūves noteikumos lietotie termini:

9.1. ainava – apkārtējās vides uztveramā daļa, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā un atspoguļo cilvēku darbības materiālās un garīgās attīstības gaitu ģeogrāfiski noteiktā teritorijā;

9.2. ainavisks ceļš – ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz Vidzemei raksturīgo dabisko vai kultūrainavu;

9.3. ainavu aizsardzība – darbības, lai aizsargātu un saglabātu Vidzemei raksturīgās dabiskās un kultūrvēsturiskās ainavas vērtības;

9.4. akmeņu krāvums – blīvs novietojums uz zemes vai ūdensobjekta grunts ar kopējo platību lielāku par 1 m² vienā vai vairāk kārtās krasta nostiprināšanai.

9.5. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana – materiālu un produkcijas uzglabāšanas veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot transportlīdzekļu novietni);

9.6. autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai, kas ietver šādus veidus:

9.6.1. atklāta autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai uz ielas vai laukumos marķētās novietnēs (arī nožogotās), paredzēta vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku,

9.6.2. garāža – šo noteikumu izpratnē ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Apbūves noteikumos garāža ar privātas garāžas nozīmi netiek lietota, ja tā ir ietverta savrupmājā vai tās saimniecības ēkā;

9.7. azartspēļu objekts – ir izmantošana, kas ietver ēkas un būves, kā arī telpas ar tiesiski normatīvajos aktos noteiktā kārtībā īpaši izveidotām un iekārtotām atļauto izložu un azartspēļu organizēšanas vietām vai spēļu zāles ar vismaz 10 azartspēļu automātiem un kazino ar 5 spēļu galdiem;

9.8. būvvalde – Alūksnes novada pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību Alūksnes novada administratīvajā teritorijā;

9.9. dīķis – mākslīgā ūdenstilpe, kas radīta cilvēka darbības rezultātā;

9.10. kapsēta – teritorija mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem. Var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju īstenošanai;

9.11. karjers – teritorija derīgo izrakteņu (kūdras, smilts, grants u.c.) ieguvei ar atklāto paņēmienu;

9.12. krastmalas laipa – paralēli krastam novietota laipa, aprīkota ar vienu vai vairākiem pieejas tiltiem, tā var būt neatkarīga vai veidota kā krasta stiprinājuma papildinājums;

9.13. laipa – stacionāra vai peldoša, pastāvīga vai sezonas būve vai konstrukcija, kas paredzēta gājējiem ūdensobjekta šķērsošanai vai nokļūšanai līdz kuģošanas līdzekļiem. Laipa atrodas ūdenī uz pāļiem vai pontoniem, perpendikulāri vai paralēli krastam;

9.14. mols – hidrotehniska būve, kas ierobežo un aizsargā kādu akvatoriju;

9.15. neatbilstoša izmantošana – izmantošana, kas neatbilst plānotās izmantošanas kartē un Apbūves noteikumos noteiktajam izmantošanas veidam, bet likumīgi ir pastāvējusi vai uzsākta pirms plānojuma spēkā stāšanās;

9.16. pagalms – zemes vienības daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no palīgēkām vai zemes vienības robežām:

9.16.1. iekšpagalms – laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to daļas,

9.16.2. pagalma dziļums – mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves fasādi,

9.16.3. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai,

9.16.4. sānpagalms – zemes vienības daļa no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai;

9.17. piestātne – kuģošanas līdzekļu stāvēšanai piemērota piekrastes teritorija virszemes ūdensobjekta krasta joslā;

9.18. pilsētvide – ainava, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā, un sevī ietver pilsētas un ciemu teritorijas, tajā esošas būves, infrastruktūras un vides elementus;

9.19. zemes vienības fronte – horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienību sānu robežām;

9.20. žogs – būve, kas norobežo teritoriju un parasti ir izvietota pie zemesgabala robežas vai pie ielu sarkanās līnijas.

1.3. Vispārīgas prasības

10. Alūksnes novada apdzīvojuma struktūru veido:

10.1. reģionālas nozīmes centrs – Alūksnes pilsēta,

10.2. novada nozīmes centrs – Liepnas ciems,

10.3. vietējas nozīmes centri ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas Apbūves noteikumu Grafiskās daļas kartēs:

Alsviķi,

Anna,

Jaunzemi,

Kolberģis,

Jaunanna,

Jaunlaicene,

Kalncempji,

Brenci,

Mālupe,

Mārkalne,

Pededze,

Korneti,

Māriņkalns,

Zeltiņi,

10.4. pārējās apdzīvotās vietas ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas Apbūves noteikumu Grafiskās daļas kartēs:

Strautiņi,

Aizupītes,

Pullans,

Beja,

Sofikalns,

Ziemeri,

10.5. lauku teritorijas apdzīvotās vietas, ko veido:

10.5.1. vēsturiski izveidojošās viensētu grupas– vēsturiskie ciemi bez ciema statusa,

10.5.2. atsevišķas viensētas.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

11. Visā novada teritorijā ir atļauta tāda izmantošana, kas nepieciešama esošo un plānoto funkciju nodrošināšanai atbilstoši attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, atļauta Vispārīgajos apbūves noteikumos, citos normatīvajos aktos kā arī:

11.1. palīgēku izbūve zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai,

11.2. lauku teritorijā – dīķu ierīkošana, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha saskaņā ar būvprojektu ugunsdzēsības, teritorijas labiekārtošanas, sporta u.c. vajadzībām, nepārsniedzot 50 % no zemes vienības kopplatības un ja tas nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīviem aktiem.

11.3. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana.

12. Papildizmantošanai ir jābūt izvietotai tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ja tas nav atrunāts atsevišķi.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

13. Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo vai būtisku piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku un neatbilstību valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām.

14. Visā Alūksnes novada teritorijā aizliegts:

14.1. veikt būvdarbus vai cita veida saimniecisko darbību, kas ir pretrunā teritorijas plānojuma, detālplānojuma, Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām,

14.2. izvietot būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām,

14.3. izstrādāt būvniecības ieceri ēku jaunbūvēm un pārbūvēm, ja palielinās ēkas apjoms pilsētas un ciemu teritorijā zemes vienībā ar ierādītām robežām,

14.4. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, metāllūžņus, būvgružus un nelietojamus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai būves nav projektētas to savākšanai un uzglabāšanai. Šī prasība neattiecas uz atkritumu īslaicīgu savākšanu speciālās noteikta parauga pārvietojamās atkritumu tvertnēs,

14.5. izmantot kā būves transportlīdzekļus, t.sk. kuģu, kravas automašīnu, autobusu, konteineru, vagonu korpusus, vai to daļas,

14.6. izmantot ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana ir projektēta tūristu vajadzībām, vai ja attiecīgajā teritorijā notiek mežistrādes darbi,

14.7. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krastu līnijas, gultnes un hidroloģisko režīmu, izņemot pasākumus krasta nostiprināšanai, kas noteikti 4.12. nodaļā,

14.8. izmantot teritoriju, kas rada paaugstinātu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml. un to nosaka konkrēti objektīvi nosakāmi izpētes dati,

14.9. teritorijas uzbēršanai izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus un sadzīves atkritumus, kā arī piesārņotu grunti un izdedžus.

2.3. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana

15. Teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ēkām jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, medicīnas un glābšanas tehnikai atbilstoši spēkā esošu normatīvo aktu prasībām.

16. Izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) vides pieejamības nodrošināšanai (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Esošajās publiskās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt vides pieejamību, jānodrošina iespēja attiecīgās iestādes pakalpojumu saņemt citā veidā.

17. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku grupām, publiskām iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem jāparedz piebrauktuves ar divām kustības joslām un ietvi vai, ja tas nav iespējams, jāparedz atsevišķas joslas gan iebraukšanai, gan izbraukšanai.

18. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumu minimālie attālumi no ielas un ceļu krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturvietām jānosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

19. Uz ietvēm pie ieejām esošās ēkās pieļaujams izvirzīt ne vairāk kā divus pakāpienus vai pandusu, saglabājot ietves brīvo platumu 1,6 m, kopējais elementa izvirzījums ietvē nedrīkst pārsniegt 60 cm. Projektējot jaunas kāpnes, pandusus un citus elementus objekta funkciju nodrošināšanai, tos izvieto ārpus ietvēm un gājēju ceļiem. Pakāpieniem un pandusiem jābūt ar noapaļotām malām un neslīdošu virsmu. 

20. Pie pagrabu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,4 m un ir pārklātas ar biezu stiklu (ar neslīdošu virsmu) vai metāla režģi vienā līmenī ar ietvi. Režģa stieņus neizvieto paralēli ēkai, spraugas starp tiem nedrīkst būt lielākas par 2 cm.

21. Ēku būvdarbus jaunās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ceļu (ielu) pirmās kārtas izbūves un galveno inženiertīklu izbūves, vai vienlaikus ar to.

22. Minimālais piebraucamā ceļa platums ir 4,5 m. Piebraucamo ceļu uztur kārtībā zemes vienības īpašnieks.

2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

23. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālās platības ir noteiktas atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.

24. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālais platums (zemesgabala fronte) pilsētā un ciemos ir noteikts atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.

25. Noteiktās minimālās zemesgabalu platības neattiecas uz zemesgabalu apvienošanu un uz zemesgabaliem, kas paredzēti tikai inženiertīklu un objektu vai transporta būvju būvniecībai, to platību nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.

26. Tām funkcionālajām zonām, kurām Apbūves noteikumos nav noteiktas minimālās zemes vienības platības, tās jāpieņem atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

27. Veidojot jaunas zemes vienības, jāievēro šādi nosacījumi:

27.1. visām zemes vienībām jānodrošina piekļūšanas iespējas no valsts vai pašvaldības autoceļa, ielas, servitūta vai laukuma,

27.2. izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, jāņem vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūra, kā arī dabiskie robežu elementi. Pieļaujama zemes vienību minimālās platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % Lauksaimniecības teritorijās (L) un Mežu teritorijās (M) un ne vairāk kā 5 % Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Mazstāvu dzīvojamās teritorijās (DzM),

27.3. minimālais jaunveidojamās zemes vienības robežas attālums no esošas ēkas ir 4 m, attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku vienošanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tiek ievērotas būvnormatīvu un ugunsdrošības prasības.

28. Sadalot, apvienojot zemes vienības un pārkārtojot to robežas, ja zemes vienības atrodas Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, nepieciešams par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums.

29. Zemes vienības minimālajā platībā neieskaita teritorijas daļu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās vai tauvas joslā.

30. Lauku teritorijās ārpus ciemu teritorijām jaunveidojamā un paliekošā zemes gabala konfigurācija jāveido kompakta. Nedrīkst veidot zemesgabalus ar šaurām, līdz 50 m platām joslām, šauriem (<45 grādiem) leņķiem, ja tāds jau nav zemesgabals pirms sadalīšanas.

31. Zemes vienību nedrīkst sadalīt:

31.1. ja būves reāli nav iespējams sadalīt atbilstoši būvnormatīvu un ugunsdrošības prasībām, un kopīpašuma gadījumā, ja sadalei nepiekrīt visi īpašnieki,

31.2. ja zemesgabala esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo, izņemot vēsturiskās apbūves teritorijas, kur šo prasību nav iespējams piemērot vai to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti,

31.3. ja ar to tiek apgrūtinātas piekļūšanas iespējas blakus esošajām zemes vienībām,

31.4. ja sadalīšanas rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot, ja to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti,

31.5. ja plānots sadalīt kopīpašumā esošas daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo zemi.

32. Zemes vienību sadalīšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāveic atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

33. Sadalot zemesgabalu, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu piekļuvi, ja tā vienu daļu pievieno blakus esošajam zemesgabalam, kuram šāda piekļūšana ir nodrošināta.

2.5. Redzamības brīvlauki

34. Aizliegts būvēt, pārbūvēt vai ierīkot jebkādu ēku vai citu būvi teritorijā, ko veido apstāšanās redzamības attālumi uz abām pusēm no ceļu krustojuma vai pieslēguma ass uz galvenās ielas un redzamības attālums uz krustojošās ielas vai pieslēguma. Pārredzamības zonu saskaņo ar atbildīgo institūciju. Redzamības brīvlauki attēloti 1. pielikumā.

35. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot Latvijas Valsts standartu prasības.

36. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas ierīcēm, citu tehnisku aprīkojumu un informatīvām ceļazīmēm.

2.6. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm

37. Vienam objektam paredzēto nepieciešamo autostāvvietu skaitu nevar iekļaut auto novietnē, kas paredzēta citam objektam, izņemot gadījumus, kad nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un to lietošanas laiku iespējams savietot.

38. Minimālo autostāvvietu/velosipēdu novietņu skaitu un nepieciešamo platību auto/velosipēdu (arī mopēdu un motorolleru) novietnē pie jaunbūvējamiem daudzdzīvokļu namiem, publiskām iestādēm, publiskajā ārtelpā kā arī pie darījumu un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumos vai būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un vides pieejamības prasības.

39. Ierīkojot jaunas auto novietnes un garāžas, jāievēro minimālais attālums – 4 m līdz esošās zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņu zemes īpašnieka/–u rakstiska atļauja.

40. Atklātas pastāvīgas autostāvvietas no dzīvojamās apbūves, izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm jānorobežo ar apstādījumu joslu. izbūvējot atsevišķu atklātu auto novietni daudzdzīvokļu māju pagalmos, tos labiekārto, paredzot norobežojošus stādījumus gar bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem vai atpūtas vietām.

41. Velosipēdu novietnes obligāti ierīko pie jaunbūvējamām publiskām ēkām.

42. Ja tiek mainīts ēku/būvju izmantošanas veids, palielinās to apjoms, pieaug nodarbināto vai dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi raksturojoši lielumi, jānodrošina nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.

43. Projektējot jaunas autonovietnes un garāžas, jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļūšanas nodrošināšanu.

44. Ja būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējais nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits jānosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un jāsummē.

45. Attālums no iebrauktuves vai izbrauktuves transportlīdzekļu novietnē jāpieņem ne mazāks par:

45.1. 50 m no krustojuma ar B vai C kategorijas ielu vai ceļu;

45.2. 20 m no krustojuma ar pilsētas nozīmes, vietējās nozīmes ielu vai pašvaldības autoceļu;

45.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

46. Autostāvvietas un velosipēdu novietnes jāizvieto uz tās pašas zemes vienības, kam šīs autostāvvietas paredzētas, izņemot gadījumus, ja:

46.1. zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā vai pilsētas vēsturiskajā centrā;

46.2. ar tuvāko nekustamo īpašumu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par autostāvvietu ierīkošanu.

47. Izbūvējot, atjaunojot vai pārbūvējot autostāvvietas, jāņem vērā 4. pielikumā norādītais autostāvvietu bruģējuma risinājums. Pieļaujamas atkāpes, ja bruģējums tiek veidots vienotā stilā ar labiekārtojumu un ēku arhitektūru, būvvalde katru gadījumu izvērtē atsevišķi.

48. Zemes platība vienai mašīnai autostāvvietā jāpieņem 25 m², velosipēda stāvvietai – 3,75 m², motocikla stāvvietai – 5 m², tūristu autobusa stāvvietai – 75 m². Projektējot autostāvvietas autobusiem un kravas automašīnām, jāievēro automašīnu izmēri un paredzētā darbība autostāvvietā.

2.7. Prasības azartspēļu objektu izvietošanai

49. Azartspēļu objektus nedrīkst izvietot:

49.1. Alūksnes pilsētas teritorijā, kas ietver kvartālus sākot no Alūksnes ezera piekrastes, tālāk pa Pilssalas ielu līdz Ojāra Vācieša ielai, tālāk pa Ojāra Vācieša ielu līdz Dārza ielai, tālāk pa Dārza ielu līdz Helēnas ielai, tālāk pa Helēnas ielu līdz Baložu bulvārim, tālāk pa Baložu bulvāri līdz Alūksnes ezera krastam;

49.2. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un parkos;

49.3. tuvāk par 100 m no pašvaldības un valsts iestādēm un dabas un apstādījumu teritorijās, kā arī vietās, kas rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

50. Par būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma kritērijiem noteikt:

50.1. iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultātā konstatēto pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli;

50.2. ēkās, kurās ir dzīvokļi, dzīvokļu īpašnieku pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli par azartspēļu zāles atvēršanu konkrētā dzīvojamā mājā;

50.3. kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu, bērnu rotaļu laukumu tuvumu (200 m no objekta);

50.4. iedzīvotāju kustības intensitāti, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielināsies risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām.

51. Pirms jebkura jauna azartspēļu objekta ierīkošanas veicama publiskā apspriešana.

2.8. Apstādījumi un koki

52. Būvniecības, t.sk. rakšanas, darbu zonā esošiem saglabājamiem kokiem veic un ievēro šādus aizsardzības pasākumus:

52.1. aizliegti jebkāda veida rakšanas darbi kritiskajā sakņu aizsardzības zonā (stumbra diametrs, metros, x koeficients 5),

52.2. minimālajā sakņu aizsardzības zonā (stumbra diametrs, metros, x koeficients 10), koka stumbram uzstādāmi nožogojumi ar vismaz 2 m augstiem un 20–30 mm bieziem dēļu vairogiem,

52.3. gar potenciālajiem dižkokiem, dižkokiem un vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem uzstādāms norobežojošs žogs vismaz 2 metru augstumā. Žogs uzstādāms ne tuvāk par optimālo sakņu aizsardzības zonu (stumbra diametrs, metros, x koeficients 20),

52.4. nav pieļaujami koku stumbru mehāniskie bojājumi, darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu,

52.5. koka tuvumā (apdobē) jāsaglabā esošās reljefa atzīmes (zemes līmenis). Apdobē pieļaujama zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana ne vairāk kā 20 cm,

52.6. optimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegta kravu, būvmateriālu, būvgružu nokraušana vai tehnikas, pagaidu būvju novietošana, nav pieļaujama ķīmiski vai bioloģiski aktīvu šķīdumu izliešana. Nav pieļaujama smagās tehnikas ilgstoša kustība, kas rada augsnes sablīvēšanos,

52.7. ja būvdarbu laikā bojātas koka saknes, tās jāsaīsina, uzmanīgi nogriežot pie tuvākās sānu saknes, tad starp atraktajām saknēm piepildāms mēslojums, minerālvielas un auglīga augsne. Atraktās saknes ir sargājamas no izžūšanas, nepieļaujot augsnes izskalošanu,

52.8. ja paredzama/veicama sakņu apjoma samazināšana, vainaga kopšana, zaru zāģēšana, darbi veicami profesionāla arborista uzraudzībā,

52.9. nav pieļaujama koku vainagu vienpusēja izgriešana vai zaru izgriešana vairāk par 30 % no kopējā koka vainaga apjoma, koka galotņošana, lielu zaru griešana pie stumbra, stumbeņu atstāšana un kāpšana kokā ar radzēm, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

53. Jaunu koku stādījumiem paredz/nodrošina:

53.1. vietas klimatiskajiem apstākļiem un ziemcietības zonai atbilstošus stādus ar derīgu augu pasi,

53.2. augsnes kvalitātes prasības, tehnoloģiskos risinājumus laistīšanai, augsnes ventilācijai un sakņu sistēmas attīstībai,

53.3. vidēji 50 cm lielāku stādbedri nekā koka stāda sakņu kamols, kas piepildīta ar minerālvielām un kompostu. Pēc stādīšanas sakņu kaklam jāatrodas vienā līmenī ar augsnes virskārtu, ap to izveidojams augsnes vilnis, kas aiztur ūdens aizvadīšanu no koka stāda,

53.4. stumbra nostiprināšanu, to piesienot pie 3 mietiem, kuru garums ir 1/3 no koka augstuma. Dižstādiem augsnē nostiprina sakņu kamolu,

53.5. apdobes mulčēšanu ar 5–15 cm biezu mulčas kārtu, neapberot koka stumbru.

54. Stādot kokus un krūmus ēku tuvumā, jāievēro nosacījumi, ka pieaugušā vecumā (par standartu pieņemot tās pašas koku un krūmu sugas pieauguša koka vainaga vidējos izmērus) tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju, kā arī ēku apsaimniekošanu un ekspluatāciju.

55. Jaunu koku rindu, aleju, krūmu joslu stādījumi nav veidojami gar valsts autoceļiem tuvāk par LVS 190–3 "Ceļu projektēšanas noteikumi. Vienlīmeņa ceļu mezgli" noteikto sānu redzamības attālumu.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Vispārējas prasības transporta tīkla plānošanai

56. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas, jāparedz inženiertīklu izvietojums ārpus ceļu nodalījuma joslām, apdzīvotās vietās inženiertīklu izvietošana iespējama ceļu nodalījuma joslā un ielu sarkano līniju koridoros.

57. Pieslēgumus valsts autoceļiem jāveido ievērojot hierarhiju: māju vai komersantu ceļš/pašvaldības ceļš – valsts vietējais autoceļš – valsts reģionālais autoceļš – valsts galvenais autoceļš.

58. Pievienojumus pašvaldības ceļiem jāveido, ievērojot minimālos attālumus starp tiem un minimālo attālumu no krustojuma – 30 m.

59. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.

60. Jaunbūvējamo ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu klātnēm Alūksnes pilsētā jābūt ar cieto segumu. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju celiņus parku un pašizklaides teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami gan cieto, gan mīksto segumu veidi.

61. Ja brauktuve nav norobežota ar apmalēm, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.

3.1.2. Prasības ielām Alūksnes pilsētā

62. Ielu uzskaitījums un kategorijas noteiktas 6. pielikumā.

63. Jaunveidojamām B un C kategorijas (maģistrālām un tranzīta) ielām noteikti šādi parametri:

63.1. platums sarkanajās līnijās 20–45 m,

63.2. brauktuves minimālais platums – 8 m,

63.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 2 m vai, ja apvienota ar velosipēdu ceļu – 3 m,

63.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis,

63.5. jānodrošina apgaismojums,

63.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

64. Jaunveidojamām B kategorijas (maģistrālām) ielām pilsētas vēsturiskā centra apbūvē noteikti šādi parametri:

64.1. platums sarkanajās līnijās – 28 m,

64.2. brauktuves minimālais platums – 7 m,

64.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

64.4. jānodrošina apgaismojums,

64.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

65. Jaunveidojamām D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:

65.1. platums sarkanajās līnijās 16–22 m,

65.2. brauktuves minimālais platums 7 m,

65.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

65.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis,

65.5. jānodrošina apgaismojums,

65.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

66. Jaunveidojamām E kategorijas (vietējas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:

66.1. platums sarkanajās līnijās 6 (esošajām ielām), 10–16 m jaunbūvējamām ielām,

66.2. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

66.3. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis,

66.4. jānodrošina apgaismojums,

66.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

67. Piebrauktuvēm atsevišķām mājām noteikti šādi parametri:

67.1. platums sarkanajās līnijās 6–12 m,

67.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,

67.3. ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m,

67.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis.

68. Iekškvartāla ceļiem noteikti šādi parametri:

68.1. platums sarkanajās līnijās 4,5–6 m,

68.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,

68.3. Ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m.

3.1.3. Ielu sarkanās līnijas

69. Ielu sarkanās līnijas noteiktas atbilstoši katras ielas kategorijai (6. pielikums).

70. Vienai ielai tās dažādos posmos var būt arī atšķirīgas kategorijas un tām atbilstošas sarkanās līnijas.

71. Teritorija, kas norobežota ar sarkanajām līnijām, ir publiskās ārtelpas daļa un nav iežogojama, izņemot šajos Apbūves noteikumos atrunātos gadījumos.

72. Jaunbūvējamām ielām attālums starp sarkanajām līnijām jāparedz ne mazāks par 12 m.

3.1.4. Ietves un gājēju celiņi

73. Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves, ievērojot bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo augstumu ne lielāku par 2,5 cm.

74. Ietves platums jānosaka tā, lai, izvietojot uz ietves citas konstrukcijas (piemēram, pieturas, stabus, reklāmas), gājēju kustībai pieejamā daļa nebūtu mazāka par 1,6 m.

75. Ietvju izbūves, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā jāievēro 4. pielikumā norādītie bruģējuma risinājumi.

76. Gājēju celiņiem jāatbilst šādām vides pieejamības prasībām:

76.1. gājēju celiņa platumam jābūt ne mazākam par 1,6 m, izmantojot bruģa segumu, jāņem vērā 4. pielikumā norādītos bruģējuma risinājumus,

76.2. gājēju celiņa savienojuma vietu ar ielas vai ceļa brauktuvi jāveido brauktuves seguma līmenī.

3.1.5. Velosipēdu ceļš

77. Grafiskajā daļā iezīmēti iespējamie velosipēdu ceļi, pārējā to infrastruktūras projektēšana jāveic pēc kompleksas pilsētas ielu tīkla un transporta kustības izpētes, pieaicinot atbilstošu speciālistu.

78. Velokustības infrastruktūras izvietošana Grafiskajā daļā neiezīmētajās teritorijās nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīklu būvniecībai, pārbūvei un uzturēšanai

79. Inženiertīklus un to objektus atļauts izbūvēt visā Alūksnes novada teritorijā – visās funkcionālajās zonās atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

80. Visās apbūves teritorijās Alūksnes pilsētā un ciemos jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot Apbūves noteikumus, detālplānojumu vai inženiertīklu attīstības plānus. Minimālā inženiertehniskā apgāde pilsētā un ciemos sevī ietver centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju, lietus ūdens novadīšanas sistēmas un elektroapgādi.

81. Apbūves teritorijās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženiertīkliem un objektiem, tā ir jāizmanto. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurās gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.

82. Daudzdzīvokļu ēkās aizliegts atslēgt dzīvokļus no centralizētās apkures sistēmas.

83. Izbūvējot jaunus inženiertīklus vai plānojot pieslēgumus jau esošajiem tīkliem, aizliegts uzlauzt jebkura veida jaunizbūvētu ielu segumu 5 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā, izņemot avāriju likvidācijas darbus un gadījumus, kas īpaši saskaņoti ar pašvaldību. Citos gadījumos pieslēgumi vai ielas šķērsojums jāveic ar caurdures metodi.

84. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, inženiertehniskās apgādes risinājumi un to tīklu izbūves shēmas jāiekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā.

85. Uzsākot būvniecības procesu iepriekš neapbūvētā teritorijā, vispirms jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, kas var ietvert atsevišķus pasākumus (nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivācijas darbus, maģistrālo inženierbūvju, kā arī ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi u.tml.).

86. Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

87. Jauni inženiertīkli Alūksnes pilsētā un ciemos galvenokārt jāizvieto starp ielu sarkanajām līnijām, detālplānojumos noteiktajos inženiertīklu koridoros vai joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

88. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas ārpus apdzīvotām vietām, inženiertīklu izvietojums jāparedz aiz ceļu nodalījuma joslas, apdzīvotās vietās inženiertīklu izvietošana iespējama valsts autoceļu nodalījuma joslā.

3.2.2. Ūdensapgāde

89. Centralizēta, nepārtraukta ūdens apgāde ar dzeramo ūdeni jāparedz šādās teritorijās:

89.1. mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās;

89.2. publiskās apbūves teritorijās;

89.3. jaukta centra apbūves teritorijās;

89.4. savrupmāju apbūves teritorijās;

89.5. jaunveidojamās savrupmāju apbūves teritorijās, kur paredzēta vairāk nekā 20 dzīvojamo māju (ar palīgēkām) būvniecība.

90. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvniecības iecerē jāietver šo pieslēgumu risinājumi. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.

91. Apbūves teritorijās, kur nav centralizētas ūdensapgādes, pieļaujama lokālu artēzisko urbumu vai aku ierīkošana. Būvniecība jāsaskaņo atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

92. Individuālo ūdensapgādi var ierīkot viensētās, kā arī savrupmāju apbūves teritorijā, kurā plānots mazāk nekā 20 dzīvojamo māju.

93. Jaunveidojamās savrupmāju apbūves teritorijās, kurās paredzēta vairāk nekā 20 dzīvojamo māju būvniecība, kā pagaidu risinājumu līdz centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūvei, var ierīkot individuālo ūdensapgādi, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem.

94. Izbūvējot akas, tās maksimāli jāattālina no iespējamiem piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, dzīvnieku novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalā esošajiem piesārņojuma avotiem.

3.2.3. Notekūdeņu savākšana

95. Apbūves teritorijās, kurās ir vai tiek plānota centralizētā ūdensapgāde, jānodrošina notekūdeņu centralizēta savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā.

96. Kanalizācijas sistēma ir jāierīko visos objektos, kur ir iekšējā ūdensapgāde. Katrs objekts kanalizācijas tīklam jāpievieno atsevišķi. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jāparedz iespēja pieslēgties pie pilsētas vai ciema centralizētās kanalizācijas tīkla, ja objekts atrodas teritorijā ar esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas sistēmu. Ja tiek veikta ēku pārbūve vai jaunu ēku būvniecība zemes vienībā, gar kuru izbūvēti sadzīves kanalizācijas tīkli, jāveic pieslēgums pie esošajiem inženiertīkliem.

97. Dzīvojamās apbūves teritorijās, kurās nav izbūvēta centralizēta kanalizācijas sistēma, var ierīkot lokālus vai individuālus notekūdeņu savākšanas tīklus, paredzot iespēju pieslēgties centralizētai kanalizācijas sistēmai tās izbūves gadījumā, kā arī nodrošinot atbilstību vides normatīviem un citiem ar kanalizācijas tīklu būvniecību saistītiem spēkā esošiem normatīviem aktiem. Kā individuāli risinājumi ar notekūdeņu daudzumu līdz 5 m³/dnn pieļaujami:

97.1. lokālas bioloģiskas attīrīšanas ietaises;

97.2. krājrezervuāri (monobloki).

98. Notekūdeņi, kas izsūknēti no hermētiskiem krājrezervuāriem un pārvietojamām tualetēm, jānogādā attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs, speciāli izsmeļamo krājtvertņu satura pieņemšanai izbūvētā akā.

99. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās jāparedz notekūdeņu attīrīšana, nodrošinot to atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

100. Veicot jaunu apbūvi iepriekš neapbūvētā teritorijā, dzīvojamo ēku grupai (sākot no 3 ēkām), kā pagaidu risinājums līdz centralizētas kanalizācijas sistēmas izbūvei, jāparedz kopējas slēgta tipa bioloģiskās attīrīšanas iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

101. Ja izstrādājot būvprojektu ir nepieciešama informācija par tuvāk esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kanalizācijas sūkņu stacijām vai iespējamajām kanalizācijas pieslēguma vietām, pieprasīt informāciju atbildīgajai institūcijai, kura veic šo komunikāciju apsaimniekošanu, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.2.4. Lietus ūdeņu savākšanas sistēma

102. Visās apbūves teritorijās jānodrošina lietus un sniega ūdeņu novadīšanu no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem, paredzot ūdeņu savākšanas sistēmas.

103. Nav pieļaujama virszemes un lietus ūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā. Pirms lietus ūdeņu ievadīšanas vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic lietus ūdeņu nostādināšana speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī.

104. Prasības lietus ūdeņu novadīšanas risinājumiem no projektējamām ielām, ceļiem un laukumiem jānosaka detālplānojumā vai jāparedz būvprojektā.

105. No privātīpašumiem lietus kanalizācija jānovada ielas teritorijā vai koplietošanas lietus kanalizācijas grāvī saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.

106. Lietus ūdens caurvadīšanai un novadīšanai zemesgabalu īpašnieki drīkst ierīkot slēgtās drenāžas sistēmas saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.

3.2.5. Siltumapgāde

107. Alūksnes pilsētā un ciemos, veicot jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo vai publisko ēku projektēšanu, būves jānodrošina ar centralizēto siltumapgādi, ja tas ir tehniski iespējams. Šī prasība attiecas uz teritorijām, kuras robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā ir izbūvēti centralizētie siltumapgādes tīkli.

108. Lokālas katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.2.6. Gāzes apgāde

109. Gāzes apgādes risinājumi, precizētas esošo un plānoto pārvades gāzesvadu un to iekārtu novietnes, kā arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas, jāparedz detālplānojumos, būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

110. Alūksnes novada teritorijā perspektīvā gāzes apgāde iespējama no esošā pārvades gāzesvada Pededzes pagastā.

111. Būvprojektiem un detālplānojumiem, kuros paredzēta gāzes apgāde no gāzes vada, tehniskos noteikumus izsniedz un saskaņo attiecīgā kompetentā institūcija.

3.2.7. Elektroapgāde

112. Plānojot ielu/ceļu un ar tiem saistīto objektu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110 kV gaisvadu elektrolīniju un tuvošanos tām, jānovērtē nepieciešamība veikt šo elektrolīniju pārbūvi, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

113. 110kV elektrolīniju balstu novietojums jāiekļauj ārpus ielu sarkano līniju teritorijām.

114. Pārbūvējot esošās vai izbūvējot jaunas elektrolīnijas, izņemot līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to izbūvi paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu gaisvadu izbūve ir pieļaujama gadījumos, ja to nosaka citi normatīvie akti vai tas attiecīgā teritorijā nav iespējams drošības iemeslu dēļ.

115. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās elektrības jaudas nodrošināšanai vajadzīga jauna transformatora apakšstacija, tā jānovieto ielu sarkano līniju robežās vai atsevišķā zemes vienībā.

116. Pie jaunām publiskām ēkām var paredzēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.2.8. Alternatīvā energoapgāde

117. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts ierīkot ne tuvāk par 3 m no to ārējās kontūras līdz blakus zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Dziļurbumu kolektoru izbūvei jāsaņem Valsts vides dienesta licence.

118. Vēja elektrostaciju ar jaudu līdz 6 kW atļauts izvietot visās apbūves teritorijās, izņemot savrupmāju apbūves (DzS, DzS1), mazstāvu dzīvojamās apbūves (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) teritorijās.

119. Vēja ģeneratoru ar jaudu līdz 1kW atļauts izvietot savrupmāju apbūves (DzS, DzS1), mazstāvu dzīvojamās apbūves (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) teritorijās. 

120. Vēja elektrostaciju uzstādīšanai uz ēkas sienas vai jumta jāsaņem sertificēta būvinženiera pozitīvs slēdziens par būvkonstrukciju drošību un slodzes nestspēju, kā arī būvvaldē saskaņots iekārtas tips.

121. Zemes vienībā lauku teritorijā atļauts izvietot vienu elektrostaciju ar maksimālo jaudu līdz 20 kW individuālai lietošanai, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m un tā paredzēta ne tuvāk par vēja elektrostacijas augstumu līdz pieguļošo zemes vienību robežām vai tuvāk, ja tam rakstiski piekritis skartās zemes vienības īpašnieks, kā arī ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

122. Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu virs 20 kW atļauts izvietot Rūpniecības teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Meža teritorijā (M), ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

123. Saules baterijas un kolektorus atļauts izvietot ar jaudu līdz 10kW uz būvju jumtiem, fasādēm vai brīvstāvoši visās funkcionālajās zonās. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā paneļus aizliegts izvietot ielas fasādē. Ēkām un būvēm, kas noteiktas kā valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, paneļu izvietojums jāsaskaņo ar par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgo institūciju.

124. Saules baterijas ar kopējo jaudu vairāk kā 10 kW un saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu vairāk kā 25 kW atļauts izvietot brīvstāvoši Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpniecības apbūves teritorijā (R), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M) atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

125. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas jāizvieto Tehniskās apbūves teritorijā (T) un Rūpniecības apbūves teritorijā (R) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, ja to tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas spēcīgas smakas vai citas negatīvas ietekmes, kas būtiski samazina iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.

126. Izvietojot koģenerācijas stacijas lauku teritorijā, tiešā ciemu vai Alūksnes pilsētas tuvumā, jāņem vērā valdošo vēju virzieni.

127. Ja tuvāk kā 3 km no blīvi apdzīvotas teritorijas plānota vēja elektrostacijas (ar kopējo jaudu 50 kW un vairāk) būvniecība, ja tuvāk kā 400 m no blīvi apdzīvotas teritorijas plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, pašvaldība piemēro būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

3.2.9. Elektronisko sakaru būves

128. Jaunu stacionāro sakaru tīkla komunikāciju, mastu un iekārtu izbūve un uzstādīšana atļauta visā novada teritorijā, iespēju robežās objektus paredzot esošo komunikāciju tuvumā. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus aizliegts uzstādīt Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā, Pilssalā, kultūras pieminekļu teritorijās, parkos, ainavisko ceļu un skatupunktu vizūrās.

129. Ierīkojot vai pārbūvējot telekomunikāciju un sakaru tīklus, jāīsteno pāreja no gaisvadu un iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji

130. Teritorijas apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji jāaprēķina normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

131. Zemes vienības apbūves rādītāji nav attiecināmi uz inženierbūvēm.

132. Ja zemes vienības daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā, tad aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās zaļās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, to neieskaita zemes vienības platībā.

3.3.2. Prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai

133. Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņu ir nepieciešams saskaņot būvvaldē normatīvo aktu noteiktā kārtībā. Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām un teritorijas plānojumam, kā arī citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

134. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju vai pasliktina vides stāvokli. No jauna plānotā funkcija nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumiem.

135. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt dzīvokļus ēku pirmajos stāvos.

136. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz
dzīvokļiem ēkas ārsienā (fasādē).

137. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas.

3.3.3. Prasības pagalmiem

138. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida, ir viens vai vairāki pagalmi – priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms (2. pielikums).

139. Priekšpagalmu nedrīkst apbūvēt, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.

140. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, izņemot žoga izbūvi, ar noteikumu, ka, veicot inženiertīklu vai cita veida būvniecību ielas sarkanajās līnijās, nekustamā īpašuma īpašnieks būvniecības ieceres organizētāja noteiktajā termiņā to nojauc. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks žoga nojaukšanu noteiktajā termiņā nav veicis, to dara būvniecības ieceres organizētājs, kuram ir tiesības vērsties pret nekustamā īpašuma īpašnieku tādējādi radīto izdevumu atlīdzināšanai. 

141. Viena zemesgabala pagalmu vai tā daļu, kas nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalmu vai tā daļu.

142. Apbūvējot, plānojot vai labiekārtojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, jānodrošina brīva ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļuve, kā arī netraucēta inženiertīklu un objektu apkalpe.

3.3.4. Prasības būvju novietojumam zemes vienībā, būvlaide

143. Būvju izvietojumu zemesgabalā jānosaka atbilstoši ugunsdrošības, insolācijas, sanitāro un citu normatīvo aktu prasībām.

144. Pilsētas teritorijā galvenā ēka jānovieto pie iedibinātās būvlaides, esošas apbūves gadījumā, teritorijās, kur nav iedibinātās būvlaides, galvenā ēka jānovieto pie noteiktās būvlaides, ja vien tā neatrodas ielu sarkanajās līnijās.

145. Teritorijās, kur apbūve ir primārais zemes izmantošanas veids, ielai vai autoceļam tuvāk jānovieto galvenā ēka. Palīgēkas jānovieto aiz galvenās ēkas vai būves zemesgabala dziļumā. Ja zemesgabals atrodas starp divām ielām vai autoceļiem, galvenā ēka jānovieto pret augstākas kategorijas ielu vai autoceļu.

146. Viensētu apbūvei un pašizklaides objektu apbūvei var būt brīvs ēku izvietojums – jāizvērtē katra zemesgabala ainavas un stādījumu saglabāšanas iespējas pirms galvenās ēkas novietnes izvēles.

147. Nevienas būves neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kuras tā atrodas, izņemot:

147.1. ja iedibināta būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, tad būves daļa drīkst projicēties uz ielas pusi līdz 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3 m virs ietves līmeņa,

147.2. ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana.

148. Ja kaimiņi vienojas, ka ēka izvietojama tieši pie zemesgabala robežas, tad ēkas siena, kas atrodas uz robežas, jāveido kā ugunsdroša ar iespēju blakus zemes vienības īpašniekam piebūvēt pie tās ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz savas zemes vienības pusi.

149. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro šādi minimālie attālumi:

149.1. gar B kategorijas (tranzīta) ielām – ne mazāk kā 6 m,

149.2. gar C kategorijas (maģistrālās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 6 m,

149.3. gar D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām – ne mazāk kā 4 m,

149.4. gar E kategorijas (vietējās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 3 m.

150. Būvlaides gar autoceļiem un dzelzceļiem, ārpus pilsētas un ciemiem, piemēro atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

151. Minimālā būvlaide no servitūta ceļa ass pilsētu un ciemu teritorijās – 6 m, lauku teritorijās – 10 m.

152. Minimālie attālumi no mēslu krātuvēm, komposta kaudzēm, apkures katliem, sausajām tualetēm, t.i. objektiem, kas var būt pastāvīgu smaku avoti, līdz kaimiņu zemes vienības robežai jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

153. Būvējot ēku koku tuvumā, attālumam līdz ēkai jābūt koka vainaga platumā, vai tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējā izmēra platumā.

154. Plānojot būvniecību meža tuvumā, aizliegts ēkas būvēt tuvāk mežam par attālumu, kas līdzinās attiecīgās koku sugas pieauguša koka augstumam.

155. Apbūve (izņemot esošās inženiertehniskās būves) aizliegta ne tuvāk kā 6 m no virszemes ūdenspobjektu aizsargjoslas. 

3.3.5. Prasības palīgēkām

156. Palīgēkas nedrīkst ierīkot:

156.1. priekšpagalmā vai stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

156.2. zemesgabala galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un aizsegt skatu no ielas uz galveno ēku, ja galvenā ēka izvietota zemesgabala dziļumā,

157. Palīgēkā aizliegts ierīkot pastāvīgas dzīvojamās telpas.

3.3.6. Prasības būvēm dzīvniekiem

158. Alūksnes pilsētā aizliegta jaunu būvju lauksaimniecības dzīvniekiem būvniecība, t.sk. esošu būvju lietošanas veida maiņa.

159. Ciemu teritorijās dzīvniekiem paredzētās ēkas vai būves (kūtis) atļauts izvietot tikai lauksaimniecības teritorijās (L), un to kopējā platība nedrīkst pārsniegt 60 m².

160. Ciemu teritorijā, kur ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, tiem paredzētu ēku vai būvi (kūti) nedrīkst ierīkot:

160.1. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā,

160.2. tuvāk par 4 m no zemesgabala robežas. Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu rakstiski saskaņotu piekrišanu, minimālo attālumu līdz zemes vienības robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no saimniecības ēkas līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 20 m.

161. Jaunas kūtis ar kopējo platību virs 60 m^2, izņemot esošas rūpnieciskās ražošanas teritorijas (R), ar esošu (vēsturisku) kūts apbūvi, atļauts izvietot lauku teritorijās ārpus pilsētas un ciemiem, ja tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās, vides un dzīvnieku labturības prasības, un veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām. Plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ievēro Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un ievērot uz dzīvnieku novietnēm attiecināmos normatīvos dokumentus.

3.3.7. Insolācija un apgaismojums

162. Insolācijas nodrošināšanai starp dzīvojamām ēkām jāievēro 8 m attālums. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņa/–u rakstiska piekrišana.

163. Ielu, laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī laukuma vai skvēra robežās.

164. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

165. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

166. Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, jāievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

167. Saņemot rakstisku saskaņojumu not būves īpašnieka, atbilstošiem pilsētas dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu un gaisa vadu atsaites.

3.3.8. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana

168. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta:

168.1. priekšpagalmā vai stūra zemes vienības gadījumā – ārējā sānpagalmā, izņemot tirdzniecības objektos uz konkrētas lietas tirdzniecības laiku,

168.2. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas.

169. Lauku teritorijās atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana ir atļauta visās teritorijās, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kā arī teritorijās, kas īpaši norādītas detālplānojumā.

170. Būvmateriālu atklāta ārpustelpu uzglabāšana priekšpagalmā vai, stūra zemes vienības gadījumā – ārējā sānpagalmā, atļauta tikai būvlaukumā pēc tehniskās dokumentācijas saskaņošanas būvvaldē.

3.3.9. Prasības ēku fasādēm, jumtiem, būvju konstruktīvajām daļām un elementiem

171. Katra zemesgabala un ēkas īpašniekam, lietotājam un apsaimniekotājam atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem ir jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un teknes. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu.

172. Ja ēkā vai būvē atrodas valsts ģeodēziskā tīkla punkts, visi būvniecības darbi jāsaskaņo ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja būvē atrodas vietējā ģeodēziskā tīkla punkts – ar pašvaldību.

173. Katras ēkas, kura robežojas ar ietvi, ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu gājēju kustību. Savāktie lietus ūdeņi nedrīkst tikt novadīti uz ietves.

174. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem jāveic atbilstoši mājas fasādes projektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu).

175. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.

176. Virs skatlogiem – vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

177. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās.

178. Alūksnes pilsētā (izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un tehniskās apbūves teritorijās(TA)) fasāžu apdarē aizliegts izmantot pusapaļu dēļu apdari (guļbūves imitāciju), kā arī neapšūtas apaļkoka guļbūves, plastmasas materiālu apdari, rūpnieciskām teritorijām paredzētos metāla apdares materiālus.

179. Alūksnes pilsētā, veicot logu nomaiņu iedibinātas (esošas) apbūves teritorijās, jāsaglabā logailu proporcijas un dalījums atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidolam. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt vienlaidu loga iestiklojums bez dalījuma.

180. Veicot jumta nomaiņu Alūksnes pilsētā, jāievēro šādi nosacījumi:

180.1. pieļaujamie jumtu toņi – pelēks, cinkota skārda, sarkans vai brūns,

180.2. jumta segumos izmantot metāla ieseguma materiālus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas, pieļaujams izmantot tikai klasisko valcprofilu vai cinkotā skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm vai tam analogu rūpnieciski ražotu neprofilētu, krāsotu lokšņu skārda segumu.

181. Ja ēka ir kopīpašums un katrai ēkas daļai ir savs īpašnieks, veicot ēkas atjaunošanu, abu ēku daļām jābūt vienādiem apdares materiāliem un jumta segumam.

3.3.10. Prasības kultūras pieminekļu (ēku) un kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai

182. Ēkas fasādes daļas pārveidošanai izstrādā būvprojektu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

183. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas, kurām noteikts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, aizliegts vienkāršot fasāžu arhitektūru, pārveidot vai likvidēt redzamos arhitektoniskos veidojumus vai to daļas (rustikas, portālus, logu apmales, dzegas, jumta logus, slēģus u.c.).

184. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvtradīcijai, ievērojot šādas prasības:

184.1. fasādes apdarēs aizliegts lietot plastmasas (PVC) un guļbūves imitāciju,

184.2. nav pieļaujama ēku fasāžu vienkāršošana un vēsturisko arhitektonisko detaļu likvidēšana, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiņas,

184.3. ēkām atjaunojams krāsojums atbilstoši mākslinieciski arhitektoniskās izpētes ieteikumiem un restaurācijas projektam. Pirms krāsošanas darbiem obligāta sākotnējās apdares fiksācija un krāsu pases izstrādāšana,

184.4. ēkām aizliegts oriģinālos logus un durvis nomainīt ar citu materiālu izstrādājumiem.

185. Pie ēku fasādēm, kas vērstas pret ielu, aizliegts novietot elektrosadales un sakaru iekārtu kastes un redzamā vietā piestiprināt kabeļus, antenas, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u. c.) un tml. elementus, kas maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.

186. Pirms restaurācijas vai pārbūves projekta izstrādes uzsākšanas, jebkurā ēkā, kas noteikta par valsts kultūras pieminekli, jānozīmē pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana, kuras apjomu un sastāvu nosaka būvniecības ieceres dokumentos. Atkarībā no konkrētas ēkas autentiskuma, tās kultūrvēsturiskajai novērtēšanai var tikt nozīmētas dažādas sarežģītības kultūrvēsturiskās izpētes pakāpes, visi darbi kultūrvēsturiskās ēkās jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.

187. Esošās kultūrvēsturiskās ēkas bojāejas gadījumā, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā. Jaunbūve jāprojektē pieskaņota kopējam apbūves mērogam, raksturam un tonalitātei, vēsturiskajai apbūvei raksturīgājā apjomā.

3.3.11. Ēkas vai būves krāsu pases saskaņošanas kārtība

188. Ēkas/būves fasādes krāsošanu pilsētas un ciema teritorijā nevar uzsākt, pirms nav izstrādāta ēkas krāsu pase un saskaņota būvvaldē.

189. Vispārējās prasības ēkas/būves fasādes krāsojumam:

189.1. izstrādājot ēkas/būves krāsojuma priekšlikumu, jāsaglabā konkrētās pilsētas daļas kā vienota pilsētbūvnieciskā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība,

189.2. fasāžu apdarē ieteicams veidot ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem,

189.3. nav atļauts tāds krāsojums un apdares veids, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi,

189.4. ēka/būve krāsojama atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām,

189.5. fasāžu pamatplaknēm nav pieļaujams tīru toņu pielietojums,

189.6. perimetrālās apbūves teritorijā ēku/būvju fasādēm jāveido harmonisks, tonāli sabalansēts krāsojums (blakus esošu ēku/būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums),

189.7. iedibinātas apbūves situācijā fasādi krāso atbilstoši vēsturiskajai būvniecības tradīcijai un apkārtējās apbūves raksturam,

189.8. aizliegts krāsot ēkas/būves fasādes fragmentu, jākrāso ēkas/fasādes daļa arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.).

190. Prasības vēsturiskās apbūves fasāžu krāsojumam:

190.1. lietojams oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai līdzvērtīgs krāsu sastāvs,

190.2. jāizmanto konkrētā vidē iederīgi tradicionālie materiāli,

190.3. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, kā arī veikt fasādes krāsošanu uz nesagatavotas pamatnes.

191. Ēkas/būves fasādes un (vai) jumta ieseguma krāsošanai persona būvvaldē iesniedz saskaņošanai krāsu pasi 2 eksemplāros. Būvvalde izskata un pieņem lēmumu par krāsu pases saskaņošanu vai par atteikumu saskaņot krāsu pasi.

192. Krāsu pase sastāv no:

192.1. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijām,

192.2. situācijas plāna ar norādi uz ēku, kurai tiek izstrādāta krāsu pase,

192.3. ēkas/būves fasādes krāsu risinājuma:

192.3.1. apkārtējās vides visaptverošas krāsainas fotofiksācijas,

192.3.2. krāsainas ēkas/būves fasādes krāsojuma vizualizācijas vides kontekstā (datorsalikuma, fotomontāžas vai zīmējuma) ar krāsu izvilcēm, iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā,

192.3.3. krāsainiem krāsojuma paraugiem (izmērs 1,5 x 3 cm) ar numuriem pēc izvēlētā krāsu un apdares materiālu kataloga. Krāsojums norādāms jumta segumam, sienu apdarei, dekoratīvajiem elementiem, logu rāmjiem, durvīm, slēģiem, vārtiem, žogiem, margām, cokolam, cokolstāvam, metāla konstrukcijām un elementiem (RAL un NCS krāsu katalogs),

192.4. citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem, ja to nosaka normatīvie akti.

3.3.12. Prasības būvprojektu detalizācijai

193. Ēkām pilsētā, kuru fasādes redzamas no ielas, ēkām ainaviski vērtīgos skatu punktos vai ceļu posmos, lai tās iekļautos pilsētvidē vai ainavā, būvniecības dokumentācijā ēkas jaunbūvei vai pārbūvei, skarot ēkas būvapjomu un fasādes, dokumentācijā jānorāda – krāsu pase, izmantojamie apdares materiāli, logu dalījums un ēkas vizualizācija vides kontekstā.

194. Vizualizācija vides kontekstā vai ielas notinums ietver apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā).

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Publiskā ārtelpa

195. Publiskās ārtelpas infrastruktūra jāveido atbilstoši universālā dizaina principiem, lai tajā būtu ievērotas vides pieejamības prasības dažādām sabiedrības grupām – personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.tml.

196. Publiskos objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā, jānodrošina ar tualetēm, kas iekārtotas, ievērojot vides pieejamības prasības un paredzot vietu papildu tualešu izvietošanu publisko pasākumu laikā.

197. Atpūtas vietas jāiekārto atbilstoši higiēnas un vides aizsardzības prasībām, kā arī jāparedz atkritumu savākšanas vietas. Publisku masu pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāparedz iespēja īslaicīgai lielas ietilpības auto novietņu nodrošināšanai, ņemot vērā paredzamo apmeklētāju skaitu.

198. Autostāvvietu kases automātu, bankomātu, reklāmas stabu un citu objektu izvietojums nedrīkst traucēt gājēju, bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos. Brīvās ietves platums nevar būt mazāks par 1,6 m.

199. Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības nojumes, kioski un/vai āra kafejnīcas) tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem jāiekārto saskaņā ar pašvaldības atļauju un spēkā esošiem normatīviem aktiem. To novietojums nedrīkst traucēt gājēju, tai skaitā bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju, kustību, aizņemot visu gājēju kustībai paredzēto teritoriju, piemēram, ietvi, laukumu vai krastmalu.

200. Plānojot peldbūvju izvietojumu, jānodrošina brīva piekļuve publiskajiem ūdeņiem un jāparedz atbilstošs inženierinfrastruktūras nodrošinājums.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Riska teritorijas

201. Paaugstināts riska objekts ir teritorija, kuras izmantošanas veids rada paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam.

202. Lai savlaicīgi izvairītos no iespējamām avāriju un dabas postījumu sekām ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos, teritorijas plānojumā noteiktas riska teritorijas un objekti.

203. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas:

203.1. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā,

203.2. piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās teritorijās aizliegts plānot jaunu dzīvojamo apbūvi, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un pašizklaides teritorijas,

203.3. piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu. Ja tiek konstatēts piesārņojums, veic teritorijas sanāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

204. Plūdu riska teritorijas:

204.1. grafiskās daļas kartēs attēlotas applūstošās teritorijas ar applūduma atkārtošanās biežumu vismaz reizi desmit gados (ar 10 % applūduma varbūtību) Pededzes (Jaunannas, Malienas, Mālupes un Pededzes pagastos), Melnupes (Zeltiņu un Ilzenes pagastos) un Ievednes (Jaunannas pagastā) upēm pēc dabā konstatējamām regulāra applūduma pazīmēm un iedzīvotāju novērojumiem atbilstoši mēroga 1: 10 000 noteiktībai,

204.2. tās apsaimnieko atbilstoši funkcionālajā zonā noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam, cik tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām,

204.3. pārējo Alūksnes novadā esošo upju un ezeru applūstošo teritoriju robeža un, ja nepieciešams, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robeža, kas nav attēlota teritorijas plānojuma kartē, jānosaka lokālplānojumā, detālplānojumā, zemes ierīcības projektā vai būvprojektā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saņemot kompetentu iestāžu atzinumu par applūšanas iespējamību. Pēc atzinuma saņemšanas, ja teritorija tiek noteikta kā applūstoša, tās turpmākā izmantošana veicama saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem,

204.4. ieteicamā applūstošo teritoriju izmantošana: publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma, lauksaimnieciska izmantošana, mežsaimnieciska izmantošana, kā arī pasākumi aizsardzībai pret applūšanu,

204.5. applūstošo teritoriju robežas var precizēt detālplānojumā, zemes ierīcības projektā un būvprojektā, saņemot kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūduma varbūtības zemes virsmas augstuma atzīmi un veicot inženiertopogrofisko uzmērīšanu un pazīmju novērtēšanu dabā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

205. Ģeoloģiskā riska teritorijas: ģeoloģiskā riska teritorijas Alūksnes novadā nav konstatētas (noslīdeņi, nogruvumi, krasta erozija).

206. Rūpnieciskā riska objekti:

206.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem Alūksnes novadā identificēti šādi rūpnieciskos riskus radoši objekti, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteiktas aizsargjoslas:

206.1.1. valsts galvenais autoceļš A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža. Iespējamie riski – bīstamo kravu avārijas,

206.1.2. maģistrālais gāzes vads Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Pleskava – Inčukalna pazemes gāzes krātuve,

206.1.3. gāzes mērīšanas stacija "Korneti". Iespējamie riski – gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē, ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu,

206.2. šiem objektiem izmantošanas aprobežojumus reglamentē normatīvie akti un Civilās aizsardzības plāni,

206.3. Alūksnes novadā rūpnieciskā riska teritorija noteikta:

206.3.1. kokogļu ražotne Zeltiņos. Iespējamais risks – ugunsgrēka gadījumā var aizdegties apkārt esošais mežu masīvs,

206.3.2. īpašuma "Putni", Ziemera pagastā teritorija. Uzņēmumam izsniegta A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.

207. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas:

207.1. maģistrālais gāzes vads Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Pleskava – Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Iespējamie riski – gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē, ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu,

207.2. gāzes mērīšanas stacija "Korneti". Iespējamie riski – gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē. Ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu,

207.3. drošības aizsargjoslas ap paaugstināta riska objektiem – ap naftas produktu uzglabāšanas, pārkraušanas un transporta objektiem noteiktas šādas riska zonas:

207.3.1. 8 kW/m² siltuma starojuma ietekmes zona – 120 m,

207.3.2. 4 kW/m² siltuma starojuma ietekmes zona – 180 m,

207.3.3. 550 m sprādzienbīstamo koncentrāciju izplatības zona, benzīna tvaiku koncentrācija 35 mg/l,

207.4. vietējas nozīmes paaugstinātas ugunsbīstamības teritorijas ir mežu un purvu teritorijas uz sausām minerālaugsnēm Liepnas un Mālupes mežos, kā arī Pededzes pagasta mežu teritorijas, kas robežojas ar Krievijas Federāciju,

207.5. aizliegts apmežot tās teritorijas, kas atrodas sprādzienbīstamu objektu drošības joslās,

207.6. plānojot apbūvi un veicot saimniecisko darbību, ugunsnedrošo teritoriju un sprādzienbīstamo objektu tuvumā jāievēro normatīvo aktu prasības.

3.5.2. Aizsardzība pret trokšņiem, smakām un vibrāciju

208. Teritorijās, kur nepieciešama esošās dzīvojamās un publiskās apbūves vai atsevišķu objektu aizsardzība pret ražošanas uzņēmumu un transporta radītajiem trokšņiem un piesārņojumu, jāparedz prettrokšņa sienas ierīkošana. Prettrokšņa sienu drīkst izbūvēt kā atsevišķu konstrukciju vai žogu, ierīkot kā blīvu stādījumu joslu vai izveidot zemes uzbērumu tā īpašuma robežās, uz kura atrodas norobežojošais objekts.

209. Vietās, kur tehniskās un ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām (publiskā apbūve un labiekārtota publiskā ārtelpa), piesārņojuma radītājam jānodrošina citās apbūves vai labiekārtotas publiskās ārtelpas teritorijās esošo zemes vienību aizsardzība pret troksni, smakām un vibrāciju, kā arī ainaviski nepievilcīgu skatu aizsegšana. Negatīvās ietekmes novēršanas pasākumi jāveic zemes vienībās, kur izvietots objekts.

210. Vietās un teritorijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni un/vai paaugstinātu vibrāciju jāveic trokšņu un/vai vibrācijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3.5.3. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām

211. Projektējot, būvējot un ekspluatējot degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas (DUS un GUS) un citus riska objektus, jāievēro normatīvo aktu prasības.

212. Servisa objekti, tai skaitā degvielas un gāzes uzpildes stacijas, jāparedz pie valsts un vietējas nozīmes autoceļiem ar ātruma ierobežojumu 50 km/h, pamatā bez tiešiem pieslēgumiem valsts autoceļiem, kur pēc transportbūvju projektēšanas normatīviem atrisināti visi ar satiksmes drošību saistītie jautājumi.

213. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas nav atļauts izvietot:

213.1. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā,

213.2. valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās,

213.3. plūdu riska teritorijās,

213.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas, parku un mikroliegumu teritorijās,

213.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

214. Degvielas uzpildes stacijās, izņemot pašapkalpošanās degvielas uzpildes stacijas, jāierīko publiski pieejamas tualetes.

215. Degvielas uzpildes staciju tvertnes un pildnes jāizvieto speciālos laukumos, ievērojot šādus minimālos attālumus no degvielas pildnēm vai degvielas pazemes rezervuāriem:

215.1. ne mazāks par 25 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām,

215.2. ne mazāks par 25 m līdz mežu masīviem.

216. Degvielas uzpildes stacijās jāparedz lietus notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī novērojumu tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

3.6. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai

217. Veicot būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un dabiskais reljefs. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.

218. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.

219. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu.

220. Ja tiek plānota meliorēto platību apbūve, tad lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz meliorācijas sistēmas pārbūve vai pārkārtošana, kas jāveic pirms teritorijas apbūves.

221. Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.

222. Ierīkojot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas vai meliorācijas sistēmas tikai vienā īpašumā, jāievēro nosacījums, ka novadgrāvju augšmala nedrīkst atrasties tuvāk par 2 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Izņēmums – ja blakus esošo zemju īpašnieki vienojas izbūvēt kopīgu virszemes ūdeņu savākšanas sistēmu ar noteikumu, ka netiek iznīcinātas esošās robežzīmes.

223. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, zemes vienības īpašniekam jāsaglabā un jāuztur vienotā noteces sistēmā iekļautie esošie grāvji, hidrotehniskas būves un dabīgās ūdensteces.

224. Aizliegts aizbērt esošos novadgrāvjus, ja nav izbūvēta cita, normatīvo aktu prasībām atbilstoša ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma.

225. Plānojot apbūvi lauku teritorijās, būves jāizvieto ne tuvāk par 10 m no ūdensnoteku un novadgrāvju krotes (augšmalas) un ne tuvāk par 8 m no segtas ūdensnotekas ass, ja tās diametrs ir 300 mm un vairāk, ja vien tās nav saistītas ar meliorācijas sistēmām.

226. Lai nodrošinātu vienotu meliorācijas sistēmu funkcionēšanu, zemes vienības īpašniekam ir jāsaglabā un jāattīra no apauguma savā īpašumā esošie meliorācijas grāvji.

227. Meliorācijas sistēmu aizliegts pārveidot, ja pārbūves rezultātā tiek pasliktināts blakus esošo zemju gruntsūdens režīms. Meliorācijas sistēmas pārveidojums, kas ietekmē blakus esošos zemesgabalus, jāsaskaņo ar šo blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

228. Gadījumos, kad pāri atklātam grāvim vai ūdensnotekai tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš, jāparedz pasākumi caurtekas grāvju un ūdensnoteku saglabāšanai vai to aizvietošanai ar caurulēm (caurtekām), ietverot risinājumu būvprojektā.

229. Teritorijās, kur novadgrāvju aizsargjoslas platumus nenosaka Aizsargjoslu likums, apbūvi zemes vienībā nedrīkst izvietot tuvāk par 4 m, pilsētā un ciemos – tuvāk par 3 m, bet blīvas savrupmāju apbūves teritorijās – tuvāk par 2 m no grāvja malas. Dzīvžogus drīkst stādīt 2 m no grāvja malas.

230. Aizliegts mākslīgi sašaurināt esošo grāvju platumus. Zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas virszemes ūdeņu noteces novadgrāvji, jānodrošina piekļuve šo grāvju tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanai.

3.7. Derīgo izrakteņu ieguve

231. Derīgos izrakteņus Alūksnes novada teritorijā var iegūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sauszemes vai ūdeņos teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās.

232. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta visās būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa, saldūdens kaļķiežu atradnēs, kur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir vai tiek akceptēti A un/vai N kategorijas krājumi (ja atradnes nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet to pamato ar ģeoloģiskās izpētes datiem) un kas nav pretrunā ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem.

233. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana vai esošo paplašināšana nav atļauta:

233.1. tuvāk par 300 m no pilsētas un ciemu robežām. Pašvaldība var lemt par atļauju veikt jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas ierīkošanu, nosakot mazāku attālumu kā 300 m, pie nosacījuma, ja plānotā darbība nerada vides kvalitātes pasliktināšanos un tiek ievēroti visi noteiktie vides aizsardzības pasākumi,

233.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to nosaka normatīvie akti, izņemot gadījumus, ja veikta ietekmes uz vidi procedūra un ir saņemts atbildīgās institūcijas saskaņojums,

233.3. kultūras pieminekļu teritorijās vai aizsargjoslās, izņemot gadījumus, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums,

233.4. pie ainaviskajiem ceļiem un ainavisko skatu vērsuma līnijās to redzamības zonā, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi,

233.5. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās,

233.6. tuvāk par 50 m no citam īpašniekam piederošas zemes vienības robežas vai zemes vienībā esošas citam īpašniekam piederošas ēkas, izņemot, ja pieguļošās zemes vienības vai ēkas īpašnieks rakstiski piekrīt derīgo izrakteņu ieguvei mazākā attālumā no savā īpašumā esošās zemes vienības.

234. Derīgo izrakteņu iegūšanai jāizstrādā lokālplānojums šādos gadījumos:

234.1. ja funkcionālās zonas izmantošanas veids neatbilst derīgo izrakteņu ieguvei,

234.2. ja kopējā derīgo izrakteņu ieguves platība pārsniedz 20 ha.

235. Derīgo izrakteņu iegūšanai jāizstrādā detālplānojums šādos gadījumos:

235.1. karjera pievadceļš pieslēdzas valsts autoceļam,

235.2. karjera ierīkošanai nepieciešama inženiertehnisko apgādes tīklu un objektu izbūve.

236. Rekultivācijas darbus veic divu gadu laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas saskaņā ar projektu. Rekultivācijas veids – apmežošana, ūdenskrātuve vai lauksaimnieciska izmantošana (kultivēto ogu audzēšana purvos). Rekultivējot kūdras ieguves vietas, primāri izskata iespēju veikt renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu). Pēc rekultivācijas jānosaka izmantošana atbilstoši funkcionālajai zonai – Mežu teritorija (M), Lauksaimniecības teritorijas (L) vai Ūdeņu teritorijas (Ū).

237. Ūdenstilpju ierīkošana, kā arī to tīrīšanas darbi, paredzot dūņu un grunts izņemšanu, nav uzskatāma par derīgo izrakteņu iegūšanu, izņemot gadījumus, kad ūdenstilpju būvniecības rezultātā iegūtā grunts tiek iesaistīta saimnieciskā apritē un derīgo izrakteņu realizētie apjomi pārsniedz 20 000 m³.

238. Karjera ekspluatācijai nepieciešamās ēkas, būves un pievadceļi jāprojektē saskaņā ar derīgo izrakteņu ieguves projektu vai shēmu un jānodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto objektu būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

239. Derīgo izrakteņu karjeru izstrādātāji nav tiesīgi pasliktināt kravu transportēšanā izmantojamo ceļu seguma kvalitāti neatkarīgi no ceļu īpašuma piederības.

240. Pie ezeriem pieguļošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana un tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma ārpus ezera aizsargjoslas izvietošana.

3.8. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai

241. Pilsētā un ciemos mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst ierīkot tuvāk par 6 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja, bet ne tuvāk kā 2 m. Izņēmums – ja blakus esošie zemes īpašnieki vienojas veidot kopēju dīķi, iepriekš rakstiski vienojoties.

242. Lauku teritorijā mākslīgās ūdenstilpes, kas lielākas par 0,1 ha, jāierīko ne tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Izņēmums – ja blakus esošie zemes īpašnieki vienojas veidot kopēju dīķi, iepriekš rakstiski vienojoties.

243. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija.

244. Ja dīķa rakšanas laikā tiek iegūti derīgie izrakteņi, nav atļauta to drupināšana vai šķirošana, izņemot gadījumus, ja dīķis tiek ierīkots ražošanas objektu apbūves teritorijā.

245. Paredzot dīķa (vai vairāku dīķu vienā zemes vienībā) ierīkošanu ar izņemamās grunts apjomu vairāk par 20 000 m³, jāveic ieceres publiskās apspriešanas procedūra.

246. Ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmalas minimālais attālums līdz blakus zemes vienības robežai jābūt 4 m, izņemot gadījumus, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana vai, ja grāvi veido pa robežu kā robežgrāvi, abiem kaimiņiem rakstiski vienojoties.

247. Ūdens teritorijās jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plānā noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami arī Alūksnes novada teritorijā.

3.9. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai

248. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – lauksaimniecības zemes) lietošanas veida maiņa un meža zemes atmežošana jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

249. Mākslīgām ūdenstilpēm, kuru platība nepārsniedz 0,1 ha, lauksaimniecības zemes lietošanas mērķa maiņa nav nepieciešama.

250. Meža zemes atmežošana atļauta būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecības zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un parku izveidošanai.

251. Lauksaimniecības zemes apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:

251.1. apmežojamā teritorija robežojas vai atrodas vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijā,

251.2. lauksaimniecības zemēs, kurās lauksaimniecības zemesgabala kopējā vienlaidus platība (neņemot vērā zemes vienību robežas) ir lielāka par 10 ha (katru gadījumu izvērtējot atsevišķi),

251.3. ja zeme atrodas vērtīgu ainavu teritorijās, kas noteiktas novada ainavu plānojumā, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs,

251.4. ja lauksaimniecības zeme iegūta likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.¹ panta kārtībā,

251.5. ja apmežojamā teritorija robežojas vai tajā atrodas īpaši aizsargājams biotops vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne,

251.6. ja apmežošanai paredzēta platība ir lielāka par 2 ha un lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir 31 balle vai augstāks,

251.7. ja zemes vienība atrodas ciemu teritorijā,

251.8. ja apmežošana nav atļauta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos.

252. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir atļauta:

252.1. ja zemesgabals atrodas atsevišķi no citiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, tam nav tiešas piekļuves pašvaldības/valsts autoceļam vai to nenodrošina servitūta ceļš, vai tam ir apgrūtināta piekļuve,

252.2. ja zemesgabals atrodas mežainā apvidū, vismaz 70 % no zemes vienībai pieguļošajām teritorijām ir meža zemes, vai ir jau sākusies meža ieaugšana ar pašizsēju,

252.3. pārmitrās nemeliorētās platībās,

252.4. mazauglīgās zemēs, kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 31 balli.

253. Meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana (tajā skaitā, zemes vienības robežu un situācijas plāna maiņa no meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz mežu) ir atļauta, ja ir ievērotas Meliorācijas likumā noteiktās prasības.

254. Minimālie attālumi no ierīkojamās jaunaudzes:

254.1. līdz zemes vienības robežai, ja kaimiņu zemes gabals ir lauksaimniecības zeme – 10 m,

254.2. līdz dzīvojamai mājai kaimiņu zemes gabalā – 50 m.

255. Pirms lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanas pašvaldībā jāsaņem izziņa par ieceres atbilstību teritorijas plānojumam. Zemes īpašnieks vai tā pilnvarotā persona pašvaldībā iesniedz:

255.1. iesniegumu par plānoto darbību, norādot apmežošanai paredzēto platību un atrašanās vietu,

255.2. kompetentās institūcijas izsniegtos tehniskos noteikumus, ja apmežošana plānota meliorētās zemēs un/vai ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm,

255.3. ja apmežošana plānota kultūras pieminekļu tiešā tuvumā vai to aizsardzības zonā, jāsaņem par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums,

255.4. ja apmežošana plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, jāsaņem uzraugošās institūcijas saskaņojums.

3.10. Noteikumi reklāmām, izkārtnēm

256. Izvietojot reklāmu, izkārtnes un citus informatīvos materiālus, to izvietošana jāsaskaņo atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

257. Jebkura reklāmas izvietošana jāveic saskaņā ar pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem.

3.11. Žogi

258. Zemesgabalu drīkst iežogot:

258.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām,

258.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku robežām,

258.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības,

258.4. pārējos gadījumos, t.sk. stādu audzētavas, savvaļas dzīvnieku turēšana iežogotās platībās, žogs jaunaudžu pasargāšanai no mežu zvēru postījumiem, u.c., atbilstoši objekta funkcionālajām prasībām, neierobežojot servitūta tiesības,

258.5. gar atklātiem grāvjiem un ūdensnotekām – pa ekspluatācijas aizsargjoslu robežām, žogu konstrukcijām gar novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.

259. Žoga vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.

260. Lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido "kabatas".

261. Ar žogu aizliegts noslēgt publisku pieeju publiskajiem ūdensobjektiem un servitūtiem, kā arī citas publiskas ārtelpas.

262. Žogu augstums un caurredzamība:

262.1. priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā, jābūt no 0,5 m–1,6 m augstiem. Tiem jābūt vismaz 30 % caurredzamiem (skatā perpendikulāri pret žoga plakni) vai tie jāveido kā dzīvžogi (uz dzīvžogiem caurredzamības nosacījumi neattiecas),

262.2. pieļaujams izbūvēt blīvus līdz 1,8 m augstus žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam,

262.3. dzīvžogiem pret ielu jābūt ne augstākiem par 1,6 m, pret kaimiņa zemes vienību pieļaujami līdz 1,8 m augstumam.

262.4. ražošanas iestāžu apbūves teritorijās žogus var veidot ne augstākus par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.

263. Žogos aizliegts izmantot dzeloņstiepļu (ja to nenosaka normatīvie akti) vai tām pielīdzinātu materiālu, kā arī koka, metāla, plastmasas atgriezumus.

264. Pilsētas teritorijā aizliegts izmantot lauksaimniecības žogus, zedeņu žogus un stiepļu žogus, kur stieples diametrs ir mazāks par 3 mm, skārda, betona plākšņu žogus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas.

265. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.

266. Žogos nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un betonu.

267. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogos gar ielām un laukumiem stiepļu žogs jāizmanto tikai kombinācijā ar dzīvžogu.

268. Ja zemes vienības robeža ir tuvāk ielai kā sarkanā līnija vai pašvaldības autoceļa aizsargjosla, atļauts būvēt/stādīt žogu pa zemes gabala robežu ar nosacījumu, ka inženiertīklu izbūves vai citas būvniecības sarkanajās līnijās gadījumā, žogs īpašniekam jānojauc par saviem līdzekļiem.

269. Priekšpagalmos žogi jāuzstāda vienā joslā, vienādā attālumā no ceļa, lai veidotos vienota līnija. Ielas posma robežās žoga tonālais risinājums jāpieskaņo esošajai krāsu gammai.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

270. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

271. Savrupmāju apbūve (11001).

272. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

273. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus, automazgātavas.

274. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja vai tai līdzīga tūristu naktsmītne līdz 20 vietām, tūrisma, sporta nomas punkts.

275. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

276. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

277. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

278. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

279. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

280. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

281. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
282.		3	30 1	līdz 70 4	līdz 12 2
1. ciemu teritorijās – 25 % 2. galvenajai ēkai – 12 m (10 m līdz dzegas, parapeta virsmalai); palīgēkām – 9 m (7 m līdz dzegas, parapeta virsmalai). 3. Alūksnes pilsētā: 1000 m²; nodalot esošu dzīvojamo māju (ievērojot apbūves rādītājus) – 600 m²; publiskai apbūvei – 800 m². Ciemu teritorijā: 2500 m²; publiskai apbūvei vai dvīņu mājai – 1200 m². 4. ciemu teritorijās – 60 %

4.1.1.5. Citi noteikumi

283. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 50 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

284. Zemesgabala minimālā fronte:

284.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

284.2. ciemos – 30 m.

285. Ēku skaits zemes vienībā:

285.1. Alūksnes pilsētā – viena galvenā ēka ar divām palīgēkām,

285.2. ciemu teritorijās – ievērojot apbūves rādītājus.

286. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu.

287. Jaunveidojamās apbūves teritorijās zemes gabali jāpieslēdz centralizētajiem inženiertīkliem (ja paredzēta 20 un vairāk dzīvojamo māju ar palīgēkām apbūve), pārējos gadījumos, ja tas nav iespējams, jāizbūvē normatīvo aktu prasībām atbilstošas ūdens ņemšanas vietas un lokālas notekūdeņu attīrīšanas ietaises vai izsmeļamās bedres.

288. Īpašumā Pils ielā 4, Alūksnē, uzsākot apbūvi, maksimāli jāsaglabā esošie dendroloģiskie stādījumi.

289. Jauna apbūve Alūksnes ezera krastos atļauta ar nosacījumu, ka notekūdeņu savākšanai tiek nodrošināts pieslēgums kopējam kanalizācijas tīklam, vai, ja tas nav iespējams, tiek izbūvētas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

290. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai, t sk. nepieciešamību saimnieciskās darbības veikšanai saņemt saskaņojumu no blakus zemju īpašniekiem.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

291. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai, bet papildus izmantošana – citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

292. Savrupmāju apbūve (11001).

293. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

294. Dārza māju apbūve (11003).

295. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

296. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
297.		600 m2	40	līdz 70 6	līdz 9 5
5. savrupmājai – 9 m (7 m līdz dzegas, parapeta virsmalai); dārza mājai un palīgēkai – 5 m 6. ciemu teritorijās – 60 %

4.1.2.5. Citi noteikumi

298. Zemesgabala minimālā fronte – 20 m.

299. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu.

300. Esošo dārza māju pārbūve par dzīvojamām ēkām pastāvīgai dzīvošanai vai jaunu ģimenes dzīvojamo māju būvniecība atļauta, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības.

301. Dārza mājām, kas atrodas uz zemes gabaliem, kas ir mazāki par Apbūves noteikumos noteikto minimālo platību, atļauta to pārbūve par dzīvojamo māju, ievērojot apbūves blīvuma un intensitātes rādītājus.

302. Jauna apbūve Pullana ezera krastos atļauta ar nosacījumu, ka notekūdeņu savākšanai tiek nodrošināts pieslēgums kopējam kanalizācijas tīklam, vai, ja tas nav iespējams, tiek izbūvētas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

303. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

304. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

305. Savrupmāju apbūve (11001).

306. Rindu māju apbūve (11005).

307. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

308. Biroju ēku apbūve (12001): t.sk. telpas individuālā vai biroja darba vajadzībām, ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi (troksnis, smakas un cita veida piesārņojums).

309. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atsevišķā zemes vienībā vai atsevišķas telpas dzīvojamo namu pirmajos stāvos.

310. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

311. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

312. Sporta būvju apbūve (12005).

313. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

314. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

315. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

316. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

317. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

318. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

319. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

320. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
321.		9	30 7	līdz 70 10	līdz 12 8
7. ciemu teritorijās – 25 % 8. galvenajai ēkai – 12 m (10 m līdz dzegas, parapeta virsmalai); palīgēkām – 9 m (7 m līdz dzegas, parapeta virsmalai). 9. Alūksnes pilsētā: mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām – 1600 m², katrai rindu mājas sekcijai – 500 m², dvīņu mājas vienai daļai – 600 m². Ciemu teritorijā: 2500 m², katrai rindu mājas sekcijai – 1200 m². Sabiedriskiem un darījumu objektiem (pilsētā un ciemos) – 800 m². 10. ciemu teritorijās – 60 %

4.2.1.5. Citi noteikumi

322. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 70 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

323. Nevienu mazstāvu daudzdzīvokļu māju nedrīkst būvēt vai pārbūvēt, neparedzot pieslēgumu centralizētā ūdensvada un kanalizācijas tīklam.

324. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

325. Prasības tirdzniecības un pakalpojumu objektu (atsevišķas telpas ārstniecības un veselības aprūpes iestādei, kultūras iestādei, izglītības iestādei, pārvaldes iestādei, kā arī telpas sporta nodarbībām u.c.), izvietošanai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos noteiktas 3.3.2. apakšnodaļā.

326. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu.

327. Ēku skaits zemes vienībā: viena galvenā ēka ar divām palīgēkām.

328. Zemesgabala minimālā fronte:

328.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

328.2. ciemos – 30 m,

328.3. rindu mājas vienai sekcijai – 7,5 m.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

329. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

330. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

331. Rindu māju apbūve (11005).

332. Biroju ēku apbūve (12001).

333. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

334. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

335. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

336. Sporta būvju apbūve (12005).

337. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

338. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

339. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

340. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes un viesnīcas.

341. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

342. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

343. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
344.		12	30	13	līdz 20 11		40 14
11. piecu stāvu daudzdzīvokļu mājai – 20 m; četru stāvu daudzdzīvokļu mājai – 17 m; pārējām ēkām – 15 m 12. daudzdzīvokļu mājai – pēc funkcionālas nepieciešamības ievērojot apbūves rādītājus; rindu mājas sekcijai – 500 m²; pārējām ēkām – 1200m². 13. netiek noteikta 14. apbūvei līdz 2 stāviem – 30 %

4.3.1.5. Citi noteikumi

345. Zemesgabala minimālā fronte – 50 m.

346. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

347. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu.

348. Ja plānotas vairāk nekā divas jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas, apbūve ir jāpamato detālplānojumā, izvērtējot tās atbilstību apkārtējo teritoriju apbūvei.

349. Ēku būvniecība jaunajās apbūves teritorijās jāuzsāk pēc ielu (ceļu) un pieejamo inženiertīklu izbūves.

350. visām jaunveidojamām daudzstāvu apbūves teritorijām jānodrošina centralizēta ūdensapgāde, siltumapgāde un kanalizācija.

351. Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

352. Atkritumu konteineru laukumi jāierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Pie atkritumu konteineru laukumiem jāparedz piebrauktuves.

353. Ja iekšpagalmā izveidojusies daudzdzīvokļu mājai nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība, jaunai apbūvei jāizstrādā visu saistīto zemes vienību teritorijas detālplānojums.

354. Vienlaicīgi ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta izstrādāšanu, jāizstrādā šo ēku pagalmu labiekārtojuma plāns, nodrošinot tajā vietu rotaļu laukumiem dažāda vecuma bērniem, atpūtas vietām un atkritumu konteineru laukumiem.

355. Ierīkojot publisku objektu dzīvojamās mājās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

356. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

357. Biroju ēku apbūve (12001).

358. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

359. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

360. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

361. Sporta būvju apbūve (12005).

362. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

363. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

364. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

365. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

366. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas vai patversmes.

367. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

368. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

369. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
370.		600 m2 17	40 15	līdz 150	līdz 15 16		10 18
15. ciemu teritorijās – 30 % 16. izņemot sakrālās būves, kā arī tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās konstrukcijas 17. ciemu teritorijās – 2500 m² 18. Zemes vienībās, kuras ir mazākas kā 0,2 ha, minimālo brīvo zaļo teritoriju var aizstāt ar zaļajiem labiekārtojuma elementiem.

4.4.1.5. Citi noteikumi

371. Zemesgabala minimālā fronte:

371.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

371.2. ciemos – 30 m.

372. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

373. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4 apakšnodaļu vai ievērojot iedibināto būvlaidi.

374. Galvenās ieejas publiskās ēkās vai telpās jāizvieto ēkas ielas fasādē.

375. Jaunai apbūvei, ja iespējams, jāveido pieslēgums centrālajai notekūdeņu savākšanas sistēmai, ūdensapgādes sistēmai un centrālajai siltumapgādes sistēmai.

376. Azartspēļu objektu izvietošanas nosacījumi noteikti 2.7. apakšnodaļā.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

377. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

378. Savrupmāju apbūve (11001).

379. Rindu māju apbūve (11005).

380. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

381. Biroju ēku apbūve (12001).

382. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

383. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

384. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

385. Sporta būvju apbūve (12005).

386. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

387. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

388. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

389. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

390. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

391. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

392. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

393. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): kas rada nebūtisku vides piesārņojumu.

394. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): izņemot atklātās automazgātavas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
395.		600 m2 21	60 19	līdz 175	līdz 15 20
19. ciemu teritorijās – 40 % 20. izņemot sakrālās būves, kā arī tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamās konstrukcijas 21. ciemu teritorijās – 2500 m²

4.5.1.5. Citi noteikumi

396. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 70 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

397. Zemesgabala minimālā fronte:

397.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

397.2. ciemos – 30 m.

398. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

399. Būvlaide – ievērojama iedibinātā būvlaide.

400. Par publiskām telpām atļauts pārbūvēt dzīvokļus ievērojot 3.3.2. apakšnodaļas prasības.

401. Pārbūvējot dzīvokļus par publiskajām telpām, jānodrošina papildus autostāvvietu izbūve, atbilstoši plānotās funkcijas autostāvvietu normatīviem.

402. Azartspēļu objektu izvietošanas nosacījumi noteikti 2.7. apakšnodaļā.

403. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jānodrošina pieslēgums centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

404. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamās teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

405. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

406. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

407. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

408. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

409. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

410. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

411. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

412. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

413. Noliktavu apbūve (14004).

414. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

415. Biroju ēku apbūve (12001).

416. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tai skaitā ārpustelpu uzglabāšana.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
417.		22	60		22		15
22. pēc funkcionālas nepieciešamības

4.6.1.5. Citi noteikumi

418. Zemesgabala minimālā fronte:

418.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

418.2. ciemos – 30 m,

418.3. pārējos gadījumos – 20 m.

419. Ēku skaits zemes vienībā – pēc funkcionālas nepieciešamības, ievērojot apbūves rādītājus.

420. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu.

421. Rūpniecības teritorijās ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamām teritorijām.

422. Pirms ražošanas notekūdeņu novadīšanas kopējā sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā, jāveic to pirmreizējā attīrīšana.

423. Vietās, kur ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām ievēro 3.5.2. apakšnodaļas prasības.

424. Objektiem, kuru darbība rada rūpniecisko risku, jāveic tās novērtējums. Novērtējuma rezultāti jāiesniedz atbildīgajai institūcijai pamatota lēmuma pieņemšanai par objekta izvietojuma nosacījumiem, nepieciešamajiem darbības ierobežojumiem un riska samazināšanas programmas izstrādāšanu.

425. Ja paredzams būvēt ražošanas objektu, kurš rada piesārņojumu (gaisa piesārņojums, troksnis u.c.) pašvaldība var rīkot plānotās ieceres sabiedrisko apspriešanu, pēc kuras attiecīgi atļaut vai neatļaut tālākās darbības.

426. Būvējot jaunu kūti ar platību virs 60 m², jāievēro 3.3.7. apakšnodaļas prasības.

427. Kokogļu ražošanas rūpnīcas nav atļauts izvietot pilsētā, ciemu teritorijās, kā arī 1km attālumā no tām.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

428. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir teritorija, kurā galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu karjeri, to ierīkošana un atjaunošana, ieguves rūpniecības vai iežu ieguves būves, ieguves rūpniecības uzņēmumi, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

429. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

430. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

431. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
432.		23			23
23. pēc funkcionālas nepieciešamības

4.6.2.5. Citi noteikumi

433. Derīgo izrakteņu ieguves nosacījumi noteikti 3.7. apakšnodaļā.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

434. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

435. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

436. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

437. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

438. Biroju ēku apbūve (12001).

439. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

440. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

441. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
442.					līdz 8

4.7.1.5. Citi noteikumi

443. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

444. Atklātu un slēgtu autostāvvietu un auto stāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūve pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.

445. Izstrādājot detālplānojumus, ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

446. Zemes vienību izmantošanu un apbūvi gar autoceļiem noteiktajās aizsargjoslās veic saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un uzraugošās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.

447. Ja iela vai ceļš veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

448. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

449. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

450. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

451. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

452. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

453. Noliktavu apbūve (14004).

454. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

455. Biroju ēku apbūve (12001).

456. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

457. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

458. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

459. Atklātu un slēgtu autostāvvietu un auto stāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūve pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.

460. Prasības inženiertehniskās apgādes objektu, tīklu un citu būvju izmantošanai, būvniecībai un pārbūvei noteiktas 3.2. nodaļā.

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

461. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

462. Labiekārtota ārtelpa (24001): jaunu kapsētu ierīkošana atļauta ārpus pilsētas un ciemu teritorijas, izņemot teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās, atzīmētas ar kapsētu simbolu.

463. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

464. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu objektus.

465. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

466. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

467. Sporta būvju apbūve (12005).

468. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
469.		24	15		līdz 5		85
24. pēc funkcionālas nepieciešamības

4.9.1.5. Citi noteikumi

470. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

471. Atpūtas teritorijām un objektiem jāizstrādā labiekārtojuma projekts.

472. Kapsētu teritoriju tuvumā jāizveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamie ceļi vai ielas, nodrošinot apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļiem un ielām.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

473. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir labiekārtotas vai daļēji labiekārtotas apstādījumu teritorijas, kuru kategorijā ietilpst parki, kuros izvietojami to funkcijas nodrošināšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

474. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

475. Labiekārtota ārtelpa (24001).

476. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

477. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

478. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
479.		25	15		25		85
25. pēc funkcionālas nepieciešamības

4.9.2.5. Citi noteikumi

480. Parku tuvumā jāizveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamie ceļi vai ielas, nodrošinot apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļiem.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

481. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

482. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

483. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

484. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas pilsētas un ciemu teritorijās.

485. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

486. Viensētu apbūve (11004).

487. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): tai skaitā telšu un atpūtas vietas.

488. Sporta būvju apbūve (12005).

489. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

490. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): veicot zemes lietošanas veida maiņu, izņemot pilsētas un ciemu teritorijās.

491. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
492.		2 ha 26			līdz 12 27
26. Alūksnes pilsētā – 1000 m² 27. Dzīvojamām ēkām – 12 m, pārējām ēkām vai būvēm – 8 m.

4.10.1.5. Citi noteikumi

493. Ēku skaits – viensētas apbūves gadījumā 1 galvenā ēka ar palīgēkām.

494. Meža teritorijas, kas atrodas īpaši aizsargājamo ainavu un dabas liegumu teritorijās, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

495. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

496. Viensētu apbūve (11004).

497. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

498. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

499. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas ciemu teritorijās.

500. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

501. Vasarnīcu apbūve (11002).

502. Dārza māju apbūve (11003).

503. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

504. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

505. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

506. Sporta būvju apbūve (12005).

507. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

508. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

509. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

510. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes un viesnīcas ciemu teritorijās.

511. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

512. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

513. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): veicot zemes lietošanas veida maiņu, izņemot ciemu teritorijās.

514. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot ciemu teritorijās.

515. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

516. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

517. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

518. Noliktavu apbūve (14004).

519. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

520. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): izņemot ciemu teritorijās.

521. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
522.		2 ha 28			līdz 12 29
28. Ciemos – 2500 m² 29. Dzīvojamām ēkām – 12 m, pārējām ēkām vai būvēm – pēc funkcionālas nepieciešamības.

4.11.1.5. Citi noteikumi

523. Ēku skaits zemes vienībā:

523.1. ciemu teritorijā – viena dzīvojamā māja, palīgēkas pēc funkcionālās nepieciešamības,

523.2. lauku teritorijās – divas dzīvojamās mājas, citu būvju skaits pēc funkcionālās nepieciešamības.

524. Būvlaide:

524.1. ciemu teritorijā – saskaņā ar 3.3.4. apakšnodaļu,

524.2. lauku teritorijās – netiek noteikta.

525. Zemesgabala minimālā fronte:

525.1. lauku teritorijās – 50 m,

525.2. ciemos – 30 m.

526. Mežus ieaudzē mazvērtīgās lauksaimniecības zemēs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Apbūves noteikumu 3.9 apakšnodaļas prasības.

527. Aizliegts pārbūvēt vai atjaunot esošās kūtis virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, applūstošās teritorijās.

528. Lauksaimniecības teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

529. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

530. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

531. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

532. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

533. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

534. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

535. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): ja to pieļauj vides un dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

536. Peldbūvju novietošana publiskajos ūdeņos, pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajos ūdensobjektos veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

537. Peldbūvju novietošana publiskajos ūdeņos un to piestātnēs, pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajos ūdensobjektos veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

537.1. peldbūves (piemēram, laipas) garums un forma – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, līdz 1,5 m (pie ūdenstilpes normālā ūdens līmeņa) mazizmēra kuģošanas līdzekļu iegrimes nodrošināšanai,

537.2. peldošajām pontonu laipām jābūt rūpnieciski ražotām,

537.3. peldbūvei jābūt saskaņotai būvvaldē. Iesniedzējs būvvaldē iesniedz situācijas plānu, kur norādīts laipas, kā arī krastmala laipas, izvietojums, informāciju par tās parametriem, norāda atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontakttālruni, izvietošanas termiņu.

538. Dabisko ūdenstilpju un ūdensteču akvatorijas teritoriju aizliegts samazināt, piemēram, veicot teritorijas uzbēršanu, veidojot mākslīgas salas, pussalas un molus.

539. Nosacījumi krastu nostiprināšanai, kur publiskie ūdeņi robežojas ar privātu zemesgabalu:

539.1. pašvaldība izvērtē krasta nostiprināšanas pamatojumu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi (piemēram, krastu nostiprināšana nepieciešama, lai saglabātu nekustamo īpašumu (būves), dabas vērtības, novērstu plūdu draudus vai ūdens eroziju),

539.2. krastu nostiprināšanai ar akmeņu krāvumu atļauts izmantot tikai laukakmeņus,

539.3. akmeņi pēc krasta nostiprināšanas nedrīkst atrasties augstāk par 0,5 m virs pamatgrunts,

539.4. akmeņu krāvuma nostiprinājuma laukums uz 10 m krasta joslas nedrīkst pārsniegt 10 m².

540. Būves ūdens akvatorijā izvieto tā, lai šīs būves vai pie tām pietauvotie kuģošanas līdzekļi neatrastos ūdensceļos, iepriekš būves novietni saskaņojot Būvvaldē.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Valsts nozīmes aizsardzības objekta teritorija (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

541. Valsts nozīmes aizsardzības objekts ir Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola. Objekta aizsargjosla attēlota grafiskajā daļā

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.1.2. Militārā poligona "Lāčusils" teritorija (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

542. Militārā poligona "Lāčusils" teritorija (TIN11) nozīmē teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir Nacionālo bruņoto spēku mācību infrastruktūras attīstība, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas un uzņemošās valsts atbalsta spējas.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

543. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes Militārā poligona "Lāčusils" teritorijā, var izrietēt no militāro mācību īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanas nepieciešamību.

544. Teritorijas apsaimniekošana, attīstība un izmantošana militārajām mācībām, kā arī pieejamība civilpersonām jānodrošina atbilstoši Aizsardzības ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, poligona teritorijas iekšējam iedalījumam, ievērojot normatīvo aktu prasības par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu.

545. Militārās bāzes "Meža Strautiņi" un poligona teritorija nožogojama un marķējama saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku prasībām.

546. Meža apsaimniekošana atļauta atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.2.1. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums (TIN2)

5.2.1.1. Pamatinformācija

547. Lokālplānojums ir izstrādāts un apstiprināts ar Alūksnes novada domes 25.04.2019. lēmumu Nr. 100 "Par saistošo noteikumu 6/2019 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.–2027. gadam, poligonā "Lāčusils", Alūksnes novadā" izdošanu" (sēdes protokols Nr. 4, 12. p.).

5.2.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.2.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

548. Tās ir teritorijas plānojumā paredzētajās Savrupmāju apbūves un Publiskās apbūves funkcionālajās zonās. Veicot zemes parcelāciju apbūves gabalos, jāizstrādā detālplānojums, paredzot inženiertehnisko un ielu tīklu nodrošinājumu.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

549. Alūksnes pilsētā detālplānojuma izstrādes teritorijas ir zemes īpašumi Ošu ielā 3, Pils ielā 2, Pleskavas ielā 12 un Smilšu ielā 15, teritorijas daļai Peldu ielā 5A un Rūpniecības ielā 4A, 4C un 6.

550. Jaunalūksnes pagastā detālplānojumu nepieciešams izstrādāt 9 zemes gabaliem piekļuves nodrošināšanai no valsts autoceļa P40.

551. Ziemera pagastā detālplānojumu nepieciešams izstrādāt 5 zemes gabaliem Alūksnes ezera krastā, piekļuves nodrošināšanai.

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)

5.6.1.1. Pamatinformācija

552. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Vietējas nozīmes lauksaimniecības zemes teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā atzīmētas ar atsevišķu krāsojumu. Tās ir teritorijas Annas, Ilzenes, Jaunannas, Jaunalūksnes, Malienas, Mālupes un Liepnas pagastos.

5.6.1.2. Apbūves parametri

Nr.	Funkcionālā zona (VAN)	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
553.	L		5 ha

5.6.1.3. Citi noteikumi

554. Nosacījumi novada nozīmes lauksaimniecībā izmantojamo zemju izmantošanai un sadalīšanai sniegti 4.11. apakšnodaļā "Lauksaimniecības teritorija".

555. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijas aizliegts apmežot.

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

556. Degradēta teritorija – teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorijas, ēka vai ēku komplekss, kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet pašlaik pamesta vai netiek pilnīgi izmantota un tai ir negatīva kumulatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

557. Teritorijas plānojumā noteiktas 105 degradētas teritorijas ar kopējo platību 127,66 ha. Jaunu degradēto objektu un teritoriju noteikšana nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem.

558. Atļauta degradēto objektu revitalizācija (atjaunošana) atbilstoši atļautajai vai papildizmantošanai attiecīgajā funkcionālajā zonā, kurā objekts atrodas.

559. Pirms uzsāk jaunu apbūvi degradētā teritorijā, jāveic tās sakārtošana un degradētā objekta nojaukšana vai revitalizācija, ietverot minētās darbības būvniecības ieceres projektā.

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Teritorijas izmantošanas veida maiņa

560. Lai teritorijas plānojumā mainītu atļauto teritorijas izmantošanas veidu uz kādu citu, ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu.

6.2. Prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

561. Ja zemes vienības (nekustamā īpašuma) izmantošana iesākta likumīgi, pirms pašvaldība ir apstiprinājusi teritorijas plānojumu, kas nosaka tam citu izmantošanas veidu, tad šai zemes vienībai tiek piešķirts neatbilstoša izmantojuma statuss.

562. Neatbilstoša izmantojuma statusa zemes vienības īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība jāuzsāk un jāveic atbilstoši teritorijas plānojumam.

563. Ja ir uzsākts būvniecības process normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pirms pašvaldības teritorijas plānojuma vai detālplānojuma stāšanās spēkā, bet būvniecības ieceres akcepts vai būvatļauja atbilstoši normatīvos aktos noteiktajā termiņā vēl nav izsniegta, būvvalde ir tiesīga pārskatīt būvniecības ieceres atbilstību teritorijas plānojumam un Apbūves noteikumu prasībām, nepieciešamības gadījumā ierosinot korekcijas.

564. Ja zemesgabala īpašniekam pēc pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma stāšanās spēkā, ir derīgs būvniecības ieceres akcepts vai būvatļauja, īpašnieks ir tiesīgs turpināt būvniecību, neskatoties uz neatbilstoša izmantojuma statusu zemesgabalam.

565. Esošās zemes vienības, kuru platība un uz tām esošo būvju apbūves parametri neatbilst teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajiem, drīkst izmantot:

565.1. ja zemes vienība atrodas pilsētas vai ciema vēsturiskās apbūves teritorijā un netiek pārkāptas citu normatīvo aktu prasības,

565.2. ja ir ievēroti minimālie normatīvajos aktos noteiktie attālumi starp ēkām un līdz zemes vienības robežām vai panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošas zemes vienības īpašnieku par šo attālumu samazināšanu,

565.3. ja šādām zemes vienībām tiek nodrošināta inženiertehniskā apgāde.

6.3. Prasības detālplānojumiem

566. Detālplānojumus izstrādā pirms zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas vai jaunas būvniecības uzsākšanas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī:

566.1. dzīvojamās apbūves teritorijām, kurās plānotas 2 un vairāk daudzdzīvokļu ēkas,

566.2. teritorijas kompleksas attīstības gadījumā, kas attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs ar apzīmējumu TIN3 "Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums" un norādītas 5.3.1. apakšnodaļā. Šādā gadījumā detālplānojumu izstrādā visai kartē attēlotajai teritorijai.

567. Ģeodēziskā tīkla punkti attēlojami lokālplānojumos un detālplānojumos.

6.4. Teritorijas plānojuma īstenošana un grozīšana

568. Alūksnes novada teritorija ir izmantojama un apbūvējama saskaņā ar Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.–2027. gadam prasībām.

569. Ja spēkā stājas jauni normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, kas ir saistīti ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atspoguļojamo informāciju, pašvaldība izvērtē nepieciešamību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, ja tie netiek veikti, jāpiemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridisks spēks.

570. Ja pašvaldībā tiek saņemti fizisko un juridisko personu priekšlikumi, pašvaldībai nav pienākums pēc priekšlikumu saņemšanas grozīt novada teritorijas plānojumu. Grozījumu veikšanas nepieciešamību nosaka, vadoties pēc Alūksnes novada teritorijas plānojumā noteiktajām prasībām, un augstāka līmeņa plānošanas dokumentos, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

571. Alūksnes novada teritorijas plānojuma grozījumus izstrādā kā lokālplānojumu, lokālplānojuma grozījumus vai Alūksnes novada teritorijas plānojuma grozījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

572. Priekšlikumus teritorijas plānojuma grozījumiem var ierosināt jebkura fiziska vai juridiska persona. Pašvaldība, izvērtējot saņemtā iesnieguma būtību, pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu procedūras uzsākšanu vai lēmumu par atteikumu uzsākt teritorijas plānojuma grozījumu procedūru.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības īpaši aizsargājamām teritorijām un dabas pieminekļiem

573. Grafiskajā daļā attēlotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas objekti un mikroliegumi:

573.1. dabas liegums "Indzera ezera salas" Alsviķu pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.2. dabas liegums "Bejas mežs" Jaunalūksnes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.3. dabas liegums "Kupravas liepu audze" Liepnas pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.4. dabas liegums "Baltais purvs" Mārkalnes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.5. dabas liegums "Katlešu meži" Liepnas pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.6. dabas liegums "Jaunanna" Jaunannas pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.7. dabas liegums "Virguļicas meži" Pededzes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.8. dabas liegums "Kaļķu gārša" Alsviķu pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.9. dabas liegums "Liepnas niedrāji" Liepnas pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.10. dabas liegums "Sofikalna meži" Mālupes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.11. dabas liegums "Zāgadu kalni" Alsviķu pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.12. dabas liegums "Avotu mežs" Ziemera pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.13. dabas liegums "Dēliņkalns" Jaunlaicenes un Ziemera pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.14. dabas liegums "Korneti–Peļļi" Veclaicenes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.15. aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemera un Mārkalnes pagastu teritorijās, Natura 2000 teritorija,

573.16. mikroliegums "Visikums" Jaunalūksnes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.17. mikroliegums "Melderupītes meži" Mārkalnes pagasta teritorijā, Natura 2000 teritorija,

573.18. aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Ilzenes parks" Ilzenes pagastā,

573.19. aizsargājamais dendroloģiskais stādījums ""Malienas" Dārzniecības dendroloģiskie stādījumi"" Malienas pagastā,

573.20. aizsargājamā aleja "Ziemeru ozolu aleja" Ziemera pagasta teritorijā,

573.21. dabas pieminekļi, t.sk. dižkoki, vietējās nozīmes aizsargājamie koki un ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi (dižakmeņi), atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmai "Ozols",

573.22. mikroliegumu teritorijas atbilstoši Dabas datu pārvaldības sistēmai "Ozols".

574. Jebkāda veida darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veicamas saskaņā ar to izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem – aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, dabas aizsardzības plānos ietvertie apsaimniekošanas pasākumi teritoriju dabas vērtību saglabāšanai.

575. Alūksnes novada teritorijā līdz 2020. gada 20. novembrim atrodas vai tā robežu šķērso 20 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 316 dabas pieminekļi – 311 aizsargājami koki (aizsargājamie koki kopā – 359) un 5 dižakmeņi, 161 mikroliegums. Mikroliegumu izslēgšana no saraksta vai jaunu mikroliegumu izveidošana nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem.

576. Ap dižkokiem 10 metru rādiusā, mērot no vainaga projekcijas ārējās malas, tiek noteikta aizsardzības josla, kurā jāievēro saimnieciskās darbības ierobežojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

577. Grafiskajā daļā attēlotos laukakmeņus nav atļauts iznīcināt un pārvietot.

578. Aizsargājamā alejā (Ziemera pagastā) kokus atļauts nocirst, ja koks kļuvis bīstams, apdraud ceļu satiksmes vai cilvēku drošību un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju. Koku drīkst nocirst tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.

579. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, veikt aizsardzības un kopšanas pasākumus, kā arī ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai, valsts vides aizsardzības institūcijai un pašvaldībai par izmaiņām dabas veidojumos, kā arī par konstatētiem dabas aizsardzības un teritorijas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

580. Ja teritorijās, kuras atzītas par Eiropas Savienības vai Latvijas īpaši aizsargājamiem biotopiem, tiek plānota zemes lietošanas veida maiņa un dažādu būvju un objektu ierīkošana, jāizstrādā detālplānojums, ietverot tajā bioloģiskās daudzveidības izpēti ar nolūku mazināt nelabvēlīgu ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem un to fragmentāciju, vai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

581. Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" struktūras un ainavas saglabāšanas pamatprincipi apbūvei:

581.1. iespēju robežās saglabājams vēsturiski izveidojušos tradicionālo lauku saimniecību (viensētu) plānojums, ēku izvietojumu,

581.2. plānojot un būvējot jaunas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas saglabāt tradicionālo divslīpju jumtu konstrukciju (pieļaujamais jumta slīpums no 25 grādiem līdz 45 grādiem), esošai apbūvei raksturīgās iezīmes, siluetu, vēsturisko fasāžu tonālo risinājumu un detaļas,

581.3. atjaunojot jumtu segumus, ieteicams izmantot tradicionālos materiālus – koka skaidas, lubas, dēlīšus. Pielietojot citus jumtu materiālus to tonālajam risinājumam jāiekļaujas apkārtējā ainavā. Aizliegti apkārtējai ainavai neraksturīgi, spilgti jumtu toņi,

581.4. esošās ēkas papildinot ar jauniem būvapjomiem, ievērot galvenās būves stilu, ieteicams izmantot līdzīgu materiālu, nepazaudēt samērīgumu būvapjomu proporcijās,

581.5. ieteicams esošām ēkām saglabāt loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām. Koka ēkām koka logu un durvju nomaiņas gadījumā ieteicams izmantot PVC konstrukcijas ar koka imitāciju, vai tos aizstāt ar jauniem koka logiem un durvīm,

581.6. ēku fasādēs ieteicams izmantot tradicionālos apdares materiālus, ievērojot katras ēkas individuālo raksturu, detaļu īpatnības,

581.7. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem un to tonālajiem risinājumiem jāiekļaujas Vidzemes kultūrvēsturiskajā ainavā.

7.2. Vispārīgas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai

582. Alūksnes novada teritorijā atrodas 244 kultūras pieminekļi, t.sk. 83 arheoloģijas, kas iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (11. pielikums). Kultūras pieminekļi un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap nekustamajiem kultūras pieminekļiem attēlotas Grafiskajā daļā. Pieminekļi atzīmēti kā teritorijas (arheoloģija, pilsētbūvniecība, muižas) un kā punkti (arhitektūra).

583. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu uzskaitei, aizsardzībai un izmantošanai nosaka kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti. Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot (atjaunot, pārbūvēt, restaurēt) tikai ar uzraugošās institūcijas saskaņojumu.

584. Kultūras pieminekļu atrašanās vietas un aizsargjoslu precizēšana, kā arī individuālo aizsardzības zonu noteikšana, nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem.

585. Kultūras pieminekļi konservējami, atjaunojami vai pārbūvējami atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kultūras pieminekļu un kultūrvēsturiski vērtīgo ēku teritorijā esošās saimnieciska rakstura ēkas, kas nav noteiktas kā kultūras pieminekļi vai kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, nav atļauts atjaunot vai pārbūvēt, pēc ēkas fiziskas nolietošanās tās jānojauc.

586. Veicot būvniecību, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai citu saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, jāsaglabā svarīgākie kultūrvēsturiskie vidi veidojošie elementi:

586.1. apbūves panorāma un silueti, raksturīgie skati ielu/ceļu perspektīvā,

586.2. plānojuma sistēma un telpiskie izvietojumi,

586.3. apbūves mērogs, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums un apbūves parametri,

586.4. ainaviskā vide, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi, labiekārtojums un dekoratīvi vides dizaina elementi.

587. Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas, šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

588. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās pielietotajiem risinājumiem jābūt tādiem, kas nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai, nepazemina kultūras pieminekļa un tā ietverošās kultūrvēsturiskās ainavas vērtību, respektē telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, vēsturisko plānojuma struktūru, kultūrslāni, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas, un nodrošina piemineklim atbilstošās kultūrvēsturiskās ainavas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

589. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti uzskaitīti 12. pielikumā.

590. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi. Alūksnes pilsētā esošo arheoloģisko pieminekļu teritorijās pieļaujami tikai esošās infrastruktūras uzturēšanas, uzlabošanas un teritoriju labiekārtošanas darbi.

7.3. Prasības Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūvei

591. Grafiskajā daļā attēlots valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Alūksnes vēsturiskais centrs" (turpmāk – vēsturiskais centrs) un tā aizsargjosla.

592. Plānojot un būvējot jaunas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas, jāievēro ēku vēsturiskais novietojums zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves raksturu un proporciju sistēmu, kā arī respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem.

593. Jebkuras jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā apbūve reglamentējama atbilstoši vēsturiskās apbūves tradīcijām (apbūves apjoms, mērogs, ēkas siluets un stāvu skaits, labiekārtošana), precizējot izvirzāmās prasības būvniecības ieceres dokumentos.

594. Jaunbūvēm un pārbūvēm jāievēro bijušo vai blakus esošo ēku proporcijas un augstums. Tās nedrīkst aizsegt esošos vērtīgos skatupunktus uz pilsētas vēsturisko centru.

595. Jaunbūves un pārbūves risinājuma pamatojumam projekta sastāvā būvvaldē iesniedzamas vizualizācijas vides kontekstā vai ielas notinums ietverot apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā).

596. Jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojumu un telpisko struktūru.

597. Vēsturiskās apbūves teritorijās jaunās apbūves augstums jāpielāgo blakus esošo ēku dzegu augstumiem.

598. Vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā iespēju robežās jāievēro iedibināta (vēsturiskā) būvlaide.

599. Perimetrālas vēsturiskās apbūves nojaukšanas gadījumā aizliegta parka, skvēra vai autostāvvietas izvietošana, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā.

600. Vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā ēku galvenajās un ielas fasādēs, tai skaitā uz jumtiem, kas vērsti pret ielu, aizliegts izvietot satelītantenas, vadus, kabeļu kanālus, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u.c.) un tml. elementus.

601. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā saules paneļus aizliegts uzstādīt ēku galvenajās un ielas fasādēs.

602. Arhitektūras pieminekļa statusā esošu ēku restaurāciju izpildīt saskaņā ar arhitektoniski – māksliniecisko inventarizāciju atzinumiem un ieteikumiem balstītu restaurācijas būvprojektu.

603. Vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā aizliegta jaunu degvielas uzpildes staciju, atklāta tipa automazgātavu būvniecība.

604. Kultūrvēsturiski vērtīgu ēku kategorijā ir ietvertas pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas būves (13. pielikums). Kultūrvēsturiski vērtīgu saglabājamu būvju izmantošanā ievēro šādas prasības:

604.1. veicot būves pārbūvi, saglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus, saskaņā ar Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra un vēsturiski nozīmīgās pilsētvides apbūves arhitektonisko apsekošanu. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar baltiem plastikāta (PVC) logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam,

604.2. ieteicams fasāžu apdares veidu (krāsotu apmetumu, sārtos māla ķieģeļus, koku), bet ailu aizpildījumus un fasāžu arhitektoniskās detaļas (dzegas, starpdzegas, logu apmales, sandrikus u.c.), ja oriģinālās ir zudušas, atjaunot saskaņā ar ēkas oriģinālajai stilistikai atbilstošiem Alūksnes apbūvei raksturīgiem un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātā iegūtiem, detaļu piemēru autentiskiem analogiem,

604.3. ja kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari. Ēku apjomu nosaka, ievērojot apbūves noteikumu prasības.

605. Pārējo vēsturiskā centra un tā aizsargzonā esošo ēku pārbūves vai atjaunošanas gadījumā saglabāt ēkas oriģinālo būvapjomu un siluetu, ja tas atbilst vēsturiskajam ēkas arhitektoniskajam veidolam, vai mainot esošo būvajomu un ēkas siluetu, veidot to atbilstošu apbūves vēsturiskajam kontekstam.

606. Prasības fasādēm, logiem, durvīm:

606.1. fasāžu apdarē jāveido ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem,

606.2. aizliegta neapšūta apaļkoka guļbūve, guļbūvi imitējošs apšuvums un plastikāta, metāla fasādes apdares materiālu izmantošana.

606.3. fasādēs izmantojamie materiāli – krāsots vai tonēts apmetums, koka dēļu apšuvums, sarkanie māla ķieģeļi atbilstoši vēsturiskajiem vai arī laikmetīgi, augstvērtīgi, dabīgi, ekoloģiski materiāli,

606.4. vēsturiskās apbūves ēku norobežojošo konstrukciju (ārsienu un jumtu) siltināšanu izpildīt, saglabājot esošo dzegas augstumu un oriģinālo profilu,

606.5. ailu aizpildījumus un fasāžu arhitektoniskās detaļas (dzegas, starpdzegas, logu apmales, sandrikus u.c.) veidot saskaņā ar Alūksnes apbūvei raksturīgiem piemēriem,

606.6. vēsturiskajā centrā, izņemto Miera ielu, Peldu ielu, Loka ielu, Tempļakalna ielu un Haralda ielu, durvju un logu nomaiņas ēkas galvenajā fasādē gadījumā, tās jāizgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam. Nav pieļaujami plastikāta (PVC) logi un durvis,

606.7. esošām ēkām saglabāt loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām.

607. Prasības jumtiem:

607.1. jumta seguma materiāli kultūras pieminekļiem atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē noteiktajam,

607.2. pārējām ēkām vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā pieļaujamie segumi:

607.2.1. māla dakstiņi,

607.2.2. akmens dakstiņi,

607.2.3. cinkotas skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm,

607.2.4. skārda segums, iestrādāts autentiskā tehnikā, izveidojot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma jumta segumiem autentiskus skārda lokšņu savienojumus un stiprinājumus,

607.2.5. cinkotā skārda segumam analogs rūpnieciski ražots neprofilēts, krāsotu lokšņu skārda segums, piemēram skārda valcprofils vai klasiskais vertikālo šuvju profils,

607.3. pieļaujamie jumtu toņi – tumši sarkans cinkota skārda tonis vai pelēks, cinkotam skārdam analogs krāsas tonis,

607.4. aizliegts izmantot asimetrisku jumta novietojuma konfigurāciju, izņemot, ja vēsturiskai apbūvei šāda prasība nav pielāgojama,

607.5. vēsturiskajā centrā aizliegta jumta logu izbūve ielas (galvenajā) fasādē,

607.6. jumti veidojami ar slīpumu. Jumtu formām, mērogam, sadalījumam un plakņu slīpumam jābūt piemērotām ēkas individuālajai arhitektūrai un pieskaņotam blakus esošās apbūves jumtiem,

607.7. tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs, atbilstoši apbūves noteikumiem, krāsojamas tādā pašā krāsā, kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.

608. Miera ielas, Tempļakalna ielas, Loka ielas, Haralda ielas, Peldu ielas apbūve veidojama ievērojot šādus nosacījumu – viens stāvs ar izbūvētu jumta stāvu (mansarda izbūvi) un slīpiem jumtiem (pieļaujamais jumta slīpums no 25 grādiem līdz 60 grādiem).

609. Rijukalna ielas, Vējakalna ielas, Siguldas ielas apbūve veidojama ievērojot šādus nosacījumus – maksimums divi stāvi ar divslīpu vai četrslīpu jumtu vai viens stāvs ar izbūvētu jumta stāvu (mansarda izbūve), ēku logi nedrīkst būt ar vienlaidu iestiklojumu bez dalījuma.

610. Prasības skursteņiem:

610.1. esošajām ēkām atjaunot 20. gs. sākumam raksturīgos oriģinālos ķieģeļu mūra kārtojuma skursteņu galus saskaņā ar piemēru 14. pielikumā,

610.2. aizliegts uzstādīt industriāli ražotus metāla skursteņus un skursteņu galus,

610.3. jaunbūvēm rekomendējams sārtā māla ķieģeļu mūra skursteņus ar vēsturiskai apbūvei raksturīgu skursteņu galu mūrējumu,

610.4. aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.

611. Prasības žogiem:

611.1. vēsturiskajā apbūvē žogi atjaunojami agrākajā izskatā un augstumā vai arī būvējami atbilstoši vēsturiskajām tradīcijām – vertikāli dēļu žogi, metāla kalti, dabīgā akmens (mūrēti) vai arī ierīkojami dzīvžogi,

611.2. žoga augstums vēsturiskā centra kvartālā A un E (13. pielikums) nedrīkst pārsniegt 1,0 m, šajos kvartālos aizliegts izmantot stiepļu žogus,

611.3. žogu krāsojumam un izvēlētajam materiālam jāatbilst zemesgabalā esošās ēkas arhitektūrai un pilsētvides raksturam,

611.4. citas prasības saskaņā ar 3.11. apakšnodaļas nosacījumiem.

612. Prasības reklāmām vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā:

612.1. tās nedrīkst dominēt pār apkārtējo apbūvi ar kolorītu un izgaismojumu,

612.2. tās nedrīkst būt veidotas spilgtos toņos, ieteicams klusināts vai monohroms kolorīts,

612.3. reklāmas risinājumi vēsturiskajā centra jāsaskaņo ar par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgo institūciju.

7.4. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

613. Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir noteikts mērķis – nodrošināt energoresursu pieejamību un jaudu pietiekamību Vidzemes apdzīvoto vietu ekonomiskai attīstībai, kas ietver atzaru izbūvi no maģistrālā dabas gāzes vada līdz reģionālas nozīmes attīstības centriem.

614. Alūksnes novadā plānots maģistrālā gāzes vada atzars līdz Alūksnei un tālāk līdz Gulbenei. Tā kā Vidzemes plānošanas dokumentos šī atzara iespējamā teritorija ir ļoti aptuvena, Alūksnes novada teritorijas plānojumā tā nav noteikta, pieņemot, ka izbūves nepieciešamības gadījumā, jāizstrādā lokālais plānojums ar detalizētāku paredzēto izbūves vietu.

7.5. Prasības ainaviski vērtīgajiem ceļu posmiem un skatu punktiem

615. Novada teritorijas ainavu aizsardzības un pārvaldības mērķis ir saglabāt un aizsargāt Vidzemei raksturīgās atklātās lauku zemju ainavas. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas ainavu telpas gar autoceļiem un no skatu punktiem un attēlotas Grafiskajā daļā ar violetu punktotu līniju (ainaviskie ceļi), kā arī vietas, no kurām vērojami ainavu tālskati.

616. Gar teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavisko ceļu posmiem skatu vizūras tuvplānos (līdz 500 m) aizliegts ieaudzēt mežu, kokus un krūmus, veikt reljefa pārveidošanu, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.

617. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatu punktu aizsegšana ar būvēm, kuras ieņem dominējošu lomu ainavā.

618. Skatu vērsuma līnijās, kā arī gar ainaviskajiem ceļiem, aizliegts veidot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus.

619. Nav atļauta jaunuelektronisko sakaru torņu un mastu, ūdenstorņu, kā arī vēja elektrostaciju ar jaudu virs 6 kW izvietošana.

620. Plānojot dažādu jaunu objektu būvniecību vai esošo pārbūvi, jāsaglabā esošās apbūves raksturīgās iezīmes, arhitektūras stils un apjoms.

621. Jaunu objektu būvniecībai pašvaldība var pieprasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros, ja plānotās darbības vieta atrodas pie ceļiem vai ir redzama no ainavu skatu punktiem.

622. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem jāiekļaujas Vidzemes kultūrvēsturiskajā ainavā.

623. Žogi un ceļmalas stādījumi jāveido tā, lai neaizsegtu skatus uz ainavu.

624. Plānojot zemju apmežošanu, mežu izciršanu vai atmežošanu, izstrādājams ainavu dizaina plāns, ja plānotās darbības vieta atrodas pie ainaviski vērtīgiem ceļiem vai ir redzama no ainavu skatu punktiem.

7.6. Aizsargjoslas un tauvas joslas

7.6.1. Vispārīgie jautājumi

625. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums. Teritorijas izmantošanā jāievēro normatīvajos aktos noteiktās visu veidu aizsargjoslas un apgrūtinājumi.

626. Grafiskās daļas kartēs "Alūksnes novada teritoriju funkcionālais zonējums" atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 20 m un vairāk.

627. Aizsargjoslas, kas ir mazākas par 20 m, teritorijas plānojumā nav attēlotas, tās jāattēlo izstrādājot detālplānojumus, lokālplānojumus vai zemes ierīcības projektus.

628. Ja aizsargjoslas pārklājas ar citām aizsargjoslām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, spēkā ir stingrākās teritorijas aizsardzības un izmantošanas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

629. Ja pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās tiek uzbūvēti objekti, kuriem jānosaka aizsargjosla, piemēram, vēja elektrostacijas, tad aizsargjoslas platums jānosaka atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam.

7.6.2. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

7.6.2.1. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem:

630. Alūksnes novadā valsts aizsardzībā esošo un novada nozīmes kultūrvēsturisko objektu saraksts skatāms 11. pielikumā.

631. Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var tikt izstrādātas individuālās aizsardzības zonas projekts, kurā aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli var tikt samazināta vai paplašināta atbilstoši konkrētajai situācijai dabā.

632. Pēc valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritoriju digitalizācijas var mainīties valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorija un aizsargjosla (aizsardzības zona). Kultūras pieminekļu teritoriju un to aizsargjoslu izmaiņas nav uzskatāmas par novada teritorijas plānojuma grozījumiem.

633. Visi būvprojekti, zemes ierīcības projekti, un detālplānojumi kultūras pieminekļu aizsardzības teritorijā un to aizsardzības zonās jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju.

634. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās nav plānojama tāda saimnieciska darbība, kas var iznīcināt kultūras pieminekli vai mazināt kultūras pieminekļu vai kultūrvēsturiskās ainavas vērtību. Saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonā jāveic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

635. Veicot logu nomaiņu ēkām, kuras atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā, ir jāsaglabā loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt ar vienlaidu loga iestiklojumu bez dalījuma.

636. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas:

636.1. Alūksnes novada teritorijā noteiktās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas dotas 10. pielikumā,

636.2. zemes vienībās vai to daļās, kas teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteiktas kā applūstošas, jāievēro 3.5.1. apakšnodaļas nosacījumi.

637. Aizsargjoslas ap purviem: plānojuma izstrādei izmantotais kartogrāfiskais materiāls neļauj precīzi noteikt attēlotas purvu robežas, tāpēc tās attēlotas bez robežu kontūrām, izņemot Latvijas valsts mežos esošajiem purviem: virs 100 ha – Norietņu purvam Jaunalūksnes pagastā, no 10–100 ha – Penca purvam Liepnas pagastā, Zarogu purvam Pededzes pagastā, Baltajam purvam Mārkalnes pagastā, Krasika purvam Jaunannas pagastā, Sveķu purvam Veclaicenes pagastā.

638. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām:

638.1. stingrās, ķīmiskās un bakterioloģiskās aizsargjoslas nosaka katram urbumam atsevišķi un tās platums ir atspoguļots urbuma aizsargjoslu aprēķinā,

638.2. Alūksnes novadā tiek noteikta stingrā režīma aizsargjoslas visiem artēziskiem urbumiem,

638.3. nekustamā īpašuma īpašnieks, kura zemes vienībā atrodas dziļurbums (virs 20m) ir atbildīgs par tā apsaimniekošanu, saimnieciskās darbības ierobežojumu ievērošanu aizsargjoslās,

638.4. neizmantoto urbumu īpašnieku pienākums ir veikt šo urbumu konservēšanu vai tamponēšanu,

638.5. urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji, aizsargjosla nav nepieciešama, ja ir veikta objekta un teritorijas labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, jāievēro stingrā režīma aizsargjosla 30m rādiusā ap aku.

7.6.3. Ekspluatācijas aizsargjoslas

639. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un šaursliežu dzelzceļa līniju Alūksne–Gulbene:

639.1. gar valsts autoceļiem lauku apvidos aizsargjoslu platums noteikts atbilstoši ceļa kategorijai (8. pielikums),

639.2. gar pašvaldības autoceļiem aizsargjoslas platums noteikts 30 m no ceļa ass uz katru pusi,

639.3. Alūksnes pilsētā un ciemos gar ielām, valsts un pašvaldības autoceļiem aizsargjosla ir noteikta kā sarkanā līnija vai būvlaide (vietās, kur sarkanā līnija sakrīt ar būvlaidi),

639.4. ielu sarkanās līnijas precizē atbilstoši mēroga noteiktībai lokālplānojumos, detālplānojumos vai zemes ierīcības projektos,

639.5. Šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene – Alūksne aizsargjosla tiek noteikta 25 m no galvenā ceļa malējās sliedes vai pa dzelzceļa nodalījuma joslu, ja tās platums ir lielāks par 25 m attiecīgajā pusē.

640. Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem:

640.1. aizsargjosla ap valsts meteoroloģisko novērojumu staciju "Alūksne" tiek noteikta 200 m no novērojumu laukuma ārējās robežas,

640.2. aizsargjosla ap hidroloģiskās novērojumu stacijas "Alūksne" (automātiskās stacijas novietne un ūdens līmeņa novērošanas mērlata) novietni tiek noteikta 5 m no stacijas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē – 10 m uz abām pusēm no nosacītās līnijas.

641. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem: Grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV ciemu teritorijā – 7 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, lauku teritorijā – 30 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas.

642. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm: Grafiskajā daļā attēlotas ekspluatācijas aizsargjoslas ap valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekām.

643. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem:

643.1. Saskaņā ar 20.04.2021. datiem, Alūksnes novada teritorijā ir 102 valsts ģeodēziskā tīkla punkti: 70 nivelēšanas tīkla 1. klases (N1) punkti; 28 globālās pozicionēšanas tīkla 2. klases (G2) punkti; 1 globālās pozicionēšanas tīkla 1. klases (G1) punkts; 1 gravimetrijas tīkla 2. klases (Gr2) punkts un 2 Latpos bāzes stacijas (15. pielikums).

643.2. Ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar valsts ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, tas jāsaskaņo ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, jāsaņem saskaņojums ar pašvaldību.

643.3. Grafiskajā daļā attēloti valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punkti. Šo punktu izvērtēšanas un apsekošanas gaitā var konstatēt atsevišķu punktu neesamības vai iznīcināšanas faktu, kas nav uzskatāmi par teritorijas plānojuma grozījumiem.

643.4. Ģeodēziskie punkti Alūksnes pilsētā nav attēloti. Pirms jebkādas ēku pārbūves vai rakšanas darbu uzsākšanas, jāsaņem saskaņojums pašvaldībā par ģeodēzisko punktu esamību/neesamību.

643.5. Visi vietējā ģeodēziskā tīkla punkti Alūksnes novada teritorijā (16. pielikums) ir jāsaglabā un jāaizsargā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vietējais ģeodēziskais tīkls Alūksnes pilsētas teritorijā ir pilnveidojams, kas nav uzskatāmi par teritorijas plānojuma grozījumiem.

644. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm:

Alūksnes novada teritorijas plānojuma Ziemeru, Jaunlaicenes, Veclaicenes pagastos ap maģistrālo gāzesvadu (spiediens P>1,6 Mpa) Rīga – Pleskava DN 700 mm un Rīga – Izborska DN 700 mm ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass – 15 m attālumā no gāzesvada ass.

645. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem:

645.1. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu NBS Kājnieku skola Lāčplēša ielā 1, Alūksnē, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.

645.2. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu "Lāčusils", Alsviķu pagastā, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.

7.6.4. Sanitārās aizsargjoslas

646. Aizsargjoslas ap kapsētām:

646.1. grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap kapsētām – 300 m no kapsētu teritoriju robežu ārējās malas (5. pielikums),

646.2. tuvāk par 50 m no kapsētu ārējām robežām aizliegts būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās un dzīvojamās ēkas, izņemot kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamās ēkas,

646.3. novada teritorijā atrodas vēsturiskas kapsētas (Brāļu kapi, II Pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi), kurās apbedījumi veikti II Pasaules kara laikā un neilgi pēc tā, tāpēc teritorijas plānojumā sanitārās aizsargjoslas šīm kapsētām netiek noteiktas,

646.4. Alūksnes novadā nav esošu dzīvnieku kapsētu, tai rezervētā teritorija atrodas Liepnas pagastā, bet Alūksnes pilsētā paredzēta vieta mājdzīvnieku kapsētai.

647. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm:

647.1. grafiskajā daļā attēlotas atkritumu apglabāšanas izgāztuves, visām izgāztuvēm rekultivācija veikta 2008. gadā,

647.2. rekultivēto izgāztuvju plānotā izmantošana – mežsaimnieciska izmantošana. Nav atļauta dzīvojamo, tūrisma, izglītības un veselības objektu būvniecība,

647.3. Alūksnes novada teritorijā notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar 9. pielikumu,

647.4. Alūksnes novadā nav pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu.

7.6.5. Drošības aizsargjoslas

648. Aizsargjoslas ap aizsprostiem:

648.1. Alūksnes novadā atrodas 2 mazās elektrostacijas ar aizsprostiem – Karvas HES un Jaunannas HES, kā arī aizsprosts uz Melnupes Zeltiņu ciemā, aizsprosts uz Alūksnes upes Jaunalūksnes pagasta Bejā un Ates dzirnavu dambis uz Paparzes upes Kalncempju pagastā. Aizsargjoslas platums ir 20 m no dambja krasta līnijas,

648.2. Alūksnes novadā atrodas divas hidrotehniskas būves: zušķērājs uz Alūksnes upes pie iztekas no Alūksnes ezera un Lukumieša ezera ūdens līmeņa regulēšanas būve. Aizsargjosla noteikta 20 m attālumā no ēkas vai būves ārējās malas.

649. Aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām:

649.1. Grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām – 25 m no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām un ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām:

649.1.1. "Aizupītēs 22", Alsviķu pagastā,

649.1.2. Gulbenes ielā 1C, Alūksnē,

649.1.3. Rīgas ielā 9, Alūksnē,

649.1.4. Pils ielā 9C, Alūksnē.

650. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem: Alūksnes novada teritorijas plānojumā ap maģistrālo gāzesvadu (spiediens P>1,6 Mpa) Rīga–Inčukalns DN 700 mm un maģistrālo gāzesvadu Rīga–Izborska DN 700 mm, gāzes mērīšanas staciju tiek noteikta 150 m plata drošības aizsargjosla Jaunlaicenes, Ziemera un Veclaicenes pagastos.

7.6.6. Tauvas josla

651. Tauvas joslās ievēro normatīvajos aktos noteiktos aprobežojumus.

7.7. Atkritumu savākšanas vietas

652. Zemes lietotājiem un īpašniekiem – uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem – jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi pie atkritumu tvertnēm un jānodrošina pie tām brīva pieeja.

653. Publiskā ārtelpā, publisko objektu un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas teritorijās sadzīves atkritumu tvertnes jānovieto tikai šim nolūkam speciāli iekārtotās un ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotās vietās.

654. Tiem zemesgabalu īpašniekiem, uz kuru zemesgabala ir izvietots kāds tirdzniecības un pakalpojumu objekts (darījumu iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, pārvaldes iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, reliģiska iestāde, autoosta, sporta un atpūtas objekts) vai daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, ir jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē būtu uzstādīta atkritumu urna un jāseko, lai tā būtu tīra, savlaicīgi nokrāsota un salabota.

655. Plānojot atkritumu konteineru novietņu izvietojumu, jāizvērtē funkcionālie, higiēniskie un estētiskie aspekti, kā arī apkārtējās apbūves raksturs. Konteineru laukumam jābūt uz betonētas pamatnes.

656. Atkritumu tvertņu izvietojums jānosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā, saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.

657. Plānojot jaunu apbūvi, jāparedz atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prognozētajam atkritumu apjomam atbilstoši tvertņu novietņu laukumi.

658. Teritorijas tīrības uzturēšanai paredzētās urnas, konteinerus, u.tml. jāizvieto vai jāierīko visās apbūves teritorijās. To novietojums un dizains jāprojektē inženiertehniskās infrastruktūras, apzaļumošanas un labiekārtojuma infrastruktūras projekta sastāvā.

659. Pie iestādēm, birojiem, tirdzniecības vietām u.c., kā arī daudzdzīvokļu namiem, dalīti šķirojamie un sadzīves atkritumu konteineri jāiežogo saskaņā ar 3. pielikumu. Iežogojuma tonālais risinājums jāparedz neitrālos toņos.

660. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāierīko iekšpagalmos, izslēdzot virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas iespējas.

661. Pilsētas un ciemu teritorijās komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāveido noslēgtas.

7.8. Noslēguma jautājumi

662. Būvētājs var uzsākt vai turpināt uzsākto būvniecību šādos gadījumos:

662.1. uzsākt vai turpināt būvprojekta izstrādi, ja ir izdota un spēkā esoša būvatļauja,

662.2. akceptēta būvniecības iecere vai izpildīti projektēšanas nosacījumi un nav beidzies akcepta termiņš.

663. Šie noteikumi stājas spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā.

664. Alūksnes novada teritorijā nav spēkā esošu detālplānojumu.

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. REDZAMĪBAS BRĪVLAUKI

1. pielikums

2.PIELIKUMS. PAGALMI

2. pielikums

3.PIELIKUMS. ATKRITUMU KONTEINERU IEŽOGOJUMA RISINĀJUMS

3. pielikums

4.PIELIKUMS. IETVJU UN AUTOSTĀVVIETU BRUĢĒJUMA PARAUGI

4. pielikums

5.PIELIKUMS. KAPSĒTAS ALŪKSNES NOVADĀ

5. pielikums

6.PIELIKUMS. IELU SARKANĀS LĪNIJAS ALŪKSNES PILSĒTĀ

6. pielikums

7.PIELIKUMS. IELU UN CEĻU SARKANĀS LĪNIJAS CIEMU TERITORIJĀS

7. pielikums

8.PIELIKUMS. VALSTS AUTOCEĻU AIZSARGJOSLAS

8. pielikums

9.PIELIKUMS. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS

9. pielikums

10.PIELIKUMS. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS

10. pielikums

11.PIELIKUMS. AIZSARGĀJAMO KULTŪRAS PIEMINEKĻU SARAKSTS

11. pielikums

12.PIELIKUMS. NOVADA NOZĪMES DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI

12. pielikums

13.PIELIKUMS. ALŪKSNES PILSĒTAS VĒSTURISKĀ CENTRA APBŪVES IZVĒRTĒJUMS

13. pielikums

14.PIELIKUMS. PIEMĒRS SKURSTEŅA GALA MŪRĒJUMAM

14. pielikums

15.PIELIKUMS. VALSTS ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTI

15. pielikums

16.PIELIKUMS. VIETĒJĀ ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTI

16. pielikums