Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10. nr.; 1993, 24./25., 36. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 2001, 24. nr.; 2003, 24. nr.; 2005, 11. nr.; 2008, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188. nr.; 2010, 183. nr.; 2013, 6. nr.; 2016, 2., 81. nr.; 2018, 105., 192. nr.; 2019, 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. un 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3. pants. Aizliegums iznīcināt, pārvietot un pārveidot kultūras pieminekļus

Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, bojāt vai apgānīt. Valsts un reģiona nozīmes nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, bet vietējās nozīmes kultūras pieminekļus — ar pašvaldības atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pēc pārveidojuma nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

Aizliegts iznīcināt, bojāt un bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļaujas atsavināt, iegūt, glabāt, pārvietot vai pārsūtīt senlietas, kuras saskaņā ar šā likuma 7. panta ceturtās daļas noteikumiem pieder Latvijas valstij."

2. 4. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"4. pants. Aizliegums izvest kultūras pieminekļus un ievest nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts izvest no Latvijas Republikas un ievest Latvijas Republikā nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus."

3. 5. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās kompetences ietvaros Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdod vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu par valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem, bet pašvaldības — par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem. Šie administratīvie akti — norādījumi — ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam). Norādījumi tiek publicēti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā un ir pieejami bez maksas.";

izslēgt ceturto daļu.

4. Izteikt 7. panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Arheoloģiskās senvietās, kas ieguvušas valsts aizsargājama vai jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu, kā arī to aizsardzības zonās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) ir valsts aizsardzībā un pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji."

5. 8. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts atsavināt, glabāt vai pārsūtīt nelikumīgi iegūtus kultūras pieminekļus."

6. Izteikt 11. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu;

2) informēt Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts un reģiona nozīmes kultūras piemineklim, bet pašvaldību — par bojājumiem, kas apdraud vietējās nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu;".

7. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

"12. pants. Kultūras pieminekļu valsts uzskaites organizācija

Kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas. Pieminekļu valsts uzskaite aptver pieminekļu apzināšanu, apsekošanu un vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās, arhitektoniskās, arheoloģiskās, etnogrāfiskās vai citādas kultūras vērtības noteikšanu, to fiksāciju, izpēti, ģeotelpiskos datus par nekustamajiem kultūras pieminekļiem, uzskaites dokumentu sagatavošanu, kā arī iekļaušanu valsts informācijas sistēmā — valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā.

Kultūras mantojuma aizsardzības valsts funkcijas tiek īstenotas kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums". Informācijas sistēma "Mantojums" ir valsts informācijas sistēma, kura ietver kultūras pieminekļu aizsardzības procesam nepieciešamos datus un kuras mērķis ir nodrošināt šo datu uzglabāšanu un apriti, sadarbību starp publiskās pārvaldes institūcijām un kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem), kā arī veicināt sabiedrības iesaisti. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistra saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrs ir informācijas sistēmas "Mantojums" sastāvdaļa. Informācijas sistēmas "Mantojums" pārzinis un turētājs ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde."

8. Izslēgt 14. panta trīspadsmito daļu.

9. Izteikt 18.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts izvest no Latvijas Republikas un ievest Latvijas Republikā nelikumīgi iegūtus mākslas un antikvāros priekšmetus, kā arī tos nelikumīgi glabāt un tirgot. Kārtību, kādā no Latvijas Republikas tiek izvesti un Latvijas Republikā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti, reglamentē Ministru kabineta noteikumi."

10. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldības norādījumu spēkā stāšanās kārtība

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektors paziņo valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam), bet pašvaldība — vietējās nozīmes kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, norādījumu izdošanas laiku un iepazīšanās iespējām."

11. Izteikt 21. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida atļauju un tās kontrolē, savukārt vietējās nozīmes kultūras pieminekļi — ar pašvaldības atļauju."

12. Izteikt 24. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Kultūras pieminekļa uzturēšanu, kā arī savlaicīgu tā konservāciju, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Kultūras pieminekļa uzturēšana ir sistemātiski (regulāri) veikts pasākumu kopums, kas nodrošina kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu, nepasliktinot tā vizuālo tēlu un tehnisko stāvokli un nepazeminot autentiskumu. Kultūras pieminekļa konservācija ir kultūrvēsturiskā objekta vai tā daļas esošā stāvokļa fizikāla, ķīmiska un būvnieciska nostiprināšana — līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina kultūrvēsturiskā objekta mūžu."

13. Izteikt 25. pantu šādā redakcijā:

"25. pants. No kultūras pieminekļu izmantošanas iegūto līdzekļu izlietošana

Publiska persona no tās īpašumā (valdījumā) esošā kultūras pieminekļa izmantošanas veiktās saimnieciskās darbības gūtos ienākumus vispirms izmanto kultūras pieminekļa uzturēšanai, izpētei, atjaunošanai, publiskas pieejamības nodrošināšanai, kā arī kultūras un izglītības mērķiem. No kultūras pieminekļa izmantošanas iegūto līdzekļu lietošana citiem mērķiem pieļaujama, ja kultūras piemineklis ir uzturēts labā saglabātības stāvoklī."

14. Papildināt 26. panta otro daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) izdot administratīvos aktus, kas uzdod tāda valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam), kura uzturēšana netiek nodrošināta, veikt neatliekamos kultūras pieminekļa uzturēšanas vai konservācijas darbus. Ja uzdotie darbi netiek veikti, tos īpašnieka (valdītāja) vietā var veikt pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ar veiktajiem darbiem saistītos izdevumus piedzenot no attiecīgā valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja)."

15. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

"36. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 32., 33., 34. un 35. pantā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem — tās pašvaldības būvvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais valsts aizsargājamais kultūras piemineklis."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Grozījumi šā likuma 3. pantā, ar kuriem izsaka pantu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldības tiesībām izdot vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — tām noteiktās kompetences ietvaros un par šo administratīvo aktu paziņošanu un publicēšanu, grozījumi šā likuma 20. pantā, ar kuriem izsaka pantu jaunā redakcijā, grozījumi šā likuma 21. panta pirmajā daļā par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vai pašvaldības atļaujas nepieciešamību atbilstošas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai, restaurācijai un remontam un grozījumi šā likuma 36. pantā par kompetences sadalījumu starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un pašvaldību attiecībā uz administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 31. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 19. aprīlī