Valdības dokumenti
Rīga, 1998.gads
Pasākumu programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai
PROGRAMMAS Saturā1. Ievads
2. Programmas uzdevums
3. Situācijas raksturojums
par demogrāfisko stāvokli Latvijā
3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika
3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums
3.3. Laulības un šķiršanās
3.4. Iedzīvotāju migrācija
4. Programmas mērķi
un stratēģiskie virzieni
4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana
4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana
4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana
4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana
1. Ievads
Demogrāfija ir zinātne par iedzīvotāju skaita pieaugumu un samazinājumu (iedzīvotāju skaitliskajām izmaiņām) saistībā ar dzimstību, mirstību, migrāciju. No šīs definīcijas izriet, ka trīs galvenie faktori, kas nosaka iedzīvotāju skaita izmaiņas ir dzimstība, mirstība un migrācija. Taču, lai varētu analizēt, prognozēt un ietekmēt iedzīvotāju skaita izmaiņas ir nepieciešams trīs iepriekš minētos faktorus saistīt un analizēt vienlaicīgi ar valsts ekonomisko attīstību, sabiedrībā valdošajām vērtībām, sabiedrības izglītības līmeni, sabiedrības veselību un citiem rādītājiem. No tā attiecīgi izriet, ka demogrāfiskos procesus var ietekmēt, realizējot efektīvu demogrāfisko politiku, realizējot pasākumu sistēmu, kas vērsta uz demogrāfisko procesu izmaiņu sabiedrībai vēlamā virzienā.
Ņemot vērā, ka patreizējā demogrāfiskā situācija valstī satrauc ne tikai zinātniekus un politiķus, bet arī visu sabiedrību, ir nepieciešams izstrādāt valsts vienoto demogrāfisko politiku, kas noteiktu valsts pozīciju attiecībā uz demogrāfisko jautājumu risināšanu.
Diemžēl sabiedrībā jēdziens "demogrāfija" tiek attiecināts tikai uz tautas atražošanu, ko var ietekmēt uzlabojot veselības aprūpi un paaugstinot valsts garantijas ģimenēm ar bērniem (bērnu pabalstu paaugstināšana, valsts ģimenes pabalsta paaugstināšana u. c.).
Taču būtiski paaugstinot finansu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar garantiju nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem, netiek atrisinātas pastāvošās problēmas, jo:
1. Pašlaik valstī ir situācija, ka daudzās ģimenēs vecāki nespēj nodrošināt saviem bērniem pienācīgu uzturu, apģērbu, nespēj iegādāties grāmatas skolai. Paaugstinot pabalstus, šīs problēmas netiks atrisinātas. Pie tam bērnu pabalstu mērķis ir nevis ģimenes budžeta veidošana, bet gan ģimenes atbalstīšana.
2. Palielinot pabalstus demogrāfiskā situācija valstī neuzlabosies, jo pabalsti nestimulēs visus sabiedrības locekļus veidot ģimenes un audzināt bērnus. Pabalstu paaugstināšana varētu ietekmēt tikai tās ģimenes, kas jau šobrīd savu ģimenes budžetu veido uz bērnu pabalstu rēķina, taču valsts demogrāfiskajai politikai jābūt vērstai uz to, lai arī šajās ģimenēs ienākumi rastos nevis no papildus pabalstiem, bet gan no ienākumiem par padarīto darbu (nodarbinātības).
Ieguldot līdzekļus pasākumu realizācijā valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, nodarbinātības veicināšanai (izstrādājot un realizējot nodarbinātības politiku), zinātnes un izglītības veicināšanai, kultūras attīstībai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, ir iespējams veidot atbilstošus dzīves apstākļus, kas radītu cilvēkiem izvēles iespējas veidojot ģimeni. Patreizējā situācijā cilvēku izvēles iespējas ir ierobežotas vai arī tādu nemaz nav. Ir nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai ikvienam cilvēkam būtu iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, uzturu, pienācīgu apģērbu, nodrošinot tiem iespējas izglītoties. Tomēr jāatzīst, ka šādu apstākļu veidošana prasa lielus ieguldījumus un aktīvu rīcību jau šodien, lai nākotnē būtu sasniegti zināmi rezultāti.
Cilvēku rīcību ģimenes dzīvē, nodarbošanos un dzīves vietas izvēli, ir iespējams ietekmēt ar noteiktu pasākumu kopumu. Tātad ar programmas pasākumu kopuma palīdzību ir jārada tādi sociālie un ekonomiskie apstākļi, kuru iespaidā valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un visu Latvijas iedzīvotāju darbība un rīcība būtu saskaņā ar pasākumu programmas mērķiem.
Lai gan valstī ir veikti dažādi pētījumi un arī analīze attiecībā uz demogrāfiskajiem jautājumiem, joprojām vēl nav izstrādāta vienota pieeja koordinētai pasākumu izstrādei un realizācijai, lai novērstu demogrāfisko situāciju negatīvi ietekmējošos faktorus. Demogrāfiskās situācijas analīze liecina, ka nelabvēlīgā situācija ir izveidojusies noteiktu sociālo un ekonomisko apstākļu ietekmē. Tātad, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamo dzīves apstākļu kopumu, ir iespējams ietekmēt iedzīvotāju rīcību un uzvedību ģimenes plānošanas, veselības aprūpes, izglītības iegūšanas, migrācijas jomās kā rezultātā veidotos optimāla demogrāfiskā situācija un augsta dzīves kvalitāte.
Valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās tiek plānoti dažādi pasākumi, kas nav tieši vērsti uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, taču to realizācija nepārprotami var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī. Taču, izstrādājot un realizējot noteiktus pasākumus jomā, kas skar visus valsts iedzīvotājus vairākās dzīves sfērās, ir nepieciešama savstarpēji koordinēta un mērķtiecīga valsts institūciju rīcība. Tādēļ pasākumu programmā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir apkopoti un ietverti tie pasākumi, kas patreiz tiek realizēti un, kurus plāno realizēt ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šo pasākumu realizācija var dot reālu ieguldījumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā.
Tā kā izstrādājot konkrētus pasākumus ir jāņem vērā, ka daudzu fizisko un juridisko personu rīcību nav iespējams vadīt ar tiešiem uzdevumiem un rīkojumiem, programmā iekļauti tikai valsts pārvaldes orgānu kompetencē esošie pasākumi, kam būtu jāstimulē dažādu subjektu rīcība, neierobežojot iestāžu un uzņēmēju rīcību.
2. Programmas uzdevums
Dot kopskatu par valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās patreiz un nākotnē plānotajiem pasākumiem, kuru realizācija var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī.
3. Situācijas raksturojums par demogrāfisko stāvokli Latvijā
3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika
Viena no raksturīgākajā iezīmēm Latvijā 90.gados ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās, pie tam šī tendence ir vērojama gan pilsētās gan arī laukos. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 1990.gadā bija 14,2, bet 1997.gadā šis rādītājs noslīdēja līdz 7,7. Latvijas demogrāfi atzīmē, ka 1997.gada dzimstības rādītājs ir viszemākais valsts vēsturē un prognozē, ka iespējama turpmāka tā samazināšanās.
Tabula 3.1. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas Latvijā no 1991. līdz 1997.gadam
1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | |
Dzimušo skaits | |||||||
absolūtos skaitļos | 34633 | 31569 | 26759 | 24256 | 21595 | 19869 | 19083 |
uz 1000 iedzīvotājiem | 13,0 | 12 | 10,3 | 9,5 | 8,6 | 7,9 | 7,7 |
Mirušo skaits | |||||||
absolūtos skaitļos | 34749 | 35420 | 39197 | 41757 | 38931 | 34306 | 33742 |
uz 1000 iedzīvotājiem | 13,1 | 13,5 | 15,2 | 16,4 | 15,5 | 13,8 | 13,7 |
Dabiskais pieaugums | |||||||
absolūtos skaitļos | -116 | -3851 | -12438 | -17501 | -17336 | -14437 | -14659 |
uz 1000 iedzīvotājiem | -0,1 | -1,5 | -4,9 | -6,9 | -6,9 | -5,9 | -6,0 |
Iedzīvotāju skaits valstī | |||||||
2667870 | 2656958 | 2606176 | 256854 | 2529543 | 2501660 | 2479870 |
Iedzīvotāju pašreizējās dabiskās kustības rezultātā mainās to vecuma struktūra un ir vērojama darbaspēka novecošanās, kas bremzēs tautsaimniecības attīstību un modernizāciju. 1989.gada tautskaites laikā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 36,3 gadi, bet jau 1996.gadā tas pieaudzis līdz 37,3, kas ir viens no augstākajiem vidējā vecuma rādītājiem Eiropā un nozīmē augstu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru sabiedrībā.
Tabula 3.2. Iedzīvotāju vecuma struktūra 1990-1997.g., %
Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, procentos |
||||
Gads | Kopā | Līdz darbaspējas | Darbaspējas | Virs darbaspējas |
vecumam | vecumā (14-59) | vecuma | ||
1990 | 2673470 | 22,8 | 56,4 | 20,8 |
1991 | 2667870 | 22,8 | 56,2 | 21,0 |
1992 | 2656958 | 22,8 | 55,9 | 21,3 |
1993 | 2606176 | 21,3 | 56,9 | 21,8 |
1994 | 2565854 | 21,0 | 56,8 | 22,2 |
1995 | 2529543 | 20,7 | 56,8 | 22,5 |
1996 | 2501660 | 20,3 | 57,6 | 22,1 |
1997 | 2479870 | 19,9 | 57,7 | 22,4 |
3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums
Statistiskie rādītāji liecina, ka dzimstības līmenis valstī ir samazinājies gan pilsētās, gan arī laukos. Par šādu procesu attīstību uzskatāmi norāda speciālais dzimstības koeficients (dzimušo skaits uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā).
Tabula 3.3. Speciālais dzimstības koeficients 1990.-1997.gadā
Gads | Latvija | Pilsētas | Tai skaitā Rīga | Lauki | |
1990 | 58,52 | 50,71 | 49,50 | 81,34 | |
1991 | 53,92 | 46,87 | 41,64 | 74,35 | |
1992 | 49,97 | 42,13 | 36,69 | 71,00 | |
1993 | 43,16 | 35,36 | 30,09 | 63,33 | |
1994 | 39,57 | 33,04 | 28,80 | 57,04 | |
1995 | 35,44 | 30,08 | 26,97 | 49,68 | |
1996 | 32,53 | 27,38 | 24,58 | 46,16 | |
1997 | 31,02 | 26,60 | 23,38 | 42,66 |
Jāatzīmē, ka dzimstības līmeni ietekmē arī sieviešu skaits fertīlajā vecumā (15-49 gadi). Dzimstības rādītāji parasti ir visaugstākie 20-29 gadu vecumā, taču sieviešu skaits šajā vecuma grupā sešu gadu laikā (no 1991-1997) ir samazinājies gandrīz par 20 tūkstošiem, un to īpatsvars fertīlā vecuma sieviešu kopskaitā attiecīgi samazinājās no 29,1% uz 27,6%.
Samazinās arī summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.
Tabula 3.4. Summārā dzimstības koeficienta izmaiņas 1990.-1997.gadā
Gads | Latvija | Pilsētas | Tai skaitā Rīga | Lauki |
1990 | 2,016 | 1,772 | 1,595 | 2,694 |
1991 | 1,859 | 1,651 | 1,461 | 2,423 |
1992 | 1,0728 | 1,496 | 1,302 | 2,302 |
1993 | 1,508 | 1,272 | 1,084 | 2,064 |
1994 | 1,389 | 1,194 | 1,045 | 1,863 |
1995 | 1,252 | 1,092 | 0,984 | 1,644 |
1996 | 1,158 | 0,997 | 0,902 | 1,560 |
1997 | 1,110 | 0,971 | 0,858 | 1,426 |
Dzimstības līmeni būtiski ietekmē arī abortu skaits, kas diemžēl Latvijā ir ļoti augsts, taču pēdējo gadu laikā tam ir tendence samazināties.
Tabula 3.5. Abortu skaits Latvijā 1991.-1997.gadā
Gads | Pavisam | No tiem | Uz 100 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem | Mākslīgie aborti | |
mākslīgie | uz 1000 | ||||
aborti | Visi aborti | Mākslīgie aborti | sievietēm | ||
1991 | 44886 | 38837 | 128 | 111 | 69,1 |
1992 | 40494 | 34325 | 127 | 108 | 61,2 |
1993 | 37256 | 31348 | 138 | 116 | 57,3 |
1994 | 32535 | 26795 | 133 | 109 | 49,8 |
1995 | 31324 | 25933 | 144 | 119 | 48,9 |
1996 | 29653 | 24227 | 148 | 121 | 46,1 |
1997 | 27206 | 21768 | 143 | 114 | 41,6 |
Vienlaicīgi ar dzimstības līmeņa krišanos ir jāatzīmē arī mirstības līmeņa samazināšanās, lai gan iedzīvotāju mirstība joprojām ir augsta. Tabulā 3.6. tiek parādīti mirstības koeficienti galvenajās vecuma grupās, kur koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu.
Tabula 3.6. Mirstības koeficienti galvenajās vecumgrupās 1990.-1997.gadā
Gads | Līdz darbaspējas vecumam | Darbaspējas vecumā | Virs darbaspējas vecuma |
1990 | 1,60 | 4,91 | 47,14 |
1991 | 1,62 | 5,27 | 46,06 |
1992 | 1,60 | 5,69 | 45,85 |
1993 | 1,44 | 6,98 | 49,47 |
1994 | 1,27 | 7,93 | 52,04 |
1995 | 1,32 | 7,24 | 48,98 |
1996 | 1,06 | 5,66 | 46,33 |
1997 | 1,06 | 5,19 | 45,87 |
Mirstības analīze pa iedzīvotāju vecuma un dzimuma grupām liecina, ka Latvijā ir augsta vīriešu mirstība darbaspējas vecumā, ko, galvenokārt, nosaka mirstība no asinsrites sistēmas slimībām un nelaimes gadījumi, saindēšanās.
Attēls 3.1. Mirstības cēloņu struktūra Latvijā 1997.gadā, %
Attiecībā uz atsevišķiem nedabiskās nāves cēloņiem, jāatzīmē, ka kopš 80-tajiem gadiem pieaudzis pašnāvību, slepkavību, transporta un citu nelaimes gadījumu skaits, kas kopš 1995.gada pamazām samazinās.
Latvijā zems ir arī iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, kas samazinājās, galvenokārt, laika posmā no 1990.-1995.gadam. 1996.gads iezīmēja manāmu mūža ilguma pieaugumu, kas liecina, ka radikālu šī rādītāja palielināšanos varēs gūt, samazinot iedzīvotāju mirstību darbaspējas vecumā.
Tabula 3.7. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 1990.-1997.gadā
Gads | Latvijā | Pilsētās | Laukos | |||
Vīrieši | Sievietes | Vīrieši | Sievietes | Vīrieši | Sievietes | |
1990 | 64,21 | 74,58 | 65,09 | 74,86 | 62,13 | 73,90 |
1991 | 63,85 | 74,75 | 65,05 | 75,12 | 62,12 | 73,12 |
1992 | 63,25 | 74,83 | 63,87 | 74,95 | 60,95 | 74,17 |
1993 | 61,61 | 73,84 | 60,23 | 74,17 | 59,82 | 73,20 |
1994 | 60,72 | 72,87 | 60,15 | 73,35 | 59,51 | 72,87 |
1995 | 60,72 | 73,10 | 60,99 | 73,82 | 59,57 | 72,74 |
1996 | 63,94 | 75,62 | 64,25 | 75,97 | 61,42 | 74,93 |
1997 | 64,21 | 75,88 | 65,21 | 76,05 | 62,85 | 75,36 |
3.3. Laulības un šķiršanās
Kā viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir radīt labvēlīgu ekonomisko, sociālo un psiholoģisko vidi ģimenēm, kas veicinātu ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos. Ģimenes veidošanos un noturību raksturo noslēgto laulību skaits un šķiršanās gadījumu skaits. Noslēgto laulību skaits 90.gados sistemātiski samazinās. Vispārējais laulātības koeficients, kas raksturo laulību intensitāti kopumā, samazinājās no 8,4% 1991.gadā līdz 3,9% 1997.gadā. Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā reģistrēto laulību skaitu pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu.
Tabula 3.8. Reģistrētās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā
Gads |
Reģistrēto laulību skaits |
|
pavisam | uz 1000 iedzīvotājiem | |
1990 | 23619 | 8,8 |
1991 | 22337 | 8,4 |
1992 | 18906 | 7,2 |
1993 | 14595 | 5,6 |
1994 | 11572 | 4,5 |
1995 | 11072 | 4,4 |
1996 | 9634 | 3,9 |
1997 | 9680 | 3,9 |
Šķirto laulību rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā.
Tabula 3.9. Šķirtās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā
Gads |
Šķirto laulību skaits |
|
pavisam | uz 1000 iedzīvotājiem | |
1990 | 10783 | 4,0 |
1991 | 11070 | 4,2 |
1992 | 14553 | 5,5 |
1993 | 10278 | 4,0 |
1994 | 8416 | 3,3 |
1995 | 7821 | 3,1 |
1996 | 6051 | 2,4 |
1997 | 6103 | 2,5 |
No1993. līdz 1996.gadam ir samazinājušies gan absolūtie, gan relatīvie šķirto laulību rādītāji, taču jau 1997. gadā šie rādītāji ir palielinājušies. Ņemot vērā zemo laulības intensitāti, šķirto laulību īpatsvars noslēgto laulību kopskaitā, joprojām pārsniedz 60%. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka Latvijā palielinās ģimeņu skaits, kas nav oficiāli reģistrējušas laulību (konsesuālās laulības). Par šādām savienībām datu ir maz, jo to statistiskā uzskaite pagaidām netiek veikta.
No visām šķirtajām laulībām vidēji 60-70% gadījumu tiek šķirtas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.
3.4. Iedzīvotāju migrācija
Latvijas iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru un iedzīvotāju skaitu ilgstoši būtiski ir ietekmējusi iedzīvotāju mehāniskā kustība. Līdz 1990.gadam imigrācija pārsniedza emigrāciju, ietekmējot iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru, kā arī nacionālo struktūru. Pirmo reizi negatīvs migrācijas saldo tika konstatēts 1990.gadā, tad tas bija - 516 cilvēku. Jau 1992.gadā tas sasniedza maksimālo negatīvo vērtību - 46,9 tūkst. cilvēku. Pēdējos gados migrācijas saldo ir ievērojami sarucis.
Attēls 3.2. Iedzīvotāju migrācijas saldo 1988.-1997.gadā (tūkst. cilv.)
1996.gadā iedzīvotāji devās uz Krieviju (6360), Ukrainu (719), Baltkrieviju (685), Vāciju (638), Izraēlu (581), ASV (453).
Pēc tautības emigrantu vidū visvairāk bija krievi (63%), ukraiņi (9%), ebreji (8%), baltkrievi(7%) un latvieši bija 5%.
Imigrantu vidū visvairāk bija krievi (42%), latvieši (34%), baltkrievi (6%), ukraiņi (6%).
Personu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi parasti ir došanās uz dzīvi pie vecākiem, došanās mācīties, dzīvokļa maiņa, došanās pie vīra un sievas, namīpašuma iegūšana u.c.
Visaugstākā migrācijas mobilitāte ir vērojama iedzīvotājiem ar vispārējo vidējo un zemāku par to izglītības līmeni. Liels ir arī emigrantu skaits ar augstāko izglītību. Visvairāk ir izceļojuši gados jauni iedzīvotāji darbaspējas vecumā, kas kopumā pasliktina iedzīvotāju vecuma sastāvu.
Valsts iekšējās migrācijas intensitāte pēdējos 3 gados ir praktiski vienā līmenī.
4. Programmas mērķi un stratēģiskie virzieni
Programmas galvenais mērķis, kas nosaka programmas būtību un virzību noteikta mērķa sasniegšanai ir kvalitatīvas un kvantitatīvas tautas ataudzes nodrošināšana.
Lai sasniegtu galveno mērķi ir izstrādāti stratēģiskie virzieni, kas nosaka prioritātes galvenā mērķa sasniegšanai. Stratēģiskie virzieni ir šādi:
1) ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana;
2) darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana;
3) iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana;
4) iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanas veicināšana.
Katra stratēģiskā virziena ietvaros ir apkopoti ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa pasākumi, kuru realizācija var nodrošināt programmas mērķa sasniegšanu.
4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana
Viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir ģimenei labvēlīgas, drošas sociāli ekonomiskās un psiholoģiskās vides radīšana un veicināšana. Tas varētu veicināt esošo ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos.
Ģimene savā būtībā ir sabiedrības pamatvienība un to var izmantot kā indikatoru sabiedrībā valdošo procesu analīzei un raksturošanai. Piemēram, ekonomiskās pārejas un krīzes periods ietekmē katra iedzīvotāja, tai skaitā ģimenes kopbudžetu un dzīves apstākļus. Ģimenes ir arī kultūras vērtību pārmantotājas un saglabātājas. Ģimenēs parasti bērnam tiek dota pirmā izglītība, tiek ieaudzināta arī uzvedības kultūra, tiek veidota attieksme pret sabiedrību. Tādēļ, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jebkura ģimenes locekļa attīstību, izglītošanu, veselības aprūpi, ir nepieciešama dziļāka ģimenes lomas izpratne un ģimenes atbalstīšana, kas ir uzskatāma par ieguldījumu sabiedrības attīstībā.
Viens no priekšnosacījumiem stipras un noturīgas ģimenes veidošanai ir cilvēciskās attiecības, kas balstītas uz savstarpēju cieņu, nenoniecinot un nepazemojot otra cilvēka personību. Gan vīrietim, gan sievietei ir jābūt vienādām tiesībām, atbildībai un pienākumiem ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā, ģimenes kultūras veidošanā. Sabiedrībā pastāvošo dzimumu lomu stereotipu ietekmē par bērna audzināšanu un saimniecisko mājsaimniecības darbu izpildi ir atbildīga sieviete, tādā veidā ierobežojot viņas tiesības iegūt izglītību un strādāt apmaksātu darbu un līdz ar to ir mazāka iespēja patstāvīgi gūt ienākumus arī nākotnē. Pastāvošā likumdošana diskriminē arī vīriešu tiesības piedalīties bērna audzināšanā un kopšanā. Diskriminācija izpaužas attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kas pienākas tikai mātēm. Vīriešiem bieži vien tiek liegta vienāda iespēja bērna audzināšanā un mājsaimniecības darbu veikšanā arī dēļ noslogotības darbā.
Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas dzīvo nabadzīgās ģimenēs un kuru ģimenes apstākļi (gan materiālie, gan arī morālie) nenodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību. Par šādas situācijas izveidošanos liecina dati par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, pusaudžu noziedzību, narkomāniju un uz ielas izaugušajiem bērniem.
Attēls 4.1. Noziegumu skaits, kurus paveikuši nepilngadīgie
(Latvijā, īpatsvars kopējo noziegumu skaitā), %
Ģimenes lomas dziļāka izpratne un tās atbalstīšana var būt izšķiroša, lai dotu iespēju tagadējām un nākotnes paaudzēm baudīt augstu dzīves līmeni un sasniegt sociālo progresu.
Patreiz Latvijā ģimenēm ar bērniem atbalstīšanai darbojas divas savstarpēji papildinošas sistēmas - nodokļu atvieglojumu sistēma un pabalstu sistēma.
Nodokļu atvieglojuma sistēma paredz ar nodokli neapliekamo minimumu, kas patreiz ir 10,5 Ls par vienu apgādājamo. Taču šī sistēma aptver tikai nodarbinātās personas.
Sociālo pabalstu sistēma tika izveidota 1991.gadā. Tajā ir ietverts:
1) Bērna piedzimšanas pabalsts, kas patreiz ir 98 Ls, taču 80% māmiņas uzskaitē stājas laicīgi un saņem 196 Ls. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei bērna piedzimšanas gadījumā, nodrošinot vienreizēju naudas pabalstu zīdaiņa pūriņa iegādei, kā arī ietekmēt demogrāfiskās situācijas atveseļošanos Latvijā.
2) Bērna kopšanas pabalsts, kas sākot ar 1998.gada 1.jūliju bērnam līdz 1,5 gadu vecumam ir 30 Ls mēnesī, bet bērnam no1,5 - 3 gadu vecumam - 7,5 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam un nestrādā algotā darbā vai strādā nepilnu darba laiku.
3) Ģimenes valsts pabalsts, kas ar 1998.gada 1.jūliju par pirmo bērnu ir 4,25 Ls mēnesī, par otro - 5,10 Ls mēnesī, par trešo - 6,80 Ls mēnesī, bet par ceturto un nākamajiem 7,65 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar nepieciešamību audzināt bērnus.
Pabalstu sistēmas priekšrocības ir sekojošas:
1. Šī sistēma ir universāla, un tā aptver jebkuru ģimeni, kurā ir bērni tai skaitā arī ģimenes, kurām ir mazi vai neregulāri ienākumi. Tā ietekmē arī studentu ģimenes, kā arī bezdarbnieku ģimenes un pašnodarbinātos (t.sk. zemniekus).
2. Nodrošina vienlīdzīga atbalsta sniegšanu visiem Latvijas reģioniem.
3. Nodrošina lielāka atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurām ir vairāk bērnu.
Jāatzīmē, ka Latvijā tiek izmaksāti vēl šādi pabalsti un piemaksas ģimenēm ar bērniem:
1) Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, kuras summa tika paaugstināta no 1998.gada aprīļa līdz 35 Ls mēnesī. Piemaksas mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnus invalīdus, veicinot bērnu invalīdu integrēšanos sabiedrībā.
2) Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Pabalsta mērķis ir nodrošināt aizbildnībā esošā bērna uzturēšanu. Tiek plānots, ka 2000. un 2002.gadā pabalsts tiks palielināts atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, taču 2001.gadā tiks uzsākta pabalsta piešķiršanas testēšana atkarībā no aizbildnībā esošā bērna mantas stāvokļa.
3) Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība audžuģimenēm. Atlīdzību mērķis ir attīstīt alternatīvās aprūpes formas un nodrošināt īslaicīgu bez vecāku gādības palikušo bērnu atrašanos ģimeniskā vidē. Atlīdzību paaugstināšana tiek plānota 2000. un 2002.gadā. Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu no 01.01.1999. tiek plānots izmaksāt arī gadījumos, kad aizbildnis ir aizbildnībā esošā brālis vai māsa.
4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā. Pabalsta mērķis ir garantēt personām, kuras zaudējušas apgādnieku, kas nav bijis sociāli apdrošināts, minimālus iztikas līdzekļus. No 01.10.1999. stājas spēkā norma, ka pabalsta apmērs būs katram bērnam ne mazāk kā 50% no kopējā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
5) Bezdarbnieka pabalsts (mātēm vai citām personām, kuras audzina bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem un trīs mēnešiem vai kuras kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai). Pabalsta mērķis ir garantēt minimālus ienākumus personām, kuras pēc bērna kopšanas nevar iesaistīties darba tirgū. Pabalsta apmēru tiek plānots paaugstināt katru gadu atbilstoši minimālās mēnešalgas paaugstinājumam.
6) Maternitātes pabalsts. Mērķis ir kompensēt maternitātes gadījumā zaudētos darba ienākumus.
7) Slimības pabalsts (sakarā ar slima bērna kopšanu). Mērķis ir kompensēt sakarā ar slima bērna kopšanu zaudētos darba ienākumus un paaugstināt materiālu ieinteresētību nostiprināt bērna veselību.
Jāatzīmē, ka Latvijā tiek veiktas arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu. Iemaksu veikšanas mērķis ir sociāli apdrošināt (bezdarba gadījumam, pensiju apdrošināšanai) personas, kuras negūst ienākumus sakarā ar bērna kopšanu. No 01.01.2000. stājas spēkā norma, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta par personām, kuras kopj bērnu, tiek veiktas līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.
Ģimeņu ar bērniem atbalstīšanai tiek paredzēts ieviest:
1) Paternitātes pabalstu. Tā mērķis ir veicināt tēva iesaistīšanos jaundzimušā bērna aprūpē, kompensējot darbā gūstamo ienākumu zaudējumu. Pabalstu piešķirs sociāli apdrošinātam tēvam sakarā ar apgādībā esoša bērna piedzimšanu par septiņām kalendārajām dienām tūlīt pēc bērna ienākšanas ģimenē, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas.
2) Piemaksu pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta par pamatskolas vecuma bērnu. Mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm sakarā ar bērnu sagatavošanu jaunajam mācību gadam.
Ģimenes ar bērniem ir lielākā valsts universālo (neatkarīgi no ienākumu līmeņa) pabalstu saņēmēju grupa naudas izteiksmē.
Tabula 4.1. Valsts pabalstu ģimenēm struktūra Latvijā
Pabalsta veids |
Saņēmēju skaits (tūkst.) | Pabalsta vidējais apmērs Ls | Izlietotā summa Ls (tūkst.) | ||||||
1995 | 1996 | 1997 | 1995 | 1996 | 1997 | 1995 | 1996 | 1997 | |
Valsts ģimeņu | |||||||||
pabalsts | 538,3 | 551,1 | 522,3 | 4,2 | 4,06 | 6,46 | 27386 | 26875 | 305050 |
Bērna kopšanas | |||||||||
pabalsts | 62,1 | 61 | 46,7 | 9,56 | 9,97 | 9,97 | 7110 | 7300 | 5679,5 |
Piedzimšanas | |||||||||
pabalsts | 21,7 | 19,6 | 18,7 | 73,73 | 114,4 | 117 | 1602 | 2248,5 | 2114,3 |
Atlīdzība aizbil- | |||||||||
dnim par aizbildņa | |||||||||
pienākumu | |||||||||
pildīšanu | 1620 | 1980 | 2357 | 28 | 28 | 38 | 455,6 | 747,4 | 995,8 |
Pabalsts aizbil- | |||||||||
dnim par bērna | |||||||||
uzturēšanu | 3000 | 4016 | 4916 | 13,50 | 17,72 | 20,93 | 463,1 | 813,6 | 1183,9 |
Kopā | 5242,1 | 6627,7 | 7860,7 | 37015,7 | 37985 | 315023,7 |
Diemžēl palielinās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestāžu un šajās iestādēs esošo bērnu skaits. Valsts sociālā politika orientēta uz bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodošanu aizbildnībā. Lai to veicinātu, tiek izmaksāti valsts sociālie pabalsti.
Mūsdienu sabiedrībā ir vērojamas tendences lauzt un pārkāpt tradicionālos priekšstatus par ģimeni. Tas izpaužas pieaugošā nereģistrēto laulību skaitā, ārpus laulībā un nepilnās ģimenēs dzimušo bērnu skaita pieaugumā. Latvijā ārlaulībā dzimušie bērni sastāda gandrīz trešo daļu no jaundzimušo kopskaita. Tas liecina par to, ka jaunajai paaudzei mainās vērtības un priekšstati par to, kādai ir jābūt ģimenei, lomu sadalījumam starp ģimenes locekļiem, bērnu skaitu. Tādēļ atbalstāmi būtu tie pasākumi, kuru mērķis ir sniegt sabiedrībai (un īpaši jauniešiem) informāciju par ģimenes vērtībām, nozīmi, tiesībām, funkcijām un pienākumiem. Ģimeņu veidošanās un stiprināšanās veicināšanai un šķiršanās gadījumu samazināšanai būtu lietderīgi izstrādāt pasākumus, kas saistīti ar psiholoģisko dienestu izveidi. Dienestu galvenais uzdevums būtu sniegt konsultācijas ģimenēm gan pirms laulībām, gan pirms šķiršanās, gan arī citu nepieciešamību gadījumos.
Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:
1) reģistrēto laulību skaits;
2) šķirto laulību skaits;
3) dzimstības rādītāji;
4) ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars;
5) abortu skaits;
6) iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra reģionālā sadalījumā.
4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana
Latvijā pēdējo gadu laikā ir iezīmējušās tautsaimniecības uzlabošanās un attīstības tendences. 1997.gadā ievērojami pieauga ražošanas apjomi, samazinājās inflācijas līmenis, par ko diemžēl liecina tikai tautsaimniecisko attīstību raksturojošie statistiskie rādītāji, taču sabiedrības labklājību tas ietekmē tikai nedaudz. Lielas iedzīvotāju daļas dzīves līmenis joprojām ir zems un joprojām zemi ir arī iedzīvotāju ienākumi.
Tabula 4.2. Mājsaimniecību ieņēmumi vidēji uz vienu tās locekli mēnesī
Reģions | Ls | |
1996.g. | 1997.g. | |
Kurzeme | 49,49 | 51,51 |
Zemgale | 51,03 | 55,04 |
Latgale | 44,49 | 44,76 |
Vidzeme | 47,82 | 51,63 |
Rīgas reģions | 55,81 | 61,64 |
Kā vienu no populārākajiem iedzīvotāju labklājību raksturojošiem rādītājiem izmanto ienākumu nevienlīdzības koeficientu (Gini coefficient). Tas rāda, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta materiālo labumu masa. Gini indekss variē no 0 līdz1. Tas ir vienlīdzīgs 0, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē, bet tas ir 1, ja visi ienākumi koncentrējas viena cilvēka rokās. Latvijā šis rādītājs 1996.gadā bija 0,30, bet 1997.gadā - 0,31, kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos.
Tabula 4.3. Gini koeficients Latvijā 1996. un 1997.gadā
Gini koeficients | ||
1996.g. | 1997.g. | |
Visas mājsaimniecības | 0,30 | 0,31 |
Pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības | 0,30 | 0,31 |
Laukos dzīvojošās mājsaimniecības | 0,27 | 0,30 |
Viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem ir mazo un vidējo uzņēmumu darbība, kas balstīta uz indivīda iniciatīvu un uzņēmību. Valstij ir nepieciešams atbalstīt šādu uzņēmumu darbību un veidot labvēlīgus priekšnosacījumus to attīstībai, pilnveidot kreditēšanas sistēmu un atbalstīt arī institūcijas, kas veic uzņēmēju apmācīšanu. Kvalitatīvais valdības noteiktais mērķis, saskaņā ar Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas izstrādāto Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā, ir mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšana līdz 100 uzņēmumiem uz 10 000 iedzīvotājiem 2000.gadā. Valsts Statistikas komitejas veiktajā aptaujā kā galveno uzņēmējdarbības attīstības kavēkli uzņēmēji minēja naudas līdzekļu trūkumu, ierobežotas kredītiespējas, produkcijas pārdošanas grūtības. Kā citi kavēkļi tika minēti - nepietiekamas zināšanas par tirgu, negodīgā konkurence, zems tehnoloģijas līmenis, kvalificētu darbinieku trūkums, biežie likumu grozījumi. Atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu darbību un attīstību, radīsies jaunas darba vietas, kas ļaus risināt arī nodarbinātības problēmas, tiks stimulēta iedzīvotāju slāņa ar vidējiem ienākumiem veidošanās kā rezultātā celsies arī labklājības līmenis valstī un būs radīti labvēlīgāki priekšnosacījumi jaunu ģimeņu veidošanai un esošo ģimeņu paplašināšanai.
Darbs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni. Ja cilvēkam nav darba, viņam nav pietiekamu ienākumu, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pasliktinās veselība, kā rezultātā palielinās personas individuālie un valsts izdevumi veselības aprūpei, taču, ja indivīdam nav nepieciešamo līdzekļu, tad slimības tiek ielaistas, kā rezultātā pieaug mirstības līmenis. Ja iedzīvotājiem nav pietiekamu ienākumu, pieaug valsts izdevumi sociālajai palīdzībai, cilvēkiem neveidojas uzkrājumi, kā rezultātā samazinās ekonomiskā attīstība. Ģimeņu labklājība un iespēju realizācija ir cieši saistītas ar nodarbinātību un ienākumiem.
Oficiālie statistiskie dati liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā 1997.gada maijā bijis 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sākot ar 1997.gada jūniju, reģistrētais bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies un 1997.gada beigās tas bija 6,7% (84,9 tūkst. cilvēku). Taču kā liecina Valsts Nodarbinātības dienesta 1998.gada dati, bezdarba līmenis pakāpeniski pieaug. Tomēr jāatzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir zemāks nekā daudzās citās pārejas valstīs, kā arī Eiropas Savienības un Ziemeļu valstīs. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā ir Latgales reģionā, turpretī viszemākais bezdarba līmenis 1997.gadā bija Rīgā.
1997.gada laikā pieaudzis bezdarbnieku skaits vecumā no 20-29 gadiem, jo darba tirgū atgriežas sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī darba tirgū ienāk jaunieši pēc profesijas (aroda) apgūšanas.
Vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, tāpēc ļoti svarīgi ikvienam paaugstināt savu kvalifikāciju, un, it sevišķi bezdarbniekiem, lai iespējami ātrāk atgrieztos darba tirgū.
Attēls 4.2. Bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības līmeņa Latvijā 1997.gadā
Svarīgi būtu pieminēt arī to, ka valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātu darba nedēļu, dienu un maiņu darbā. 1995.gada pirmajā pusgadā "slēpto" bezdarbnieku īpatsvars valstī vidēji sastādīja 1,8% no valsts sektorā strādājošo skaita, 1996.gadā - 1,6%, 1997.gadā 0,7% un 1998.gada pirmajā pusgadā 0,6% no valsts sektorā strādājošo skaita.
Mainoties situācijai darba tirgū, aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju profesijas izvēli un profesionālās izglītības iegūšanu. Skolu jauniešiem ir jāpieņem lēmums par tālāko izglītību un profesionālās darbības lauku, lai pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt apmaksātu darbu un nekļūtu par bezdarbniekiem, taču bezdarbniekiem, ir jāceļ profesionālā kvalifikācija vai arī jāpārkvalificējas un jāapgūst jauna profesija. Nodarbinātības valsts dienests slēdz līgumus ar dažādiem mācību centriem par bezdarbnieku apmācībām, kuriem ir tiesības pēc pašu vēlēšanās piedalīties mācību programmās. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku bezdarba samazināšanas politiku, Latvijā ir jārada jauna, vienota profesionālās izglītības, tai skaitā, amatizglītības sistēma.
Lai jebkurš cilvēks varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus pienākumus un darbu izpildi, ir nepieciešams nodrošināt viņa veselībai nekaitīgu un dzīvei drošu darba vidi. Visbiežāk sastopamā arodslimība 1997.gadā bija vibrācijas slimība, kas norāda uz to, ka uzņēmējdarbībā turpina lietot novecojušas iekārtas un mehānismus ar paaugstinātu vibrāciju. Visbiežāk nelaimes gadījumos cieš darbinieki ar darba stāžu atbilstošā darbā līdz 1 gadam, kas liecina par to, ka darba devēji nepievērš uzmanību darbinieku instruēšanai un nodrošināšanai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem nodarbinot darbiniekus darbos uz īslaicīgu darba līgumu pamata. Galvenais uzdevums darba aizsardzības jomā ir nodrošināt darba drošību, kā arī samazināt nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaitu.
Attēls 4.3. Arodslimību skaits Latvijā no 1988. līdz 1997.gadam
Ikvienā valstī iedzīvotāju labklājību nosaka ne tikai nodarbinātības līmenis, bet arī darba samaksas lielums, kam jābūt atbilstošam padarītajam darbam un strādājošā kvalifikācijai un kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.
Ienākumu uzdevums ir ne tikai nodrošināt kārtējā patēriņa apmierināšanu, bet arī radīt pamatu mājsaimniecības labklājībai nākotnē, ieguldot līdzekļus bērnu izglītošanā, veidojot uzkrājumus turpmāko vajadzību apmierināšanai. Rīcībā esošais ienākums (naudā un natūrā) vidēji valstī, saskaņā ar mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, 1997.gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 55,45. Pilsētā tas bija lielāks par vidējo ( 57,80 Ls), bet laukos tas bija zemāks (49,86).
Tabula 4.4. Ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī
1997.gadā, Ls
Visas | Tajā skaitā | ||
mājsaimniecības | pilsētās | laukos | |
Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums | 55,45 | 57,8 | 49,86 |
tajā skaitā: | |||
naudā | 47,99 | 52,55 | 37,15 |
natūrā | 7,46 | 5,25 | 12,7 |
Sakarā ar inflāciju, kas apsteidz darba algas pieaugumu, iedzīvotāju dzīves līmenis pasliktinās, jo samazinās viņu reālā pirktspēja.
Mājsaimniecības ienākumus arvien vairāk ietekmē izglītības līmenis. Mājsaimniecībā, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, tas ir 1,7 reizes lielāks nekā tajās mājsaimniecībās, kurās galvenajam pelnītājam izglītība ir zemāka par pamatskolas izglītību.
Attēls 4.4. Rīcībā esošais ienākums mājsaimniecībās
ar galvenā pelnītāja dažādu izglītības līmeni 1997.gadā
(uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos)
Viens no uzdevumiem valsts attīstības un labklājības veicināšanai ir nodrošināt kapitāla, intelektuālo resursu un investīciju plūsmu ne tikai uz pilsētām, bet arī uz laukiem, lai veicinātu reģionālo attīstību. Patreiz uzņēmējdarbības aktivitātes laukos ir samērā vāji attīstītas. Galvenie iemesli lēnajam lauku uzņēmēju skaita pieaugumam ir
1) lauku iedzīvotāju zemā pirktspēja;
2) nepieciešamo resursu trūkums (intelektuālo resursu, finansiālo resursu);
3) infrastruktūras nepilnības;
4) likumdošanas nepilnības;
5) nepietiekamas zināšanas tautsaimniecībā u.c.
Darba vietu skaita samazināšanās lauksaimniecībā izsauc darbaspēka aizplūšanu uz pilsētām. Lai šo procesu samazinātu būtu svarīgi īstenot programmas, kas veicinātu lauku uzņēmējdarbību, palīdzētu lauku mājsaimniecībām uzsākt jaunu un netradicionālu veidu saimniecisko darbību.
Pastāvot bezdarbam un zemiem ienākumiem pieaug arī nabadzības līmenis. Latvijā nabadzība ir pieaugusi notikušo reformu rezultātā. Ienākumu nabadzība ir saistīta arī ar sliktu veselības stāvokli, izglītības iegūšanas iespēju trūkumu un sociālo atstumtību.
Laukos nabadzība ir izplatītāka nekā pilsētās, taču novadu griezumā īpašu uzmanību piesaista Latgale, kur patēriņa izdevumi uz cilvēku zemāki par krīzes iztikas minimumu 1996.gadā bija 75,1%, bet 1997.gadā - 77,8% mājsaimniecībās. Tas zināmā mērā saistīts ar augsto bezdarba līmeni Latgalē un zemākiem ienākumiem nekā citos reģionos. Galvenā mājsaimniecību reakcija uz sarežģīto krīzes situāciju, kuras cēloņi ir bezdarbs un zemie ienākumi no zemnieku saimniecībām, ir pieķeršanās naturālajai saimniekošanai ar mērķi nodrošināt minimālo iztiku.
Jāatzīmē, ka ģimenēs, pieaugot ģimenes locekļu skaitam, pieaug arī mājsaimniecības risks kļūt nabadzīgai. Nabadzības pieaugums ir vērojams arī mājsaimniecībās, kurās ir bezdarbnieki, jo galvenais mājsaimniecību ienākumu avots ir algotā darba samaksa.
Attēls 4.5. Mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma struktūra 1997.g.
Latvijā, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, trūcīgām ģimenēm ir tiesības saņemt pašvaldību trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstus.
Patreizējā periodā sniedzamā sociālā palīdzība pārsvarā ir orientēta uz iedzīvotāju eksistences pamatvajadzību (uzturs, apģērbs, mājoklis) nodrošināšanu.
Sociālās palīdzības dienestos griezušās personas, kas pieder pie dažādām sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām sociālā palīdzība ir nepieciešama visbiežāk.
Tabula 4.5. Sociālās palīdzības klientu skaits Latvijā 1996. un 1997.gadā
1996 | 1997 | |
daudzbērnu ģimenes | 30574 | 29620 |
nepilnās ģimenes | 41482 | 42325 |
bērni - invalīdi | 6283 | 6483 |
invalīdi | 76662 | 77700 |
pensijas vecuma cilvēki, kuri dzīvo vieni | ||
(atsevišķi no apgādniekiem) | 162541 | 174950 |
pensijas vecuma cilvēki, kuriem nav likumīgu | ||
apgādnieku | 56399 | 57044 |
bezpajumtnieki | 384 | 444 |
Materiālie apstākļi kādos ģimenes dzīvo ievērojami iespaido to labsajūtu, spējas izdzīvot un attīstīties. Palielinoties ģimenes locekļu skaitam, pasliktinās dzīves apstākļi apdzīvojamā telpā. Pašlaik ir vērojama situācija, ka vienā dzīvoklī kopā dzīvo vairākas ģimenes, jo tām ir ierobežotas iespējas iegādāties atsevišķu mājokli. Jāatzīmē arī tas, ka izdevumi dzīvoklim un tā uzturēšanai ir kļuvuši par vienu no lielākajiem mājsaimniecību izdevumu posteņiem. Lai atbalstītu jaunās ģimenes, kas vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atvieglotu kredītu sistēmu jaunajām ģimenēm dzīvokļu iegādei.
Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:
1) visu un darba spējīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis;
2) bezdarbnieku skaits, dzimums, vecums, izglītības līmenis, profesija vai specialitāte;
3) mazo un vidējo uzņēmumu skaits;
4) Gini koeficients;
5) nabadzības dziļuma koeficienti;
6) reālās darba algas pieauguma dinamika;
7) pirktspējas dinamika;
8) vidējā alga tautsaimniecībā;
9) iedzīvotāju sadalījums pēc darba samaksas lieluma.
4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa
uzlabošanās veicināšana
Veselība ir viena no nozīmīgākajām cilvēka dzīves vērtībām. Laba veselība ir priekšnosacījums sekmīgai darbībai visās dzīves jomās. Latvijā nesakārtotā finansēšanas sistēma veselības aprūpē, iedzīvotāju zemā pirktspēja un nespēja iegādāties medikamentus vai samaksāt par aprūpi, zemais dzīves līmenis, nepietiekama informētība par izvairīšanos no saslimstības ar dažādām slimībām, ir veicinājuši tautas veselības lejupslīdi.
Cilvēku veselības stāvokli ietekmē daudzi faktori, piemēram, cilvēku pašu attieksme pret personīgo veselību un tās uzturēšanu, viņu izglītotības un informētības pakāpe par veselības jautājumiem, apkārtējās vides (fiziskās un sociālās) ietekme, valsts medicīnas aprūpes sistēmas organizēšanas principi, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte.
Iedzīvotāju veselības struktūra Latvijā uzskatāmi parāda, ka primārajai veselības aprūpei nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība. Par to liecina fakts, ka diagnosticējot slimības, kuras to sākuma stadijās ir iespējams izārstēt, tiek atklātas novēloti, kad ārstēšana jau ir saistīta ar dažādu komplikāciju iespējamību un ir daudz ilgstošāka vai vairs nav ārstējamas.
Sabiedrības veselības stāvokli visuzskatāmāk raksturo mirstības rādītāji un ar tiem saistītie paredzamā mūža ilguma rādītāji, kā arī primārās un vispārējās saslimstības skaitliskie rādītāji. Viens no galvenajiem paredzamā mūža ilgumu ietekmējošajiem rādītājiem dažādās vecuma grupās ir mirstība attiecīgajās vecuma grupās. Šeit jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstības īpatsvars. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju (vecumā no 15-59 gadiem) galvenie nāves cēloņi ir audzēji, traumas, asinsrites sistēmas slimības, pneimonija, tuberkuloze, alkoholisms u.c. slimības. Gandrīz puse no šiem cēloņiem ir novēršami. Jaunāka gadagājuma iedzīvotāju mirstības samazināšanās veicinātu mūža ilguma rādītāju palielināšanos. Rādītājs, kas ietekmē paredzamo mūža ilgumu un kvalitatīvi ilustrē vispārējo veselības stāvokli ir zīdaiņu (bērni līdz 1 gada vecumam) mirstība. Šis rādītājs ir tieši atkarīgs no sievietes un vīrieša veselības stāvokļa un no perinatālās un antenatālās veselības aprūpes kvalitātes.
Dzimstību nelabvēlīgi ietekmē arī augstais mākslīgo abortu skaits. Šī, līdz šim visplašāk izplatītā dzimstības regulācijas metode, ne tikai nelabvēlīgi ietekmē demogrāfiskos procesus, bet arī atstāj ilgstošas vai pat neatgriezeniskas sekas uz pašas sievietes fizisko un garīgo veselību, un viņas nākamo bērnu veselību.
Pieaugusi ir saslimstība jaundzimušajiem un bērniem pirmajā dzīvības gadā.
1995.gada veselības profilaktisko apskašu, kurās tika pārbaudīti 80-90% (atkarībā no vecuma grupas) Latvijā reģistrēto bērnu, dati parādīja, ka praktiski veseli ir nepilni 60% bērnu.
Nelabvēlīgo vispārējo veselības stāvokļa ainu var papildināt arī ar pašu iedzīvotāju subjektīvo veselības vērtējumu.
Saskaņā ar 1997.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas Reproduktīvā veselība un uzvedība rezultātiem veselības stāvokļa pašnovērtējums ir šāds:
Attēls 4.6. Veselības stāvokļa pašnovērtējums
Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanos lielā mērā nosaka nepilnīgās zināšanas par savu veselību, to ietekmējošiem riska faktoriem un veselīgu dzīvesveidu. Cilvēku pasīvā attieksme pret savu veselību ir saistīta arī ar sociālo nestabilitāti un bezcerību par nākotni. Liela sabiedrības daļa šobrīd atrodas psiholoģiskā (emocionālā) diskomfortā, kura galvenais cēlonis ir nespēja piemēroties jaunajiem apstākļiem darba tirgū, bezcerība nokārtot savu personīgo un ģimenes dzīvi, trūkums. Nelabvēlīgo faktoru novēršanā uzmanība pievēršama izglītojošiem un preventīviem pasākumiem, paplašinot zināšanas un izpratni par veselību uzturošiem un slimību aizkavējošiem faktoriem, rehabilitācijas pasākumiem un programmām, kas orientēti uz cilvēkiem, kuri atrodas vai ir bijuši tiešā saskarsmē ar sociālās vides faktoriem un cietuši no tiem.
Veselības veicināšanas pasākumi ir vērsti uz dzīves jomām, ar kurām cilvēki saskaras visu dzīvi:
* veselīga uztura pareiza lietošana;
* atkarības vielu (nikotīns, alkohols, narkotiskās un toksiskās vielas) lietošanas ierobežošana;
* fiziskās aktivitātes (fiziskās kultūras) rosināšana;
* ģimenes plānošanas un atbilstošas seksuālās veselības un uzvedības popularizēšana;
* elementārās personīgās higiēnas normu skaidrošana.
Galvenie saslimstības riska faktori, kas ietekmē dažādas saslimstības ir smēķēšana, nepareizs uzturs, pārmērīgs alkohola patēriņš, nepietiekoša fiziskā aktivitāte.
Tabula 4.6. Riska faktoru ietekme uz veselības jautājumiem
FAKTORI | Neveselīgs | Nepietiekoša | Smēķēšana | Alkohols | Narkotiskās un | |
Veselības | uzturs | fiziskā aktivitāte | toksiskās vielas | |||
jautājumi | ||||||
slimības un insults | 3 | 3 | 3 | 3 | ||
Onkoloģiskās slimības | 3 | 3 | 3 | 3 | ||
Garīgā veselība | 3 | 3 | 3 | |||
Traumas | 3 | 3 | 3 | |||
Mutes veselība | 3 | 3 | 3 | |||
Mātes un bērna veselība | 3 | 3 | 3 | 3 | 3 | |
HIV/AIDS un | ||||||
seksuālā veselība | 3 | 3 |
Latvijā ir vērojama pieaugoša saslimstība ar infekcijas slimībām, kuru profilaksei var izmantot vakcīnas (difterija, ērču encefalīts, bērnu infekcijas) vai kuru izplatības pārtraukšanas mehānismi ir zināmi (HIV/AIDS, sifiliss, gonoreja, vīrusu hepatīti B un C, tuberkuloze un citas slimības). Lai novērstu radušos situāciju ir nepieciešams plaši informēt ārstus un iedzīvotājus par modernām infekciju slimību diagnostikas un profilakses metodēm, par nepieciešamību izsargāties no šīm slimībām un to sekām.
Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:
1) dzimušo skaits;
2) mirušo skaits;
3) zīdaiņu mirstība;
4) māšu mirstība;
5) veikto abortu skaits;
6) seksuāli transmisīvo slimību saslimstību skaits;
7) narkomānijas, alkoholisma un nikotīna izplatība.
4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa
celšanās veicināšana
Tautas izglītības līmenis lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības attīstību, valsts konkurētspēju, kvalificēta darbaspēka veidošanos un arī visas tautas labklājības līmeņa celšanos.
Reālais budžeta finansējums izglītībai gadu no gada samazinās, jo faktiskais finansējuma pieaugums parasti nepārsniedz inflācijas pieaugumu. Finansu trūkuma dēļ līdzekļu pietrūkst izglītības infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pedagogu atalgojums joprojām neatbilst viņu kvalifikācijai un veiktajam darbam. Daudzi pedagogi ir pametuši darbu skolās, bērnudārzos, augstskolās, bet pārējie bieži vien meklē papildus darba vietas, līdz ar to cieš mācību procesa kvalitāte.
Lielākā daļa no izglītībai atvēlētajiem finansu līdzekļiem tiek izmantota ēku uzturēšanai un remontam, komunālajiem maksājumiem, atstājot niecīgus līdzekļus izglītības sistēmas uzlabošanai, pedagogu atalgojumam.
Pirmsskolas izglītība Latvijā nav obligāta, kas nozīmē, ka vecākiem tiek dota izvēle audzināt bērnu mājās vai bērnudārzā. Taču 1997.gada septembrī pēc vietām bērnudārzos netika apmierināti 6,6 tūkst. pieprasījumu, kas liecina par augsto pieprasījumu pēc bērnudārziem.
Pamatskolas izglītības programmas apgūšana Latvijā ir obligāta.
Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu, pat nesākot obligāto izglītības apguvi vai arī mācības agri izbeidzot. Šo bērnu skaits pieaug, jo:
* ir ģimenes, kurās sastopas ar finansu līdzekļu trūkumu bērna mācību nodrošināšanai;
* laukos ir nepietiekams transporta nodrošinājums;
* arvien vairāk pieaug ielas bērnu skaits, kuriem nav motivācijas izglītības iegūšanai;
* daudzi no šiem bērniem nāk no ģimenēm, kurās ir aktuāls alkoholisms, narkomānija, vardarbība, u.c.
Pēc izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem uz 1997./1998. mācību gada sākumu vispārizglītojošās skolas neapmeklēja aptuveni 12 tūkstoši bērnu jeb 3,5% bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Latvijā vēl joprojām nav ieviesta pilnīga šo bērnu uzskaite, ko lielā mērā kavē precīzas iedzīvotāju uzskaites trūkums. Netiek veikti arī sistemātiski pētījumi par to, kādi faktori ietekmē skolas vecuma bērnu aiziešanu no skolas vai mācību neuzsākšanu.
Jāatzīmē, ka arvien vairāk pieaug to jauniešu skaits, kas vēlas studēt. 1997.gadā uzņemto studentu skaits ir līdz šim vislielākais Latvijas vēsturē.
Attēls 4.7. Studentu uzņemšana un izlaidums augstskolās
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā augstākās izglītības sistēmā ir notikušas straujas pārmaiņas. Ir nodibinājušās jaunas augstskolas, izveidoti jauni studiju virzieni, studiju un programmu saturs kļūst saturīgāks. Straujais studējošo un augstskolu skaita pieaugums ļāvis Latvijai pārvarēt krīzi, kāda bija vērojama 1993.gadā. 1997./98. akadēmiskajā gadā Latvijā valsts dibinātajās augstskolās pirmajā studiju gadā tika uzņemti 18 900 jauniešu (1993.gadā tikai 6966). Valsts augstskolās un juridisko personu dibinātajās augstskolās studējošo kopskaits bija 64 204 studējošie. Taču neskatoties uz studējošo skaita straujo pieaugumu, Latvijas augstskolas sastopas ar tādām problēmām kā:
* studiju programmu vienveidība un paralēlisms;
* studiju programmu kvalitātes kritums un neatbilstība darba tirgus vajadzībām;
* nav notikusi materiāltehniskās bāzes atjaunošana;
* augstskolu mācībspēku skaits palicis nemainīgs vai pat samazinājies;
* nav iespējams nodrošināt augstskolas studiju programmu izstrādāšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām;
* mācībspēku nomaiņa ir nepietiekama, u.c.
Veicot reformas augstskolu sistēmā uzmanība tiks pievērsta arī īsu profesionālu un vispusīgu studiju nodrošināšanai, atbalstot mūžizglītības iespējas.
Lai radītu iespējas jebkuram cilvēkam pilnveidot savas zināšanas un apgūt papildus zināšanas, ir nepieciešama valsts vienota politika arī pieaugušo izglītības jomā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Latvijas Pieaugušo izglītības koncepcijas projektu un ir izšķīrusies ar Pieaugušo izglītību saistītos jautājumus iestrādāt Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Svarīgi būtu nodrošinot arī jebkuram jaunietim studēt augstskolā, ieviešot ne tikai studentu kreditēšanas sistēmu, bet arī studiju kreditēšanas sistēmu. Studiju kreditēšanas sistēmas mērķis ir sniegt studentiem kredītus studiju mācību maksas finansēšanai. Šādas sistēmas ieviešana prasīs daudz pūļu normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī sadarbības partneru meklēšanā.
Laikā kopš neatkarības atjaunošanas viena no lielākajām problēmām visā izglītības sistēmā ir pedagoģisko darbinieku zemais atalgojums, kā rezultātā daudzi pasniedzēji apvieno vairākus darbus un līdz ar to krīt mācību kvalitāte. Zemo atalgojumu dēļ trūkst jauni, kvalificēti darbinieki.
Kultūra ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem gan attiecībā uz sabiedrību, gan atsevišķu indivīdu, gan vidi. Kultūrai ir izšķiroša loma nacionālās identitātes saglabāšanā, valsts tēla veidošanā, starpvalstu sakaru veidošanā arī ar kultūru tieši nesaistītās sfērās kā piemēram ekonomikā, politikā u.c. Pašreizējā situācijā būtiski pieaug kultūras kā sabiedrības saliedējoša spēka loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā Latvijā.
Kultūras pasākumu organizēšana un to pieejamības nodrošināšana jebkuram indivīdam ietekmē tautas tradīciju, vērtību saglabāšanos un popularizāciju. Lai gan dažādi kultūras nami un institūcijas darbojas arī lauku rajonos, tomēr pārsvarā kultūras pasākumu organizēšana notiek lielākajās pilsētās. Viena no galvenajām problēmām laukos ir profesionālu kultūras pasākumu organizatoru trūkums, kā arī finansu līdzekļu trūkums pasākumu organizēšanai, infrastruktūras uzturēšanai, kā arī kultūras darbinieku zemā darba apmaksa.
Kultūras jomas pilnvērtīgu funkcionēšanu ierobežo arī nepietiekams valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju kompetences un atbildības sadalījums, trūkumi un nepilnības likumdošanā, neprecīzas un neatbilstošas organizatoriskās un vadības metodes.
Lielo reformu, kas saistītas ar Latvijas neatkarības atgūšanu, rezultātā, daudzas pārmaiņas kultūras jomā ir notikušas haotiski. Šobrīd šo procesu negatīvo ietekmi nākas izjust literatūras, grāmatniecības, kinomākslas un citās kultūras jomās.
Kultūras sfērā joprojām netiek risināti daudzi jautājumi, kas saistīti ar likumdošanu, izglītību, informācijas apriti, sociālo aizsardzību, materiāltehniskās bāzes sakārtošanu. Šo jautājumu risinājumam ir jābūt kompleksam un plānveidīgam, kas sevī ietvertu stratēģisko virzienu izstrādi un prioritāšu izvirzīšanu kultūras attīstības nodrošināšanai.
Kā liecina statistiskie rādītāji pēdējo gadu laikā ir samazinājies publisko bibliotēku skaits, kā arī ir samazinājušies bibliotēku fondi. Šāda situācija liecina par naudas līdzekļu trūkumu bibliotēku uzturēšanai un jaunu, kvalitatīvu grāmatu iepirkšanai. Cilvēkiem īpaši lauku rajonos kļūst arvien mazākas iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru un iegūt nepieciešamo informāciju. Taču neskatoties uz esošo situāciju bibliotēku lasītāju skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis.
Tabula 4.7. Publiskās bibliotēkas Latvijā no 1990. līdz 1997.gadam
1990 | 1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | |
Pavisam | ||||||||
Publisko bibliotēku skaits | 1317 | 1241 | 1189 | 1119 | 1045 | 1037 | 1016 | 998 |
Fondi, milj. eks. | 22,9 | 21,3 | 20,2 | 18,5 | 17 | 16,4 | 15,7 | 15,1 |
Pavisam lasītāju, tūkst. | 902 | 774 | 680 | 588 | 481 | 501 | 507 | 514 |
Izsniegums, milj. eks. | 22,7 | 19,9 | 19,5 | 17,7 | 15,6 | 15,9 | 17,4 | 18,0 |
Pilsētās | ||||||||
Publisko bibliotēku skaits | 483 | 413 | 371 | 342 | 291 | 279 | 271 | 262 |
Fondi, milj. eks. | 14,8 | 13,3 | 12,2 | 11,2 | 10 | 9,7 | 8,9 | 8,4 |
Pavisam lasītāju, tūkst. | 721 | 596 | 493 | 435 | 342 | 356 | 355 | 354 |
Izsniegums, milj. eks. | 18,5 | 15,7 | 14,7 | 13,8 | 12 | 12,1 | 12,8 | 13,0 |
Laukos | ||||||||
Publisko bibliotēku skaits | 834 | 828 | 818 | 777 | 754 | 758 | 745 | 736 |
Fondi, milj. eks. | 8,1 | 8 | 8 | 7,3 | 7 | 6,7 | 6,8 | 6,7 |
Pavisam lasītāju, tūkst. | 181 | 178 | 187 | 153 | 139 | 145 | 152 | 158 |
Izsniegums, milj. eks. | 4,2 | 4,2 | 4,6 | 3,9 | 3,6 | 3,8 | 4,6 | 5,0 |
Statistiskie dati liecina, ka strauji ir samazinājies teātru un muzeju apmeklējuma skaits.
Attēls 4.8. Muzeju un teātru apmeklējumi Latvijā 1990.-1997.gadā
Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:
1) bērnu skaits, kas neapmeklē skolu;
2) pamatskolu, vidusskolu un augstskolu beigušo skaits;
3) studiju vietu pieprasījums un piedāvājums;
4) muzeju apmeklējumi;
5) teātru apmeklējumi;
6) nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits.
Literatūras saraksts
Publicētie dati:
1. ANO. Ceļvedis darbībai ģimeņu jautājumu risināšanā. Vīne. 1995.
2. Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas banka. Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā. Rīga. 1998.
3. Iekšlietu ministrija. Noziedzības stāvoklis Latvijas Republikā no 1998.g. -līdz 1997.gadam. IeM darba rezultāti. Rīga. 1998.
4. Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998.-2003. Rīga. 1998.
5. Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Par bērnu tiesību aizsardzību valstī 1991-1996. Rīga. 1996.
6. Labklājības ministrija. Nacionālā programma Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība). Rīga. 1998.
7. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Sociālie procesi Latvijā. Rīga. 1998.
8. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Ģimene un dzimstība Latvijā. Rīga. 1996.
9. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Latvijas iedzīvotāju paaudžu nomaiņa. Rīga. 1996.
10. Nodarbinātības Valsts dienests. Gada pārskats. Rīgā. 1997.
11. Saimons Deiviss, Bils Slī, Tālis Tisenkopfs. Sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijas laukos. Rīga. 1997.
12. UNDP. 1997. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīga. 1997.
13. UNDP. Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi. Rīga. 1998.
14. United Nations. 1995. Report of the International Conference on Population and Development: Cairo, 5-13 Sept. 1994, Programme of Action. New York.
15. Valsts statistikas komiteja, Medicīnas statistikas birojs. Latvijas Republikas medicīnas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1998.
16. Valsts statistikas komiteja. Darbaspēks Latvijā. Darbaspēka apsekojuma rezultāti 1997.gada maijs. Rīga. 1997.
17. Valsts statistikas komiteja. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.
18. Valsts statistikas komiteja. Latvijas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.
19. Valsts statistikas komiteja. Latvijas sievietes un vīrieši: statistiskais portrets. Rīga. 1997.
20. Valsts statistikas komiteja. Ziņojums par mājsaimniecību budžeta pētījumu rezultātiem 1997.gadā. Rīga. 1998.
21. Veselības veicināšanas centrs. Veselības veicināšanas stratēģija. Projekts. Rīga. 1998.
22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lauku attīstības programma. Rīga. 1998.
Nepublicētie dati:
Labklājības ministrija. Valsts programma Latvijas iedzīvotāji. Projekts. Rīga. 1991.
Tekstā lietotie saīsinājumi
EM - Ekonomikas ministrija
FM - Finansu ministrija
IM - iekšlietu ministrija
IZM - Izglītības un zinātnes ministrija
KM - Kultūras ministrija
LM - Labklājības ministrija
NVD - Nodarbinātības valsts dienests
NVO - Nevalstiskās organizācijas
SM - Satiksmes ministrija
TM - Tieslietu ministrija
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VVC - Veselības veicināšanas centrs
ZM - Zemkopības ministrija
1.pielikums
I.Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana
Nr. | Pasākums | Izpildes | Izmaksas | Finansēšanas | Iesaistītās | Rezultāts |
p.k. | laiks | (Ls tūkst) | avots | institūcijas | ||
mērķis: Alternatīvu aprūpes formu attīstīšana | ||||||
1.1. | Audžuģimeņu tīkla veidošana, apmācīšana un | 1998-2002 | 1)160 | 1)valsts | LM, | Nodrošinātas iespējas bērnam dzīvot ģimeniskā vidē |
darbības nodrošināšana 1 | 2)200 | 2)pašvaldību | pašvaldības | |||
budžets | ||||||
1.2. | Pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu, atlīdzības | 2000 | valsts | LM | Tiks vairāk attīstītas jaunas aprūpes formas | |
par aizbildņa pienākuma pildīšanu palielināšana, | 2002 | budžets | ||||
atlīdzības audžuģimenēm palielināšana atbilstoši | ||||||
patēriņa cenu izmaiņām | ||||||
1.3. | Jaunu dienas centru personām ar garīga rakstura | 1999-2002 | 1)142,3 | 1)valsts budžets | LM, | Tiek nodrošināta iespēja personu ar garīga rakstura |
traucējumiem veidošana 1 | 2)80,5 | 2)pašvaldību | pašvaldības | traucējumiem dzīvot ierastajā dzīves ritmā un iziet sabiedrībā | ||
budžets | ||||||
1.4. | Vardarbībā cietušo bērnu sociālā rehabilitācija 1 | 1999-2003 | 1)12 | 1)citi | LM | Mainīta sabiedrības attieksme pret vardarbību pret bērniem; |
2)75 | 2)valsts | nodrošināta iespēja ātrāk atklāt vardarbības gadījumus un | ||||
budžets | uzsākt palīdzības sniegšanu bērniem; bērnu, kas cietuši no | |||||
vardarbības reintegrācija sabiedrībā | ||||||
1.5. | Krīzes centru tīkla veidošana 1 | 1998-2002 | 437 | pašvaldību | pašvaldības | Personu ātra un efektīva reintegrācija sabiedrībā |
budžeti | ||||||
mērķis: Pilnveidot speciālas izglītības programmas ģimenēm, kas plāno ģimenes pieaugumu | ||||||
2.1 | Grūtnieču un topošo tēvu mūsdienīga izglītošana | NVO, | Sabiedrība tiek informēta par ģimenes plānošanu | |||
par grūtniecības norisi, dzemdībām un vecāku | dzemdību | |||||
pienākumiem | nami | |||||
mērķis: Vīrieša un sievietes līdzatbildības veicināšana ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā | ||||||
3.1. | Informācijas sagatavošana un publicēšana masu | masu mediji, | Tiek sniegta informācija | |||
saziņas līdzekļos | NVO | par vīrieša un sievietes | ||||
3.2. | Informācijas sniegšana ģimeņu konsultatīvajos | Ģimenes | līdzatbildību ģimenes plānošanā, | |||
kursos | centrs, NVO | bērna audzināšanā | ||||
3.3. | Paternitātes pabalsta izmaksas uzsākšana | 2000 | valsts sociālās | LM | Tiks veicināta tēva iesaistīšanās jaundzimušā bērna aprūpē | |
apdrošinā- | ||||||
šanas budžets | ||||||
mērķis: Valsts garantijas ģimenēm ar bērniem | ||||||
4.1. | Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru izveide | 1998-2003 | 208 | valsts | IZM, | Tiks sniegta iespēja saņemt konsultatīvo palīdzību bērnu |
rajonos4 | budžets | pašvaldības | izglītošanai un sagatavošanai skolas gaitām | |||
4.2. | Privāto bērnudārzu tīkla izveides atbalstīšana | IZM, | Privāto bērnu dārzu tīkla attīstīšana | |||
pašvaldības | ||||||
4.3. | Bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz 80% | 2001 | valsts | LM | Tiks sniegts lielāks atbalsts personai, kura kopj bērnu | |
no minimālās algas personām, kuras kopj bērnu | budžets | |||||
vecumā līdz 1,5 gadiem | ||||||
4.4. | Bērna piedzimšanas pabalsta pārskatīšana | 2000 | valsts | LM | Pabalsta paaugstināšanas gadījumā tiks sniegts atbalsts | |
atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām | 2003 | budžets | ģimenēm bērna piedzimšanas gadījumā | |||
4.5. | Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana un | 2002 | valsts | LM | Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm bērnu audzināšanai | |
paaugstināšana līdz 15% no valstī noteiktās | budžets | |||||
minimālās mēnešalgas | ||||||
4.6. | Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par | 1999 | valsts | LM | Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm, kuras kopj bērnu | |
bērnu invalīdu pārskatīšana | 2001 | budžets | invalīdu | |||
2003 | ||||||
4.7. | Piemaksas pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta | 2000 | 510 | valsts | LM | Tiks sniegts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu |
par pamatskolas vecuma bērnu izmaksas uzsākšana | budžets | sagatavošanu jaunajam mācību gadam |
1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)"
4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā
- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota
- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota
- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts
2.pielikums
II. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana
Nr. | Pasākums | Izpildes | Izmaksas | Finansēšanas | Iesaistītās | Rezultāts | |
p.k. | laiks | (Ls tūkst) | avots | institūcijas | |||
mērķis: Darba vietu radīšanas un to saglabāšanas nodrošināšana | |||||||
1.1. | Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības | 1997+ | 1998g. - 0,4 | valsts | EM | ||
programmas izstrāde un realizācija3 | 1999g. - 1,0 | budžets | |||||
2000g. - 1,2 | Uzņēmējdarbības attīstība | ||||||
1.2. | Mazo (arī mazo ģimenes uzņēmumu) un vidējo | 1999-2001 | 0,6 | valsts | EM | reģionos, dzīves līmeņa | |
uzņēmumu dibināšanas un darbības atvieglošana 3 | budžets | uzlabošanās, radīsies jaunas | |||||
1.3 | Kredītgarantiju sistēmas ieviešana 3 | 1999-2001 | 1,5 | valsts budžets | EM | darba vietas | |
1.4. | Uzņēmējdarbības izglītības attīstīšana 3 | 1998-1999 | 0,9 | valsts budžets | EM | ||
1.5. | Netradicionālo lauksaimniecības nozaru un alternatīvo | 1999 | 1862 | valsts | ZM, FM, | ||
nodarbošanās veidu izveidošana un atbalstīšana 2 | budžets+ES | VARAM | Radīsies papildus ienākumi lauku iedzīvotājiem, | ||||
2000 | 2377 | palīdzība | samazināsies migrācija uz | ||||
1.6. | Cilvēku piesaistīšana lauku apvidiem, piešķirot | valsts | ZM | pilsētām, pieaugs nodarbinātības līmenis | |||
ilgtermiņa kredītus un subsīdijas 2 | budžets | ||||||
1.7. | Darba strīdu izskatīšanas kārtības uzlabošana | TM, LM | Efektīvāk tiks risināti ar darba pārkāpumiem saistītie | ||||
jautājumi | |||||||
mērķis: Jauniešu nodarbinātības veicināšana | |||||||
2.1. | Jauniešu bez darba pieredzes darba prakses | 1999 | 171 | valsts | LM | ||
organizēšana pie darba devēja 1 | 2000 | 350 | budžets | ||||
2001 | 420 | Bezdarbnieku | |||||
2.2. | Jauniešu bez profesionālās izglītības apmācība pie | 1999 | 450 | valsts | LM | konkurētspējas paaugstināšana | |
Latvijas Amatniecības kameras 1 | 2000 | 540 | budžets | ||||
2001 | 540 | ||||||
2.3. | Jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem bez | 2000 | 190 | valsts | LM | ||
pamatizglītības no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm | 2001 | 304 | budžets | ||||
iesaistīšana "Darba skolā" 1 | |||||||
2.4. | Metodisko materiālu izdošana un apmācība skolu | 1999 | 20 | valsts | LM, IZM, | Skolēni saņems savlaicīgu palīdzību profesionālās | |
skolotāju un psihologu sagatavošanai mācību | budžets, | NVD | orientācijas jautājumos | ||||
priekšmeta "Karjeras mācība ieviešanai vispār- | tehniskā | ||||||
izglītojošo skolu izlaiduma klašu skolēniem 1 | palīdzība | ||||||
2.5. | Programmas "Jūs un Jūsu darba dzīve" (sociāl- | 2000 | 9 | valsts | LM | Palīdzība profesionālās karjeras izvēles jautājumos | |
psiholoģiskais treniņš) īstenošana darbam ar 15-18 | budžets | ||||||
gadus veciem jauniešiem 1 | |||||||
mērķis: Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšana darba tirgū | |||||||
3.1. | Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana | 1999 | 326 | valsts | LM, | ||
sociālās aprūpes darbos 1 | 2000 | 400 | budžets | pašvaldības | Tiks sniegtas darba iespējas | ||
3.2. | Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana | 1999 | 591 | valsts | LM | pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem | |
algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 1 | 2000 | 709 | budžets | ||||
2001 | 865 | ||||||
3.3. | Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku kvalifikācijas | 1999 | 292 | valsts | LM | Bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšana | |
paaugstināšana un iekārtošana darbā 1 | 2000 | 341 | budžets | ||||
2001 | 396 | ||||||
mērķis: Nodrošināt padarītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu darba samaksu | |||||||
4.1. | Minimālās mēneša darba algas regulāra | apmēram | valsts | LM | |||
paaugstināšana | 1999-2001 | 33680 | budžets | 1)Celsies iedz. dzīves līmenis; | |||
4.2. | Jaunas darba samaksas sistēmas izstrādāšana un | 2001 | 100000 | valsts | LM | 2)Samazināsies maznodrošināto skaits | |
ieviešana budžeta iestādēs.1 | budžets | ||||||
mērķis: Pēc iespējas iesaistīt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū | |||||||
5.1. | Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana Darba meklētāju | 1999 | 123 | valsts | LM | Psiholoģiskā un konsultatīvā palīdzība bezdarbniekiem | |
kluba aktivitātēs 1 | 2000 | 127 | budžets | ||||
2001 | 131 | ||||||
5.2. | Ilgstošo bezdarbnieku apmācība valsts valodā 1 | 1999 | 100 | valsts | LM | ||
2000 | 120 | budžets | Bezdarbnieku | ||||
5.3. | Ilgstošo bezdarbnieku profesionālā apmācība un | 1999 | 681 | valsts | LM | konkurētspējas paaugstināšanās | |
kvalifikācijas paaugstināšana 1 | 2000 | 796 | budžets | ||||
2001 | 923 | ||||||
5.4. | Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana 1 | 1999 | 887 | valsts | pašvaldības | ||
2000 | 1064 | budžets | |||||
2001 | 1277 | ||||||
mērķis: Drošas un veselībai nekaitīgas darba vides radīšana | |||||||
6.1. | Valsts darba inspekcijas nostiprināšana 1 | 2003 | 500 | valsts budžets, | LM | ||
ES palīdzība | Pieaugs iedzīvotāju drošības | ||||||
6.2. | Vienotas darba aizsardzības sistēmas izveidošana 1 | 2003 | 20 | valsts budžets | LM | sajūta. Pieaugs iedzīvotāju | |
6.3. | Nacionālā darba aizsardzības centra izveide 1 | 2001 | 200 | valsts budžets | LM | lojalitāte pret sociālās | |
6.4. | Arodmedicīnas dienestu sistēmas izveidošana 1 | 2003 | 250 | valsts budžets, | LM | drošības sistēmu | |
ES palīdzība |
1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".
2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.
3 -pasākums paredzēts vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā.
- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota
- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota
- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts
3.pielikums
III. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanas veicināšana
Nr. | Pasākums | Izpildes | Izmaksas | Finansēšanas | Iesaistītās | Rezultāts | |
p.k. | laiks | (Ls tūkst) | avots | institūcijas | |||
mērķis: Veicināt iedzīvotāju veselību, paaugstinot zināšanas un atbildību par savu veselību un dzīves veidu un organizējot veselību veicinošus pasākumus | |||||||
1.1. | Veselības veicināšanas un izglītošanas programmu | 1)350 | 1)valsts | LM, NVO, | Sabiedrības izglītošana | ||
izstrāde tādos jautājumos kā veselīgs uzturs, nikotīna, | budžets | pašvaldības, | |||||
alkohola, narkotiku, toksisko vielu lietošana, fiziskā | 2)200 | 2)ārvalstu | IZM | ||||
aktivitāte, vides faktoru ietekme, balstoties uz | finansējuma | ||||||
veselību ietekmējošo paradumu pētījumiem, | palīdzība | ||||||
seksuālās izglītības uzlabošana un sekmēšana. 1 | |||||||
1.2. | Veselības mācības kā obligātās starppriekšmetu | 1999 | IZM | Skolēnu izglītošana par veselības jautājumiem | |||
tēmas iekļaušana vidusskolas programmā | |||||||
1.3. | Veselīga dzīves veida popularizēšana un | NVO, | Informācijas sniegšana sabiedrībai | ||||
publicēšana masu saziņas līdzekļos | masu mediji | ||||||
1.4. | Ietvert bezmaksas vai daļēji apmaksājamo medika- | FM, LM, | Pasargās no nevēlamas grūtniecības un STS | ||||
mentu sarakstā kontraceptīvos līdzekļus noteiktu | NVO | ||||||
iedzīvotāju grupu vajadzībām (pusaudži, daudzbērnu | |||||||
mātes, sievietēm 3 mēnešus pēc mākslīgā aborta) | |||||||
mērķis: Jaundzimušo un māšu mirstības samazināšana | |||||||
2.1. | Regulāras māšu apskates grūtniecības periodā | Dzemdību | Dzemdību traumu un zīdaiņu un māšu mirstības | ||||
(antenatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana) | nami, | samazināšanās | |||||
un perinatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana | NVO | ||||||
2.2. | Bērnu barošanas ar krūti popularizēšana | NVO | Zīdaiņu veselības stāvokļa uzlabošanās | ||||
3. | Neauglības profilakses un rehabilitācijas programma | Ģimenes centrs | Dzimstības pieaugums, ģimeņu veselības stāvokļa uzlabošana | ||||
(sadarbībā ar | |||||||
NVO un LM) | |||||||
mērķis: Izveidot sabiedrības veselības vispārēju pārraudzības un kontroles sistēmu | |||||||
4.1. | Valsts higiēniskā un epidemioloģiskās uzraudzības | 1998-2002 | 24 000 | valsts | LM | ||
nodrošināšana, t.sk. reorganizācijas veikšana vides | budžets+ | ||||||
veselības dienestā un Nacionālās imunizācijas | maksas | ||||||
programmas realizēšana 1 | pakalpojumi | ||||||
4.2. | Valsts sanitārās inspekcijas darbs normatīvo aktu | 1998-2002 | 4 000 | valsts | LM | ||
izpildes kontrolē un uzraudzībā higiēnas, | budžets | ||||||
epidēmiskās drošības un pārtikas jomā 1 | |||||||
4.3. | Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV/AIDS) | 1)1998-2000 | 1)750 | 1)valsts budžets+ | LM, pašval- | HIV/AIDS izplatības ierobežošanas stratēģijas izstrāde | |
infekcijas izplatības ierobežošana 1 | maksas | dības, NVO | |||||
pakalpojumi | |||||||
2)1998 | 2)20 | 2)ārvalstu | |||||
tehniskā | |||||||
palīdzība | |||||||
mērķis: Izveidot sabalansētu, finansiāli līdzsvarotu veselības aprūpes sistēmu, | |||||||
kas balstās uz veselības kā pamatvērtības izpratni, saslimšanu profilaksi un primāro veselības aprūpi | |||||||
5.1. | Paaugstināt pakalpojumu izmaksu efektivitāti 1 | 1998-2003 | 5 000 | LM | |||
5.2. | Izstrādāt un apstiprināt ārstniecības tehnoloģiju | 1998 | 7,452 | CF rezerves | LM | Pacienti saņem nepieciešamās kvalitātes un tehnoloģijas | |
standartus, pieaicinot ārstu profesionālo asociāciju | fonds | ārstnieciskos pakalpojumus primārās veselības aprūpes | |||||
komisijas 1 | iestādē | ||||||
5.3. | Primārajā veselības aprūpē realizēt efektīvu | 1)1998- | 1) - | 1)ārvalstu | LM | Pacients uzsāk efektīvu ārstēšanos jau primārajā | |
politiku "medikamentiem ar atlaidēm" 1 | 1999 | finansējuma | veselības aprūpē | ||||
palīdzība | |||||||
2)2003 | 2)30 | 2)valsts | |||||
budžets | |||||||
5.4. | Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas pilnveidošana | 1999-2002 | valsts | LM, | Tiek uzlabota ambulatorā ārstēšana un profilakse | ||
budžets | Centrālais fonds | ||||||
mērķis: Mazināt vides faktoru ietekmi uz sabiedrības veselību | |||||||
6.1. | Pētījumu par vides faktoru ietekmes uz sabiedrības | 1998-2002 | 150 | valsts | LM, | ||
veselību, izpēte un analīze 1 | budžets | VARAM | Lielāka iespēja novērst | ||||
6.2. | Uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti 2 | 1998-2002 | 70,5 | valsts budžets+ | VARAM | vides faktoru ietekmi uz | |
ārvalstu | sabiedrības veselību | ||||||
finansu palīdzība | |||||||
6.3. | Novērst nepietiekami attīrītu notekūdeņu izplūdi | 1998-2002 | 56,1 | valsts budžets+ | VARAM | ||
ūdenstilpēs 2 | ārvalstu | ||||||
finansu palīdzība |
1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".
2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.
- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota
- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota
- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts
4.pielikums
IV. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana
Nr. | Pasākums | Izpildes | Izmaksas | Finansēšanas | Iesaistītās | Rezultāts |
p.k. | laiks | (Ls tūkst) | avots | institūcijas | ||
mērķis: Efektīvas izglītības sistēmas ieviešana | ||||||
1.1. | Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveide4 | 1998-2003 | 18 110 | valsts | IZM | Paaugstināsies mācību kvalitāte, kā arī koordinācijas |
budžets | efektivitāte starp izglītības iestādēm | |||||
1.2. | Visu 5-6 gadus veco bērnu sagatavošanai skolai | 1999-2003 | 36 300 | valsts | IZM | 5-6 gadus veci bērni tiks sagatavoti skolas uzsākšanai |
pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošināšana 4 | budžets | |||||
1.3. | Efektīvas studiju kreditēšanas sistēmas izstrāde un | 1998-2000 | 325 | valsts | IZM, FM | Jauniešiem būs vairāk iespējas studēt tiks piesaistīti papildus |
ieviešana4 | budžets | līdzekļi augstskolām | ||||
1.4. | Pieaugušo izglītība reģionu sociāli ekonomiskās | 1997-2003 | 1) 259 | 1) valsts | IZM | Tiks sekmēta valsts un reģionu sociāli ekonomiskā |
attīstības veicināšanai 4 | budžets | attīstība | ||||
2) 170 | 2) ārvalstu | |||||
finansējuma | ||||||
palīdzība | ||||||
1.5. | Ģimenes izglītība demokrātiskai sabiedrībai 4 | 1997-2003 | 1) 206,6 | 1) valsts | IZM | Sabiedrībā tiks aktualizēta ģimenes izglītības nozīme |
budžets | ||||||
2) 110 | 2) ārvalstu | |||||
finansējuma | ||||||
palīdzība | ||||||
1.6. | Pieaugušo izglītības centru darbības pilnveide un | 1997-2003 | 1) 252 | 1) valsts | IZM | Paaugstināsies Pieaugušu izglītības centru darba efektivitāte |
personāla mācības pieaugušo izglītības sektorā4 | budžets | |||||
2) 75 | 2) ārvalstu | |||||
finansējuma | ||||||
palīdzība | ||||||
1.7. | Profesionālās izglītības centra attīstība4 | 1998 | 1) 9 | 1) valsts | IZM | Tiks izstrādātas jaunas izglītības programmas, tiks veikta |
budžets | skolotāju tālākizglītošana | |||||
2) 60 | 2) ārvalstu | |||||
finansējuma | ||||||
palīdzība | ||||||
1.8. | Augstākās izglītības un zinātnes reforma4 | 1998-1999 | 1) 1030 | 1) valsts | IZM | Tiks radīti konkurētspējīgi pētnieciskie centri, veidojot |
budžets | universitātes par moderniem studiju un pētījumu centriem | |||||
2) 1400 | 2) ārvalstu | |||||
finansu | ||||||
palīdzība | ||||||
1.9. | Pedagoģiskās un sociālās korekcijas klašu izveide4 | 1997-2003 | valsts budžets, | IZM, | Samazināsies klaiņojošo bērnu skaits, mazināsies noziedzība | |
pašvaldību | pašvaldības | valstī | ||||
budžets | ||||||
mērķis: Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana | ||||||
2.1. | Skolēnu pārvadājumu attīstīšana laukos | Dotācijas lauku | IZM, SM, | |||
pārvadājumiem, | pašvaldības | |||||
pašvaldības | Tiek nodrošinātas | |||||
2.2. | Optimāla izglītības iestāžu tīkla attīstība Latvijas | IZM, | iespējas iegūt | |||
reģionos 2 | pašvaldības | izglītību arī lauku | ||||
2.3. | Jaunu grāmatu iegāde lauku bibliotēkām 2 | 1998-1999 | 82 | Kultūrkapitāla | Nacionālā | rajonos |
fonds | bibliotēka, | |||||
Grāmatizdevēju | ||||||
asociācija | ||||||
2.4. | Valsts ģimnāziju tīkla izveide4 | 1998-2005 | 2851,5 | valsts | IZM | Sekmēs darba kvalitātes paaugstināšanos reģionu |
budžets | vidusskolās, sekmēs rajonu attīstību | |||||
mērķis: Valstiskā kultūras attīstības veicināšana | ||||||
3.1. | Kultūras veicināšanas nacionālās programmas | 1998-2010 | grūti | valsts | KM | Kultūras vērtību saglabāšanās un popularizācija |
izstrāde un realizācija | aprēķināmas | budžets | ||||
3.2. | Bibliotēku datorizācija 2 | 1999-2001 | 3896,932 | valsts | KM, | Tiks nodrošināta vieglāka, ātrāka nepieciešamo materiālu |
budžets | pašvaldības | pieejamība | ||||
3.3. | Novadu kultūras atbalsta centru izveidošana 2 | 1999-2000 | 600 | valsts budžets | KM, EM, | Tiks atbalstīti kultūras pasākumi Latvijas reģionos |
+citi avoti | VARAM, | |||||
pašvaldības | ||||||
mērķis: Institūciju un programmu, kas organizē kultūras un sporta pasākumus atbalstīšana | ||||||
4.1. | Institūciju, kas organizē kultūras un sporta pasākumus | KM, FM, | Tiks veicināta organizāciju aktivitāte sporta pasākumu | |||
bērniem atbalstīšana nodokļu atvieglojuma veidā | IZM | organizēšanā | ||||
4.2. | Atbalsts bērnu un jauniešu radošās darbības un | 1996-1998 | 1)725 | 1)valsts | IZM, | Tiks veicināta ārpusskolas izglītības attīstība un bērnu un |
mākslinieciskās pašdarbības programmām4 | budžets | pašvaldības | jauniešu radošo spēju attīstība | |||
2)20 | 2)ārvalstu | |||||
tehniskā | ||||||
palīdzība | ||||||
mērķis: Noziedzības apkarošana | ||||||
5.1. | No soda izciešanas vietām atgriezušos personu | 1)valsts budžets | IM, TM | Tiks nodrošināta iespēja sodu izcietušajām personām | ||
integrācijas sabiedrībā sistēmas izveidošana | 2)pašvaldību | atgriezties sabiedrībā | ||||
budžets |
2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā
4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā
- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota
- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota
- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts