Diplomātija

Latvijai jauns vēstnieks Turcijā

Vakar, 1.decembrī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli jaunajam mūsu valsts ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Turcijas Republikā Aivim Ronim

Jaunais vēstnieks — "Latvijas Vēstnesim"

— Kas bija galvenais jūsu sarunā ar Valsts prezidentu?

— Mēs pārrunājām mūsu valsts līdzšinējās attiecības ar Turciju, īpaši pašreizējās aktualitātes Latvijas attiecībās ar Turciju, kā arī turpmākos uzdevumus. Runa ir par dažādiem līgumiem, pie kuriem šobrīd strādājam, par iespējamajām vizītēm, kā arī par citām jomām, kam jāveltī īpaša uzmanība starpvalstu attiecībās.

— Kāda nozīme Turcijai ir Latvijas ārpolitikā, un kā jūs vērtējat pašreizējo stāvokli mūsu valstu attiecībās?

— Kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas un Turcijas attiecības ir attīstījušās ļoti labi. Turcija Latvijas ārpolitikā ir nozīmīga valsts, jo Turcija ir NATO dalībvalsts. Turcija arī vēlas integrēties Eiropas Savienībā. Turcija ir arī Krievijas robežvalsts. Visi šie aspekti nosaka, ka Turcija ir Latvijai nozīmīga partnervalsts.

— Kādas pašlaik ir mūsu valstu ekonomiskās attiecības? Pērn Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā Turcijā īpaši tika akcentēta to paplašināšanas aktualitāte, vizītē piedalījās arī reprezentabla Latvijas uzņēmēju delegācija.

— Ir vairākas Turcijas uzņēmēju investīcijas Latvijā kokapstrādē. Stambulā sācis strādāt Latvijas goda konsuls turku biznesmenis A. Arbatli. Viena no viņa darbības prioritātēm ir ekonomisko sakaru veicināšana. Mēs arī ceram, ka nākamgad varētu tikties abu valstu premjerministri un Latviju apmeklētu lielāka Turcijas biznesmeņu delegācija. Pie tā tagad būs jāstrādā.

— Kā praktiski noritēs jūsu vēstnieka darbs — jo Turcijā, kā zināms, nav Latvijas vēstniecības un jūsu rezidence būs Rīgā?

— Ir paredzēts, ka mana rezidence būs Rīgā, Ārlietu ministrijā. Taču es esmu paredzējis vairākas reizes gadā aizbraukt uz Turciju.

— Vai perspektīvā paredzēts atvērt Latvijas vēstniecību Turcijā?

— Jā, perspektīvā ir paredzēts, taču tas atkarīgs no mūsu budžeta iespējām. Pagaidām mūsu praktiskā sadarbība ar Turciju noritēs gan ar Latvijas goda konsula Turcijā starpniecību, gan arī ar Latvijā akreditētā Turcijas vēstnieka starpniecību — viņa rezidence, kā zināms, ir Viļņā.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Turciju tika nodibinātas 1991. gada 22.oktobrī. 1997.gada pirmajā pusgadā notika Latvijas Valsts prezidenta oficiālā vizīte Turcijā un Turcijas prezidenta oficiālā vizīte mūsu valstī. Pērngada oktobrī notika arī Latvijas Saeimas delegācijas vizīte Turcijā.

Šogad, 16.jūnijā, tika parakstīts Latvijas un Turcijas brīvās tirdzniecības līgums, arī līgums par ekonomisko sadarbību un līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību, kas gan vēl nav ratificēts Turcijā. Pamatojoties uz Latvijas un Turcijas protokolu par politisko konsultāciju mehānisma izveidošanu, starp abu valstu Ārlietu ministrijām notiek regulāras konsultācijas. Pirmās konsultācijas bija 1997. gada martā Ankarā, otrās — šī gada jūnijā Rīgā.

Aivis Ronis ir jau otrais mūsu valsts vēstnieks Turcijā. Pirmais Latvijas Republikas vēstnieks šajā valstī bija Valdis Krastiņš.

Aivis Ronis dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. 1991. gadā beidzis Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultāti. No 1989.līdz 1991. gadam Aivis Ronis strādājis Latvijas televīzijā par "Panorāmas" redaktoru. No 1991. līdz 1993. gadam Ārlietu ministrijas vadošais speciālists, pēc tam ministra palīgs un preses sekretārs. No 1993. līdz 1995. gadam bijis pirmais sekretārs Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, bet no 1995. gada — Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Pārvalda latviešu, angļu, zviedru un krievu valodu.

Rīgas Diplomātiskajā salonā — par Eiropas Savienības paplašināšanos

Kārtējā Rīgas Diplomātiskā salona vakarā Žurnālistu namā vācu politologs, Bonnas Eiropas politikas institūta lektors politoloģijas maģistrs Maksimilians Šrēders analizēja problēmu par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās konsekvencēm, īpaši akcentējot aizvien aktuālāko pašas Savienības iekšējo pārveidojumu nepieciešamību.

Maksimilians Šrēders sevišķi uzsvēra paplašināšanos kā svarīgu Eiropas Savienības attīstības faktoru. Pēc lektora domām, pārtraucot paplašināšanās procesu, Eiropas Savienība vispirms ciestu pati, jo zaudētu savu ekonomisko potencialu. Viņš arī pakavējās pie izplatītākajiem skeptiķu argumentiem pret ES paplašināšanos. "Mēs esam gadu tūkstoša beigu priekšvakarā, un šādam laikam vispār ir raksturīgi, ka cilvēkus māc dažādas šaubas un bažas," teica M.Šrēders. "Vēsturē saglabājušās ziņas, ka iepriekšējā gadu tūkstoša beigās cilvēki gaidīja pasaules galu. Pasaule kopš tā laika ir ļoti mainījusies, un tagad mēs sagaidām, ka šis gadu tūkstotis noslēgsies ar Eiropas ciešu integrāciju."

Eiropas Savienībai ikdienā daudz pūļu jāveltī vairākām starptautiski aktuālām problēmām, piemēram, cīņai pret organizēto noziedzību, etnisko konfliktu novēršanai. Tagad šīm ikdienas rūpēm pievienojies svarīgākais un grūtākais uzdevums — Eiropas Savienības paplašināšana. Šī uzdevuma sarežģītību uzskatāmi raksturo fakts, ka sešās kandidātvalstīs, ar kurām ES jau uzsākusi sarunas par iestāšanos, dzīvo 63 miljoni cilvēku, taču šo valstu ekonomika līdzinās tikai trim procentiem no Eiropas Savienības kopprodukta.

Tomēr, neraugoties uz paplašināšanās ekonomisko aspektu sarežģītību, M.Šrēders ES nākotni vērtēja optimistiski. Galvenais pamats viņa optimismam bija fakts, ka visa līdzšinējā bagātā Savienības paplašināšanās vēsture atstājusi pozitīvu pieredzi. ES bez īpašiem sarežģījumiem uzņēmusi Lielbritāniju, Zviedriju, Somiju... Pat ekonomiski vājāk attīstīto Spānijas un Portugāles uzņemšana savā laikā nav izraisījusi īpašas grūtības ES ekonomikai.

Lielu nozīmi maģistrs piešķīra faktam, ka visās ES kandidātvalstīs ir stabila demokrātiskā sistēma un ka tās visas sekmīgi pārkārto savu ekonomiku atbilstoši brīvā tirgus principiem.

Maksimilians Šrēders pieskārās arī eventuālajām problēmam, kādas varētu izraisīt Eiropas Savienības tālākā paplašināšanās, vispirms jau — iespējamiem zaudējumiem, ko līdz ar ieguvumiem nāktos izjust jaunajām ES dalībvalstīm.

"Tas jau ir cilvēka dabā — vispirms vairāk domāt par iespējamiem zaudējumiem nekā par ieguvumiem," atzina vācu politologs, pieļaujot, ka zināmā attīstības stadijā jaunajām ES dalībvalstīm būs pagrūti ar saviem rūpniecības un īpaši lauksaimniecības ražojumiem konkurēt attīstītās Eiropas Savienības tirgū un tās varētu ciest zināmus zaudējumus. Taču M. Šrēders tūdaļ arī uzsvēra, ka šie zaudējumi tiks kompensēti ar ekonomiskajiem ieguvumiem un ka ikviena ES dalībvalsts izjutīs ieguvumu no kopīgajiem ekonomikas kohēzijas procesiem šajā organizācijā.

Vācu politologs brīdināja arī par iespējamiem seno konfliktu uzliesmojumiem ES dalībvalstu vidū. Kā piemēru tam viņš minēja kādreiz dziļi antagonistiskās kaimiņvalstis Vāciju un Franciju, kas tagad ES ietvaros atradušas ļoti ciešas un draudzīgas sadarbības variantu. Taču īstu garantiju pret veco konfliktu atkārtošanos ES dalībvalstu vidū, organizācijai strauji paplašinoties, var dot vienīgi tālāka ES likumdošanas attīstība, pieskaņojot to organizācijas jaunajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem parametriem. Pēc M.Šrēdera viedokļa, vēl 1958. gadā Romā iedibinātā kopēju lēmumu pieņemšanas kārtība pašreizējās un nākotnes Eiropas Savienības ietvaros sevi jau būs izsmēlusi. Būtisks pašreizējās ES likumdošanas trūkums ir arī apstāklis, ka tā nedod organizācijai pietiekamas pilnvaras iesaistīties starptautisku konfliktu risināšanā, kā arī attiecību kārtošanā ar citiem pasaules vadošajiem politiskajiem spēkiem, piemēram, ar ASV. Eiropas Savienībai nobriedis aktuāls uzdevums — uzsākt konstitucionālās debates.

Raksturojot kopumā sarežģīto un dārgo Eiropas Savienības paplašināšanas procesu, Maksimilians Šrēders uzsvēra, ka ES nepaplašināšanās izmaksātu vēl daudz dārgāk.

Bonnas politologa viedokli noklausījās Austrijas, Čehijas un Eiropas Savienības Komisijas vēstnieki, Vācijas, Krievijas un vairāku citu vēstniecību diplomāti, kā arī 7. Saeimas deputāti, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki un žurnālisti. Pēc savas analīzes maģistrs Maksimilians Šrēders aicināja auditoriju uz atklātu diskusiju par Eiropas Savienības nākotni.

"Latvijas Vēstnesis"

: — Paldies, maģistra kungs, par interesanto priekšlasījumu. Jūs uzsvērāt galvenokārt Eiropas Savienības paplašināšanās politiskos un ekonomiskos aspektus. Taču būtiska nozīme šajā procesā ir arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu intelektuālajam un kultūras līmenim. Kā zināms, tas ir visai atšķirīgs. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs mūsu valstij, Latvijai: vērtējot kandidātvalstu gatavību iestāšanās sarunu uzsākšanai, diemžēl tiek ņemti vērā galvenokārt ekonomiskie aspekti. Jā, diemžēl ekonomiski mūsu valsts šobrīd vēl ir samērā vāja un kādu laiku vēl tāda arī būs, īpaši salīdzinot ar spēcīgo ES ekonomisko potenciālu. Taču Latvija nekādā ziņā nav uzskatāma par vāju intelektuālā ziņā. Gluži otrādi — esmu daudzkārt pārliecinājies, ka vispārējais kultūras līmenis Latvijā ir pat augstāks nekā daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Līdz ar to mūsu garīgais potenciāls varētu būt nozīmīgs Latvijas ieguldījums Eiropas Savienības attīstībā.

M.Šrēders

: — Paldies par interesanto viedokli. Es jums pilnīgi piekrītu, gan es pats, gan ikviens cits, iebraucot Baltijas valstīs, tūdaļ izjūt augsto intelektuālo spriedzi, kas šeit valda. Un jūsu augstais nacionālās kultūras līmenis ir plaši pazīstams. Tā tiešām ir bagātība, kas arī ļoti vajadzīga Eiropas Savienībai. Es jūsu viedokli ņemšu vērā savā turpmākajā darbībā.

Taču, runājot par nacionālo kultūru un nacionālo identitāti, daudzas kandidātvalstis un īpaši jau mazākās arī baidās, vai, iestājoties Eiropas Savienība, tā nezaudēs savu nacionālo identitāti un vai nemazināsies to intelektuālais potenciāls. Te es gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienība arī daudz dara, lai aizstāvētu savu dalībvalstu intelektuālo potenciālu un sekmētu dalībvalstu kulturālo dažādību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors