Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 175/1-2

Rīgā 2022. gada 31. martā

Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm "https://pultex.lv/" un "https://pult.lv/"

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja –

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļa vietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļa vietnēs izvietoto audio, audiovizuālo, vizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2022.gada 30.martā Padome ir saņēmusi vēstuli no Valsts policijas, kurā sniegta informācija, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lietvedība par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu pārdošanu, tādējādi izdarot Aizsargāta pakalpojuma likuma 7.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[2.1] Aizsargāta pakalpojuma likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktā ir noteikts, ka ierobežotas piekļuves sistēma ir ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam, savukārt aizsargāts pakalpojums ir pakalpojums (raidīšana, informācijas sabiedrības pakalpojums u.tml.), kuru tā sniedzējs, pamatojoties uz ierobežotu piekļuvi, sniedz par attiecīgu atlīdzību.

[2.2] Valsts policija norāda, ka ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīga pārdošana notikusi, izmantojot tīmekļa vietnes "https://pultex.lv/" un "https://pult.lv/".

[2.3] Procesa ietvaros konstatēts, ka, izmantojot ierobežotas piekļuves sistēmas, sabiedrībai tikušas izziņotas arī tādas televīzijas programmas, kuras nav iekļautas Latvijas retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, piemēram, "MIR 24", "RBK", "Rossija24", "TVC", "REN TV", "NTV", "NTV Stilj", "NTV Pravo", "Nashe novoye kino", "Rodnoye kino", "Indiyskoye kino", "Kinokomediya", "Kinoseriya", "KVN TV", "Kukhnya TV", "Boks TV", "RT", "Vremya: dalekoye i blizkoye", "Bobjor", "Dom Kino".

[2.4] Valsts policija norāda, ka tādu ierobežotas piekļuves sistēmu, kuras cita starpā nodrošina piekļuvi no Latvijas Republikā retranslējamo programmu saraksta izslēgtajām televīzijas programmām, nelikumīga pārdošana negatīvi atsaucas uz raidorganizāciju veidoto televīzijas programmu piedāvājumu, licencētu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju pakalpojumu konkurētspēju, muzikālu darbu, vizuālu darbu, audiovizuālu darbu un fonogrammu producentu tiesībām, kā arī veicina ēnu ekonomiku un, piepildot valsts informatīvo telpu ar dezinformāciju, apdraud valsts drošību.

[3] Veicot tīmekļa vietņu https://pultex.lv/ un https://pult.lv/ (turpmāk arī – tīmekļa vietnes) pārbaudi, Padome un Valsts policija ir konstatējusi, ka tīmekļa vietnēs tiek izplatīta informācija par iespējām iegādāties ierobežotas piekļuves sistēmas, kuras izmantojot, iespējams piekļūt audiovizuālām programmām, tajā skaitā programmām, kuras nav iekļautas Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā un tādējādi tiek izplatītas neatbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.pantā noteiktajiem retranslācijas un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem.

Ņemot vērā Valsts policijas sniegto informāciju, Padome secina, ka, izmantojot šīs sistēmas, gala lietotāji var piekļūt arī tādām televīzijas programmām, kuras no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta izslēgtas, pamatojoties uz to, ka ar programmām saistītas personas ir pakļautas Eiropas Savienības vai OFAC sankcijām. Tāpat, izmantojot sistēmas, ir iespējams piekļūt programmām, kuru izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta, pamatojoties uz programmās vairākkārtīgi konstatētajiem būtiskajiem satura pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts drošību apdraudošas informācijas izplatīšanu un, pamatojoties uz šiem iemesliem, Padome pieņēmusi lēmumu par televīzijas programmu izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmā daļa noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona." Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 13.punktā noteikto, Padome "veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku", savukārt šī panta pirmās daļas 10. un 11.punktā ir paredzēts, ka Padome veicina Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju Latvijas, Eiropas un pasaules tirgū, kā arī rada vienlīdzīgus darbības nosacījumus visiem Latvijas jurisdikcijā esošajiem plašsaziņas līdzekļiem. Vērtējot minētās tiesību normas savstarpējā sakarībā, secināms, ka Padomes pienākums ir veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kā arī radīt vienlīdzīgus apstākļus visiem nozares dalībniekiem. Nav šaubu, ka tādu audio un audiovizuālu pakalpojumu sniedzēju darbība, kas vērsta uz audio un audiovizuāla pakalpojuma izplatīšanu un sniegšanu, apzināti neievērojot Latvijā noteiktos audio un audiovizuāla satura izplatīšanas nosacījumus, negatīvi ietekmē elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstību, kā arī neveicina licencēto pakalpojumu sniedzēju konkurētspēju ne Latvijas, ne starptautiskajā tirgū.

Padome norāda, ka ar terminu "valsts drošība" tiek saprasta pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins sevī ietver arī "nacionālo drošību". Nacionālās drošības likuma 1.pants noteic: "Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Nepieciešamība nodrošināt šādu stāvokli attaisno atsevišķu personas pamattiesību ierobežošanu.¹ Padome uzsver, ka būtiska valsts drošības daļa ir arī informatīvās telpas drošība. Lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību un pasargātu sabiedrību no kaitīga satura, kas cita starpā aicina uz karu un militāru konfliktu izraisīšanu, tādējādi apdraudot valsts drošību, Padome ir pieņēmusi lēmumus par vairāku programmu izplatīšanas ierobežošanu Latvijas teritorijā un visiem programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums pārtraukt attiecīgo programmu izplatīšanu, tādējādi licencētajiem pakalpojuma sniedzējiem ir aizliegts izplatīt programmas, par kurām Padome pieņēmusi lēmumus par to izplatīšanas ierobežošanu. Šādu programmu izplatīšana ir aizliegta arī izplatot saturu, izmantojot nelicencētus risinājumus – ierobežotas piekļuves sistēmas, nelegālas sistēmas.

Gadījumā, ja Latvijas teritorijā netiek ierobežota tādu ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīga izplatīšana, pārdošana un lietošana un gala lietotājiem ir iespēja piekļūt kaitīgajam saturam, Padomes pieņemtie lēmumi par programmu izplatīšanas ierobežošanu nesasniedz mērķi, jo sabiedrību joprojām sasniedz tāds saturs, kas aicina uz karu, militāra konflikta izraisīšanu, ir dezinformējošs, nepatiess un apdraud valsts drošību. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Tāpat šādu ierobežotas piekļuves sistēmu lietošana apdraud licencēto televīzijas pakalpojumu sniedzēju darbību, būtiski ietekmē to konkurētspēju, autortiesību jomu, veicina ēnu ekonomikas attīstību un, nodrošinot Latvijas informatīvajā telpā dezinformāciju un saturu, kas aicina uz karu un militāru konfliktu izraisīšanu, kā arī kara propagandas izplatīšanos, apdraud valsts drošību.

Ievērojot minēto un to, ka ir nepieciešams nodrošināt valsts nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujama, šādu ierobežotas piekļuves ierīču izplatīšana. Tādējādi ir nepieciešams ierobežot šādu ierobežotas piekļuves sistēmu izplatīšanu un lietošanu, tajā skaitā ne tikai vēršoties pret personām, kuras šādas ierīces izplata, bet liedzot piekļuvi šādam saturam arī interneta vidē.

[3.1] Tīmekļa vietne https://pultex.lv/ ir izveidota ar mērķi popularizēt un izplatīt dažādas ierobežotas piekļuves sistēmas. Tīmekļa vietnei ir dažādas sadaļas un katrā no tām tiek popularizētas un piedāvātas iegādei dažādas ierobežotas piekļuves sistēmas. Ņemot vērā Valsts policijas sniegto informāciju, komersants, izmantojot minēto tīmekļa vietni, ierobežotas piekļuves sistēmas pārdevis nelikumīgi.

[3.2] Tīmekļa vietne https://pult.lv/ veic lietotāju automātisku pāradresāciju uz 3.1 punktā minēto tīmekļa vietni.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[4] Padomes 2022.gada 31.marta sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par tīmekļa vietnēs izplatīto saturu.

[5] Elektronisko sakaru likuma 13.⁵ pantā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

[5.1] Padome jau iepriekš lēmumā norādījusi, ka ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai. Tādējādi nav pieļaujama, šādu ierobežotas piekļuves ierīču izplatīšana un tā ir ierobežojama, tajā skaitā ierobežojot piekļuvi tādām tīmekļa vietnēm, kurās šīs ierobežotās piekļuves sistēmas tiek popularizētas un pārdotas.

[6] Ņemot vērā Padomes konstatēto, Valsts policijas sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, ģeopolitisko situāciju pasaulē, kā arī situāciju informatīvajā telpā Latvijā, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, un informē par iespējām iegūt ierobežotas piekļuves sistēmas, kuras izmantojot, var tikt apieti Latvijā noteiktie aizliegumi un ierobežojumi. Īpaši šādu sistēmu izplatīšanas ierobežošana veicama, lai sekmētu dezinformācijas, viltus ziņu un valsts drošību apdraudoša satura izplatības ierobežošanu, jo esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību, tāpat nepieciešams stiprināt arī vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un konkurētspēju.

[7] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnei ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnei, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[7.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība). Ņemot vērā Valts policijas sniegto informāciju, kā arī Padomes veikto analīzi, secināms, ka tādu ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīga pārdošana, kuras cita starpā nodrošina piekļuvi no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta izslēgtajām televīzijas programmām, negatīvi atsaucas uz vietējo mediju veidoto televīzijas programmu pieprasījumu, licencētu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju pakalpojumu konkurētspēju, muzikālu darbu, vizuālu darbu, audiovizuālu darbu un fonogrammu producentu tiesībām, kā arī veicina ēnu ekonomiku un, piepildot valsts informatīvo telpu ar dezinformāciju, apdraud valsts drošību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. – Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust informāciju tiek izmantotas negodprātīgi jeb ar mērķi apzināti apiet valstī noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par samērīgu.

[7.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts drošību. Turklāt, ņemot vērā, ka ierobežotās piekļuves sistēmas nodrošina pieeju tādam saturam, kas apdraud valsts drošību, ir dezinformējošs un nepatiess, savukārt šādas informācijas saņemšana, izmantojot šīs sistēmas, daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni. Turklāt piekļuves nodrošināšana valsts drošību apdraudošam un dezinformējošam saturam var aktivizēt organizācijas, kuras atbalsta šīs idejas, kā arī to pretiniekus, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas nodarītais kaitējums būtiski samazinātos, tajā skaitā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi visiem televīzijas pakalpojumu izplatītājiem un veicināta konkurence. Tāpat tiktu nodrošināts, ka sabiedrībai netiek piedāvātas tādas iekārtas, par kuru izmantošanu paredzēta administratīvā atbildība Aizsargāta pakalpojuma likuma 7.panta otrajā daļā. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[7.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā piekļuves liegšana konkrētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padomei nav iespēju sazināties ar tīmekļa vietņu īpašniekiem, satura veidotājiem un aicināt izņemt saturu no tīmekļa vietnēm, turklāt viss šajās tīmekļa vietnēs izplatītais saturs ir tāds, kas cita starpā apdraud valsts drošību, tajā skaitā informatīvās telpas drošību. Tāpēc pat, ja no tīmekļa vietnēm tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, kopumā tīmekļa vietnēs izplatītā informācija joprojām radītu draudus valsts drošībai, lai draudus novērstu, būtu nepieciešams izņemt gandrīz visu tīmekļa vietnē esošo informāciju. Tādējādi, lai garantētu valsts drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi.

[7.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums – tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, Latvijas informatīvā telpa un elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozare ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo vairs netiks izplatītas tādas ierobežotas piekļuves sistēmas, kas nodrošina piekļuvi dezinformācijai un valsts drošību apdraudošam saturam, kā arī būtiski ietekmē licencēto pakalpojumu sniedzēju darbību un valsts ekonomiku kopumā.

[8] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina tīmekļa vietnēs tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas informatīvās telpas drošību.

[9] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome ir pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā.

Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā norādītās tīmekļa vietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[10] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 13.⁵ pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[11] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minētās tīmekļa vietnes lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: www.neplpadome.lv/lv/nelegalssaturs.html.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.pantu, 60.panta pirmās daļas 10., 11., 13 punktu un Elektronisko sakaru likuma 13.⁵ pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot Latvijā pieejamās tīmekļa vietnes https://pultex.lv un https://pult.lv, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām tīmekļa vietņu https://pultex.lv un https://pult.lv dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu www.neplpadome.lv/lv/nelegalssaturs.html. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 13.⁵ panta ceturto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš