Dr.sc.ing. Eduards Matisāns:

Par Latgales ekonomiskās attīstības stratēģiju

Iedzīvotāju labklājību noteiks gars un spēja kvalitatīvi darboties biznesā. Par nožēlu, latviešiem šī spēja uzsākt uzņēmējdarbību ir necila, jo sociālās aptaujas rāda, ka 90% latviešu vēlētos strādāt algotu darbu, tikai 5% spēj izvirzīt un realizēt idejas, bet gandrīz 45% nav spējīgi strādāt preču ražošanas un normālpakalpojumu projektos.

No teiktā varētu secināt, ka Latvijai nākotne būs ārpus "zelta miljarda" un orientācija uz ārvalstu atbalstu ir apšaubāma. Tāpēc jāmobilizējas pašiem: jāatbalsta ražošana, jāaizsargā iekšējais tirgus, jāceļ iedzīvotāju pirktspēja, jāatbalsta visi reģioni, kaismīgi jāsargā zeme, jāveicina attīstība. Izveidotā Reģionālās attīstības padome ir pirmais spožākais solis atjaunotās Latvijas valdības rīcībā.

Latvijas valsts attīstības prognozē iezīmējas četri periodi:

• tautsaimniecības sabrukums līdz 1996.gadam;

• nācijas izdzīvošana līdz 2002.gadam;

• nacionālās valsts atdzimšana līdz 2023.gadam;

• nācijas uzplaukums pēc 2023.gada.

Latgales reģiona attīstībā šie periodi atpaliek par 2—5 gadiem, jo, pēc zinātnisko pētījumu un prakses datiem, lauksaimnieciskā ražotspēja Latgales un citu tālumnieku rajonos dabas un ekonomisko apstākļu ziņā atpaliek no Latvijas caurmēra apstākļiem par 30%, bet ienesīgums — pat 5—6 reizes, bet bezdarba līmenis Latgales rajonos 3—4 reizes pārsniedz vidējo Latvijā.

Latvijas tautsaimniecības attīstībā ir trīs galvenie stratēģiskie virzieni:

• vietējiem produkcijas ražotājiem nodrošināma godīga konkurence iekšējā tirgū;

• visa Latvijas zeme, resursi (lauksaimnieciski izmantojamā zeme, meži purvi, ezeri, upes, ceļi, apbūves zeme, liegumi) apsaimniekojami;

• Latvijas iedzīvotāji tiek nodrošināti ar pašražotu pārtiku.

Gribu norādīt uz četriem Latgales cilvēku izdzīvošanas virzieniem.

Valsts atbalstīti

saimnieciskie projekti

Šis darbs jau ir sācies. Visi atbalstāmie rajoni 1997.gada nogalē iesniedza Ekonomikas ministrijai rajona attīstības programmas. Apzināto projektu kopējais potenciāls ir 43 tūkstoši jaunu darba vietu, preču un pakalpojumu pieaugums — 175 miljoni latu gadā. Galvenie virzieni: lopkopība, tehniskās kultūras, mežu apsaimniekošana, tranzīta pakalpojumi, rūpniecības un lauksaimniecības preču eksports.

Lūk, četri galvenie projekti:

Piensaimniecība. Lai šī nozare attīstītos Latgalē līdzvērtīgi citiem Latvijas novadiem, jāpalīdz izlīdzināt un celt piena iepirkuma cenas. Piena iepirkuma cena jāpaceļ vismaz līdz 12 santīmiem litrā, vienlaikus būtiski uzlabojot piena kvalitāti. Savus priekšlikumus (J.Zeļonka, A.Laurs) iesniegs Krāslavas lauksaimniecības departamentam, Andrupenes pagastam un Rēzeknes piena kombinātam, lai kopīgi veidotu starta projektu.

Liellopu gaļas lopkopība. Latvijā 1996.gadā liellopu gaļas ražošana samazinājās par 45%, un šī tendence turpinās arī 1997./1998.gadā. Tikai Latgalē vien visamz 200 tūkstoši ha lauksaimniecības zemju nav rentabli izmantojamas laukkopībai, bet šajās platībās var veiksmīgi audzēt gaļas šķirnes liellopus. Gaļas šķirnes liellopu audzēšanai nepieciešamie ieguldījumi būs 25—50 lati uz ha jeb kopumā ap 7 miljoni latu. Darbs jāsāk ar iekšējā tirgus aizsardzību, īpaši no gaļas kontrabandas un ar šķirnes ganāmpulka izveidošanu. Šādi starta projekti tiek izstrādāti Rēzeknes un Ludzas saimniecībām.

Cukurbiešu audzēšana. Straujā tempā jāpalielina cukurbiešu sējplatības Latgalē, lai noslogotu Jēkabpils cukurfabriku ar vietējām cukurbietēm un tās nebūtu jāved no Bauskas rajona. Latgalē jau pārredzamā nākotnē cukurbietes jāsēj 2000 ha platībā, jo Latvijā ar pašražotu cukuru nodrošinām tikai 50% patēriņa. Jēkabpils cukurfabrika ar Latgales cukurbietēm noslogota tikai 8% līmenī. Cukurbiešu audzēšana ir rentabla augsti mehanizētā un arī vienkāršotas, darbietilpībgas tehnoloģijas variantā, ja tikai audzētājs prot un grib strādāt.

Apmežošana. Latvijas koka un kokapstrādes produkcijas eksports ir vairāk nekā 200 miljoni latu gadā, bet meža kopšanai tiek izlietoti tikai ap 0,6 miljardi latu gadā. Vācijā LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) ir ap 0,5 ha/cilvēku, un tomēr viņi ar valsts dotāciju — 1000 Vācijas markas uz hektāru — veicina apmežošanu, Latgalē ir ap 1,5 LIZ ha/cilvēku, ap 0,14 milj. ha ir neapsaimniekotu un lauksaimniecībai nepiemērotu zemju, bet no 200 miljonu eksporta guvuma apmežošanai un mežu apsaimniekošanai līdzekļi netika paredzēti. Turpmāk apmežošanai un mežu kopšanai līdzekļi jāparedz ik gadu vairāku miljonu latu apmērā. Valdību taisnošanās par naudas trūkumu tautsaimniecisku projektu atbalstam ir nepatiesa.

Tehnoloģiskā, profesionālā

un komercizglītība

Iedzīvotāju tehnoloģiskā un vispārējā izglītība ir nākotnes panākumu atslēga. Vispirms jācenšas Latgalē noturēt pašreizējo izglītības līmeni, kas būtībā būtu "sēklas materiāla" saglabāšana. Gars (garīgums), tehnoloģiskā kvalifikācija un izglītība ir visu mūsu iespēju pamats. Par laimi, Latgalē izvietotas divas augstskolas.

Informācijas pieejamība un varas atklātums veicina attīstību. Lai Latgalē izveidotu konkurētspējīgu ražošanu visiem pieaugušiem strādātvarošiem un strādātgribošiem, ir jārada iespēja iegūt profesionālo un komercizglītību un katram otram studētvarošam jaunietim — augstāko izglītību. Šī reģiona cilvēkiem jāsasniedz vidējais valsts izglītības līmenis un jāpaceļas virs tā, lai kompensētu zemāko zemes ražotspēju un lielo attālumu no galvenajiem produkcijas realizācijas tirgiem, piemēram, Dagda un Ventspils, Eleja un Krāslava, nekad nav salīdzināmās iespējās. Latgales augstskolām (DPU un RA) ir izteikti humanitārs virziens, tāpēc šinīs augstskolās jāveido tehnoloģiska virziena fakultātes.

Latgales augstskolās vajadzīgi gados jauni profesori un docētāji, lai pēc trim četriem gadiem neizveidotos draudīga situācija profesoru novecošanās dēļ. Tāpēc neatliekami vajadzīga Latgales profesūras sagatavošanas programma. Šī programma finansiāli jāatbalsta reģionālās attīstības fondam. Latgales izglītības programmas izstrādi jāvada DPU, jo tā ir augstākā instance izglītības jomā Latgalē. Universitātei jāpārkāpj akadēmiskums un ar pilsonisku atbildību jāiestājas par Latgales izglītošanu ar konstruktīviem priekšlikumiem.

Ne mazāk svarīga ir vidējās izglītības pilnveidošana. Talantu veidošanās parasti aizsākās vidējās mācību iestādēs. To labi var izsekot Aglonas ģimnāzijas vēsturē.

Latgales sirmās galvas atceras Aglonas ģimnāzijas fenomenu, bet gados jaunākie zina Rīgas 1.valsts ģimnāzijas fenomenu. Latgalei vajadzīga Rīgas 1.valsts ģimnāzijas līmeņa skola, un šāda iespēja pavīdēja Aglonas ģimnāzijas atjaunošanas sakarā. Tomēr valdībai un katoļu baznīcai pietrūka novada attīstības tālredzējuma, lai apvienotu pūliņus labas ģimnāzijas izveidē, un kopdarba vietā iesākās mantiski strīdi. Latgalē neatliekami jāizveido vismaz četras augsta mācību līmeņa valsts ģimnāzijas. Tādējādi kopumā izglītības jomā neatliekami jāpanāk:

• plaša pieaugušo komercizglītības un profesionālās apmācības organizēšana;

• mācību un garīguma līmeņa celšana pamata un vidējās izglītības skolās;

• tehnoloģiska virziena fakultāšu izveidošana (RA un DPU) augstskolās;

• profesūras sagatavošana Latgales augstskolām.

Visu līmeņu Latgales skolām jākļūst par uzņēmējdarbības, amatniecības, tehnoloģiskās un tiesiskās informācijas centriem.

Mērķu un vērtību kopība

un sociālā drošība

Bagātus cilvēkus aizsargā nauda, to mēs ikdienā redzam korumpētības skandālos. Korumpētība apvainotā intereses aizstāv pat četri advokāti. Šādu aizstāvību nevar pārvarēt prokuratūra un tiesa.

Vēsture stāsta, ka lielu katastrofu un vispārēju krīžu gadījumos izšķiroša nozīme ir visu cilvēku koprīcībai pēc vienotiem orientieriem. Vienotā vērtību skalā un rīcības motivācijā ir nabago drošība. Demokrātijas neizpratne, subjektīvisms reformu īstenojumā ir sadragājis cilvēciskas sabiedrības un valsts vērtību orientierus: mēs būtībā esam Bābeles torņa celtnieki ar sadrumstalotu vērtību izpratni un rīcības praksi.

Uz vispāratzītu vērtību var pretendēt tikai mūsu valsts konstitūcija — Latvijas Republikas Satversme. Par lielu nožēlu, retajam pilsonim mājās ir Satversme, un par mūsu konstitūcijas godā celšanu un sirdī iedegšanu vāji rūpējušies Valsts prezidents, tieslietu ministrs, skolas, pašvaldības. Arī tālumnieciskuma veidošanās pamatā ir vāja Satversmes ievērošana Latvijas valsts atjaunošanā. Tāpēc latgalieša galvenais atspēriens ir Satversmes pirmie trīs panti.

DPU docents V.Meņšikovs savos socioloģiskajos pētījumos norāda, ka ekonomiskam uzplaukumam pamatā ir neekonomisks faktors — valsts attīstības garīgais kodols. Ir pamats cerēt, ka Latgalē darbojošās divas augstskolas vistuvākā laikā nāks ar ierosmi par mūsu valsts garīgo kodolu un tas būs svarīgākais pienesums Latgales sociālai drošībai.

Situācijas un sevis

izvērtēšana

Pēc Otrā pasaules kara spontāni attīstījās zinātnes un ražošanas tehnoloģijas. Lietojot jaunās tehnoloģijas, 20% nodarbināto spēj apgādāt sabiedrību ar visu nepieciešamo. Tāpēc pasaules tirgū vajadzīgs pircējs, nevis ražotājs. Šajos gatavo ražojumu realizācijas krīzes apstākļos var izdzīvot (t.i., savus ražojumus pārdot), tikai piedāvājot izcilas kvalitātes preci un nodrošinot organizētību savu ražojumu tirgus aizsardzībā. Tādējādi tagad izdzīvošanas pamatvirziens ir izcila darba kvalitāte, nākotnes aizsardzība. Nepieciešams apvienoties, lai noturētu cenu, nodrošinātu apjomu un kvalitāti. Savukārt savā domāšanā un praksē mēs virzāmies tieši pretējā virzienā — uz ražošanas sadrumstalošanu, t.i., primitīvu izejvielu ražošau, nestrukturizētu pārstrādi un pārdošanu. Citiem vārdiem, par katru cenu gribam izputēt.

Saprotams, savā vienpatnībā varat nepiedalīties šai smagajā un bieži neērtajā kopdarbā, ja jūs esat kas īpašs, kā J.Streičs, R.Pauls, M.Tabaka.

Par nevēlēšanos piedalīties sūrajā darbā rakstīts jau Bībelē: ebrejiem klājās grūti, un viņi gaidīja Mesiju, un par laimi sagaidīja. Mesija sludināja, viņi klausījās, Mesija aicināja pašiem zvejot zivis un kopt vīna dārzus. Par aicinājumu uz godīgu strādāšanu ebreji, varbūt arī romieši, Mesiju piesita krustā.

Arī grūtajos mūslaikos daudziem ir vēlēšanās gaidīt Mesiju, kas atvestu un dalītu naudu, aizdevumus, ko nevajadzētu atmaksāt. Daudziem bezcerīgi grūti liekas kopt lopus, apsaimniekot ezerus, mežus, ražot kvalitatīvu produkciju un meklēt tirgu, veiksmīgi pārdot.

Daudzviet Latgales inteliģence bija kūtra domāšanā, lai izvērtētu notiekošo un tā sekas, vēl kūtrāka, lai iestātos par līdzcilvēku interesēm, mazspējīga, bez pilsoniskas atbildības pret savu novadu: ļāva noplēst fermas, izkaut lopus, izkomplektēt kaltes un remotdarbnīcas, lai gan skolotie agronomi, veterinārārsti, zootehniķi, grāmatveži, skolotāji saprata, ka bez fermām, lopiem, kaltēm nebūs ienākumu. Bijām neiedomājami kūtri domāšanā. Latgalē Riebiņos, Vidzemē Naukšēnos, to saprata un, galvenais, nosargāja. Tur ir ražotnes un darba vietas. Atliek jautājums — ko darīt, ja tāda kļūda notikusi? Atbilde vienkārša, — jāsāk no tās vietas, kad jūs vēl bijāt čakli, kad jūs vēl domājāt.

Arī Latgales izcelsmes zinātnieki rakstīja teoriju grāmatas, it kā neredzot sava novada postažu. Par laimi, ir izdevies sapulcināt zinātnieku grupu, kas izstrādā Latgales ekonomiskās un sociālās attīstības optimizācijas programmu. Programmas izpildītāji gatavi palīdzēt pagastiem, zemniekiem un uzņēmējiem izstrādāt veiksmīgus projektus. Svarīgi saprast katram latgalietim, ka bez sava darbības projekta nevarēs izdzīvot. Tāpēc neatliekami veidojamas interešu un profesionālās grupas. Mūsu valstī katram organizēti un nepārtraukti jāaizstāv sevi un savas intereses Satversmē atļautā veidā. Mūsu demokrātija tikai paver, nevis nodrošina iespēju iegūt cilvēktiesības un cilvēcīgu dzīvi. Tas katram jāpanāk ar organizētību, zināšanām un darbu. Zemniekiem vistuvākā laikā jānodibina pašpārvalde.

Tāpēc katram mājās goda vietā, pie svētbildes jābūt lūgšanu grāmatai, Latvijas Republikas Satversmei, savam labklājības projektam un sirdī — apņēmībai savas intereses nosargāt.

Lai Dievs jums palīdz jūsu labajos darbos!