• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasākumu programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.12.1998., Nr. 357/358 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33174

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Monetārā savienība un Latvija

Vēl šajā numurā

02.12.1998., Nr. 357/358

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdības dokumenti

Rīga, 1998.gads

Pasākumu programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai

PROGRAMMAS Saturā

1. Ievads

2. Programmas uzdevums

3. Situācijas raksturojums

par demogrāfisko stāvokli Latvijā

3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika

3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums

3.3. Laulības un šķiršanās

3.4. Iedzīvotāju migrācija

4. Programmas mērķi

un stratēģiskie virzieni

4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana

4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana

1. Ievads

Demogrāfija ir zinātne par iedzīvotāju skaita pieaugumu un samazinājumu (iedzīvotāju skaitliskajām izmaiņām) saistībā ar dzimstību, mirstību, migrāciju. No šīs definīcijas izriet, ka trīs galvenie faktori, kas nosaka iedzīvotāju skaita izmaiņas ir dzimstība, mirstība un migrācija. Taču, lai varētu analizēt, prognozēt un ietekmēt iedzīvotāju skaita izmaiņas ir nepieciešams trīs iepriekš minētos faktorus saistīt un analizēt vienlaicīgi ar valsts ekonomisko attīstību, sabiedrībā valdošajām vērtībām, sabiedrības izglītības līmeni, sabiedrības veselību un citiem rādītājiem. No tā attiecīgi izriet, ka demogrāfiskos procesus var ietekmēt, realizējot efektīvu demogrāfisko politiku, realizējot pasākumu sistēmu, kas vērsta uz demogrāfisko procesu izmaiņu sabiedrībai vēlamā virzienā.

Ņemot vērā, ka patreizējā demogrāfiskā situācija valstī satrauc ne tikai zinātniekus un politiķus, bet arī visu sabiedrību, ir nepieciešams izstrādāt valsts vienoto demogrāfisko politiku, kas noteiktu valsts pozīciju attiecībā uz demogrāfisko jautājumu risināšanu.

Diemžēl sabiedrībā jēdziens "demogrāfija" tiek attiecināts tikai uz tautas atražošanu, ko var ietekmēt uzlabojot veselības aprūpi un paaugstinot valsts garantijas ģimenēm ar bērniem (bērnu pabalstu paaugstināšana, valsts ģimenes pabalsta paaugstināšana u. c.).

Taču būtiski paaugstinot finansu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar garantiju nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem, netiek atrisinātas pastāvošās problēmas, jo:

1. Pašlaik valstī ir situācija, ka daudzās ģimenēs vecāki nespēj nodrošināt saviem bērniem pienācīgu uzturu, apģērbu, nespēj iegādāties grāmatas skolai. Paaugstinot pabalstus, šīs problēmas netiks atrisinātas. Pie tam bērnu pabalstu mērķis ir nevis ģimenes budžeta veidošana, bet gan ģimenes atbalstīšana.

2. Palielinot pabalstus demogrāfiskā situācija valstī neuzlabosies, jo pabalsti nestimulēs visus sabiedrības locekļus veidot ģimenes un audzināt bērnus. Pabalstu paaugstināšana varētu ietekmēt tikai tās ģimenes, kas jau šobrīd savu ģimenes budžetu veido uz bērnu pabalstu rēķina, taču valsts demogrāfiskajai politikai jābūt vērstai uz to, lai arī šajās ģimenēs ienākumi rastos nevis no papildus pabalstiem, bet gan no ienākumiem par padarīto darbu (nodarbinātības).

Ieguldot līdzekļus pasākumu realizācijā valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, nodarbinātības veicināšanai (izstrādājot un realizējot nodarbinātības politiku), zinātnes un izglītības veicināšanai, kultūras attīstībai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, ir iespējams veidot atbilstošus dzīves apstākļus, kas radītu cilvēkiem izvēles iespējas veidojot ģimeni. Patreizējā situācijā cilvēku izvēles iespējas ir ierobežotas vai arī tādu nemaz nav. Ir nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai ikvienam cilvēkam būtu iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, uzturu, pienācīgu apģērbu, nodrošinot tiem iespējas izglītoties. Tomēr jāatzīst, ka šādu apstākļu veidošana prasa lielus ieguldījumus un aktīvu rīcību jau šodien, lai nākotnē būtu sasniegti zināmi rezultāti.

Cilvēku rīcību ģimenes dzīvē, nodarbošanos un dzīves vietas izvēli, ir iespējams ietekmēt ar noteiktu pasākumu kopumu. Tātad ar programmas pasākumu kopuma palīdzību ir jārada tādi sociālie un ekonomiskie apstākļi, kuru iespaidā valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un visu Latvijas iedzīvotāju darbība un rīcība būtu saskaņā ar pasākumu programmas mērķiem.

Lai gan valstī ir veikti dažādi pētījumi un arī analīze attiecībā uz demogrāfiskajiem jautājumiem, joprojām vēl nav izstrādāta vienota pieeja koordinētai pasākumu izstrādei un realizācijai, lai novērstu demogrāfisko situāciju negatīvi ietekmējošos faktorus. Demogrāfiskās situācijas analīze liecina, ka nelabvēlīgā situācija ir izveidojusies noteiktu sociālo un ekonomisko apstākļu ietekmē. Tātad, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamo dzīves apstākļu kopumu, ir iespējams ietekmēt iedzīvotāju rīcību un uzvedību ģimenes plānošanas, veselības aprūpes, izglītības iegūšanas, migrācijas jomās kā rezultātā veidotos optimāla demogrāfiskā situācija un augsta dzīves kvalitāte.

Valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās tiek plānoti dažādi pasākumi, kas nav tieši vērsti uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, taču to realizācija nepārprotami var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī. Taču, izstrādājot un realizējot noteiktus pasākumus jomā, kas skar visus valsts iedzīvotājus vairākās dzīves sfērās, ir nepieciešama savstarpēji koordinēta un mērķtiecīga valsts institūciju rīcība. Tādēļ pasākumu programmā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir apkopoti un ietverti tie pasākumi, kas patreiz tiek realizēti un, kurus plāno realizēt ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šo pasākumu realizācija var dot reālu ieguldījumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā.

Tā kā izstrādājot konkrētus pasākumus ir jāņem vērā, ka daudzu fizisko un juridisko personu rīcību nav iespējams vadīt ar tiešiem uzdevumiem un rīkojumiem, programmā iekļauti tikai valsts pārvaldes orgānu kompetencē esošie pasākumi, kam būtu jāstimulē dažādu subjektu rīcība, neierobežojot iestāžu un uzņēmēju rīcību.

2. Programmas uzdevums

Dot kopskatu par valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās patreiz un nākotnē plānotajiem pasākumiem, kuru realizācija var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī.

3. Situācijas raksturojums par demogrāfisko stāvokli Latvijā

3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika

Viena no raksturīgākajā iezīmēm Latvijā 90.gados ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās, pie tam šī tendence ir vērojama gan pilsētās gan arī laukos. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 1990.gadā bija 14,2, bet 1997.gadā šis rādītājs noslīdēja līdz 7,7. Latvijas demogrāfi atzīmē, ka 1997.gada dzimstības rādītājs ir viszemākais valsts vēsturē un prognozē, ka iespējama turpmāka tā samazināšanās.

Tabula 3.1. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas Latvijā no 1991. līdz 1997.gadam

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997
Dzimušo skaits
absolūtos skaitļos 34633 31569 26759 24256 21595 19869 19083
uz 1000 iedzīvotājiem 13,0 12 10,3 9,5 8,6 7,9 7,7
Mirušo skaits
absolūtos skaitļos 34749 35420 39197 41757 38931 34306 33742
uz 1000 iedzīvotājiem 13,1 13,5 15,2 16,4 15,5 13,8 13,7
Dabiskais pieaugums
absolūtos skaitļos -116 -3851 -12438 -17501 -17336 -14437 -14659
uz 1000 iedzīvotājiem -0,1 -1,5 -4,9 -6,9 -6,9 -5,9 -6,0
Iedzīvotāju skaits valstī
2667870 2656958 2606176 256854 2529543 2501660 2479870

 

Iedzīvotāju pašreizējās dabiskās kustības rezultātā mainās to vecuma struktūra un ir vērojama darbaspēka novecošanās, kas bremzēs tautsaimniecības attīstību un modernizāciju. 1989.gada tautskaites laikā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 36,3 gadi, bet jau 1996.gadā tas pieaudzis līdz 37,3, kas ir viens no augstākajiem vidējā vecuma rādītājiem Eiropā un nozīmē augstu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru sabiedrībā.

Tabula 3.2. Iedzīvotāju vecuma struktūra 1990-1997.g., %

Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, procentos

Gads Kopā Līdz darbaspējas Darbaspējas Virs darbaspējas
vecumam vecumā (14-59) vecuma
1990 2673470 22,8 56,4 20,8
1991 2667870 22,8 56,2 21,0
1992 2656958 22,8 55,9 21,3
1993 2606176 21,3 56,9 21,8
1994 2565854 21,0 56,8 22,2
1995 2529543 20,7 56,8 22,5
1996 2501660 20,3 57,6 22,1
1997 2479870 19,9 57,7 22,4

3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums

Statistiskie rādītāji liecina, ka dzimstības līmenis valstī ir samazinājies gan pilsētās, gan arī laukos. Par šādu procesu attīstību uzskatāmi norāda speciālais dzimstības koeficients (dzimušo skaits uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā).

Tabula 3.3. Speciālais dzimstības koeficients 1990.-1997.gadā

Gads Latvija Pilsētas Tai skaitā Rīga Lauki
1990 58,52 50,71 49,50 81,34
1991 53,92 46,87 41,64 74,35
1992 49,97 42,13 36,69 71,00
1993 43,16 35,36 30,09 63,33
1994 39,57 33,04 28,80 57,04
1995 35,44 30,08 26,97 49,68
1996 32,53 27,38 24,58 46,16
1997 31,02 26,60 23,38 42,66

Jāatzīmē, ka dzimstības līmeni ietekmē arī sieviešu skaits fertīlajā vecumā (15-49 gadi). Dzimstības rādītāji parasti ir visaugstākie 20-29 gadu vecumā, taču sieviešu skaits šajā vecuma grupā sešu gadu laikā (no 1991-1997) ir samazinājies gandrīz par 20 tūkstošiem, un to īpatsvars fertīlā vecuma sieviešu kopskaitā attiecīgi samazinājās no 29,1% uz 27,6%.

Samazinās arī summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.

Tabula 3.4. Summārā dzimstības koeficienta izmaiņas 1990.-1997.gadā

Gads Latvija Pilsētas Tai skaitā Rīga Lauki
1990 2,016 1,772 1,595 2,694
1991 1,859 1,651 1,461 2,423
1992 1,0728 1,496 1,302 2,302
1993 1,508 1,272 1,084 2,064
1994 1,389 1,194 1,045 1,863
1995 1,252 1,092 0,984 1,644
1996 1,158 0,997 0,902 1,560
1997 1,110 0,971 0,858 1,426

 

Dzimstības līmeni būtiski ietekmē arī abortu skaits, kas diemžēl Latvijā ir ļoti augsts, taču pēdējo gadu laikā tam ir tendence samazināties.

Tabula 3.5. Abortu skaits Latvijā 1991.-1997.gadā

Gads Pavisam No tiem Uz 100 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem Mākslīgie aborti
mākslīgie uz 1000
aborti Visi aborti Mākslīgie aborti sievietēm
1991 44886 38837 128 111 69,1
1992 40494 34325 127 108 61,2
1993 37256 31348 138 116 57,3
1994 32535 26795 133 109 49,8
1995 31324 25933 144 119 48,9
1996 29653 24227 148 121 46,1
1997 27206 21768 143 114 41,6

 

Vienlaicīgi ar dzimstības līmeņa krišanos ir jāatzīmē arī mirstības līmeņa samazināšanās, lai gan iedzīvotāju mirstība joprojām ir augsta. Tabulā 3.6. tiek parādīti mirstības koeficienti galvenajās vecuma grupās, kur koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu.

Tabula 3.6. Mirstības koeficienti galvenajās vecumgrupās 1990.-1997.gadā

Gads Līdz darbaspējas vecumam Darbaspējas vecumā Virs darbaspējas vecuma
1990 1,60 4,91 47,14
1991 1,62 5,27 46,06
1992 1,60 5,69 45,85
1993 1,44 6,98 49,47
1994 1,27 7,93 52,04
1995 1,32 7,24 48,98
1996 1,06 5,66 46,33
1997 1,06 5,19 45,87

 

Mirstības analīze pa iedzīvotāju vecuma un dzimuma grupām liecina, ka Latvijā ir augsta vīriešu mirstība darbaspējas vecumā, ko, galvenokārt, nosaka mirstība no asinsrites sistēmas slimībām un nelaimes gadījumi, saindēšanās.

Attēls 3.1. Mirstības cēloņu struktūra Latvijā 1997.gadā, %

3.1.JPG (21485 BYTES)

Attiecībā uz atsevišķiem nedabiskās nāves cēloņiem, jāatzīmē, ka kopš 80-tajiem gadiem pieaudzis pašnāvību, slepkavību, transporta un citu nelaimes gadījumu skaits, kas kopš 1995.gada pamazām samazinās.

Latvijā zems ir arī iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, kas samazinājās, galvenokārt, laika posmā no 1990.-1995.gadam. 1996.gads iezīmēja manāmu mūža ilguma pieaugumu, kas liecina, ka radikālu šī rādītāja palielināšanos varēs gūt, samazinot iedzīvotāju mirstību darbaspējas vecumā.

Tabula 3.7. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 1990.-1997.gadā

Gads Latvijā Pilsētās Laukos
Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes
1990 64,21 74,58 65,09 74,86 62,13 73,90
1991 63,85 74,75 65,05 75,12 62,12 73,12
1992 63,25 74,83 63,87 74,95 60,95 74,17
1993 61,61 73,84 60,23 74,17 59,82 73,20
1994 60,72 72,87 60,15 73,35 59,51 72,87
1995 60,72 73,10 60,99 73,82 59,57 72,74
1996 63,94 75,62 64,25 75,97 61,42 74,93
1997 64,21 75,88 65,21 76,05 62,85 75,36

3.3. Laulības un šķiršanās

Kā viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir radīt labvēlīgu ekonomisko, sociālo un psiholoģisko vidi ģimenēm, kas veicinātu ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos. Ģimenes veidošanos un noturību raksturo noslēgto laulību skaits un šķiršanās gadījumu skaits. Noslēgto laulību skaits 90.gados sistemātiski samazinās. Vispārējais laulātības koeficients, kas raksturo laulību intensitāti kopumā, samazinājās no 8,4% 1991.gadā līdz 3,9% 1997.gadā. Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā reģistrēto laulību skaitu pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu.

Tabula 3.8. Reģistrētās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā

Gads

Reģistrēto laulību skaits

pavisam uz 1000 iedzīvotājiem
1990 23619 8,8
1991 22337 8,4
1992 18906 7,2
1993 14595 5,6
1994 11572 4,5
1995 11072 4,4
1996 9634 3,9
1997 9680 3,9

Šķirto laulību rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā.

Tabula 3.9. Šķirtās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā

Gads

Šķirto laulību skaits

pavisam uz 1000 iedzīvotājiem
1990 10783 4,0
1991 11070 4,2
1992 14553 5,5
1993 10278 4,0
1994 8416 3,3
1995 7821 3,1
1996 6051 2,4
1997 6103 2,5

No1993. līdz 1996.gadam ir samazinājušies gan absolūtie, gan relatīvie šķirto laulību rādītāji, taču jau 1997. gadā šie rādītāji ir palielinājušies. Ņemot vērā zemo laulības intensitāti, šķirto laulību īpatsvars noslēgto laulību kopskaitā, joprojām pārsniedz 60%. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka Latvijā palielinās ģimeņu skaits, kas nav oficiāli reģistrējušas laulību (konsesuālās laulības). Par šādām savienībām datu ir maz, jo to statistiskā uzskaite pagaidām netiek veikta.

No visām šķirtajām laulībām vidēji 60-70% gadījumu tiek šķirtas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

3.4. Iedzīvotāju migrācija

Latvijas iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru un iedzīvotāju skaitu ilgstoši būtiski ir ietekmējusi iedzīvotāju mehāniskā kustība. Līdz 1990.gadam imigrācija pārsniedza emigrāciju, ietekmējot iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru, kā arī nacionālo struktūru. Pirmo reizi negatīvs migrācijas saldo tika konstatēts 1990.gadā, tad tas bija - 516 cilvēku. Jau 1992.gadā tas sasniedza maksimālo negatīvo vērtību - 46,9 tūkst. cilvēku. Pēdējos gados migrācijas saldo ir ievērojami sarucis.

Attēls 3.2. Iedzīvotāju migrācijas saldo 1988.-1997.gadā (tūkst. cilv.)

3.2.JPG (10570 BYTES)

1996.gadā iedzīvotāji devās uz Krieviju (6360), Ukrainu (719), Baltkrieviju (685), Vāciju (638), Izraēlu (581), ASV (453).

Pēc tautības emigrantu vidū visvairāk bija krievi (63%), ukraiņi (9%), ebreji (8%), baltkrievi(7%) un latvieši bija 5%.

Imigrantu vidū visvairāk bija krievi (42%), latvieši (34%), baltkrievi (6%), ukraiņi (6%).

Personu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi parasti ir došanās uz dzīvi pie vecākiem, došanās mācīties, dzīvokļa maiņa, došanās pie vīra un sievas, namīpašuma iegūšana u.c.

Visaugstākā migrācijas mobilitāte ir vērojama iedzīvotājiem ar vispārējo vidējo un zemāku par to izglītības līmeni. Liels ir arī emigrantu skaits ar augstāko izglītību. Visvairāk ir izceļojuši gados jauni iedzīvotāji darbaspējas vecumā, kas kopumā pasliktina iedzīvotāju vecuma sastāvu.

Valsts iekšējās migrācijas intensitāte pēdējos 3 gados ir praktiski vienā līmenī.

4. Programmas mērķi un stratēģiskie virzieni

Programmas galvenais mērķis, kas nosaka programmas būtību un virzību noteikta mērķa sasniegšanai ir kvalitatīvas un kvantitatīvas tautas ataudzes nodrošināšana.

Lai sasniegtu galveno mērķi ir izstrādāti stratēģiskie virzieni, kas nosaka prioritātes galvenā mērķa sasniegšanai. Stratēģiskie virzieni ir šādi:

1) ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana;

2) darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana;

3) iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana;

4) iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanas veicināšana.

Katra stratēģiskā virziena ietvaros ir apkopoti ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa pasākumi, kuru realizācija var nodrošināt programmas mērķa sasniegšanu.

 

4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

Viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir ģimenei labvēlīgas, drošas sociāli ekonomiskās un psiholoģiskās vides radīšana un veicināšana. Tas varētu veicināt esošo ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos.

Ģimene savā būtībā ir sabiedrības pamatvienība un to var izmantot kā indikatoru sabiedrībā valdošo procesu analīzei un raksturošanai. Piemēram, ekonomiskās pārejas un krīzes periods ietekmē katra iedzīvotāja, tai skaitā ģimenes kopbudžetu un dzīves apstākļus. Ģimenes ir arī kultūras vērtību pārmantotājas un saglabātājas. Ģimenēs parasti bērnam tiek dota pirmā izglītība, tiek ieaudzināta arī uzvedības kultūra, tiek veidota attieksme pret sabiedrību. Tādēļ, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jebkura ģimenes locekļa attīstību, izglītošanu, veselības aprūpi, ir nepieciešama dziļāka ģimenes lomas izpratne un ģimenes atbalstīšana, kas ir uzskatāma par ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Viens no priekšnosacījumiem stipras un noturīgas ģimenes veidošanai ir cilvēciskās attiecības, kas balstītas uz savstarpēju cieņu, nenoniecinot un nepazemojot otra cilvēka personību. Gan vīrietim, gan sievietei ir jābūt vienādām tiesībām, atbildībai un pienākumiem ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā, ģimenes kultūras veidošanā. Sabiedrībā pastāvošo dzimumu lomu stereotipu ietekmē par bērna audzināšanu un saimniecisko mājsaimniecības darbu izpildi ir atbildīga sieviete, tādā veidā ierobežojot viņas tiesības iegūt izglītību un strādāt apmaksātu darbu un līdz ar to ir mazāka iespēja patstāvīgi gūt ienākumus arī nākotnē. Pastāvošā likumdošana diskriminē arī vīriešu tiesības piedalīties bērna audzināšanā un kopšanā. Diskriminācija izpaužas attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kas pienākas tikai mātēm. Vīriešiem bieži vien tiek liegta vienāda iespēja bērna audzināšanā un mājsaimniecības darbu veikšanā arī dēļ noslogotības darbā.

Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas dzīvo nabadzīgās ģimenēs un kuru ģimenes apstākļi (gan materiālie, gan arī morālie) nenodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību. Par šādas situācijas izveidošanos liecina dati par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, pusaudžu noziedzību, narkomāniju un uz ielas izaugušajiem bērniem.

Attēls 4.1. Noziegumu skaits, kurus paveikuši nepilngadīgie

(Latvijā, īpatsvars kopējo noziegumu skaitā), %

4.1.JPG (12352 BYTES)

Ģimenes lomas dziļāka izpratne un tās atbalstīšana var būt izšķiroša, lai dotu iespēju tagadējām un nākotnes paaudzēm baudīt augstu dzīves līmeni un sasniegt sociālo progresu.

Patreiz Latvijā ģimenēm ar bērniem atbalstīšanai darbojas divas savstarpēji papildinošas sistēmas - nodokļu atvieglojumu sistēma un pabalstu sistēma.

Nodokļu atvieglojuma sistēma paredz ar nodokli neapliekamo minimumu, kas patreiz ir 10,5 Ls par vienu apgādājamo. Taču šī sistēma aptver tikai nodarbinātās personas.

Sociālo pabalstu sistēma tika izveidota 1991.gadā. Tajā ir ietverts:

1) Bērna piedzimšanas pabalsts, kas patreiz ir 98 Ls, taču 80% māmiņas uzskaitē stājas laicīgi un saņem 196 Ls. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei bērna piedzimšanas gadījumā, nodrošinot vienreizēju naudas pabalstu zīdaiņa pūriņa iegādei, kā arī ietekmēt demogrāfiskās situācijas atveseļošanos Latvijā.

2) Bērna kopšanas pabalsts, kas sākot ar 1998.gada 1.jūliju bērnam līdz 1,5 gadu vecumam ir 30 Ls mēnesī, bet bērnam no1,5 - 3 gadu vecumam - 7,5 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam un nestrādā algotā darbā vai strādā nepilnu darba laiku.

3) Ģimenes valsts pabalsts, kas ar 1998.gada 1.jūliju par pirmo bērnu ir 4,25 Ls mēnesī, par otro - 5,10 Ls mēnesī, par trešo - 6,80 Ls mēnesī, bet par ceturto un nākamajiem 7,65 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar nepieciešamību audzināt bērnus.

Pabalstu sistēmas priekšrocības ir sekojošas:

1. Šī sistēma ir universāla, un tā aptver jebkuru ģimeni, kurā ir bērni tai skaitā arī ģimenes, kurām ir mazi vai neregulāri ienākumi. Tā ietekmē arī studentu ģimenes, kā arī bezdarbnieku ģimenes un pašnodarbinātos (t.sk. zemniekus).

2. Nodrošina vienlīdzīga atbalsta sniegšanu visiem Latvijas reģioniem.

3. Nodrošina lielāka atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurām ir vairāk bērnu.

Jāatzīmē, ka Latvijā tiek izmaksāti vēl šādi pabalsti un piemaksas ģimenēm ar bērniem:

1) Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, kuras summa tika paaugstināta no 1998.gada aprīļa līdz 35 Ls mēnesī. Piemaksas mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnus invalīdus, veicinot bērnu invalīdu integrēšanos sabiedrībā.

2) Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Pabalsta mērķis ir nodrošināt aizbildnībā esošā bērna uzturēšanu. Tiek plānots, ka 2000. un 2002.gadā pabalsts tiks palielināts atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, taču 2001.gadā tiks uzsākta pabalsta piešķiršanas testēšana atkarībā no aizbildnībā esošā bērna mantas stāvokļa.

3) Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība audžuģimenēm. Atlīdzību mērķis ir attīstīt alternatīvās aprūpes formas un nodrošināt īslaicīgu bez vecāku gādības palikušo bērnu atrašanos ģimeniskā vidē. Atlīdzību paaugstināšana tiek plānota 2000. un 2002.gadā. Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu no 01.01.1999. tiek plānots izmaksāt arī gadījumos, kad aizbildnis ir aizbildnībā esošā brālis vai māsa.

4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā. Pabalsta mērķis ir garantēt personām, kuras zaudējušas apgādnieku, kas nav bijis sociāli apdrošināts, minimālus iztikas līdzekļus. No 01.10.1999. stājas spēkā norma, ka pabalsta apmērs būs katram bērnam ne mazāk kā 50% no kopējā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

5) Bezdarbnieka pabalsts (mātēm vai citām personām, kuras audzina bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem un trīs mēnešiem vai kuras kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai). Pabalsta mērķis ir garantēt minimālus ienākumus personām, kuras pēc bērna kopšanas nevar iesaistīties darba tirgū. Pabalsta apmēru tiek plānots paaugstināt katru gadu atbilstoši minimālās mēnešalgas paaugstinājumam.

6) Maternitātes pabalsts. Mērķis ir kompensēt maternitātes gadījumā zaudētos darba ienākumus.

7) Slimības pabalsts (sakarā ar slima bērna kopšanu). Mērķis ir kompensēt sakarā ar slima bērna kopšanu zaudētos darba ienākumus un paaugstināt materiālu ieinteresētību nostiprināt bērna veselību.

Jāatzīmē, ka Latvijā tiek veiktas arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu. Iemaksu veikšanas mērķis ir sociāli apdrošināt (bezdarba gadījumam, pensiju apdrošināšanai) personas, kuras negūst ienākumus sakarā ar bērna kopšanu. No 01.01.2000. stājas spēkā norma, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta par personām, kuras kopj bērnu, tiek veiktas līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.

Ģimeņu ar bērniem atbalstīšanai tiek paredzēts ieviest:

1) Paternitātes pabalstu. Tā mērķis ir veicināt tēva iesaistīšanos jaundzimušā bērna aprūpē, kompensējot darbā gūstamo ienākumu zaudējumu. Pabalstu piešķirs sociāli apdrošinātam tēvam sakarā ar apgādībā esoša bērna piedzimšanu par septiņām kalendārajām dienām tūlīt pēc bērna ienākšanas ģimenē, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas.

2) Piemaksu pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta par pamatskolas vecuma bērnu. Mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm sakarā ar bērnu sagatavošanu jaunajam mācību gadam.

Ģimenes ar bērniem ir lielākā valsts universālo (neatkarīgi no ienākumu līmeņa) pabalstu saņēmēju grupa naudas izteiksmē.

Tabula 4.1. Valsts pabalstu ģimenēm struktūra Latvijā

 

Pabalsta veids

Saņēmēju skaits (tūkst.) Pabalsta vidējais apmērs Ls Izlietotā summa Ls (tūkst.)
1995 1996 1997 1995 1996 1997 1995 1996 1997
Valsts ģimeņu
pabalsts 538,3 551,1 522,3 4,2 4,06 6,46 27386 26875 305050
Bērna kopšanas
pabalsts 62,1 61 46,7 9,56 9,97 9,97 7110 7300 5679,5
Piedzimšanas
pabalsts 21,7 19,6 18,7 73,73 114,4 117 1602 2248,5 2114,3
Atlīdzība aizbil-
dnim par aizbildņa
pienākumu
pildīšanu 1620 1980 2357 28 28 38 455,6 747,4 995,8
Pabalsts aizbil-
dnim par bērna
uzturēšanu 3000 4016 4916 13,50 17,72 20,93 463,1 813,6 1183,9
Kopā 5242,1 6627,7 7860,7 37015,7 37985 315023,7

 

Diemžēl palielinās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestāžu un šajās iestādēs esošo bērnu skaits. Valsts sociālā politika orientēta uz bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodošanu aizbildnībā. Lai to veicinātu, tiek izmaksāti valsts sociālie pabalsti.

Mūsdienu sabiedrībā ir vērojamas tendences lauzt un pārkāpt tradicionālos priekšstatus par ģimeni. Tas izpaužas pieaugošā nereģistrēto laulību skaitā, ārpus laulībā un nepilnās ģimenēs dzimušo bērnu skaita pieaugumā. Latvijā ārlaulībā dzimušie bērni sastāda gandrīz trešo daļu no jaundzimušo kopskaita. Tas liecina par to, ka jaunajai paaudzei mainās vērtības un priekšstati par to, kādai ir jābūt ģimenei, lomu sadalījumam starp ģimenes locekļiem, bērnu skaitu. Tādēļ atbalstāmi būtu tie pasākumi, kuru mērķis ir sniegt sabiedrībai (un īpaši jauniešiem) informāciju par ģimenes vērtībām, nozīmi, tiesībām, funkcijām un pienākumiem. Ģimeņu veidošanās un stiprināšanās veicināšanai un šķiršanās gadījumu samazināšanai būtu lietderīgi izstrādāt pasākumus, kas saistīti ar psiholoģisko dienestu izveidi. Dienestu galvenais uzdevums būtu sniegt konsultācijas ģimenēm gan pirms laulībām, gan pirms šķiršanās, gan arī citu nepieciešamību gadījumos.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) reģistrēto laulību skaits;

2) šķirto laulību skaits;

3) dzimstības rādītāji;

4) ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars;

5) abortu skaits;

6) iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra reģionālā sadalījumā.

4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

Latvijā pēdējo gadu laikā ir iezīmējušās tautsaimniecības uzlabošanās un attīstības tendences. 1997.gadā ievērojami pieauga ražošanas apjomi, samazinājās inflācijas līmenis, par ko diemžēl liecina tikai tautsaimniecisko attīstību raksturojošie statistiskie rādītāji, taču sabiedrības labklājību tas ietekmē tikai nedaudz. Lielas iedzīvotāju daļas dzīves līmenis joprojām ir zems un joprojām zemi ir arī iedzīvotāju ienākumi.

Tabula 4.2. Mājsaimniecību ieņēmumi vidēji uz vienu tās locekli mēnesī

Reģions Ls
1996.g. 1997.g.
Kurzeme 49,49 51,51
Zemgale 51,03 55,04
Latgale 44,49 44,76
Vidzeme 47,82 51,63
Rīgas reģions 55,81 61,64

 

Kā vienu no populārākajiem iedzīvotāju labklājību raksturojošiem rādītājiem izmanto ienākumu nevienlīdzības koeficientu (Gini coefficient). Tas rāda, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta materiālo labumu masa. Gini indekss variē no 0 līdz1. Tas ir vienlīdzīgs 0, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē, bet tas ir 1, ja visi ienākumi koncentrējas viena cilvēka rokās. Latvijā šis rādītājs 1996.gadā bija 0,30, bet 1997.gadā - 0,31, kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos.

Tabula 4.3. Gini koeficients Latvijā 1996. un 1997.gadā

Gini koeficients
1996.g. 1997.g.
Visas mājsaimniecības 0,30 0,31
Pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības 0,30 0,31
Laukos dzīvojošās mājsaimniecības 0,27 0,30

 

Viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem ir mazo un vidējo uzņēmumu darbība, kas balstīta uz indivīda iniciatīvu un uzņēmību. Valstij ir nepieciešams atbalstīt šādu uzņēmumu darbību un veidot labvēlīgus priekšnosacījumus to attīstībai, pilnveidot kreditēšanas sistēmu un atbalstīt arī institūcijas, kas veic uzņēmēju apmācīšanu. Kvalitatīvais valdības noteiktais mērķis, saskaņā ar Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas izstrādāto Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā, ir mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšana līdz 100 uzņēmumiem uz 10 000 iedzīvotājiem 2000.gadā. Valsts Statistikas komitejas veiktajā aptaujā kā galveno uzņēmējdarbības attīstības kavēkli uzņēmēji minēja naudas līdzekļu trūkumu, ierobežotas kredītiespējas, produkcijas pārdošanas grūtības. Kā citi kavēkļi tika minēti - nepietiekamas zināšanas par tirgu, negodīgā konkurence, zems tehnoloģijas līmenis, kvalificētu darbinieku trūkums, biežie likumu grozījumi. Atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu darbību un attīstību, radīsies jaunas darba vietas, kas ļaus risināt arī nodarbinātības problēmas, tiks stimulēta iedzīvotāju slāņa ar vidējiem ienākumiem veidošanās kā rezultātā celsies arī labklājības līmenis valstī un būs radīti labvēlīgāki priekšnosacījumi jaunu ģimeņu veidošanai un esošo ģimeņu paplašināšanai.

Darbs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni. Ja cilvēkam nav darba, viņam nav pietiekamu ienākumu, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pasliktinās veselība, kā rezultātā palielinās personas individuālie un valsts izdevumi veselības aprūpei, taču, ja indivīdam nav nepieciešamo līdzekļu, tad slimības tiek ielaistas, kā rezultātā pieaug mirstības līmenis. Ja iedzīvotājiem nav pietiekamu ienākumu, pieaug valsts izdevumi sociālajai palīdzībai, cilvēkiem neveidojas uzkrājumi, kā rezultātā samazinās ekonomiskā attīstība. Ģimeņu labklājība un iespēju realizācija ir cieši saistītas ar nodarbinātību un ienākumiem.

Oficiālie statistiskie dati liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā 1997.gada maijā bijis 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sākot ar 1997.gada jūniju, reģistrētais bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies un 1997.gada beigās tas bija 6,7% (84,9 tūkst. cilvēku). Taču kā liecina Valsts Nodarbinātības dienesta 1998.gada dati, bezdarba līmenis pakāpeniski pieaug. Tomēr jāatzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir zemāks nekā daudzās citās pārejas valstīs, kā arī Eiropas Savienības un Ziemeļu valstīs. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā ir Latgales reģionā, turpretī viszemākais bezdarba līmenis 1997.gadā bija Rīgā.

1997.gada laikā pieaudzis bezdarbnieku skaits vecumā no 20-29 gadiem, jo darba tirgū atgriežas sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī darba tirgū ienāk jaunieši pēc profesijas (aroda) apgūšanas.

Vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, tāpēc ļoti svarīgi ikvienam paaugstināt savu kvalifikāciju, un, it sevišķi bezdarbniekiem, lai iespējami ātrāk atgrieztos darba tirgū.

Attēls 4.2. Bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības līmeņa Latvijā 1997.gadā

4.2.JPG (17730 BYTES)

Svarīgi būtu pieminēt arī to, ka valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātu darba nedēļu, dienu un maiņu darbā. 1995.gada pirmajā pusgadā "slēpto" bezdarbnieku īpatsvars valstī vidēji sastādīja 1,8% no valsts sektorā strādājošo skaita, 1996.gadā - 1,6%, 1997.gadā 0,7% un 1998.gada pirmajā pusgadā 0,6% no valsts sektorā strādājošo skaita.

Mainoties situācijai darba tirgū, aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju profesijas izvēli un profesionālās izglītības iegūšanu. Skolu jauniešiem ir jāpieņem lēmums par tālāko izglītību un profesionālās darbības lauku, lai pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt apmaksātu darbu un nekļūtu par bezdarbniekiem, taču bezdarbniekiem, ir jāceļ profesionālā kvalifikācija vai arī jāpārkvalificējas un jāapgūst jauna profesija. Nodarbinātības valsts dienests slēdz līgumus ar dažādiem mācību centriem par bezdarbnieku apmācībām, kuriem ir tiesības pēc pašu vēlēšanās piedalīties mācību programmās. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku bezdarba samazināšanas politiku, Latvijā ir jārada jauna, vienota profesionālās izglītības, tai skaitā, amatizglītības sistēma.

Lai jebkurš cilvēks varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus pienākumus un darbu izpildi, ir nepieciešams nodrošināt viņa veselībai nekaitīgu un dzīvei drošu darba vidi. Visbiežāk sastopamā arodslimība 1997.gadā bija vibrācijas slimība, kas norāda uz to, ka uzņēmējdarbībā turpina lietot novecojušas iekārtas un mehānismus ar paaugstinātu vibrāciju. Visbiežāk nelaimes gadījumos cieš darbinieki ar darba stāžu atbilstošā darbā līdz 1 gadam, kas liecina par to, ka darba devēji nepievērš uzmanību darbinieku instruēšanai un nodrošināšanai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem nodarbinot darbiniekus darbos uz īslaicīgu darba līgumu pamata. Galvenais uzdevums darba aizsardzības jomā ir nodrošināt darba drošību, kā arī samazināt nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaitu.

Attēls 4.3. Arodslimību skaits Latvijā no 1988. līdz 1997.gadam

4.3.JPG (12461 BYTES)

Ikvienā valstī iedzīvotāju labklājību nosaka ne tikai nodarbinātības līmenis, bet arī darba samaksas lielums, kam jābūt atbilstošam padarītajam darbam un strādājošā kvalifikācijai un kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.

Ienākumu uzdevums ir ne tikai nodrošināt kārtējā patēriņa apmierināšanu, bet arī radīt pamatu mājsaimniecības labklājībai nākotnē, ieguldot līdzekļus bērnu izglītošanā, veidojot uzkrājumus turpmāko vajadzību apmierināšanai. Rīcībā esošais ienākums (naudā un natūrā) vidēji valstī, saskaņā ar mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, 1997.gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 55,45. Pilsētā tas bija lielāks par vidējo ( 57,80 Ls), bet laukos tas bija zemāks (49,86).

Tabula 4.4. Ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

1997.gadā, Ls

Visas Tajā skaitā
mājsaimniecības pilsētās laukos
Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums 55,45 57,8 49,86
tajā skaitā:
naudā 47,99 52,55 37,15
natūrā 7,46 5,25 12,7

 

Sakarā ar inflāciju, kas apsteidz darba algas pieaugumu, iedzīvotāju dzīves līmenis pasliktinās, jo samazinās viņu reālā pirktspēja.

Mājsaimniecības ienākumus arvien vairāk ietekmē izglītības līmenis. Mājsaimniecībā, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, tas ir 1,7 reizes lielāks nekā tajās mājsaimniecībās, kurās galvenajam pelnītājam izglītība ir zemāka par pamatskolas izglītību.

Attēls 4.4. Rīcībā esošais ienākums mājsaimniecībās

ar galvenā pelnītāja dažādu izglītības līmeni 1997.gadā

(uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos)

4.4.JPG (14975 BYTES)

Viens no uzdevumiem valsts attīstības un labklājības veicināšanai ir nodrošināt kapitāla, intelektuālo resursu un investīciju plūsmu ne tikai uz pilsētām, bet arī uz laukiem, lai veicinātu reģionālo attīstību. Patreiz uzņēmējdarbības aktivitātes laukos ir samērā vāji attīstītas. Galvenie iemesli lēnajam lauku uzņēmēju skaita pieaugumam ir

1) lauku iedzīvotāju zemā pirktspēja;

2) nepieciešamo resursu trūkums (intelektuālo resursu, finansiālo resursu);

3) infrastruktūras nepilnības;

4) likumdošanas nepilnības;

5) nepietiekamas zināšanas tautsaimniecībā u.c.

Darba vietu skaita samazināšanās lauksaimniecībā izsauc darbaspēka aizplūšanu uz pilsētām. Lai šo procesu samazinātu būtu svarīgi īstenot programmas, kas veicinātu lauku uzņēmējdarbību, palīdzētu lauku mājsaimniecībām uzsākt jaunu un netradicionālu veidu saimniecisko darbību.

Pastāvot bezdarbam un zemiem ienākumiem pieaug arī nabadzības līmenis. Latvijā nabadzība ir pieaugusi notikušo reformu rezultātā. Ienākumu nabadzība ir saistīta arī ar sliktu veselības stāvokli, izglītības iegūšanas iespēju trūkumu un sociālo atstumtību.

Laukos nabadzība ir izplatītāka nekā pilsētās, taču novadu griezumā īpašu uzmanību piesaista Latgale, kur patēriņa izdevumi uz cilvēku zemāki par krīzes iztikas minimumu 1996.gadā bija 75,1%, bet 1997.gadā - 77,8% mājsaimniecībās. Tas zināmā mērā saistīts ar augsto bezdarba līmeni Latgalē un zemākiem ienākumiem nekā citos reģionos. Galvenā mājsaimniecību reakcija uz sarežģīto krīzes situāciju, kuras cēloņi ir bezdarbs un zemie ienākumi no zemnieku saimniecībām, ir pieķeršanās naturālajai saimniekošanai ar mērķi nodrošināt minimālo iztiku.

Jāatzīmē, ka ģimenēs, pieaugot ģimenes locekļu skaitam, pieaug arī mājsaimniecības risks kļūt nabadzīgai. Nabadzības pieaugums ir vērojams arī mājsaimniecībās, kurās ir bezdarbnieki, jo galvenais mājsaimniecību ienākumu avots ir algotā darba samaksa.

Attēls 4.5. Mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma struktūra 1997.g.

4.5.JPG (16546 BYTES)

Latvijā, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, trūcīgām ģimenēm ir tiesības saņemt pašvaldību trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstus.

Patreizējā periodā sniedzamā sociālā palīdzība pārsvarā ir orientēta uz iedzīvotāju eksistences pamatvajadzību (uzturs, apģērbs, mājoklis) nodrošināšanu.

Sociālās palīdzības dienestos griezušās personas, kas pieder pie dažādām sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām sociālā palīdzība ir nepieciešama visbiežāk.

Tabula 4.5. Sociālās palīdzības klientu skaits Latvijā 1996. un 1997.gadā

1996 1997
daudzbērnu ģimenes 30574 29620
nepilnās ģimenes 41482 42325
bērni - invalīdi 6283 6483
invalīdi 76662 77700
pensijas vecuma cilvēki, kuri dzīvo vieni
(atsevišķi no apgādniekiem) 162541 174950
pensijas vecuma cilvēki, kuriem nav likumīgu
apgādnieku 56399 57044
bezpajumtnieki 384 444

 

Materiālie apstākļi kādos ģimenes dzīvo ievērojami iespaido to labsajūtu, spējas izdzīvot un attīstīties. Palielinoties ģimenes locekļu skaitam, pasliktinās dzīves apstākļi apdzīvojamā telpā. Pašlaik ir vērojama situācija, ka vienā dzīvoklī kopā dzīvo vairākas ģimenes, jo tām ir ierobežotas iespējas iegādāties atsevišķu mājokli. Jāatzīmē arī tas, ka izdevumi dzīvoklim un tā uzturēšanai ir kļuvuši par vienu no lielākajiem mājsaimniecību izdevumu posteņiem. Lai atbalstītu jaunās ģimenes, kas vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atvieglotu kredītu sistēmu jaunajām ģimenēm dzīvokļu iegādei.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) visu un darba spējīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis;

2) bezdarbnieku skaits, dzimums, vecums, izglītības līmenis, profesija vai specialitāte;

3) mazo un vidējo uzņēmumu skaits;

4) Gini koeficients;

5) nabadzības dziļuma koeficienti;

6) reālās darba algas pieauguma dinamika;

7) pirktspējas dinamika;

8) vidējā alga tautsaimniecībā;

9) iedzīvotāju sadalījums pēc darba samaksas lieluma.

 

4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa

uzlabošanās veicināšana

Veselība ir viena no nozīmīgākajām cilvēka dzīves vērtībām. Laba veselība ir priekšnosacījums sekmīgai darbībai visās dzīves jomās. Latvijā nesakārtotā finansēšanas sistēma veselības aprūpē, iedzīvotāju zemā pirktspēja un nespēja iegādāties medikamentus vai samaksāt par aprūpi, zemais dzīves līmenis, nepietiekama informētība par izvairīšanos no saslimstības ar dažādām slimībām, ir veicinājuši tautas veselības lejupslīdi.

Cilvēku veselības stāvokli ietekmē daudzi faktori, piemēram, cilvēku pašu attieksme pret personīgo veselību un tās uzturēšanu, viņu izglītotības un informētības pakāpe par veselības jautājumiem, apkārtējās vides (fiziskās un sociālās) ietekme, valsts medicīnas aprūpes sistēmas organizēšanas principi, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte.

Iedzīvotāju veselības struktūra Latvijā uzskatāmi parāda, ka primārajai veselības aprūpei nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība. Par to liecina fakts, ka diagnosticējot slimības, kuras to sākuma stadijās ir iespējams izārstēt, tiek atklātas novēloti, kad ārstēšana jau ir saistīta ar dažādu komplikāciju iespējamību un ir daudz ilgstošāka vai vairs nav ārstējamas.

Sabiedrības veselības stāvokli visuzskatāmāk raksturo mirstības rādītāji un ar tiem saistītie paredzamā mūža ilguma rādītāji, kā arī primārās un vispārējās saslimstības skaitliskie rādītāji. Viens no galvenajiem paredzamā mūža ilgumu ietekmējošajiem rādītājiem dažādās vecuma grupās ir mirstība attiecīgajās vecuma grupās. Šeit jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstības īpatsvars. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju (vecumā no 15-59 gadiem) galvenie nāves cēloņi ir audzēji, traumas, asinsrites sistēmas slimības, pneimonija, tuberkuloze, alkoholisms u.c. slimības. Gandrīz puse no šiem cēloņiem ir novēršami. Jaunāka gadagājuma iedzīvotāju mirstības samazināšanās veicinātu mūža ilguma rādītāju palielināšanos. Rādītājs, kas ietekmē paredzamo mūža ilgumu un kvalitatīvi ilustrē vispārējo veselības stāvokli ir zīdaiņu (bērni līdz 1 gada vecumam) mirstība. Šis rādītājs ir tieši atkarīgs no sievietes un vīrieša veselības stāvokļa un no perinatālās un antenatālās veselības aprūpes kvalitātes.

Dzimstību nelabvēlīgi ietekmē arī augstais mākslīgo abortu skaits. Šī, līdz šim visplašāk izplatītā dzimstības regulācijas metode, ne tikai nelabvēlīgi ietekmē demogrāfiskos procesus, bet arī atstāj ilgstošas vai pat neatgriezeniskas sekas uz pašas sievietes fizisko un garīgo veselību, un viņas nākamo bērnu veselību.

Pieaugusi ir saslimstība jaundzimušajiem un bērniem pirmajā dzīvības gadā.

1995.gada veselības profilaktisko apskašu, kurās tika pārbaudīti 80-90% (atkarībā no vecuma grupas) Latvijā reģistrēto bērnu, dati parādīja, ka praktiski veseli ir nepilni 60% bērnu.

Nelabvēlīgo vispārējo veselības stāvokļa ainu var papildināt arī ar pašu iedzīvotāju subjektīvo veselības vērtējumu.

Saskaņā ar 1997.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas Reproduktīvā veselība un uzvedība rezultātiem veselības stāvokļa pašnovērtējums ir šāds:

Attēls 4.6. Veselības stāvokļa pašnovērtējums

4.6.JPG (13676 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanos lielā mērā nosaka nepilnīgās zināšanas par savu veselību, to ietekmējošiem riska faktoriem un veselīgu dzīvesveidu. Cilvēku pasīvā attieksme pret savu veselību ir saistīta arī ar sociālo nestabilitāti un bezcerību par nākotni. Liela sabiedrības daļa šobrīd atrodas psiholoģiskā (emocionālā) diskomfortā, kura galvenais cēlonis ir nespēja piemēroties jaunajiem apstākļiem darba tirgū, bezcerība nokārtot savu personīgo un ģimenes dzīvi, trūkums. Nelabvēlīgo faktoru novēršanā uzmanība pievēršama izglītojošiem un preventīviem pasākumiem, paplašinot zināšanas un izpratni par veselību uzturošiem un slimību aizkavējošiem faktoriem, rehabilitācijas pasākumiem un programmām, kas orientēti uz cilvēkiem, kuri atrodas vai ir bijuši tiešā saskarsmē ar sociālās vides faktoriem un cietuši no tiem.

Veselības veicināšanas pasākumi ir vērsti uz dzīves jomām, ar kurām cilvēki saskaras visu dzīvi:

* veselīga uztura pareiza lietošana;

* atkarības vielu (nikotīns, alkohols, narkotiskās un toksiskās vielas) lietošanas ierobežošana;

* fiziskās aktivitātes (fiziskās kultūras) rosināšana;

* ģimenes plānošanas un atbilstošas seksuālās veselības un uzvedības popularizēšana;

* elementārās personīgās higiēnas normu skaidrošana.

Galvenie saslimstības riska faktori, kas ietekmē dažādas saslimstības ir smēķēšana, nepareizs uzturs, pārmērīgs alkohola patēriņš, nepietiekoša fiziskā aktivitāte.

Tabula 4.6. Riska faktoru ietekme uz veselības jautājumiem

FAKTORI Neveselīgs Nepietiekoša Smēķēšana Alkohols Narkotiskās un
Veselības uzturs fiziskā aktivitāte toksiskās vielas
jautājumi
slimības un insults 3 3 3 3
Onkoloģiskās slimības 3 3 3 3
Garīgā veselība 3 3 3
Traumas 3 3 3
Mutes veselība 3 3 3
Mātes un bērna veselība 3 3 3 3 3
HIV/AIDS un
seksuālā veselība 3 3

 

Latvijā ir vērojama pieaugoša saslimstība ar infekcijas slimībām, kuru profilaksei var izmantot vakcīnas (difterija, ērču encefalīts, bērnu infekcijas) vai kuru izplatības pārtraukšanas mehānismi ir zināmi (HIV/AIDS, sifiliss, gonoreja, vīrusu hepatīti B un C, tuberkuloze un citas slimības). Lai novērstu radušos situāciju ir nepieciešams plaši informēt ārstus un iedzīvotājus par modernām infekciju slimību diagnostikas un profilakses metodēm, par nepieciešamību izsargāties no šīm slimībām un to sekām.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) dzimušo skaits;

2) mirušo skaits;

3) zīdaiņu mirstība;

4) māšu mirstība;

5) veikto abortu skaits;

6) seksuāli transmisīvo slimību saslimstību skaits;

7) narkomānijas, alkoholisma un nikotīna izplatība.

 

4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa

celšanās veicināšana

Tautas izglītības līmenis lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības attīstību, valsts konkurētspēju, kvalificēta darbaspēka veidošanos un arī visas tautas labklājības līmeņa celšanos.

Reālais budžeta finansējums izglītībai gadu no gada samazinās, jo faktiskais finansējuma pieaugums parasti nepārsniedz inflācijas pieaugumu. Finansu trūkuma dēļ līdzekļu pietrūkst izglītības infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pedagogu atalgojums joprojām neatbilst viņu kvalifikācijai un veiktajam darbam. Daudzi pedagogi ir pametuši darbu skolās, bērnudārzos, augstskolās, bet pārējie bieži vien meklē papildus darba vietas, līdz ar to cieš mācību procesa kvalitāte.

Lielākā daļa no izglītībai atvēlētajiem finansu līdzekļiem tiek izmantota ēku uzturēšanai un remontam, komunālajiem maksājumiem, atstājot niecīgus līdzekļus izglītības sistēmas uzlabošanai, pedagogu atalgojumam.

Pirmsskolas izglītība Latvijā nav obligāta, kas nozīmē, ka vecākiem tiek dota izvēle audzināt bērnu mājās vai bērnudārzā. Taču 1997.gada septembrī pēc vietām bērnudārzos netika apmierināti 6,6 tūkst. pieprasījumu, kas liecina par augsto pieprasījumu pēc bērnudārziem.

Pamatskolas izglītības programmas apgūšana Latvijā ir obligāta.

Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu, pat nesākot obligāto izglītības apguvi vai arī mācības agri izbeidzot. Šo bērnu skaits pieaug, jo:

* ir ģimenes, kurās sastopas ar finansu līdzekļu trūkumu bērna mācību nodrošināšanai;

* laukos ir nepietiekams transporta nodrošinājums;

* arvien vairāk pieaug ielas bērnu skaits, kuriem nav motivācijas izglītības iegūšanai;

* daudzi no šiem bērniem nāk no ģimenēm, kurās ir aktuāls alkoholisms, narkomānija, vardarbība, u.c.

Pēc izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem uz 1997./1998. mācību gada sākumu vispārizglītojošās skolas neapmeklēja aptuveni 12 tūkstoši bērnu jeb 3,5% bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Latvijā vēl joprojām nav ieviesta pilnīga šo bērnu uzskaite, ko lielā mērā kavē precīzas iedzīvotāju uzskaites trūkums. Netiek veikti arī sistemātiski pētījumi par to, kādi faktori ietekmē skolas vecuma bērnu aiziešanu no skolas vai mācību neuzsākšanu.

Jāatzīmē, ka arvien vairāk pieaug to jauniešu skaits, kas vēlas studēt. 1997.gadā uzņemto studentu skaits ir līdz šim vislielākais Latvijas vēsturē.

Attēls 4.7. Studentu uzņemšana un izlaidums augstskolās

4.7.JPG (17052 BYTES)

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā augstākās izglītības sistēmā ir notikušas straujas pārmaiņas. Ir nodibinājušās jaunas augstskolas, izveidoti jauni studiju virzieni, studiju un programmu saturs kļūst saturīgāks. Straujais studējošo un augstskolu skaita pieaugums ļāvis Latvijai pārvarēt krīzi, kāda bija vērojama 1993.gadā. 1997./98. akadēmiskajā gadā Latvijā valsts dibinātajās augstskolās pirmajā studiju gadā tika uzņemti 18 900 jauniešu (1993.gadā tikai 6966). Valsts augstskolās un juridisko personu dibinātajās augstskolās studējošo kopskaits bija 64 204 studējošie. Taču neskatoties uz studējošo skaita straujo pieaugumu, Latvijas augstskolas sastopas ar tādām problēmām kā:

* studiju programmu vienveidība un paralēlisms;

* studiju programmu kvalitātes kritums un neatbilstība darba tirgus vajadzībām;

* nav notikusi materiāltehniskās bāzes atjaunošana;

* augstskolu mācībspēku skaits palicis nemainīgs vai pat samazinājies;

* nav iespējams nodrošināt augstskolas studiju programmu izstrādāšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

* mācībspēku nomaiņa ir nepietiekama, u.c.

Veicot reformas augstskolu sistēmā uzmanība tiks pievērsta arī īsu profesionālu un vispusīgu studiju nodrošināšanai, atbalstot mūžizglītības iespējas.

Lai radītu iespējas jebkuram cilvēkam pilnveidot savas zināšanas un apgūt papildus zināšanas, ir nepieciešama valsts vienota politika arī pieaugušo izglītības jomā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Latvijas Pieaugušo izglītības koncepcijas projektu un ir izšķīrusies ar Pieaugušo izglītību saistītos jautājumus iestrādāt Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Svarīgi būtu nodrošinot arī jebkuram jaunietim studēt augstskolā, ieviešot ne tikai studentu kreditēšanas sistēmu, bet arī studiju kreditēšanas sistēmu. Studiju kreditēšanas sistēmas mērķis ir sniegt studentiem kredītus studiju mācību maksas finansēšanai. Šādas sistēmas ieviešana prasīs daudz pūļu normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī sadarbības partneru meklēšanā.

Laikā kopš neatkarības atjaunošanas viena no lielākajām problēmām visā izglītības sistēmā ir pedagoģisko darbinieku zemais atalgojums, kā rezultātā daudzi pasniedzēji apvieno vairākus darbus un līdz ar to krīt mācību kvalitāte. Zemo atalgojumu dēļ trūkst jauni, kvalificēti darbinieki.

Kultūra ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem gan attiecībā uz sabiedrību, gan atsevišķu indivīdu, gan vidi. Kultūrai ir izšķiroša loma nacionālās identitātes saglabāšanā, valsts tēla veidošanā, starpvalstu sakaru veidošanā arī ar kultūru tieši nesaistītās sfērās kā piemēram ekonomikā, politikā u.c. Pašreizējā situācijā būtiski pieaug kultūras kā sabiedrības saliedējoša spēka loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā Latvijā.

Kultūras pasākumu organizēšana un to pieejamības nodrošināšana jebkuram indivīdam ietekmē tautas tradīciju, vērtību saglabāšanos un popularizāciju. Lai gan dažādi kultūras nami un institūcijas darbojas arī lauku rajonos, tomēr pārsvarā kultūras pasākumu organizēšana notiek lielākajās pilsētās. Viena no galvenajām problēmām laukos ir profesionālu kultūras pasākumu organizatoru trūkums, kā arī finansu līdzekļu trūkums pasākumu organizēšanai, infrastruktūras uzturēšanai, kā arī kultūras darbinieku zemā darba apmaksa.

Kultūras jomas pilnvērtīgu funkcionēšanu ierobežo arī nepietiekams valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju kompetences un atbildības sadalījums, trūkumi un nepilnības likumdošanā, neprecīzas un neatbilstošas organizatoriskās un vadības metodes.

Lielo reformu, kas saistītas ar Latvijas neatkarības atgūšanu, rezultātā, daudzas pārmaiņas kultūras jomā ir notikušas haotiski. Šobrīd šo procesu negatīvo ietekmi nākas izjust literatūras, grāmatniecības, kinomākslas un citās kultūras jomās.

Kultūras sfērā joprojām netiek risināti daudzi jautājumi, kas saistīti ar likumdošanu, izglītību, informācijas apriti, sociālo aizsardzību, materiāltehniskās bāzes sakārtošanu. Šo jautājumu risinājumam ir jābūt kompleksam un plānveidīgam, kas sevī ietvertu stratēģisko virzienu izstrādi un prioritāšu izvirzīšanu kultūras attīstības nodrošināšanai.

Kā liecina statistiskie rādītāji pēdējo gadu laikā ir samazinājies publisko bibliotēku skaits, kā arī ir samazinājušies bibliotēku fondi. Šāda situācija liecina par naudas līdzekļu trūkumu bibliotēku uzturēšanai un jaunu, kvalitatīvu grāmatu iepirkšanai. Cilvēkiem īpaši lauku rajonos kļūst arvien mazākas iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru un iegūt nepieciešamo informāciju. Taču neskatoties uz esošo situāciju bibliotēku lasītāju skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis.

Tabula 4.7. Publiskās bibliotēkas Latvijā no 1990. līdz 1997.gadam

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997
Pavisam
Publisko bibliotēku skaits 1317 1241 1189 1119 1045 1037 1016 998
Fondi, milj. eks. 22,9 21,3 20,2 18,5 17 16,4 15,7 15,1
Pavisam lasītāju, tūkst. 902 774 680 588 481 501 507 514
Izsniegums, milj. eks. 22,7 19,9 19,5 17,7 15,6 15,9 17,4 18,0
Pilsētās
Publisko bibliotēku skaits 483 413 371 342 291 279 271 262
Fondi, milj. eks. 14,8 13,3 12,2 11,2 10 9,7 8,9 8,4
Pavisam lasītāju, tūkst. 721 596 493 435 342 356 355 354
Izsniegums, milj. eks. 18,5 15,7 14,7 13,8 12 12,1 12,8 13,0
Laukos
Publisko bibliotēku skaits 834 828 818 777 754 758 745 736
Fondi, milj. eks. 8,1 8 8 7,3 7 6,7 6,8 6,7
Pavisam lasītāju, tūkst. 181 178 187 153 139 145 152 158
Izsniegums, milj. eks. 4,2 4,2 4,6 3,9 3,6 3,8 4,6 5,0

 

Statistiskie dati liecina, ka strauji ir samazinājies teātru un muzeju apmeklējuma skaits.

Attēls 4.8. Muzeju un teātru apmeklējumi Latvijā 1990.-1997.gadā

4.8.JPG (14526 BYTES)

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) bērnu skaits, kas neapmeklē skolu;

2) pamatskolu, vidusskolu un augstskolu beigušo skaits;

3) studiju vietu pieprasījums un piedāvājums;

4) muzeju apmeklējumi;

5) teātru apmeklējumi;

6) nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits.

Literatūras saraksts

Publicētie dati:

1. ANO. Ceļvedis darbībai ģimeņu jautājumu risināšanā. Vīne. 1995.

2. Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas banka. Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā. Rīga. 1998.

3. Iekšlietu ministrija. Noziedzības stāvoklis Latvijas Republikā no 1998.g. -līdz 1997.gadam. IeM darba rezultāti. Rīga. 1998.

4. Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998.-2003. Rīga. 1998.

5. Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Par bērnu tiesību aizsardzību valstī 1991-1996. Rīga. 1996.

6. Labklājības ministrija. Nacionālā programma Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība). Rīga. 1998.

7. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Sociālie procesi Latvijā. Rīga. 1998.

8. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Ģimene un dzimstība Latvijā. Rīga. 1996.

9. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Latvijas iedzīvotāju paaudžu nomaiņa. Rīga. 1996.

10. Nodarbinātības Valsts dienests. Gada pārskats. Rīgā. 1997.

11. Saimons Deiviss, Bils Slī, Tālis Tisenkopfs. Sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijas laukos. Rīga. 1997.

12. UNDP. 1997. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīga. 1997.

13. UNDP. Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi. Rīga. 1998.

14. United Nations. 1995. Report of the International Conference on Population and Development: Cairo, 5-13 Sept. 1994, Programme of Action. New York.

15. Valsts statistikas komiteja, Medicīnas statistikas birojs. Latvijas Republikas medicīnas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1998.

16. Valsts statistikas komiteja. Darbaspēks Latvijā. Darbaspēka apsekojuma rezultāti 1997.gada maijs. Rīga. 1997.

17. Valsts statistikas komiteja. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.

18. Valsts statistikas komiteja. Latvijas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.

19. Valsts statistikas komiteja. Latvijas sievietes un vīrieši: statistiskais portrets. Rīga. 1997.

20. Valsts statistikas komiteja. Ziņojums par mājsaimniecību budžeta pētījumu rezultātiem 1997.gadā. Rīga. 1998.

21. Veselības veicināšanas centrs. Veselības veicināšanas stratēģija. Projekts. Rīga. 1998.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lauku attīstības programma. Rīga. 1998.

Nepublicētie dati:

Labklājības ministrija. Valsts programma Latvijas iedzīvotāji. Projekts. Rīga. 1991.

Tekstā lietotie saīsinājumi

EM - Ekonomikas ministrija

FM - Finansu ministrija

IM - iekšlietu ministrija

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KM - Kultūras ministrija

LM - Labklājības ministrija

NVD - Nodarbinātības valsts dienests

NVO - Nevalstiskās organizācijas

SM - Satiksmes ministrija

TM - Tieslietu ministrija

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VVC - Veselības veicināšanas centrs

ZM - Zemkopības ministrija

1.pielikums

I.Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

Nr. Pasākums Izpildes Izmaksas Finansēšanas Iesaistītās Rezultāts
p.k. laiks (Ls tūkst) avots institūcijas
mērķis: Alternatīvu aprūpes formu attīstīšana
1.1. Audžuģimeņu tīkla veidošana, apmācīšana un 1998-2002 1)160 1)valsts LM, Nodrošinātas iespējas bērnam dzīvot ģimeniskā vidē
darbības nodrošināšana 1 2)200 2)pašvaldību pašvaldības
budžets
1.2. Pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu, atlīdzības 2000 valsts LM Tiks vairāk attīstītas jaunas aprūpes formas
par aizbildņa pienākuma pildīšanu palielināšana, 2002 budžets
atlīdzības audžuģimenēm palielināšana atbilstoši
patēriņa cenu izmaiņām
1.3. Jaunu dienas centru personām ar garīga rakstura 1999-2002 1)142,3 1)valsts budžets LM, Tiek nodrošināta iespēja personu ar garīga rakstura
traucējumiem veidošana 1 2)80,5 2)pašvaldību pašvaldības traucējumiem dzīvot ierastajā dzīves ritmā un iziet sabiedrībā
budžets
1.4. Vardarbībā cietušo bērnu sociālā rehabilitācija 1 1999-2003 1)12 1)citi LM Mainīta sabiedrības attieksme pret vardarbību pret bērniem;
2)75 2)valsts nodrošināta iespēja ātrāk atklāt vardarbības gadījumus un
budžets uzsākt palīdzības sniegšanu bērniem; bērnu, kas cietuši no
vardarbības reintegrācija sabiedrībā
1.5. Krīzes centru tīkla veidošana 1 1998-2002 437 pašvaldību pašvaldības Personu ātra un efektīva reintegrācija sabiedrībā
budžeti
mērķis: Pilnveidot speciālas izglītības programmas ģimenēm, kas plāno ģimenes pieaugumu
2.1 Grūtnieču un topošo tēvu mūsdienīga izglītošana NVO, Sabiedrība tiek informēta par ģimenes plānošanu
par grūtniecības norisi, dzemdībām un vecāku dzemdību
pienākumiem nami
mērķis: Vīrieša un sievietes līdzatbildības veicināšana ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā
3.1. Informācijas sagatavošana un publicēšana masu masu mediji, Tiek sniegta informācija
saziņas līdzekļos NVO par vīrieša un sievietes
3.2. Informācijas sniegšana ģimeņu konsultatīvajos Ģimenes līdzatbildību ģimenes plānošanā,
kursos centrs, NVO bērna audzināšanā
3.3. Paternitātes pabalsta izmaksas uzsākšana 2000 valsts sociālās LM Tiks veicināta tēva iesaistīšanās jaundzimušā bērna aprūpē
apdrošinā-
šanas budžets
mērķis: Valsts garantijas ģimenēm ar bērniem
4.1. Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru izveide 1998-2003 208 valsts IZM, Tiks sniegta iespēja saņemt konsultatīvo palīdzību bērnu
rajonos4 budžets pašvaldības izglītošanai un sagatavošanai skolas gaitām
4.2. Privāto bērnudārzu tīkla izveides atbalstīšana IZM, Privāto bērnu dārzu tīkla attīstīšana
pašvaldības
4.3. Bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz 80% 2001 valsts LM Tiks sniegts lielāks atbalsts personai, kura kopj bērnu
no minimālās algas personām, kuras kopj bērnu budžets
vecumā līdz 1,5 gadiem
4.4. Bērna piedzimšanas pabalsta pārskatīšana 2000 valsts LM Pabalsta paaugstināšanas gadījumā tiks sniegts atbalsts
atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām 2003 budžets ģimenēm bērna piedzimšanas gadījumā
4.5. Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana un 2002 valsts LM Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm bērnu audzināšanai
paaugstināšana līdz 15% no valstī noteiktās budžets
minimālās mēnešalgas
4.6. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par 1999 valsts LM Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm, kuras kopj bērnu
bērnu invalīdu pārskatīšana 2001 budžets invalīdu
2003
4.7. Piemaksas pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta 2000 510 valsts LM Tiks sniegts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu
par pamatskolas vecuma bērnu izmaksas uzsākšana budžets sagatavošanu jaunajam mācību gadam

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)"

4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

2.pielikums

II. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

 

Nr. Pasākums Izpildes Izmaksas Finansēšanas Iesaistītās Rezultāts
p.k. laiks (Ls tūkst) avots institūcijas
mērķis: Darba vietu radīšanas un to saglabāšanas nodrošināšana
1.1. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības 1997+ 1998g. - 0,4 valsts EM
programmas izstrāde un realizācija3 1999g. - 1,0 budžets
2000g. - 1,2 Uzņēmējdarbības attīstība
1.2. Mazo (arī mazo ģimenes uzņēmumu) un vidējo 1999-2001 0,6 valsts EM reģionos, dzīves līmeņa
uzņēmumu dibināšanas un darbības atvieglošana 3 budžets uzlabošanās, radīsies jaunas
1.3 Kredītgarantiju sistēmas ieviešana 3 1999-2001 1,5 valsts budžets EM darba vietas
1.4. Uzņēmējdarbības izglītības attīstīšana 3 1998-1999 0,9 valsts budžets EM
1.5. Netradicionālo lauksaimniecības nozaru un alternatīvo 1999 1862 valsts ZM, FM,
nodarbošanās veidu izveidošana un atbalstīšana 2 budžets+ES VARAM Radīsies papildus ienākumi lauku iedzīvotājiem,
2000 2377 palīdzība samazināsies migrācija uz
1.6. Cilvēku piesaistīšana lauku apvidiem, piešķirot valsts ZM pilsētām, pieaugs nodarbinātības līmenis
ilgtermiņa kredītus un subsīdijas 2 budžets
1.7. Darba strīdu izskatīšanas kārtības uzlabošana TM, LM Efektīvāk tiks risināti ar darba pārkāpumiem saistītie
jautājumi
mērķis: Jauniešu nodarbinātības veicināšana
2.1. Jauniešu bez darba pieredzes darba prakses 1999 171 valsts LM
organizēšana pie darba devēja 1 2000 350 budžets
2001 420 Bezdarbnieku
2.2. Jauniešu bez profesionālās izglītības apmācība pie 1999 450 valsts LM konkurētspējas paaugstināšana
Latvijas Amatniecības kameras 1 2000 540 budžets
2001 540
2.3. Jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem bez 2000 190 valsts LM
pamatizglītības no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm 2001 304 budžets
iesaistīšana "Darba skolā" 1
2.4. Metodisko materiālu izdošana un apmācība skolu 1999 20 valsts LM, IZM, Skolēni saņems savlaicīgu palīdzību profesionālās
skolotāju un psihologu sagatavošanai mācību budžets, NVD orientācijas jautājumos
priekšmeta "Karjeras mācība ieviešanai vispār- tehniskā
izglītojošo skolu izlaiduma klašu skolēniem 1 palīdzība
2.5. Programmas "Jūs un Jūsu darba dzīve" (sociāl- 2000 9 valsts LM Palīdzība profesionālās karjeras izvēles jautājumos
psiholoģiskais treniņš) īstenošana darbam ar 15-18 budžets
gadus veciem jauniešiem 1
mērķis: Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšana darba tirgū
3.1. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana 1999 326 valsts LM,
sociālās aprūpes darbos 1 2000 400 budžets pašvaldības Tiks sniegtas darba iespējas
3.2. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana 1999 591 valsts LM pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem
algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 1 2000 709 budžets
2001 865
3.3. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku kvalifikācijas 1999 292 valsts LM Bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšana
paaugstināšana un iekārtošana darbā 1 2000 341 budžets
2001 396
mērķis: Nodrošināt padarītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu darba samaksu
4.1. Minimālās mēneša darba algas regulāra apmēram valsts LM
paaugstināšana 1999-2001 33680 budžets 1)Celsies iedz. dzīves līmenis;
4.2. Jaunas darba samaksas sistēmas izstrādāšana un 2001 100000 valsts LM 2)Samazināsies maznodrošināto skaits
ieviešana budžeta iestādēs.1 budžets
mērķis: Pēc iespējas iesaistīt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū
5.1. Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana Darba meklētāju 1999 123 valsts LM Psiholoģiskā un konsultatīvā palīdzība bezdarbniekiem
kluba aktivitātēs 1 2000 127 budžets
2001 131
5.2. Ilgstošo bezdarbnieku apmācība valsts valodā 1 1999 100 valsts LM
2000 120 budžets Bezdarbnieku
5.3. Ilgstošo bezdarbnieku profesionālā apmācība un 1999 681 valsts LM konkurētspējas paaugstināšanās
kvalifikācijas paaugstināšana 1 2000 796 budžets
2001 923
5.4. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana 1 1999 887 valsts pašvaldības
2000 1064 budžets
2001 1277
mērķis: Drošas un veselībai nekaitīgas darba vides radīšana
6.1. Valsts darba inspekcijas nostiprināšana 1 2003 500 valsts budžets, LM
ES palīdzība Pieaugs iedzīvotāju drošības
6.2. Vienotas darba aizsardzības sistēmas izveidošana 1 2003 20 valsts budžets LM sajūta. Pieaugs iedzīvotāju
6.3. Nacionālā darba aizsardzības centra izveide 1 2001 200 valsts budžets LM lojalitāte pret sociālās
6.4. Arodmedicīnas dienestu sistēmas izveidošana 1 2003 250 valsts budžets, LM drošības sistēmu
ES palīdzība

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.

3 -pasākums paredzēts vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā.

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

3.pielikums

III. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanas veicināšana

Nr. Pasākums Izpildes Izmaksas Finansēšanas Iesaistītās Rezultāts
p.k. laiks (Ls tūkst) avots institūcijas
mērķis: Veicināt iedzīvotāju veselību, paaugstinot zināšanas un atbildību par savu veselību un dzīves veidu un organizējot veselību veicinošus pasākumus
1.1. Veselības veicināšanas un izglītošanas programmu 1)350 1)valsts LM, NVO, Sabiedrības izglītošana
izstrāde tādos jautājumos kā veselīgs uzturs, nikotīna, budžets pašvaldības,
alkohola, narkotiku, toksisko vielu lietošana, fiziskā 2)200 2)ārvalstu IZM
aktivitāte, vides faktoru ietekme, balstoties uz finansējuma
veselību ietekmējošo paradumu pētījumiem, palīdzība
seksuālās izglītības uzlabošana un sekmēšana. 1
1.2. Veselības mācības kā obligātās starppriekšmetu 1999 IZM Skolēnu izglītošana par veselības jautājumiem
tēmas iekļaušana vidusskolas programmā
1.3. Veselīga dzīves veida popularizēšana un NVO, Informācijas sniegšana sabiedrībai
publicēšana masu saziņas līdzekļos masu mediji
1.4. Ietvert bezmaksas vai daļēji apmaksājamo medika- FM, LM, Pasargās no nevēlamas grūtniecības un STS
mentu sarakstā kontraceptīvos līdzekļus noteiktu NVO
iedzīvotāju grupu vajadzībām (pusaudži, daudzbērnu
mātes, sievietēm 3 mēnešus pēc mākslīgā aborta)
mērķis: Jaundzimušo un māšu mirstības samazināšana
2.1. Regulāras māšu apskates grūtniecības periodā Dzemdību Dzemdību traumu un zīdaiņu un māšu mirstības
(antenatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana) nami, samazināšanās
un perinatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana NVO
2.2. Bērnu barošanas ar krūti popularizēšana NVO Zīdaiņu veselības stāvokļa uzlabošanās
3. Neauglības profilakses un rehabilitācijas programma Ģimenes centrs Dzimstības pieaugums, ģimeņu veselības stāvokļa uzlabošana
(sadarbībā ar
NVO un LM)
mērķis: Izveidot sabiedrības veselības vispārēju pārraudzības un kontroles sistēmu
4.1. Valsts higiēniskā un epidemioloģiskās uzraudzības 1998-2002 24 000 valsts LM
nodrošināšana, t.sk. reorganizācijas veikšana vides budžets+
veselības dienestā un Nacionālās imunizācijas maksas
programmas realizēšana 1 pakalpojumi
4.2. Valsts sanitārās inspekcijas darbs normatīvo aktu 1998-2002 4 000 valsts LM
izpildes kontrolē un uzraudzībā higiēnas, budžets
epidēmiskās drošības un pārtikas jomā 1
4.3. Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV/AIDS) 1)1998-2000 1)750 1)valsts budžets+ LM, pašval- HIV/AIDS izplatības ierobežošanas stratēģijas izstrāde
infekcijas izplatības ierobežošana 1 maksas dības, NVO
pakalpojumi
2)1998 2)20 2)ārvalstu
tehniskā
palīdzība
mērķis: Izveidot sabalansētu, finansiāli līdzsvarotu veselības aprūpes sistēmu,
kas balstās uz veselības kā pamatvērtības izpratni, saslimšanu profilaksi un primāro veselības aprūpi
5.1. Paaugstināt pakalpojumu izmaksu efektivitāti 1 1998-2003 5 000 LM
5.2. Izstrādāt un apstiprināt ārstniecības tehnoloģiju 1998 7,452 CF rezerves LM Pacienti saņem nepieciešamās kvalitātes un tehnoloģijas
standartus, pieaicinot ārstu profesionālo asociāciju fonds ārstnieciskos pakalpojumus primārās veselības aprūpes
komisijas 1 iestādē
5.3. Primārajā veselības aprūpē realizēt efektīvu 1)1998- 1) - 1)ārvalstu LM Pacients uzsāk efektīvu ārstēšanos jau primārajā
politiku "medikamentiem ar atlaidēm" 1 1999 finansējuma veselības aprūpē
palīdzība
2)2003 2)30 2)valsts
budžets
5.4. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas pilnveidošana 1999-2002 valsts LM, Tiek uzlabota ambulatorā ārstēšana un profilakse
budžets Centrālais fonds
mērķis: Mazināt vides faktoru ietekmi uz sabiedrības veselību
6.1. Pētījumu par vides faktoru ietekmes uz sabiedrības 1998-2002 150 valsts LM,
veselību, izpēte un analīze 1 budžets VARAM Lielāka iespēja novērst
6.2. Uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti 2 1998-2002 70,5 valsts budžets+ VARAM vides faktoru ietekmi uz
ārvalstu sabiedrības veselību
finansu palīdzība
6.3. Novērst nepietiekami attīrītu notekūdeņu izplūdi 1998-2002 56,1 valsts budžets+ VARAM
ūdenstilpēs 2 ārvalstu
finansu palīdzība

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

4.pielikums

IV. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana

Nr. Pasākums Izpildes Izmaksas Finansēšanas Iesaistītās Rezultāts
p.k. laiks (Ls tūkst) avots institūcijas
mērķis: Efektīvas izglītības sistēmas ieviešana
1.1. Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveide4 1998-2003 18 110 valsts IZM Paaugstināsies mācību kvalitāte, kā arī koordinācijas
budžets efektivitāte starp izglītības iestādēm
1.2. Visu 5-6 gadus veco bērnu sagatavošanai skolai 1999-2003 36 300 valsts IZM 5-6 gadus veci bērni tiks sagatavoti skolas uzsākšanai
pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošināšana 4 budžets
1.3. Efektīvas studiju kreditēšanas sistēmas izstrāde un 1998-2000 325 valsts IZM, FM Jauniešiem būs vairāk iespējas studēt tiks piesaistīti papildus
ieviešana4 budžets līdzekļi augstskolām
1.4. Pieaugušo izglītība reģionu sociāli ekonomiskās 1997-2003 1) 259 1) valsts IZM Tiks sekmēta valsts un reģionu sociāli ekonomiskā
attīstības veicināšanai 4 budžets attīstība
2) 170 2) ārvalstu
finansējuma
palīdzība
1.5. Ģimenes izglītība demokrātiskai sabiedrībai 4 1997-2003 1) 206,6 1) valsts IZM Sabiedrībā tiks aktualizēta ģimenes izglītības nozīme
budžets
2) 110 2) ārvalstu
finansējuma
palīdzība
1.6. Pieaugušo izglītības centru darbības pilnveide un 1997-2003 1) 252 1) valsts IZM Paaugstināsies Pieaugušu izglītības centru darba efektivitāte
personāla mācības pieaugušo izglītības sektorā4 budžets
2) 75 2) ārvalstu
finansējuma
palīdzība
1.7. Profesionālās izglītības centra attīstība4 1998 1) 9 1) valsts IZM Tiks izstrādātas jaunas izglītības programmas, tiks veikta
budžets skolotāju tālākizglītošana
2) 60 2) ārvalstu
finansējuma
palīdzība
1.8. Augstākās izglītības un zinātnes reforma4 1998-1999 1) 1030 1) valsts IZM Tiks radīti konkurētspējīgi pētnieciskie centri, veidojot
budžets universitātes par moderniem studiju un pētījumu centriem
2) 1400 2) ārvalstu
finansu
palīdzība
1.9. Pedagoģiskās un sociālās korekcijas klašu izveide4 1997-2003 valsts budžets, IZM, Samazināsies klaiņojošo bērnu skaits, mazināsies noziedzība
pašvaldību pašvaldības valstī
budžets
mērķis: Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana
2.1. Skolēnu pārvadājumu attīstīšana laukos Dotācijas lauku IZM, SM,
pārvadājumiem, pašvaldības
pašvaldības Tiek nodrošinātas
2.2. Optimāla izglītības iestāžu tīkla attīstība Latvijas IZM, iespējas iegūt
reģionos 2 pašvaldības izglītību arī lauku
2.3. Jaunu grāmatu iegāde lauku bibliotēkām 2 1998-1999 82 Kultūrkapitāla Nacionālā rajonos
fonds bibliotēka,
Grāmatizdevēju
asociācija
2.4. Valsts ģimnāziju tīkla izveide4 1998-2005 2851,5 valsts IZM Sekmēs darba kvalitātes paaugstināšanos reģionu
budžets vidusskolās, sekmēs rajonu attīstību
mērķis: Valstiskā kultūras attīstības veicināšana
3.1. Kultūras veicināšanas nacionālās programmas 1998-2010 grūti valsts KM Kultūras vērtību saglabāšanās un popularizācija
izstrāde un realizācija aprēķināmas budžets
3.2. Bibliotēku datorizācija 2 1999-2001 3896,932 valsts KM, Tiks nodrošināta vieglāka, ātrāka nepieciešamo materiālu
budžets pašvaldības pieejamība
3.3. Novadu kultūras atbalsta centru izveidošana 2 1999-2000 600 valsts budžets KM, EM, Tiks atbalstīti kultūras pasākumi Latvijas reģionos
+citi avoti VARAM,
pašvaldības
mērķis: Institūciju un programmu, kas organizē kultūras un sporta pasākumus atbalstīšana
4.1. Institūciju, kas organizē kultūras un sporta pasākumus KM, FM, Tiks veicināta organizāciju aktivitāte sporta pasākumu
bērniem atbalstīšana nodokļu atvieglojuma veidā IZM organizēšanā
4.2. Atbalsts bērnu un jauniešu radošās darbības un 1996-1998 1)725 1)valsts IZM, Tiks veicināta ārpusskolas izglītības attīstība un bērnu un
mākslinieciskās pašdarbības programmām4 budžets pašvaldības jauniešu radošo spēju attīstība
2)20 2)ārvalstu
tehniskā
palīdzība
mērķis: Noziedzības apkarošana
5.1. No soda izciešanas vietām atgriezušos personu 1)valsts budžets IM, TM Tiks nodrošināta iespēja sodu izcietušajām personām
integrācijas sabiedrībā sistēmas izveidošana 2)pašvaldību atgriezties sabiedrībā
budžets

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā

4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!