Dr.sc.ing. Eduards Matisāns:

Par Latgales ekonomiskās attīstības stratēģiju

Latgale ir izlīdzināti attīstīts, administratīvi patstāvīgs un pārticīgs Latvijas reģions, kur cilvēkiem nodrošināts tiesiskums, varas struktūru darba atklātums, demokrātisku un cilvēcisku attiecību attīstības iespējas.

Ekonomiskās attīstības mērķis — Latgales cilvēku neatliekami strauja labklājības veidošana, balstoties uz Latgales resursiem: cilvēkiem, lauksaimniecisko zemi, mežiem, purviem, ezeriem un ģeogrāfisko stāvokli.

Šajā mazajā valstī iezīmējas Jaunlatvija un "tukšās telpas", kurās paliek dzīvot gados veci, invalīdi un iniciatīvu zaudējuši cilvēki. Šīs teritorijas ir zaudējušas iedzīvotāju un ekonomiskās darbības reproducēšanas spēju. Šādu "tukšo telpu" veidošanās Latvijai ir draudīga parādība, jo pieredze rāda, ka aizceļotāji nekad vairs neatgriežas (latvieši, baltvācieši un ebreji, kas aizceļoja uz Rietumiem, taču neatgriezās). Tāpēc atstātās teritorijas būs jāapmežo vai jāatdod citzemju ieceļotājiem. "Tukšās telpas", tālumnieki, ierēdņu necilvēcība, vardarbības pacelšana normas līmenī televīzijā, "liekie cilvēki" (neaizsargātie bezdarbnieki), alkoholisms visās vecuma grupās un narkotiku lietošana jauniešiem — tās ir asākās problēmas briestošajā vispārējā valsts krīzē. Tik dramatiskā strāvoklī kā tagad latviešu nācija XX gadsimtā nav bijusi. Lai nācija pastāvētu un attīstītos, cilvēkiem jābūt vismaz darba vietām, minimālajai drošībai, izglītības iespējām un sociālajai aizsardzībai.

Pareizu rīcības izvēli cilvēkiem kavē neizpratne par pašreizējo ierobežoto demokrātiju Latvijā, kas ir ļoti atkarīga no pasaules notikumiem. Pasaulē risinās asa cīņa starp transnacionālām korporācijām (virsvalstu finansu kapitāls) un policentrisko ekonomiski politisko spēku (ASV, ES un Austrumāzijas Klusā okeāna reģions). Transnacionālo korporāciju skatījumā Latvija ir banānu sīkvalsts. Iespēja Latvijai iestāties Eiropas Savienībā varbūt atklāsies pēc desmit gadiem un pamatos būs atkarīga no ārējo spēku interesēm. Tagad produktīvākā sīkniša Latvijai būtu ciešāka sadarbība ar Norvēģiju un piedalīšanās Rietumeiropas – Transkrievijas – Austrumāzijas – Klusā okeāna transporta sakaru attīstības projektā.