Akreditējas Spānijas un Korejas vēstnieki

Vakar, 1.decembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntis Ulmanim pasniedza Spānijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Marija Kristina Barrjosa i Almasora (Maria Cristina Barrios y Almazor)

Šī pieredze savienībā ar mūsu pāreju uz demokrātiju un morālo autoritāti, kas savā laikā deva iespēju būt starp valstīm, kas neatzina Latvijas okupāciju, mums atļauj apgalvot, ka piedošana, samierināšanās un plurālisms ir tie pamati, kas garantē lielāku stabilitāti un saliedētību sociālajā jautājumā, kur Jūsu veikums, ekselence, ir ievērojams.

Ar cerību esmu ieradusies pārstāvēt Spāniju Rīgā pārliecībā, ka abām mūsu valstīm ir ievērojams potenciāls, lai attīstītu to attiecības, jo mūsu darba augļi neliek mums konkurēt, bet gan papildināt vienai otru.

Mēs esam pilnībā pārliecināti, ka Latvijas Republikas būtiskākā ārpolitiskā prioritāte ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Paplašināšanās, kas ir jāveic Eiropas Savienībai, ir lielākais izaicinājums tās vēsturē. Lai mēs visi kopā — gan kandidātvalstis, gan arī pašreizējās dalībvalstis — to realizētu visoptimālākajā veidā, mūsu attieksmē pret šo mērķi jāietver gan ideālais, gan reālais. Spānijai tas bija garš un grūts ceļš. Mēs esam gatavi turpināt dalīties pieredzē, lai atvieglotu jūsu valsts veicamo. Esam pārliecināti, ka jūsu valsts to realizēs ar panākumiem, vēlāk bagātinot Eiropas Savienību. To pierāda Latvijas pozitīvie makroekonomiskie rādītāji pēdējo gadu laikā, kas tika novērtēti nesenajā Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā.

Prezidenta kungs! Kopš Berlīnes mūra krišanas starptautiskajās attiecībās arvien nozīmīgāks ir ekonomiskais aspekts, to veicina arī pieaugošā globalizācija. Tāpat arī drošības militārā dimensija zaudē savu nozīmi. Pasaule, kura pašreiz atrodas uz XXI gadsimta sliekšņa, pakāpeniski samazinās, jo īpaši Eiropas kontinentā. Šādā pasaulē starpvalstu attiecības vispirms ir jābalsta uz sadarbību, atteikšanos no spēka lietošanas, savstarpēju cieņu, neiejaukšanos iekšpolitikā, konfliktu miermīlīgu risinājumu un cilvēktiesību ievērošanu. Viss minētais būs drošākā garantija tam, lai miera kokam saknes ar katru reizi tiktu stiprinātas. Es varu jums apliecināt, prezidenta kungs, ka Spānija šim mērķim nežēlos spēkus. Liels paldies.

Savukārt Guntis Ulmanis sava atbildes uzrunā Spānijas Karalistes vēstniecei teica:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Spānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā!

Mūsu tautas saista senas un ciešas saites. Jūras ceļu tuvums un ģeogrāfiskā atrašanās Rietumeiropas civilizācijas un kristietības priekšposteņos ir atstājušas daudzas līdzīgas pēdas latviešu un spāņu tautu nacionālajā raksturā. Neatlaidība, spīts un izteikts garīgums — šīs ir īpašības, kuras arī šodien palīdz mums labāk saprast vienam otru. Izvērtējot mūsu vēsturi un skaidri redzot nākotnē veicamos uzdevumus, varu teikt, ka donkihotisms ir raksturīgs arī latviešiem.

Šodien Latvija un Spānija, izmantojot savu bagāto kultūru un tradīciju pūru, ienes neatkārtojamas nianses jaunās un vienotās Eiropas tapšanā. Spānija ir kļuvusi par vienu no Eiropas paraugdemokrātijām, kur augstā godā tiek turētas vsipārcilvēciskās vērtības un cilvēka darbs.

Latvija ir atgriezusies Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ar katru pavadīto dienu mazinās negatīvās sekas, kādas radīja pusgadsimtu ilgā nošķirtība no Eiropas attīstības procesiem. Latvija ir izdarījusi izvēli par labu dalībai Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Vienīgi pilntiesīga dalība šajās organizācijās Latvijai var garantēt saimniecisko augšupeju un drošību. Tādēļ Latvija īsteno aktīvu sadarbības politiku ar Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Esmu pārliecināts, ka jūsu aktivitāte un vēlme padziļināt Latvijas un Spānijas tautu sadarbību radīs jaunas un paliekošas vērtības Latvijas un Spānijas attiecībās.

Jūsu ekselence! No sirds novēlu veiksmi un panākumus, pildot jūsu svarīgo misiju Latvijā!

Pie Saeimas priekšsedētāja

Otrdien, 1. decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Spānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariju Kristinu Barrjosu i Almasoru, kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Uzsākot sarunu, Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka Latvija atzīmē 80. gadadienu kopš valsts dibināšanas un tieši šajā laikā ārlietu jomā ir daudz darāmā. Sevišķu vērību Latvijas politiķi veltī tam, lai Latvija integrētos Eiropas Savienībā (ES) un NATO, notiek likumu saskaņošana ar ES prasībām. J.Straume pateicās par Spānijas atbalstu ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī pauda cerību, ka Spānija atbalstīs Latviju arī Vīnes ES valstu galotņu tikšanās laikā. Latvijas un Spānijas attiecības ir guvušas ievērojamu paātrinājumu, pateicoties bijušā Ministru prezidenta Guntara Krasta un ārlietu ministra Valda Birkava vizītēm Spānijā 1997. gadā, tomēr vēl efektīvāka saikne starp abām valstīm izveidotos, ja Spānija atvērtu Rīgā savu vēstniecību.

Spānijas vēstniece apliecināja, ka viņas pārstāvētā valsts joprojām atbalstīs Latviju starptautiskās organizācijās, un informēja, ka Spānija, iespējams, drīzumā varēs atvērt Latvijā vēstniecību. Plānota arī Spānijas institūta atklāšana Rīgā, kas ievērojami uzlabotu sadarbību kultūras jomā. Pēc vēstnieces domām, noteikti jānostiprina arī abu valstu divpusējās attiecības. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka liela nozīme šajā ziņā ir abu parlamentu aktivitātei. J.Straume izteica cerību, ka vēl šogad varētu tikt nodibināta Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā.

Saeimas preses dienests

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, kas jums likās visbūtiskākais sarunā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Mums bija laba saruna ar prezidentu. Apmainījāmies viedokļiem par mūsu valstu divpusējām attiecībām un apliecinājām kā no Spānijas, tā arī no Latvijas puses vēlēšanos arī turpmāk sadarboties un savstarpēji palīdzēt turpmākajos notikumos un turpmākajā attīstībā. Latvijas Valsts prezidents apliecināja mums un mēs apliecinājām viņam savu labo gribu sekmēt abu valstu turpmāko sadarbību.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Spānijas divpusējo sadarbību, un kuri, jūsuprāt, ir nozīmīgākie mūsu valstu divpusējās sadarbības virzieni?

— Es domāju, ka mūsu valstu divpusējās attiecības ir teicamas un attīstās ļoti sekmīgi. Prezidents pievienojās šim viedoklim. Mēs abi arī bijām vienisprātis, ka pastāv labs potenciāls mūsu valstu sadarbībai un tālākai padziļināšanai.

— Diemžēl Spānijai vēl nav vēstniecības Rīgā, jūsu rezidence ir Stokholmā. Kā plānojat īstenot savu vēstnieces misiju mūsu valstī?

— Es pirmām kārtām ļoti bieži apmeklēšu Latviju. Taču mēs arī neesam aizmirsuši domu, ka Spānijai vajadzētu Latvijā pastāvīgi rezidējošu vēstnieku. Šī ideja tiks īstenota, kolīdz tas būs mūsu valstij iespējams.

Pēc intervijas "Latvijas Vēstnesim" jaunā Spānijas vēstniece devās uz Pārdaugavu, kur piedalījās pazīstamā spāņu dzejnieka un diplomāta Anhela Ganiveta piemiņas brīdī. Anhels Ganivets bijis profesionāls diplomāts un 1898. gadā pildījis Spānijas konsula pienākumus Rīgā. Šeit, Rīgā, pirms 100 gadiem Anhels Ganivets arī miris.

Pie mājas Baložu ielā 22 (attēlā pa labi), kur dzīvojis spāņu dzejnieks, tagad ir atklāta piemiņas plāksne. Atceres brīdī, noliekot pie piemiņas plāksnes ziedus, Marija Kristina Barrjosa i Almasora pastāstīja, ka Anhels Ganivets bijis viņas vectēva tēvocis. Knuts Skujenieks atceres brīdī lasīja Anhela Ganiveta dzejoļus spāniski un savā latviešu atdzejojumā.

Marija Kristina Barrjosa i Almasora tikās arī ar ārlietu ministru Valdi Birkavu, apliecinot savas valsts atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Vēstniece informēja arī par Spānijas vēlmi iecelt Latvijā savu goda konsulu un lūdza ministru Birkavu palīdzēt atrast piemērotu kandidatūru šim amatam. Latvijas ārlietu ministrs savukārt aicināja Spāniju atvērt Rīgā Servantesa institūta filiāli.

Marija Kristina Barrjosa i Almasora ir profesionāla diplomāte, ar bakalaures grādu beigusi diplomātijas skolu. Savu profesionālo karjeru sākusi Spānijas Ārlietu ministrijā 1979.gadā, strādājot par trešo sekretāri un starptautiskās juridiskās politikas nodaļas direktori. Pēc tam vadījusi Ārlietu ministrijas protokola, kancelejas un ordeņu nodaļu, kā arī ārvalstu diplomātiskā un konsulārā personāla un starptautisko organizāciju nodaļu, bijusi pirmā sekretāre un vecākā pirmā sekretāre. No 1982. gada strādājusi Diseldorfā, Vācijā, par Spānijas konsula palīdzi, bet no 1987. gada bijusi vēstniecības padomniece. Kopš 1990. gada Spānijas diplomātiskā korpusa pirmā maršale un protokola vadītāja, pildījusi arī citus amatus. Apbalvota ar apmēram pussimt ordeņiem.

Vakar, 1.decembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntis Ulmanim pasniedza Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Sons Mjonhjons ( Sohn Myong-Hyon )

Atļaujiet man apliecināt Jūsu ekselencei, ka tā man ir personīga privilēģija — gūt iespēju piedalīties infrastruktūras elementu būvē, lai mēs varētu tālāk veicināt un izvērst mūsu sadarbības apjomus. Es arī patiesi vēlos saņemt no Latvijas valdības visu iespējamo sadarbību un palīdzību manu pienākumu veikšanā.

Savukārt Guntis Ulmanis sava atbildes uzrunā Korejas Republikas vēstniekam teica:

— Sveicu jūs kā Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

XX gadsimta beigas Latvijas un Korejas tautām ir devušas agrāk nebijušu iespēju veidot ciešas saites ar ģeogrāfiski tālu dzīvojošām tautām. Pasaules ekonomikas globalizācija rada nepieciešamību paplašināt valstu saimniecisko aktivitāšu ietvarus. Tas ir izaicinājums mūsu un nākamajām paaudzēm. Izaicinājums, kurš tuvina tautas un dod iespēju labāk izprast vienam otru.

Neraugoties uz mūsu šķirošo distanci un bagāto kultūras tradīciju dažādību, gadsimta otrā puse gan Korejas, gan Latvijas tautu dzīvē ieviesa daudzus līdzīgus vaibstus. Postošais Otrais pasaules karš, vēlāk komunistisko režīmu tīkojumi. Koreja nosargāja savu neatkarību. Latvija pusgadsimtu tika pakļauta vienam no visnecilvēcīgākajiem režīmiem cilvēces vēsturē — padomju totalitārismam.

Traģiskais laiks ir pagājis, un šodien Latvijas un Korejas tautas pašas ir sava likteņa veidotājas. Brīva cilvēka brīva izvēle brīvā valstī — tā ir augstākā vērtība, un, to apzinoties, Latvija sekmīgi turpina līdz ar neatkarības atgūšanu iesākto reformu kursu.

Šodien Latvija ir demokrātiska valsts. Pirms vairākiem gadiem sāktā pēctecīgā tautsaimniecības pārstrukturēšana ir devusi pozitīvus rezultātus. Valstī ir iestājusies makroekonomiskā stabilitāte, un Latvija ir kļuvusi par vienu no visdinamiskāk progresējošajām valstīm Eiropā.

Latvijas pārliecinošā ekonomiskā izaugsme un panākumi ceļā uz demokrātisku un sociāli integrētu sabiedrību ir ieguvuši augstu Eiropas Savienības vērtējumu. Dalība Eiropas Savienībā un NATO ir Latvijas ārpolitikas stratēģiskās prioritātes, kuru īstenošanai valsts neatlaidīgi turpina gatavoties.

Demokrātija un atvērtība ārpasaulei un sadarbībai — tā var raksturot šodienas Latviju. Esmu pārliecināts, ka jūsu darbs tuvinās mūsu tautas un veicinās Latvijas un Korejas Republikas sadarbības pastiprināšanos.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu ar stāšanos augstajā amatā un novēlu panākumus jūsu svarīgās misijas pildīšanā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 1. decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sonu Mjonhjonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Korejas vēstnieks pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Saeimas priekšsēdētāju un apliecināja, ka veltīs visas pūles Latvijas un Korejas sadarbības stiprināšanai. Īpaši S.Mjonhjons atzīmēja abu valstu ekonomisko sakaru aktivizēšanas nozīmi.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija veltī lielu uzmanību sadarbībai ar Āzijas reģiona valstīm, lai gan Latvijas ārpolitikas prioritāte ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. J.Straume atzinīgi novērtēja Korejas Republikas goda konsulāta atvēršanu Rīgā, kas rada praktiskas iespējas attīstīt abu valstu attiecības. Runājot par ekonomisko sadarbību, Saeimas priekšsēdētājs kā būtiskākās jomas minēja investīciju piesaisti un tirdzniecības sakaru attīstību. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka darījumu cilvēkiem svarīgākais ir savstarpējie kontakti un informācijas apmaiņa, tāpēc jādara viss iespējamais, lai veicinātu uzņēmēju savstarpējos sakarus, jo Korejā trūkst informācijas par Latviju.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ko jums nozīmē akreditēšanās mūsu valstī, un kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Vispirms es gribu pateikt, cik pagodināts jūtos par man uzticēto godu pārstāvēt Korejas Republiku jūsu valstī. Es esmu ļoti priecīgs par jūsu Valsts prezidenta apņēmību tālāk sekmēt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Koreju. Es savukārt no savas puses apsolīju prezidentam Ulmanim darīt visu, lai sekmētu mūsu investīcijas tirdzniecības un citu nozaru ekonomiskās sadarbības paplašināšanai starp abām mūsu valstīm. Īpaši centīšos sekmēt aizvien vairāku Korejas darījuma cilvēku braucienus uz Latviju un savstarpēji izdevīgu sadarbības projektu veidošanu.

— Kuri, jūsuprāt, ir perspektīvākie mūsu valstu ekonomiskās sadarbības virzieni?

— Pastāv liels potenciāls mūsu tirdzniecības attiecību paplašināšanai abos virzienos. Tagad, kad Koreja atkopjas no nesenā ekonomikas apsīkuma, mēs varētu domāt par daudzu Latvijas produktu importu, arī par Korejas preču eksporta paplašināšanu uz Latviju. Savstarpējā tirdzniecības apjoma palielināšana ir prioritāra abām mūsu valstīm. Taču mums jācenšas paplašināt arī mūsu sadarbību kultūrā — arī šeit abām valstīm ir daudz vēl neizmantotu iespēju mūsu sakaru paplašināšanai un padziļināšanai.

— Jūsu rezidence, tāpat kā iepriekšējiem Korejas Republikas vēstniekiem, ir Stokholmā. Cik bieži plānojat apmeklēt Rīgu?

— Varu jums noteikti sacīt, ka tie būs bieži apmeklējumi. Protams, es šobrīd nevaru pateikt tieši, cik bieži es būšu Latvijā - tas atkarīgs no konkrētajiem darba uzdevumiem un aktualitātēm. Taču varu droši teikt, ka man būs cieši kontakti ar jūsu valsti. Turklāt Latvijas galvaspilsētu apmeklēs arī citi manas vēstniecības darbinieki.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Korejas Republiku tika nodibinātas 1991. gada 22. oktobrī. Sjons Mjonhjons ir jau ceturtais šīs valsts vēstnieks mūsu valsti. Rīgā kopš 1995. gada 16.novembra darbojas arī Korejas Republikas goda konsulāts, Korejas Republikas goda konsuls Latvijā ir Jānis Krūmiņš. Savukārt Seulā šī gada 28. oktobrī tika atklāts Latvijas Republikas goda konsulāts. Mūsu valsts goda konsuls Korejas Republikā ir Džuns Jonļi ( Joon -Yong Lee ).

Galvenais abu valstu politiskās sadarbības virziens līdz šim bijis savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās. Nozīmīga abu valstu attiecībām bija Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Korejas republikā 1996. gada oktobrī. Būtisks akcents šajā vizītē bija arī Latvijas uzņēmēju delegācijas piedalīšanās un sarunas ar potenciālajiem Korejas tirdzniecības partneriem.

Nupat, šī gada 23.novembrī, Dienvidkorejas misijas sastāvā mūsu valstī ieradās septiņu Korejas firmu pārstāvji, lai tiktos ar potenciālajiem sadarbības partneriem Latvijā. Šīs tikšanas laikā izskanēja virkne sadarbības piedāvājumu par datoru aprīkojuma un metāla izstrādājumu piegādēm, rūpniecības preču tirdzniecību, kā arī kopuzņēmumu veidošanu.

Sons Mjonhjons, Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1937.gada 17. martā. 1960. gadā beidzis Brauna universitātes ekonomikas fakultāti ASV un nākamajā gadā papildinājies pēcdiploma studijās Kolumbijas universitātē Ņujorkā, ASV. 1970. gadā sācis savu diplomāta karjeru, strādājot par ekonomikas atašeju Korejas Republikas vēstniecībā Vašingtonā. 1978. gadā iecelts par Ekonomiskās plānošanas valdes ekonomiskās sadarbības nodaļas direktoru, 1980. gadā paaugstināts par Ekonomiskās sadarbības biroja ģenerāldirektoru. 1986. gadā iecelts par Nacionālās statistikas biroja ģenerāldirektoru. 1988.gadā viņš sācis strādāt zinātnisko darbu Korejas Republikas Ārlietu ministrijas Ārlietu un nacionālās drošības institūtā un tajā pašā gadā norīkots par padomnieku Korejas Republikas vēstniecībā Vašingtonā. No 1991. gada bijis Korejas Republikas Ārlietu ministrijas starptautisko ekonomisko pētījumu ģenerāldirektors, bet 1993. gadā iecelts par Korejas Republikas vēstnieku Singapūrā. Pēc tam, no 1996.gada, bijis Korejas Republikas Ārlietu ministrijas ārlietu un nacionālās drošības institūta zinātnes komisārs. Precējies, ģimenē ir četras meitas.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs,

Arnis Blumbergs, "LV"