Valdībā

Valdības galvenais uzdevums — veidot labklājīgu, drošu un stabilu valsti

Sākot darbu, Ministru prezidents Eiropas Savienības lietās Guntars Krasts;

finansu ministrs Ivars Godmanis (attēlā pa kreisi) sarunā ar kolēģiem: ar Ministru prezidenta biedru, satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu; ar īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli;

ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Ventu Balodi

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Uzruna Viļa Krištopana vadītās valdības pirmajā sēdē 1998.gada 1.decembrī

Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītās ministres, godātie ministri, godājamie klātesošie!

Paldies Valsts prezidentam par novēlējumiem, par labajiem vārdiem — ceļa maizi.

Šodien, kad pirmā sēdes daļa beigsies, sāksies darbs. Un tie, kas ir sēdējuši aiz šī galda ne vienu vien gadu kā Godmaņa, Birkava un Krasta kungs, zina, ko nozīmē šis smagais darbs.

Mēs esam saņēmuši uzticības mandātu Saeimā, tas mums ir. Es ceru, ka mēs šo uzticību spēsim noturēt.

Pirmais lielākais mūsu pārbaudījums ir valsts budžets. Tas būs īsts pārbaudījums mums, valdībai.

Kas attiecas uz mūsu tālāko darbu, mūsu uzdevums ir ne tikai strādāt, bet skaidrot sabiedrībai, ko mēs darām, pietiekami vienkāršā valodā, lai sabiedrība saprastu, ko dara valdība un kāpēc to dara.

Vēl es gribētu jūs lūgt — ne velti esmu lūdzis jums katram nolikt uz galda šodien koalīcijas līgumu — strādāt mazliet savādāk, nekā mēs to darījām iepriekšējā valdībā, jo, godīgi sakot, mēs bijām mazliet "aptaukojušies". Mums bija liela koalīcija, ministri nenāca uz Saeimas sēdēm, skaidri zinot, ka pretī praktiski nav opozīcijas, bet ir Valdmanis, Čerāns un vēl daži. Šobrīd situācija ir pavisam citāda. Es domāju, ka tas ir ļoti labi sabiedrībai, valstij un tautai, jo mēs gulēt šeit nedrīkstēsim, būs pietiekami nopietni jāmāk argumentēt katra mūsu likumprojekta katru teikumu, lēmumus, ja mēs gribēsim panākt, lai pieņem Saeima, un tāpēc es pats piedalīšos Saeimas sēdēs, es lūgšu piedalīties ministrus Saeimas sēdēs. Es lielas cerības lieku uz parlamentāro sekretāru institūtu, ar kuriem mēs kopā strādāsim, un mēģināšu noturēt apspriedes regulāri, jo tas ir balanss, amortizators starp valdību un Saeimu.

Ir vēl dažas lietas, kuras mēs esam uzsvēruši deklarācijā. Tās ir izglītība un veselība, par kurām mums ir jādomā, bet dažādu iemeslu dēļ reformas tā nav gājušas uz priekšu, kā gribētos.

Ļoti labi šodien Gorbunova kungs pateica, un es arī tā uzskatu — ka izglītība nav pašmērķis, izglītība ir līdzeklis katram sabiedrības loceklim nodrošināt savu dzīvi, savu labklājību. Gorbunova kungs pateica ļoti labi, ka mēs varam pievest zirgu pie upes, bet mēs nevaram to piespiest dzert. Tāpat ir arī ar izglītību. Mums jādod iespēja, jādod iespēja.

Es esmu pārliecināts, ka katrs kabineta loceklis ir nācis šeit strādāt ar visu savu enerģiju, ar sirdi un dvēseli, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs izveidosim ļoti spēcīgu komandu, kas šeit pavadīs ļoti ilgas un ražīgas stundas.

Un, ja arī šeit pienāks krīze, kaut kādi mazi mikroskandāli, tos visus mēs novērsīsim šeit. Visiem šiem mums ļoti draudzīgajiem medijiem nekas vairāk netiks kā labs, kvalitatīvs darba produkts — mūsu kopējie darbi.

Es vēlu visiem kabineta locekļiem ražīgu darbu! Paldies! Un, kaut arī man nav tādas tiesības, jo Valsts prezidents izsludina šo sēdi un vada, es pasludinu pārtraukumu.

Jaunā Ministru kabineta pirmajā sēdē — 1.decembra sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Minētie rīkojumi kalpos par tiesisko pamatu Japānas valdības piešķirtās neatmaksājamās tehniskās palīdzības — 42 miljonu Japānas jēnu — saņemšanai. Tehniskā palīdzība paredzēta Liepājas simfoniskajam orķestrim mūzikas instrumentu iegādei.

Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 1996.gada 18.decembra rīkojumā Nr.520 "Par nacionālo koordinatoru tehniskās palīdzības jautājumos". Valsts kancelejai uzdots paredzēt, ka rīkojumu ekonomikas ministra vietā paraksta Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs (otrais paraksts). Īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas saistīti ar finansu ministra un īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām kompetences sadali.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai finansu ministra Ivara Godmaņa izteiktos priekšlikumus par budžeta projekta sagatavošanas gaitu. Jautājumu par valsts budžeta projektu nolemts izskatīt Ministru kabineta 4. decembra sēdē.

Noteikts, ka turpmāk kārtējās Ministru kabineta sēdes notiks otrdienās pulksten 13.

Valdības preses departaments

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Uzruna Viļa Krištopana vadītās valdības pirmajā sēdē 1998.gada 1.decembrī

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri un valsts ministri!

Atbilstoši Satversmes burtam man ir tas gods atklāt 26.novembrī Saeimā apstiprinātās valdības pirmo sēdi. Apsveicu jūs, sākot darbu valdībā!

Izsaku pārliecību, ka jauno Ministru kabinetu vieno griba strādāt valsts attīstības un savas tautas labklājības vārdā.

Ir izveidota pieredzējušu politiķu un profesionāļu valdība. Šī ir pirmā valdība, kurā kopā strādā četri premjeri — pašreizējais, Krištopana kungs, un trīs bijušie. Tas liecina par Krištopana kunga spēju mobilizēt valdības darbā apņēmīgus un gudrus cilvēkus. Vēlu pierādīt savu erudīciju un darba spējas sabiedrībai arī tiem ministriem, kuri līdz šim nav bijuši augstos politiskos amatos.

Novēlu strādāt vienoti, apzinoties atbildību par valsti kopumā un tādējādi veicinot valdības stabilitāti, kas savukārt ir ļoti nepieciešama mūsu valsts nākotnes vārdā.

Jaunās valdības būtiskākais uzdevums ir nostiprināt Latvijas augšupeju ekonomikas un sabiedrības attīstībā. Septiņos gados, kopš esam atguvuši neatkarību, radikāli pārkārtota tautsaimniecība, ir veicināta demokrātija.

Tuvākajā laikā jūsu valdība ir apņēmusies un tai būs jārisina vairāki būtiski uzdevumi. Jāpabeidz privatizācija. Tās mērķis ir saimniekošanas efektivitātes paaugstināšana, tāpēc privatizācijas procesam jābūt atklātam un pārskatāmam.

Īpaši pārdomātai jābūt monopoluzņēmumu privatizācijai, tai jānotiek saskaņā ar valsts un patērētāju interesēm.

Skaidrākai un konsekventākai jābūt valsts mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta politikai — jo tā vienlaikus nozīmē darba vietu radīšanu, reģionu attīstību un ekonomisko stabilitāti valstī. Valsts ekonomiskajai izaugsmei jāatspoguļojas arī katra iedzīvotāja dzīves līmenī.

Pirmais nopietnais pārbaudījums jaunajai valdībai būs 1999.gada budžeta izstrādāšana un aizstāvēšana. Izvērsta un reālajai situācijai atbilstoša budžeta pieņemšana parādīs jūsu valdības spēju pieņemt pragmatiskus un nepopulārus lēmumus, kas risina ne tikai šodienas problēmas, bet ir vērsti arī uz rītdienu.

Latvija pašlaik straujāk nekā jebkad tuvojas Eiropas Savienībai (ES), parādot gan labus sasniegumus, gan labas perspektīvas. Mums jābūt daudz aktīvākiem, sekmējot iespējamo iestāšanās sarunu sākšanu ar ES.

Tas, ka jaunajā valdībā ir izveidots Ministru prezidenta biedra postenis ES lietās, liecina par valdības apņemšanos pastiprināt Latvijas centienus tuvināties ES. Taču vienlaikus ir skaidri jānosaka valsts institūciju funkciju un uzdevumu sadalījums ceļā uz ES.

ES aspektā turpmāk lielāka uzmanība veltāma dialogam ar sabiedrību, jo šī mūsu izvirzītā prioritāte prasa arī visas sabiedrības sapratni un aktīvu līdzdalību.

Domājot par iekļaušanos ES, pēdējā laikā esam daudz domājuši arī par to, kā mūsu valsti uztver pasaulē. Valdībai jāsekmē pozitīva valsts tēla veidošana. Mēs topam par modernu, dinamisku, eiropeisku un demokrātiskām vērtībām atvērtu sabiedrību, valsti, kas neizvairās no grūtu un neērtu problēmu risināšanas. Šīm pārmaiņām, manuprāt, jārod daudz skaļāka atbalss arī ārpus Latvijas.

Plašs darba lauks valdībai būs aizsardzības sfērā. Īstenojot mērķi integrēties NATO, esam pierādījuši, ka spējam radīt konceptuālus rīcības plānus, kas guvuši atzinību NATO institūcijās. Šogad panākts būtisks lēmums par izdevumu pakāpenisku palielināšanu aizsardzībai. Es ceru, ka Saeima to atbalstīs.

Es sagaidu, ka Latvijas ārpolitiskajam kursam — integrācijai ES un NATO — būs pietiekams iekšpolitiskais atbalsts un atbilstoša praktiskā rīcība.

Esam izdarījuši grozījumus Pilsonības likumā, apsteidzot laiku. Tas bija pareizs un drosmīgs lēmums, kam jānes uzvara nākotnē, nevis vilšanās tagadnē.

Tāpēc aicinu valdību turpināt Latvijas sabiedrības integrācijas programmas izstrādāšanu un vienlaikus sākt tās īstenošanu. Būtiska nozīme ir latviešu valodas mācību veicināšanai, kas ir viens no sakļautas sabiedrības veidošanas priekšnoteikumiem. Nepieļaujami ir tas, ka joprojām mūsu valstī ir pagasti, kuros bērni nevar mācīties savā dzimtajā latviešu valodā.

Īpaša vērība, manuprāt, veltāma arī izglītībai. Mūsu jauniešu un visu studējošo iegūtajām zināšanām ir jāatbilst pasaules darba tirgus prasībām. Laba izglītība un prasme to likt lietā ir pamats plaukstošas valsts pastāvēšanai.

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Valsts ministri!

Jūsu vadītās valdības deklarācija ir pietiekami plaša un konkrēta. Tā izvirza daudzus būtiskus jautājumus un uzdevumus. Es savā īsajā uzrunā minēju tikai dažus, kas veicami nākamo četru gadu laikā, lai veidotu labklājīgu, drošu un stabilu valsti, kur katra personība spēj atrast savu izpausmes un izaugsmes veidu.

Vēlu jaunajai valdībai to visu īstenot, strādājot ilgi un sistemātiski, tādējādi apliecinot savu gribu un spēju strādāt Latvijas valsts nākotnes labā!