Valdības dokumenti

Rīga, 1998.gads

Pasākumu programma demogrāfiskās situācijas uzlabošanai

PROGRAMMAS Saturā

1. Ievads

2. Programmas uzdevums

3. Situācijas raksturojums

par demogrāfisko stāvokli Latvijā

3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika

3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums

3.3. Laulības un šķiršanās

3.4. Iedzīvotāju migrācija

4. Programmas mērķi

un stratēģiskie virzieni

4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana

4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana

1. Ievads

Demogrāfija ir zinātne par iedzīvotāju skaita pieaugumu un samazinājumu (iedzīvotāju skaitliskajām izmaiņām) saistībā ar dzimstību, mirstību, migrāciju. No šīs definīcijas izriet, ka trīs galvenie faktori, kas nosaka iedzīvotāju skaita izmaiņas ir dzimstība, mirstība un migrācija. Taču, lai varētu analizēt, prognozēt un ietekmēt iedzīvotāju skaita izmaiņas ir nepieciešams trīs iepriekš minētos faktorus saistīt un analizēt vienlaicīgi ar valsts ekonomisko attīstību, sabiedrībā valdošajām vērtībām, sabiedrības izglītības līmeni, sabiedrības veselību un citiem rādītājiem. No tā attiecīgi izriet, ka demogrāfiskos procesus var ietekmēt, realizējot efektīvu demogrāfisko politiku, realizējot pasākumu sistēmu, kas vērsta uz demogrāfisko procesu izmaiņu sabiedrībai vēlamā virzienā.

Ņemot vērā, ka patreizējā demogrāfiskā situācija valstī satrauc ne tikai zinātniekus un politiķus, bet arī visu sabiedrību, ir nepieciešams izstrādāt valsts vienoto demogrāfisko politiku, kas noteiktu valsts pozīciju attiecībā uz demogrāfisko jautājumu risināšanu.

Diemžēl sabiedrībā jēdziens "demogrāfija" tiek attiecināts tikai uz tautas atražošanu, ko var ietekmēt uzlabojot veselības aprūpi un paaugstinot valsts garantijas ģimenēm ar bērniem (bērnu pabalstu paaugstināšana, valsts ģimenes pabalsta paaugstināšana u. c.).

Taču būtiski paaugstinot finansu līdzekļu izlietojumu, kas saistīti ar garantiju nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem, netiek atrisinātas pastāvošās problēmas, jo:

1. Pašlaik valstī ir situācija, ka daudzās ģimenēs vecāki nespēj nodrošināt saviem bērniem pienācīgu uzturu, apģērbu, nespēj iegādāties grāmatas skolai. Paaugstinot pabalstus, šīs problēmas netiks atrisinātas. Pie tam bērnu pabalstu mērķis ir nevis ģimenes budžeta veidošana, bet gan ģimenes atbalstīšana.

2. Palielinot pabalstus demogrāfiskā situācija valstī neuzlabosies, jo pabalsti nestimulēs visus sabiedrības locekļus veidot ģimenes un audzināt bērnus. Pabalstu paaugstināšana varētu ietekmēt tikai tās ģimenes, kas jau šobrīd savu ģimenes budžetu veido uz bērnu pabalstu rēķina, taču valsts demogrāfiskajai politikai jābūt vērstai uz to, lai arī šajās ģimenēs ienākumi rastos nevis no papildus pabalstiem, bet gan no ienākumiem par padarīto darbu (nodarbinātības).

Ieguldot līdzekļus pasākumu realizācijā valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, nodarbinātības veicināšanai (izstrādājot un realizējot nodarbinātības politiku), zinātnes un izglītības veicināšanai, kultūras attīstībai, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, ir iespējams veidot atbilstošus dzīves apstākļus, kas radītu cilvēkiem izvēles iespējas veidojot ģimeni. Patreizējā situācijā cilvēku izvēles iespējas ir ierobežotas vai arī tādu nemaz nav. Ir nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai ikvienam cilvēkam būtu iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, uzturu, pienācīgu apģērbu, nodrošinot tiem iespējas izglītoties. Tomēr jāatzīst, ka šādu apstākļu veidošana prasa lielus ieguldījumus un aktīvu rīcību jau šodien, lai nākotnē būtu sasniegti zināmi rezultāti.

Cilvēku rīcību ģimenes dzīvē, nodarbošanos un dzīves vietas izvēli, ir iespējams ietekmēt ar noteiktu pasākumu kopumu. Tātad ar programmas pasākumu kopuma palīdzību ir jārada tādi sociālie un ekonomiskie apstākļi, kuru iespaidā valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un visu Latvijas iedzīvotāju darbība un rīcība būtu saskaņā ar pasākumu programmas mērķiem.

Lai gan valstī ir veikti dažādi pētījumi un arī analīze attiecībā uz demogrāfiskajiem jautājumiem, joprojām vēl nav izstrādāta vienota pieeja koordinētai pasākumu izstrādei un realizācijai, lai novērstu demogrāfisko situāciju negatīvi ietekmējošos faktorus. Demogrāfiskās situācijas analīze liecina, ka nelabvēlīgā situācija ir izveidojusies noteiktu sociālo un ekonomisko apstākļu ietekmē. Tātad, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamo dzīves apstākļu kopumu, ir iespējams ietekmēt iedzīvotāju rīcību un uzvedību ģimenes plānošanas, veselības aprūpes, izglītības iegūšanas, migrācijas jomās kā rezultātā veidotos optimāla demogrāfiskā situācija un augsta dzīves kvalitāte.

Valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās tiek plānoti dažādi pasākumi, kas nav tieši vērsti uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, taču to realizācija nepārprotami var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī. Taču, izstrādājot un realizējot noteiktus pasākumus jomā, kas skar visus valsts iedzīvotājus vairākās dzīves sfērās, ir nepieciešama savstarpēji koordinēta un mērķtiecīga valsts institūciju rīcība. Tādēļ pasākumu programmā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ir apkopoti un ietverti tie pasākumi, kas patreiz tiek realizēti un, kurus plāno realizēt ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Šo pasākumu realizācija var dot reālu ieguldījumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā.

Tā kā izstrādājot konkrētus pasākumus ir jāņem vērā, ka daudzu fizisko un juridisko personu rīcību nav iespējams vadīt ar tiešiem uzdevumiem un rīkojumiem, programmā iekļauti tikai valsts pārvaldes orgānu kompetencē esošie pasākumi, kam būtu jāstimulē dažādu subjektu rīcība, neierobežojot iestāžu un uzņēmēju rīcību.

2. Programmas uzdevums

Dot kopskatu par valsts institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās patreiz un nākotnē plānotajiem pasākumiem, kuru realizācija var ietekmēt demogrāfisko situāciju valstī.

3. Situācijas raksturojums par demogrāfisko stāvokli Latvijā

3.1. Iedzīvotāju skaita un sastāva dinamika

Viena no raksturīgākajā iezīmēm Latvijā 90.gados ir sistemātiska iedzīvotāju skaita samazināšanās, pie tam šī tendence ir vērojama gan pilsētās gan arī laukos. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 1990.gadā bija 14,2, bet 1997.gadā šis rādītājs noslīdēja līdz 7,7. Latvijas demogrāfi atzīmē, ka 1997.gada dzimstības rādītājs ir viszemākais valsts vēsturē un prognozē, ka iespējama turpmāka tā samazināšanās.

Tabula 3.1. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas Latvijā no 1991. līdz 1997.gadam

	1991	1992	1993	1994	1995	1996	1997
Dzimušo skaits
absolūtos skaitļos	34633	31569	26759	24256	21595	19869	19083
uz 1000 iedzīvotājiem	13,0	12	10,3	9,5	8,6	7,9	7,7
Mirušo skaits
absolūtos skaitļos	34749	35420	39197	41757	38931	34306	33742
uz 1000 iedzīvotājiem	13,1	13,5	15,2	16,4	15,5	13,8	13,7
Dabiskais pieaugums
absolūtos skaitļos	-116	-3851	-12438	-17501	-17336	-14437	-14659
uz 1000 iedzīvotājiem	-0,1	-1,5	-4,9	-6,9	-6,9	-5,9	-6,0
Iedzīvotāju skaits valstī
2667870	2656958	2606176	256854	2529543	2501660	2479870

 

Iedzīvotāju pašreizējās dabiskās kustības rezultātā mainās to vecuma struktūra un ir vērojama darbaspēka novecošanās, kas bremzēs tautsaimniecības attīstību un modernizāciju. 1989.gada tautskaites laikā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums bija 36,3 gadi, bet jau 1996.gadā tas pieaudzis līdz 37,3, kas ir viens no augstākajiem vidējā vecuma rādītājiem Eiropā un nozīmē augstu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru sabiedrībā.

Tabula 3.2. Iedzīvotāju vecuma struktūra 1990-1997.g., %

		Īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, procentos
Gads	Kopā	Līdz darbaspējas	Darbaspējas	Virs darbaspējas
		vecumam	vecumā (14-59)	vecuma
1990	2673470	22,8	56,4	20,8
1991	2667870	22,8	56,2	21,0
1992	2656958	22,8	55,9	21,3
1993	2606176	21,3	56,9	21,8
1994	2565854	21,0	56,8	22,2
1995	2529543	20,7	56,8	22,5
1996	2501660	20,3	57,6	22,1
1997	2479870	19,9	57,7	22,4

3.2. Iedzīvotāju dzimstība, mirstība, mūža ilgums

Statistiskie rādītāji liecina, ka dzimstības līmenis valstī ir samazinājies gan pilsētās, gan arī laukos. Par šādu procesu attīstību uzskatāmi norāda speciālais dzimstības koeficients (dzimušo skaits uz 1000 sievietēm 15-49 gadu vecumā).

Tabula 3.3. Speciālais dzimstības koeficients 1990.-1997.gadā

Gads	Latvija	Pilsētas	Tai skaitā Rīga	Lauki
1990	58,52	50,71	49,50	81,34
1991	53,92	46,87	41,64	74,35
1992	49,97	42,13	36,69	71,00
1993	43,16	35,36	30,09	63,33
1994	39,57	33,04	28,80	57,04
1995	35,44	30,08	26,97	49,68
1996	32,53	27,38	24,58	46,16
1997	31,02	26,60	23,38	42,66

Jāatzīmē, ka dzimstības līmeni ietekmē arī sieviešu skaits fertīlajā vecumā (15-49 gadi). Dzimstības rādītāji parasti ir visaugstākie 20-29 gadu vecumā, taču sieviešu skaits šajā vecuma grupā sešu gadu laikā (no 1991-1997) ir samazinājies gandrīz par 20 tūkstošiem, un to īpatsvars fertīlā vecuma sieviešu kopskaitā attiecīgi samazinājās no 29,1% uz 27,6%.

Samazinās arī summārais dzimstības koeficients, kas rāda vidējo bērnu skaitu, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī.

Tabula 3.4. Summārā dzimstības koeficienta izmaiņas 1990.-1997.gadā

Gads	Latvija	Pilsētas	Tai skaitā Rīga	Lauki
1990	2,016	1,772	1,595	2,694
1991	1,859	1,651	1,461	2,423
1992	1,0728	1,496	1,302	2,302
1993	1,508	1,272	1,084	2,064
1994	1,389	1,194	1,045	1,863
1995	1,252	1,092	0,984	1,644
1996	1,158	0,997	0,902	1,560
1997	1,110	0,971	0,858	1,426

 

Dzimstības līmeni būtiski ietekmē arī abortu skaits, kas diemžēl Latvijā ir ļoti augsts, taču pēdējo gadu laikā tam ir tendence samazināties.

Tabula 3.5. Abortu skaits Latvijā 1991.-1997.gadā

Gads	Pavisam	No tiem	Uz 100 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem		Mākslīgie aborti
		mākslīgie			uz 1000
		aborti	Visi aborti	Mākslīgie aborti	sievietēm
1991	44886	38837	128	111	69,1
1992	40494	34325	127	108	61,2
1993	37256	31348	138	116	57,3
1994	32535	26795	133	109	49,8
1995	31324	25933	144	119	48,9
1996	29653	24227	148	121	46,1
1997	27206	21768	143	114	41,6

 

Vienlaicīgi ar dzimstības līmeņa krišanos ir jāatzīmē arī mirstības līmeņa samazināšanās, lai gan iedzīvotāju mirstība joprojām ir augsta. Tabulā 3.6. tiek parādīti mirstības koeficienti galvenajās vecuma grupās, kur koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu.

Tabula 3.6. Mirstības koeficienti galvenajās vecumgrupās 1990.-1997.gadā

Gads	Līdz darbaspējas vecumam	Darbaspējas vecumā	Virs darbaspējas vecuma
1990	1,60	4,91	47,14
1991	1,62	5,27	46,06
1992	1,60	5,69	45,85
1993	1,44	6,98	49,47
1994	1,27	7,93	52,04
1995	1,32	7,24	48,98
1996	1,06	5,66	46,33
1997	1,06	5,19	45,87

 

Mirstības analīze pa iedzīvotāju vecuma un dzimuma grupām liecina, ka Latvijā ir augsta vīriešu mirstība darbaspējas vecumā, ko, galvenokārt, nosaka mirstība no asinsrites sistēmas slimībām un nelaimes gadījumi, saindēšanās.

Attēls 3.1. Mirstības cēloņu struktūra Latvijā 1997.gadā, %

Attiecībā uz atsevišķiem nedabiskās nāves cēloņiem, jāatzīmē, ka kopš 80-tajiem gadiem pieaudzis pašnāvību, slepkavību, transporta un citu nelaimes gadījumu skaits, kas kopš 1995.gada pamazām samazinās.

Latvijā zems ir arī iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, kas samazinājās, galvenokārt, laika posmā no 1990.-1995.gadam. 1996.gads iezīmēja manāmu mūža ilguma pieaugumu, kas liecina, ka radikālu šī rādītāja palielināšanos varēs gūt, samazinot iedzīvotāju mirstību darbaspējas vecumā.

Tabula 3.7. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 1990.-1997.gadā

Gads	Latvijā		Pilsētās		Laukos
	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes	Vīrieši	Sievietes
1990	64,21	74,58	65,09	74,86	62,13	73,90
1991	63,85	74,75	65,05	75,12	62,12	73,12
1992	63,25	74,83	63,87	74,95	60,95	74,17
1993	61,61	73,84	60,23	74,17	59,82	73,20
1994	60,72	72,87	60,15	73,35	59,51	72,87
1995	60,72	73,10	60,99	73,82	59,57	72,74
1996	63,94	75,62	64,25	75,97	61,42	74,93
1997	64,21	75,88	65,21	76,05	62,85	75,36

3.3. Laulības un šķiršanās

Kā viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir radīt labvēlīgu ekonomisko, sociālo un psiholoģisko vidi ģimenēm, kas veicinātu ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos. Ģimenes veidošanos un noturību raksturo noslēgto laulību skaits un šķiršanās gadījumu skaits. Noslēgto laulību skaits 90.gados sistemātiski samazinās. Vispārējais laulātības koeficients, kas raksturo laulību intensitāti kopumā, samazinājās no 8,4% 1991.gadā līdz 3,9% 1997.gadā. Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā reģistrēto laulību skaitu pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu.

Tabula 3.8. Reģistrētās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā

Gads	Reģistrēto laulību skaits
	pavisam	uz 1000 iedzīvotājiem
1990	23619	8,8
1991	22337	8,4
1992	18906	7,2
1993	14595	5,6
1994	11572	4,5
1995	11072	4,4
1996	9634	3,9
1997	9680	3,9

Šķirto laulību rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā.

Tabula 3.9. Šķirtās laulības Latvijā 1990.-1997.gadā

Gads	Šķirto laulību skaits
	pavisam	uz 1000 iedzīvotājiem
1990	10783	4,0
1991	11070	4,2
1992	14553	5,5
1993	10278	4,0
1994	8416	3,3
1995	7821	3,1
1996	6051	2,4
1997	6103	2,5

No1993. līdz 1996.gadam ir samazinājušies gan absolūtie, gan relatīvie šķirto laulību rādītāji, taču jau 1997. gadā šie rādītāji ir palielinājušies. Ņemot vērā zemo laulības intensitāti, šķirto laulību īpatsvars noslēgto laulību kopskaitā, joprojām pārsniedz 60%. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka Latvijā palielinās ģimeņu skaits, kas nav oficiāli reģistrējušas laulību (konsesuālās laulības). Par šādām savienībām datu ir maz, jo to statistiskā uzskaite pagaidām netiek veikta.

No visām šķirtajām laulībām vidēji 60-70% gadījumu tiek šķirtas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

3.4. Iedzīvotāju migrācija

Latvijas iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru un iedzīvotāju skaitu ilgstoši būtiski ir ietekmējusi iedzīvotāju mehāniskā kustība. Līdz 1990.gadam imigrācija pārsniedza emigrāciju, ietekmējot iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru, kā arī nacionālo struktūru. Pirmo reizi negatīvs migrācijas saldo tika konstatēts 1990.gadā, tad tas bija - 516 cilvēku. Jau 1992.gadā tas sasniedza maksimālo negatīvo vērtību - 46,9 tūkst. cilvēku. Pēdējos gados migrācijas saldo ir ievērojami sarucis.

Attēls 3.2. Iedzīvotāju migrācijas saldo 1988.-1997.gadā (tūkst. cilv.)

1996.gadā iedzīvotāji devās uz Krieviju (6360), Ukrainu (719), Baltkrieviju (685), Vāciju (638), Izraēlu (581), ASV (453).

Pēc tautības emigrantu vidū visvairāk bija krievi (63%), ukraiņi (9%), ebreji (8%), baltkrievi(7%) un latvieši bija 5%.

Imigrantu vidū visvairāk bija krievi (42%), latvieši (34%), baltkrievi (6%), ukraiņi (6%).

Personu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi parasti ir došanās uz dzīvi pie vecākiem, došanās mācīties, dzīvokļa maiņa, došanās pie vīra un sievas, namīpašuma iegūšana u.c.

Visaugstākā migrācijas mobilitāte ir vērojama iedzīvotājiem ar vispārējo vidējo un zemāku par to izglītības līmeni. Liels ir arī emigrantu skaits ar augstāko izglītību. Visvairāk ir izceļojuši gados jauni iedzīvotāji darbaspējas vecumā, kas kopumā pasliktina iedzīvotāju vecuma sastāvu.

Valsts iekšējās migrācijas intensitāte pēdējos 3 gados ir praktiski vienā līmenī.

4. Programmas mērķi un stratēģiskie virzieni

Programmas galvenais mērķis, kas nosaka programmas būtību un virzību noteikta mērķa sasniegšanai ir kvalitatīvas un kvantitatīvas tautas ataudzes nodrošināšana.

Lai sasniegtu galveno mērķi ir izstrādāti stratēģiskie virzieni, kas nosaka prioritātes galvenā mērķa sasniegšanai. Stratēģiskie virzieni ir šādi:

1) ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana;

2) darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana;

3) iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanās veicināšana;

4) iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanas veicināšana.

Katra stratēģiskā virziena ietvaros ir apkopoti ilgtermiņa, vidēja termiņa un īstermiņa pasākumi, kuru realizācija var nodrošināt programmas mērķa sasniegšanu.

 

4.1. Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

Viens no galvenajiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanas veidiem ir ģimenei labvēlīgas, drošas sociāli ekonomiskās un psiholoģiskās vides radīšana un veicināšana. Tas varētu veicināt esošo ģimeņu paplašināšanos un jaunu ģimeņu veidošanos.

Ģimene savā būtībā ir sabiedrības pamatvienība un to var izmantot kā indikatoru sabiedrībā valdošo procesu analīzei un raksturošanai. Piemēram, ekonomiskās pārejas un krīzes periods ietekmē katra iedzīvotāja, tai skaitā ģimenes kopbudžetu un dzīves apstākļus. Ģimenes ir arī kultūras vērtību pārmantotājas un saglabātājas. Ģimenēs parasti bērnam tiek dota pirmā izglītība, tiek ieaudzināta arī uzvedības kultūra, tiek veidota attieksme pret sabiedrību. Tādēļ, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jebkura ģimenes locekļa attīstību, izglītošanu, veselības aprūpi, ir nepieciešama dziļāka ģimenes lomas izpratne un ģimenes atbalstīšana, kas ir uzskatāma par ieguldījumu sabiedrības attīstībā.

Viens no priekšnosacījumiem stipras un noturīgas ģimenes veidošanai ir cilvēciskās attiecības, kas balstītas uz savstarpēju cieņu, nenoniecinot un nepazemojot otra cilvēka personību. Gan vīrietim, gan sievietei ir jābūt vienādām tiesībām, atbildībai un pienākumiem ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā, ģimenes kultūras veidošanā. Sabiedrībā pastāvošo dzimumu lomu stereotipu ietekmē par bērna audzināšanu un saimniecisko mājsaimniecības darbu izpildi ir atbildīga sieviete, tādā veidā ierobežojot viņas tiesības iegūt izglītību un strādāt apmaksātu darbu un līdz ar to ir mazāka iespēja patstāvīgi gūt ienākumus arī nākotnē. Pastāvošā likumdošana diskriminē arī vīriešu tiesības piedalīties bērna audzināšanā un kopšanā. Diskriminācija izpaužas attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kas pienākas tikai mātēm. Vīriešiem bieži vien tiek liegta vienāda iespēja bērna audzināšanā un mājsaimniecības darbu veikšanā arī dēļ noslogotības darbā.

Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas dzīvo nabadzīgās ģimenēs un kuru ģimenes apstākļi (gan materiālie, gan arī morālie) nenodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību. Par šādas situācijas izveidošanos liecina dati par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, pusaudžu noziedzību, narkomāniju un uz ielas izaugušajiem bērniem.

Attēls 4.1. Noziegumu skaits, kurus paveikuši nepilngadīgie

(Latvijā, īpatsvars kopējo noziegumu skaitā), %

Ģimenes lomas dziļāka izpratne un tās atbalstīšana var būt izšķiroša, lai dotu iespēju tagadējām un nākotnes paaudzēm baudīt augstu dzīves līmeni un sasniegt sociālo progresu.

Patreiz Latvijā ģimenēm ar bērniem atbalstīšanai darbojas divas savstarpēji papildinošas sistēmas - nodokļu atvieglojumu sistēma un pabalstu sistēma.

Nodokļu atvieglojuma sistēma paredz ar nodokli neapliekamo minimumu, kas patreiz ir 10,5 Ls par vienu apgādājamo. Taču šī sistēma aptver tikai nodarbinātās personas.

Sociālo pabalstu sistēma tika izveidota 1991.gadā. Tajā ir ietverts:

1) Bērna piedzimšanas pabalsts, kas patreiz ir 98 Ls, taču 80% māmiņas uzskaitē stājas laicīgi un saņem 196 Ls. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei bērna piedzimšanas gadījumā, nodrošinot vienreizēju naudas pabalstu zīdaiņa pūriņa iegādei, kā arī ietekmēt demogrāfiskās situācijas atveseļošanos Latvijā.

2) Bērna kopšanas pabalsts, kas sākot ar 1998.gada 1.jūliju bērnam līdz 1,5 gadu vecumam ir 30 Ls mēnesī, bet bērnam no1,5 - 3 gadu vecumam - 7,5 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu personai, kura kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam un nestrādā algotā darbā vai strādā nepilnu darba laiku.

3) Ģimenes valsts pabalsts, kas ar 1998.gada 1.jūliju par pirmo bērnu ir 4,25 Ls mēnesī, par otro - 5,10 Ls mēnesī, par trešo - 6,80 Ls mēnesī, bet par ceturto un nākamajiem 7,65 Ls mēnesī. Pabalsta mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kurām radušies papildus izdevumi sakarā ar nepieciešamību audzināt bērnus.

Pabalstu sistēmas priekšrocības ir sekojošas:

1. Šī sistēma ir universāla, un tā aptver jebkuru ģimeni, kurā ir bērni tai skaitā arī ģimenes, kurām ir mazi vai neregulāri ienākumi. Tā ietekmē arī studentu ģimenes, kā arī bezdarbnieku ģimenes un pašnodarbinātos (t.sk. zemniekus).

2. Nodrošina vienlīdzīga atbalsta sniegšanu visiem Latvijas reģioniem.

3. Nodrošina lielāka atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurām ir vairāk bērnu.

Jāatzīmē, ka Latvijā tiek izmaksāti vēl šādi pabalsti un piemaksas ģimenēm ar bērniem:

1) Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, kuras summa tika paaugstināta no 1998.gada aprīļa līdz 35 Ls mēnesī. Piemaksas mērķis ir sniegt regulāru atbalstu ģimenēm, kuras kopj bērnus invalīdus, veicinot bērnu invalīdu integrēšanos sabiedrībā.

2) Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Pabalsta mērķis ir nodrošināt aizbildnībā esošā bērna uzturēšanu. Tiek plānots, ka 2000. un 2002.gadā pabalsts tiks palielināts atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām, taču 2001.gadā tiks uzsākta pabalsta piešķiršanas testēšana atkarībā no aizbildnībā esošā bērna mantas stāvokļa.

3) Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība audžuģimenēm. Atlīdzību mērķis ir attīstīt alternatīvās aprūpes formas un nodrošināt īslaicīgu bez vecāku gādības palikušo bērnu atrašanos ģimeniskā vidē. Atlīdzību paaugstināšana tiek plānota 2000. un 2002.gadā. Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu no 01.01.1999. tiek plānots izmaksāt arī gadījumos, kad aizbildnis ir aizbildnībā esošā brālis vai māsa.

4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā. Pabalsta mērķis ir garantēt personām, kuras zaudējušas apgādnieku, kas nav bijis sociāli apdrošināts, minimālus iztikas līdzekļus. No 01.10.1999. stājas spēkā norma, ka pabalsta apmērs būs katram bērnam ne mazāk kā 50% no kopējā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

5) Bezdarbnieka pabalsts (mātēm vai citām personām, kuras audzina bērnu vecumā no pusotra līdz diviem gadiem un trīs mēnešiem vai kuras kopušas bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai). Pabalsta mērķis ir garantēt minimālus ienākumus personām, kuras pēc bērna kopšanas nevar iesaistīties darba tirgū. Pabalsta apmēru tiek plānots paaugstināt katru gadu atbilstoši minimālās mēnešalgas paaugstinājumam.

6) Maternitātes pabalsts. Mērķis ir kompensēt maternitātes gadījumā zaudētos darba ienākumus.

7) Slimības pabalsts (sakarā ar slima bērna kopšanu). Mērķis ir kompensēt sakarā ar slima bērna kopšanu zaudētos darba ienākumus un paaugstināt materiālu ieinteresētību nostiprināt bērna veselību.

Jāatzīmē, ka Latvijā tiek veiktas arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu. Iemaksu veikšanas mērķis ir sociāli apdrošināt (bezdarba gadījumam, pensiju apdrošināšanai) personas, kuras negūst ienākumus sakarā ar bērna kopšanu. No 01.01.2000. stājas spēkā norma, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta par personām, kuras kopj bērnu, tiek veiktas līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.

Ģimeņu ar bērniem atbalstīšanai tiek paredzēts ieviest:

1) Paternitātes pabalstu. Tā mērķis ir veicināt tēva iesaistīšanos jaundzimušā bērna aprūpē, kompensējot darbā gūstamo ienākumu zaudējumu. Pabalstu piešķirs sociāli apdrošinātam tēvam sakarā ar apgādībā esoša bērna piedzimšanu par septiņām kalendārajām dienām tūlīt pēc bērna ienākšanas ģimenē, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc viņa piedzimšanas.

2) Piemaksu pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta par pamatskolas vecuma bērnu. Mērķis ir sniegt atbalstu ģimenēm sakarā ar bērnu sagatavošanu jaunajam mācību gadam.

Ģimenes ar bērniem ir lielākā valsts universālo (neatkarīgi no ienākumu līmeņa) pabalstu saņēmēju grupa naudas izteiksmē.

Tabula 4.1. Valsts pabalstu ģimenēm struktūra Latvijā

Pabalsta veids	Saņēmēju skaits (tūkst.)			Pabalsta vidējais apmērs Ls			Izlietotā summa Ls (tūkst.)
	1995	1996	1997	1995	1996	1997	1995	1996	1997
Valsts ģimeņu
pabalsts	538,3	551,1	522,3	4,2	4,06	6,46	27386	26875	305050
Bērna kopšanas
pabalsts	62,1	61	46,7	9,56	9,97	9,97	7110	7300	5679,5
Piedzimšanas
pabalsts	21,7	19,6	18,7	73,73	114,4	117	1602	2248,5	2114,3
Atlīdzība aizbil-
dnim par aizbildņa
pienākumu
pildīšanu	1620	1980	2357	28	28	38	455,6	747,4	995,8
Pabalsts aizbil-
dnim par bērna
uzturēšanu	3000	4016	4916	13,50	17,72	20,93	463,1	813,6	1183,9
Kopā	5242,1	6627,7	7860,7				37015,7	37985	315023,7

 

Diemžēl palielinās bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestāžu un šajās iestādēs esošo bērnu skaits. Valsts sociālā politika orientēta uz bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodošanu aizbildnībā. Lai to veicinātu, tiek izmaksāti valsts sociālie pabalsti.

Mūsdienu sabiedrībā ir vērojamas tendences lauzt un pārkāpt tradicionālos priekšstatus par ģimeni. Tas izpaužas pieaugošā nereģistrēto laulību skaitā, ārpus laulībā un nepilnās ģimenēs dzimušo bērnu skaita pieaugumā. Latvijā ārlaulībā dzimušie bērni sastāda gandrīz trešo daļu no jaundzimušo kopskaita. Tas liecina par to, ka jaunajai paaudzei mainās vērtības un priekšstati par to, kādai ir jābūt ģimenei, lomu sadalījumam starp ģimenes locekļiem, bērnu skaitu. Tādēļ atbalstāmi būtu tie pasākumi, kuru mērķis ir sniegt sabiedrībai (un īpaši jauniešiem) informāciju par ģimenes vērtībām, nozīmi, tiesībām, funkcijām un pienākumiem. Ģimeņu veidošanās un stiprināšanās veicināšanai un šķiršanās gadījumu samazināšanai būtu lietderīgi izstrādāt pasākumus, kas saistīti ar psiholoģisko dienestu izveidi. Dienestu galvenais uzdevums būtu sniegt konsultācijas ģimenēm gan pirms laulībām, gan pirms šķiršanās, gan arī citu nepieciešamību gadījumos.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) reģistrēto laulību skaits;

2) šķirto laulību skaits;

3) dzimstības rādītāji;

4) ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars;

5) abortu skaits;

6) iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra reģionālā sadalījumā.

4.2. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

Latvijā pēdējo gadu laikā ir iezīmējušās tautsaimniecības uzlabošanās un attīstības tendences. 1997.gadā ievērojami pieauga ražošanas apjomi, samazinājās inflācijas līmenis, par ko diemžēl liecina tikai tautsaimniecisko attīstību raksturojošie statistiskie rādītāji, taču sabiedrības labklājību tas ietekmē tikai nedaudz. Lielas iedzīvotāju daļas dzīves līmenis joprojām ir zems un joprojām zemi ir arī iedzīvotāju ienākumi.

Tabula 4.2. Mājsaimniecību ieņēmumi vidēji uz vienu tās locekli mēnesī

Reģions	Ls
	1996.g.	1997.g.
Kurzeme	49,49	51,51
Zemgale	51,03	55,04
Latgale	44,49	44,76
Vidzeme	47,82	51,63
Rīgas reģions	55,81	61,64

 

Kā vienu no populārākajiem iedzīvotāju labklājību raksturojošiem rādītājiem izmanto ienākumu nevienlīdzības koeficientu (Gini coefficient). Tas rāda, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīta materiālo labumu masa. Gini indekss variē no 0 līdz1. Tas ir vienlīdzīgs 0, ja pastāv absolūta vienlīdzība ienākumu sadalē, bet tas ir 1, ja visi ienākumi koncentrējas viena cilvēka rokās. Latvijā šis rādītājs 1996.gadā bija 0,30, bet 1997.gadā - 0,31, kas liecina par ienākumu nevienlīdzības pieauguma tendenču pastiprināšanos.

Tabula 4.3. Gini koeficients Latvijā 1996. un 1997.gadā

	Gini koeficients
	1996.g.	1997.g.
Visas mājsaimniecības	0,30	0,31
Pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības	0,30	0,31
Laukos dzīvojošās mājsaimniecības	0,27	0,30

 

Viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstību raksturojošiem rādītājiem ir mazo un vidējo uzņēmumu darbība, kas balstīta uz indivīda iniciatīvu un uzņēmību. Valstij ir nepieciešams atbalstīt šādu uzņēmumu darbību un veidot labvēlīgus priekšnosacījumus to attīstībai, pilnveidot kreditēšanas sistēmu un atbalstīt arī institūcijas, kas veic uzņēmēju apmācīšanu. Kvalitatīvais valdības noteiktais mērķis, saskaņā ar Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas izstrādāto Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā, ir mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšana līdz 100 uzņēmumiem uz 10 000 iedzīvotājiem 2000.gadā. Valsts Statistikas komitejas veiktajā aptaujā kā galveno uzņēmējdarbības attīstības kavēkli uzņēmēji minēja naudas līdzekļu trūkumu, ierobežotas kredītiespējas, produkcijas pārdošanas grūtības. Kā citi kavēkļi tika minēti - nepietiekamas zināšanas par tirgu, negodīgā konkurence, zems tehnoloģijas līmenis, kvalificētu darbinieku trūkums, biežie likumu grozījumi. Atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu darbību un attīstību, radīsies jaunas darba vietas, kas ļaus risināt arī nodarbinātības problēmas, tiks stimulēta iedzīvotāju slāņa ar vidējiem ienākumiem veidošanās kā rezultātā celsies arī labklājības līmenis valstī un būs radīti labvēlīgāki priekšnosacījumi jaunu ģimeņu veidošanai un esošo ģimeņu paplašināšanai.

Darbs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni. Ja cilvēkam nav darba, viņam nav pietiekamu ienākumu, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pasliktinās veselība, kā rezultātā palielinās personas individuālie un valsts izdevumi veselības aprūpei, taču, ja indivīdam nav nepieciešamo līdzekļu, tad slimības tiek ielaistas, kā rezultātā pieaug mirstības līmenis. Ja iedzīvotājiem nav pietiekamu ienākumu, pieaug valsts izdevumi sociālajai palīdzībai, cilvēkiem neveidojas uzkrājumi, kā rezultātā samazinās ekonomiskā attīstība. Ģimeņu labklājība un iespēju realizācija ir cieši saistītas ar nodarbinātību un ienākumiem.

Oficiālie statistiskie dati liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā 1997.gada maijā bijis 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sākot ar 1997.gada jūniju, reģistrētais bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies un 1997.gada beigās tas bija 6,7% (84,9 tūkst. cilvēku). Taču kā liecina Valsts Nodarbinātības dienesta 1998.gada dati, bezdarba līmenis pakāpeniski pieaug. Tomēr jāatzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir zemāks nekā daudzās citās pārejas valstīs, kā arī Eiropas Savienības un Ziemeļu valstīs. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā ir Latgales reģionā, turpretī viszemākais bezdarba līmenis 1997.gadā bija Rīgā.

1997.gada laikā pieaudzis bezdarbnieku skaits vecumā no 20-29 gadiem, jo darba tirgū atgriežas sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī darba tirgū ienāk jaunieši pēc profesijas (aroda) apgūšanas.

Vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus, tāpēc ļoti svarīgi ikvienam paaugstināt savu kvalifikāciju, un, it sevišķi bezdarbniekiem, lai iespējami ātrāk atgrieztos darba tirgū.

Attēls 4.2. Bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības līmeņa Latvijā 1997.gadā

Svarīgi būtu pieminēt arī to, ka valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātu darba nedēļu, dienu un maiņu darbā. 1995.gada pirmajā pusgadā "slēpto" bezdarbnieku īpatsvars valstī vidēji sastādīja 1,8% no valsts sektorā strādājošo skaita, 1996.gadā - 1,6%, 1997.gadā 0,7% un 1998.gada pirmajā pusgadā 0,6% no valsts sektorā strādājošo skaita.

Mainoties situācijai darba tirgū, aizvien aktuālākas kļūst problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju profesijas izvēli un profesionālās izglītības iegūšanu. Skolu jauniešiem ir jāpieņem lēmums par tālāko izglītību un profesionālās darbības lauku, lai pēc izglītības iegūšanas varētu strādāt apmaksātu darbu un nekļūtu par bezdarbniekiem, taču bezdarbniekiem, ir jāceļ profesionālā kvalifikācija vai arī jāpārkvalificējas un jāapgūst jauna profesija. Nodarbinātības valsts dienests slēdz līgumus ar dažādiem mācību centriem par bezdarbnieku apmācībām, kuriem ir tiesības pēc pašu vēlēšanās piedalīties mācību programmās. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku bezdarba samazināšanas politiku, Latvijā ir jārada jauna, vienota profesionālās izglītības, tai skaitā, amatizglītības sistēma.

Lai jebkurš cilvēks varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus pienākumus un darbu izpildi, ir nepieciešams nodrošināt viņa veselībai nekaitīgu un dzīvei drošu darba vidi. Visbiežāk sastopamā arodslimība 1997.gadā bija vibrācijas slimība, kas norāda uz to, ka uzņēmējdarbībā turpina lietot novecojušas iekārtas un mehānismus ar paaugstinātu vibrāciju. Visbiežāk nelaimes gadījumos cieš darbinieki ar darba stāžu atbilstošā darbā līdz 1 gadam, kas liecina par to, ka darba devēji nepievērš uzmanību darbinieku instruēšanai un nodrošināšanai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem nodarbinot darbiniekus darbos uz īslaicīgu darba līgumu pamata. Galvenais uzdevums darba aizsardzības jomā ir nodrošināt darba drošību, kā arī samazināt nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaitu.

Attēls 4.3. Arodslimību skaits Latvijā no 1988. līdz 1997.gadam

Ikvienā valstī iedzīvotāju labklājību nosaka ne tikai nodarbinātības līmenis, bet arī darba samaksas lielums, kam jābūt atbilstošam padarītajam darbam un strādājošā kvalifikācijai un kas ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.

Ienākumu uzdevums ir ne tikai nodrošināt kārtējā patēriņa apmierināšanu, bet arī radīt pamatu mājsaimniecības labklājībai nākotnē, ieguldot līdzekļus bērnu izglītošanā, veidojot uzkrājumus turpmāko vajadzību apmierināšanai. Rīcībā esošais ienākums (naudā un natūrā) vidēji valstī, saskaņā ar mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, 1997.gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 55,45. Pilsētā tas bija lielāks par vidējo ( 57,80 Ls), bet laukos tas bija zemāks (49,86).

Tabula 4.4. Ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

1997.gadā, Ls

	Visas	Tajā skaitā
	mājsaimniecības	pilsētās	laukos
Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums	55,45	57,8	49,86
tajā skaitā:
naudā	47,99	52,55	37,15
natūrā	7,46	5,25	12,7

 

Sakarā ar inflāciju, kas apsteidz darba algas pieaugumu, iedzīvotāju dzīves līmenis pasliktinās, jo samazinās viņu reālā pirktspēja.

Mājsaimniecības ienākumus arvien vairāk ietekmē izglītības līmenis. Mājsaimniecībā, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, tas ir 1,7 reizes lielāks nekā tajās mājsaimniecībās, kurās galvenajam pelnītājam izglītība ir zemāka par pamatskolas izglītību.

Attēls 4.4. Rīcībā esošais ienākums mājsaimniecībās

ar galvenā pelnītāja dažādu izglītības līmeni 1997.gadā

(uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos)

Viens no uzdevumiem valsts attīstības un labklājības veicināšanai ir nodrošināt kapitāla, intelektuālo resursu un investīciju plūsmu ne tikai uz pilsētām, bet arī uz laukiem, lai veicinātu reģionālo attīstību. Patreiz uzņēmējdarbības aktivitātes laukos ir samērā vāji attīstītas. Galvenie iemesli lēnajam lauku uzņēmēju skaita pieaugumam ir

1) lauku iedzīvotāju zemā pirktspēja;

2) nepieciešamo resursu trūkums (intelektuālo resursu, finansiālo resursu);

3) infrastruktūras nepilnības;

4) likumdošanas nepilnības;

5) nepietiekamas zināšanas tautsaimniecībā u.c.

Darba vietu skaita samazināšanās lauksaimniecībā izsauc darbaspēka aizplūšanu uz pilsētām. Lai šo procesu samazinātu būtu svarīgi īstenot programmas, kas veicinātu lauku uzņēmējdarbību, palīdzētu lauku mājsaimniecībām uzsākt jaunu un netradicionālu veidu saimniecisko darbību.

Pastāvot bezdarbam un zemiem ienākumiem pieaug arī nabadzības līmenis. Latvijā nabadzība ir pieaugusi notikušo reformu rezultātā. Ienākumu nabadzība ir saistīta arī ar sliktu veselības stāvokli, izglītības iegūšanas iespēju trūkumu un sociālo atstumtību.

Laukos nabadzība ir izplatītāka nekā pilsētās, taču novadu griezumā īpašu uzmanību piesaista Latgale, kur patēriņa izdevumi uz cilvēku zemāki par krīzes iztikas minimumu 1996.gadā bija 75,1%, bet 1997.gadā - 77,8% mājsaimniecībās. Tas zināmā mērā saistīts ar augsto bezdarba līmeni Latgalē un zemākiem ienākumiem nekā citos reģionos. Galvenā mājsaimniecību reakcija uz sarežģīto krīzes situāciju, kuras cēloņi ir bezdarbs un zemie ienākumi no zemnieku saimniecībām, ir pieķeršanās naturālajai saimniekošanai ar mērķi nodrošināt minimālo iztiku.

Jāatzīmē, ka ģimenēs, pieaugot ģimenes locekļu skaitam, pieaug arī mājsaimniecības risks kļūt nabadzīgai. Nabadzības pieaugums ir vērojams arī mājsaimniecībās, kurās ir bezdarbnieki, jo galvenais mājsaimniecību ienākumu avots ir algotā darba samaksa.

Attēls 4.5. Mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma struktūra 1997.g.

Latvijā, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, trūcīgām ģimenēm ir tiesības saņemt pašvaldību trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstus.

Patreizējā periodā sniedzamā sociālā palīdzība pārsvarā ir orientēta uz iedzīvotāju eksistences pamatvajadzību (uzturs, apģērbs, mājoklis) nodrošināšanu.

Sociālās palīdzības dienestos griezušās personas, kas pieder pie dažādām sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām sociālā palīdzība ir nepieciešama visbiežāk.

Tabula 4.5. Sociālās palīdzības klientu skaits Latvijā 1996. un 1997.gadā

	1996	1997
daudzbērnu ģimenes	30574	29620
nepilnās ģimenes	41482	42325
bērni - invalīdi	6283	6483
invalīdi	76662	77700
pensijas vecuma cilvēki, kuri dzīvo vieni
(atsevišķi no apgādniekiem)	162541	174950
pensijas vecuma cilvēki, kuriem nav likumīgu
apgādnieku	56399	57044
bezpajumtnieki	384	444

 

Materiālie apstākļi kādos ģimenes dzīvo ievērojami iespaido to labsajūtu, spējas izdzīvot un attīstīties. Palielinoties ģimenes locekļu skaitam, pasliktinās dzīves apstākļi apdzīvojamā telpā. Pašlaik ir vērojama situācija, ka vienā dzīvoklī kopā dzīvo vairākas ģimenes, jo tām ir ierobežotas iespējas iegādāties atsevišķu mājokli. Jāatzīmē arī tas, ka izdevumi dzīvoklim un tā uzturēšanai ir kļuvuši par vienu no lielākajiem mājsaimniecību izdevumu posteņiem. Lai atbalstītu jaunās ģimenes, kas vēlas uzsākt patstāvīgu dzīvi, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest atvieglotu kredītu sistēmu jaunajām ģimenēm dzīvokļu iegādei.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) visu un darba spējīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis;

2) bezdarbnieku skaits, dzimums, vecums, izglītības līmenis, profesija vai specialitāte;

3) mazo un vidējo uzņēmumu skaits;

4) Gini koeficients;

5) nabadzības dziļuma koeficienti;

6) reālās darba algas pieauguma dinamika;

7) pirktspējas dinamika;

8) vidējā alga tautsaimniecībā;

9) iedzīvotāju sadalījums pēc darba samaksas lieluma.

 

4.3. Iedzīvotāju veselības stāvokļa

uzlabošanās veicināšana

Veselība ir viena no nozīmīgākajām cilvēka dzīves vērtībām. Laba veselība ir priekšnosacījums sekmīgai darbībai visās dzīves jomās. Latvijā nesakārtotā finansēšanas sistēma veselības aprūpē, iedzīvotāju zemā pirktspēja un nespēja iegādāties medikamentus vai samaksāt par aprūpi, zemais dzīves līmenis, nepietiekama informētība par izvairīšanos no saslimstības ar dažādām slimībām, ir veicinājuši tautas veselības lejupslīdi.

Cilvēku veselības stāvokli ietekmē daudzi faktori, piemēram, cilvēku pašu attieksme pret personīgo veselību un tās uzturēšanu, viņu izglītotības un informētības pakāpe par veselības jautājumiem, apkārtējās vides (fiziskās un sociālās) ietekme, valsts medicīnas aprūpes sistēmas organizēšanas principi, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte.

Iedzīvotāju veselības struktūra Latvijā uzskatāmi parāda, ka primārajai veselības aprūpei nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība. Par to liecina fakts, ka diagnosticējot slimības, kuras to sākuma stadijās ir iespējams izārstēt, tiek atklātas novēloti, kad ārstēšana jau ir saistīta ar dažādu komplikāciju iespējamību un ir daudz ilgstošāka vai vairs nav ārstējamas.

Sabiedrības veselības stāvokli visuzskatāmāk raksturo mirstības rādītāji un ar tiem saistītie paredzamā mūža ilguma rādītāji, kā arī primārās un vispārējās saslimstības skaitliskie rādītāji. Viens no galvenajiem paredzamā mūža ilgumu ietekmējošajiem rādītājiem dažādās vecuma grupās ir mirstība attiecīgajās vecuma grupās. Šeit jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstības īpatsvars. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju (vecumā no 15-59 gadiem) galvenie nāves cēloņi ir audzēji, traumas, asinsrites sistēmas slimības, pneimonija, tuberkuloze, alkoholisms u.c. slimības. Gandrīz puse no šiem cēloņiem ir novēršami. Jaunāka gadagājuma iedzīvotāju mirstības samazināšanās veicinātu mūža ilguma rādītāju palielināšanos. Rādītājs, kas ietekmē paredzamo mūža ilgumu un kvalitatīvi ilustrē vispārējo veselības stāvokli ir zīdaiņu (bērni līdz 1 gada vecumam) mirstība. Šis rādītājs ir tieši atkarīgs no sievietes un vīrieša veselības stāvokļa un no perinatālās un antenatālās veselības aprūpes kvalitātes.

Dzimstību nelabvēlīgi ietekmē arī augstais mākslīgo abortu skaits. Šī, līdz šim visplašāk izplatītā dzimstības regulācijas metode, ne tikai nelabvēlīgi ietekmē demogrāfiskos procesus, bet arī atstāj ilgstošas vai pat neatgriezeniskas sekas uz pašas sievietes fizisko un garīgo veselību, un viņas nākamo bērnu veselību.

Pieaugusi ir saslimstība jaundzimušajiem un bērniem pirmajā dzīvības gadā.

1995.gada veselības profilaktisko apskašu, kurās tika pārbaudīti 80-90% (atkarībā no vecuma grupas) Latvijā reģistrēto bērnu, dati parādīja, ka praktiski veseli ir nepilni 60% bērnu.

Nelabvēlīgo vispārējo veselības stāvokļa ainu var papildināt arī ar pašu iedzīvotāju subjektīvo veselības vērtējumu.

Saskaņā ar 1997.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas Reproduktīvā veselība un uzvedība rezultātiem veselības stāvokļa pašnovērtējums ir šāds:

Attēls 4.6. Veselības stāvokļa pašnovērtējums

Latvijas iedzīvotāju veselības pasliktināšanos lielā mērā nosaka nepilnīgās zināšanas par savu veselību, to ietekmējošiem riska faktoriem un veselīgu dzīvesveidu. Cilvēku pasīvā attieksme pret savu veselību ir saistīta arī ar sociālo nestabilitāti un bezcerību par nākotni. Liela sabiedrības daļa šobrīd atrodas psiholoģiskā (emocionālā) diskomfortā, kura galvenais cēlonis ir nespēja piemēroties jaunajiem apstākļiem darba tirgū, bezcerība nokārtot savu personīgo un ģimenes dzīvi, trūkums. Nelabvēlīgo faktoru novēršanā uzmanība pievēršama izglītojošiem un preventīviem pasākumiem, paplašinot zināšanas un izpratni par veselību uzturošiem un slimību aizkavējošiem faktoriem, rehabilitācijas pasākumiem un programmām, kas orientēti uz cilvēkiem, kuri atrodas vai ir bijuši tiešā saskarsmē ar sociālās vides faktoriem un cietuši no tiem.

Veselības veicināšanas pasākumi ir vērsti uz dzīves jomām, ar kurām cilvēki saskaras visu dzīvi:

* veselīga uztura pareiza lietošana;

* atkarības vielu (nikotīns, alkohols, narkotiskās un toksiskās vielas) lietošanas ierobežošana;

* fiziskās aktivitātes (fiziskās kultūras) rosināšana;

* ģimenes plānošanas un atbilstošas seksuālās veselības un uzvedības popularizēšana;

* elementārās personīgās higiēnas normu skaidrošana.

Galvenie saslimstības riska faktori, kas ietekmē dažādas saslimstības ir smēķēšana, nepareizs uzturs, pārmērīgs alkohola patēriņš, nepietiekoša fiziskā aktivitāte.

Tabula 4.6. Riska faktoru ietekme uz veselības jautājumiem

FAKTORI	Neveselīgs	Nepietiekoša	Smēķēšana	Alkohols	Narkotiskās un
Veselības	uzturs	fiziskā aktivitāte			toksiskās vielas
jautājumi
slimības un insults	3	3	3	3
Onkoloģiskās slimības	3	3	3	3
Garīgā veselība		3		3	3
Traumas		3		3	3
Mutes veselība	3		3	3
Mātes un bērna veselība	3	3	3	3	3
HIV/AIDS un
seksuālā veselība				3	3

 

Latvijā ir vērojama pieaugoša saslimstība ar infekcijas slimībām, kuru profilaksei var izmantot vakcīnas (difterija, ērču encefalīts, bērnu infekcijas) vai kuru izplatības pārtraukšanas mehānismi ir zināmi (HIV/AIDS, sifiliss, gonoreja, vīrusu hepatīti B un C, tuberkuloze un citas slimības). Lai novērstu radušos situāciju ir nepieciešams plaši informēt ārstus un iedzīvotājus par modernām infekciju slimību diagnostikas un profilakses metodēm, par nepieciešamību izsargāties no šīm slimībām un to sekām.

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) dzimušo skaits;

2) mirušo skaits;

3) zīdaiņu mirstība;

4) māšu mirstība;

5) veikto abortu skaits;

6) seksuāli transmisīvo slimību saslimstību skaits;

7) narkomānijas, alkoholisma un nikotīna izplatība.

 

4.4. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa

celšanās veicināšana

Tautas izglītības līmenis lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības attīstību, valsts konkurētspēju, kvalificēta darbaspēka veidošanos un arī visas tautas labklājības līmeņa celšanos.

Reālais budžeta finansējums izglītībai gadu no gada samazinās, jo faktiskais finansējuma pieaugums parasti nepārsniedz inflācijas pieaugumu. Finansu trūkuma dēļ līdzekļu pietrūkst izglītības infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pedagogu atalgojums joprojām neatbilst viņu kvalifikācijai un veiktajam darbam. Daudzi pedagogi ir pametuši darbu skolās, bērnudārzos, augstskolās, bet pārējie bieži vien meklē papildus darba vietas, līdz ar to cieš mācību procesa kvalitāte.

Lielākā daļa no izglītībai atvēlētajiem finansu līdzekļiem tiek izmantota ēku uzturēšanai un remontam, komunālajiem maksājumiem, atstājot niecīgus līdzekļus izglītības sistēmas uzlabošanai, pedagogu atalgojumam.

Pirmsskolas izglītība Latvijā nav obligāta, kas nozīmē, ka vecākiem tiek dota izvēle audzināt bērnu mājās vai bērnudārzā. Taču 1997.gada septembrī pēc vietām bērnudārzos netika apmierināti 6,6 tūkst. pieprasījumu, kas liecina par augsto pieprasījumu pēc bērnudārziem.

Pamatskolas izglītības programmas apgūšana Latvijā ir obligāta.

Arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu, pat nesākot obligāto izglītības apguvi vai arī mācības agri izbeidzot. Šo bērnu skaits pieaug, jo:

* ir ģimenes, kurās sastopas ar finansu līdzekļu trūkumu bērna mācību nodrošināšanai;

* laukos ir nepietiekams transporta nodrošinājums;

* arvien vairāk pieaug ielas bērnu skaits, kuriem nav motivācijas izglītības iegūšanai;

* daudzi no šiem bērniem nāk no ģimenēm, kurās ir aktuāls alkoholisms, narkomānija, vardarbība, u.c.

Pēc izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem uz 1997./1998. mācību gada sākumu vispārizglītojošās skolas neapmeklēja aptuveni 12 tūkstoši bērnu jeb 3,5% bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Latvijā vēl joprojām nav ieviesta pilnīga šo bērnu uzskaite, ko lielā mērā kavē precīzas iedzīvotāju uzskaites trūkums. Netiek veikti arī sistemātiski pētījumi par to, kādi faktori ietekmē skolas vecuma bērnu aiziešanu no skolas vai mācību neuzsākšanu.

Jāatzīmē, ka arvien vairāk pieaug to jauniešu skaits, kas vēlas studēt. 1997.gadā uzņemto studentu skaits ir līdz šim vislielākais Latvijas vēsturē.

Attēls 4.7. Studentu uzņemšana un izlaidums augstskolās

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā augstākās izglītības sistēmā ir notikušas straujas pārmaiņas. Ir nodibinājušās jaunas augstskolas, izveidoti jauni studiju virzieni, studiju un programmu saturs kļūst saturīgāks. Straujais studējošo un augstskolu skaita pieaugums ļāvis Latvijai pārvarēt krīzi, kāda bija vērojama 1993.gadā. 1997./98. akadēmiskajā gadā Latvijā valsts dibinātajās augstskolās pirmajā studiju gadā tika uzņemti 18 900 jauniešu (1993.gadā tikai 6966). Valsts augstskolās un juridisko personu dibinātajās augstskolās studējošo kopskaits bija 64 204 studējošie. Taču neskatoties uz studējošo skaita straujo pieaugumu, Latvijas augstskolas sastopas ar tādām problēmām kā:

* studiju programmu vienveidība un paralēlisms;

* studiju programmu kvalitātes kritums un neatbilstība darba tirgus vajadzībām;

* nav notikusi materiāltehniskās bāzes atjaunošana;

* augstskolu mācībspēku skaits palicis nemainīgs vai pat samazinājies;

* nav iespējams nodrošināt augstskolas studiju programmu izstrādāšanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

* mācībspēku nomaiņa ir nepietiekama, u.c.

Veicot reformas augstskolu sistēmā uzmanība tiks pievērsta arī īsu profesionālu un vispusīgu studiju nodrošināšanai, atbalstot mūžizglītības iespējas.

Lai radītu iespējas jebkuram cilvēkam pilnveidot savas zināšanas un apgūt papildus zināšanas, ir nepieciešama valsts vienota politika arī pieaugušo izglītības jomā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Latvijas Pieaugušo izglītības koncepcijas projektu un ir izšķīrusies ar Pieaugušo izglītību saistītos jautājumus iestrādāt Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Svarīgi būtu nodrošinot arī jebkuram jaunietim studēt augstskolā, ieviešot ne tikai studentu kreditēšanas sistēmu, bet arī studiju kreditēšanas sistēmu. Studiju kreditēšanas sistēmas mērķis ir sniegt studentiem kredītus studiju mācību maksas finansēšanai. Šādas sistēmas ieviešana prasīs daudz pūļu normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī sadarbības partneru meklēšanā.

Laikā kopš neatkarības atjaunošanas viena no lielākajām problēmām visā izglītības sistēmā ir pedagoģisko darbinieku zemais atalgojums, kā rezultātā daudzi pasniedzēji apvieno vairākus darbus un līdz ar to krīt mācību kvalitāte. Zemo atalgojumu dēļ trūkst jauni, kvalificēti darbinieki.

Kultūra ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem gan attiecībā uz sabiedrību, gan atsevišķu indivīdu, gan vidi. Kultūrai ir izšķiroša loma nacionālās identitātes saglabāšanā, valsts tēla veidošanā, starpvalstu sakaru veidošanā arī ar kultūru tieši nesaistītās sfērās kā piemēram ekonomikā, politikā u.c. Pašreizējā situācijā būtiski pieaug kultūras kā sabiedrības saliedējoša spēka loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā un nostiprināšanā Latvijā.

Kultūras pasākumu organizēšana un to pieejamības nodrošināšana jebkuram indivīdam ietekmē tautas tradīciju, vērtību saglabāšanos un popularizāciju. Lai gan dažādi kultūras nami un institūcijas darbojas arī lauku rajonos, tomēr pārsvarā kultūras pasākumu organizēšana notiek lielākajās pilsētās. Viena no galvenajām problēmām laukos ir profesionālu kultūras pasākumu organizatoru trūkums, kā arī finansu līdzekļu trūkums pasākumu organizēšanai, infrastruktūras uzturēšanai, kā arī kultūras darbinieku zemā darba apmaksa.

Kultūras jomas pilnvērtīgu funkcionēšanu ierobežo arī nepietiekams valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju kompetences un atbildības sadalījums, trūkumi un nepilnības likumdošanā, neprecīzas un neatbilstošas organizatoriskās un vadības metodes.

Lielo reformu, kas saistītas ar Latvijas neatkarības atgūšanu, rezultātā, daudzas pārmaiņas kultūras jomā ir notikušas haotiski. Šobrīd šo procesu negatīvo ietekmi nākas izjust literatūras, grāmatniecības, kinomākslas un citās kultūras jomās.

Kultūras sfērā joprojām netiek risināti daudzi jautājumi, kas saistīti ar likumdošanu, izglītību, informācijas apriti, sociālo aizsardzību, materiāltehniskās bāzes sakārtošanu. Šo jautājumu risinājumam ir jābūt kompleksam un plānveidīgam, kas sevī ietvertu stratēģisko virzienu izstrādi un prioritāšu izvirzīšanu kultūras attīstības nodrošināšanai.

Kā liecina statistiskie rādītāji pēdējo gadu laikā ir samazinājies publisko bibliotēku skaits, kā arī ir samazinājušies bibliotēku fondi. Šāda situācija liecina par naudas līdzekļu trūkumu bibliotēku uzturēšanai un jaunu, kvalitatīvu grāmatu iepirkšanai. Cilvēkiem īpaši lauku rajonos kļūst arvien mazākas iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru un iegūt nepieciešamo informāciju. Taču neskatoties uz esošo situāciju bibliotēku lasītāju skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis.

Tabula 4.7. Publiskās bibliotēkas Latvijā no 1990. līdz 1997.gadam

	1990	1991	1992	1993	1994	1995	1996	1997
Pavisam
Publisko bibliotēku skaits	1317	1241	1189	1119	1045	1037	1016	998
Fondi, milj. eks.	22,9	21,3	20,2	18,5	17	16,4	15,7	15,1
Pavisam lasītāju, tūkst.	902	774	680	588	481	501	507	514
Izsniegums, milj. eks.	22,7	19,9	19,5	17,7	15,6	15,9	17,4	18,0
Pilsētās
Publisko bibliotēku skaits	483	413	371	342	291	279	271	262
Fondi, milj. eks.	14,8	13,3	12,2	11,2	10	9,7	8,9	8,4
Pavisam lasītāju, tūkst.	721	596	493	435	342	356	355	354
Izsniegums, milj. eks.	18,5	15,7	14,7	13,8	12	12,1	12,8	13,0
Laukos
Publisko bibliotēku skaits	834	828	818	777	754	758	745	736
Fondi, milj. eks.	8,1	8	8	7,3	7	6,7	6,8	6,7
Pavisam lasītāju, tūkst.	181	178	187	153	139	145	152	158
Izsniegums, milj. eks.	4,2	4,2	4,6	3,9	3,6	3,8	4,6	5,0

 

Statistiskie dati liecina, ka strauji ir samazinājies teātru un muzeju apmeklējuma skaits.

Attēls 4.8. Muzeju un teātru apmeklējumi Latvijā 1990.-1997.gadā

Pasākumu izpildes un efektivitātes kontrolei izmantojamie rādītāji:

1) bērnu skaits, kas neapmeklē skolu;

2) pamatskolu, vidusskolu un augstskolu beigušo skaits;

3) studiju vietu pieprasījums un piedāvājums;

4) muzeju apmeklējumi;

5) teātru apmeklējumi;

6) nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits.

Literatūras saraksts

Publicētie dati:

1. ANO. Ceļvedis darbībai ģimeņu jautājumu risināšanā. Vīne. 1995.

2. Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas banka. Vidēja termiņa ekonomiskā stratēģija pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā. Rīga. 1998.

3. Iekšlietu ministrija. Noziedzības stāvoklis Latvijas Republikā no 1998.g. -līdz 1997.gadam. IeM darba rezultāti. Rīga. 1998.

4. Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998.-2003. Rīga. 1998.

5. Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs. Par bērnu tiesību aizsardzību valstī 1991-1996. Rīga. 1996.

6. Labklājības ministrija. Nacionālā programma Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība). Rīga. 1998.

7. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Sociālie procesi Latvijā. Rīga. 1998.

8. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Ģimene un dzimstība Latvijā. Rīga. 1996.

9. Latvijas Universitāte, Demogrāfijas centrs. Latvijas iedzīvotāju paaudžu nomaiņa. Rīga. 1996.

10. Nodarbinātības Valsts dienests. Gada pārskats. Rīgā. 1997.

11. Saimons Deiviss, Bils Slī, Tālis Tisenkopfs. Sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijas laukos. Rīga. 1997.

12. UNDP. 1997. Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Rīga. 1997.

13. UNDP. Iedzīvotāju reproduktīvā veselība. Vērtējums un ieteikumi. Rīga. 1998.

14. United Nations. 1995. Report of the International Conference on Population and Development: Cairo, 5-13 Sept. 1994, Programme of Action. New York.

15. Valsts statistikas komiteja, Medicīnas statistikas birojs. Latvijas Republikas medicīnas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1998.

16. Valsts statistikas komiteja. Darbaspēks Latvijā. Darbaspēka apsekojuma rezultāti 1997.gada maijs. Rīga. 1997.

17. Valsts statistikas komiteja. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.

18. Valsts statistikas komiteja. Latvijas statistikas gadagrāmata 1997. Rīga. 1997.

19. Valsts statistikas komiteja. Latvijas sievietes un vīrieši: statistiskais portrets. Rīga. 1997.

20. Valsts statistikas komiteja. Ziņojums par mājsaimniecību budžeta pētījumu rezultātiem 1997.gadā. Rīga. 1998.

21. Veselības veicināšanas centrs. Veselības veicināšanas stratēģija. Projekts. Rīga. 1998.

22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Lauku attīstības programma. Rīga. 1998.

Nepublicētie dati:

Labklājības ministrija. Valsts programma Latvijas iedzīvotāji. Projekts. Rīga. 1991.

Tekstā lietotie saīsinājumi

EM - Ekonomikas ministrija

FM - Finansu ministrija

IM - iekšlietu ministrija

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KM - Kultūras ministrija

LM - Labklājības ministrija

NVD - Nodarbinātības valsts dienests

NVO - Nevalstiskās organizācijas

SM - Satiksmes ministrija

TM - Tieslietu ministrija

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VVC - Veselības veicināšanas centrs

ZM - Zemkopības ministrija

1.pielikums

I.Ģimenes stiprināšana un dzimstības veicināšana

Nr.	Pasākums	Izpildes	Izmaksas	Finansēšanas	Iesaistītās	Rezultāts
p.k.		laiks	(Ls tūkst)	avots	institūcijas
mērķis: Alternatīvu aprūpes formu attīstīšana
1.1.	Audžuģimeņu tīkla veidošana, apmācīšana un	1998-2002	1)160	1)valsts	LM,	Nodrošinātas iespējas bērnam dzīvot ģimeniskā vidē
	darbības nodrošināšana 1		2)200	2)pašvaldību	pašvaldības
				budžets
1.2.	Pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu, atlīdzības	2000		valsts	LM	Tiks vairāk attīstītas jaunas aprūpes formas
	par aizbildņa pienākuma pildīšanu palielināšana,	2002		budžets
	atlīdzības audžuģimenēm palielināšana atbilstoši
	patēriņa cenu izmaiņām
1.3.	Jaunu dienas centru personām ar garīga rakstura	1999-2002	1)142,3	1)valsts budžets	LM,	Tiek nodrošināta iespēja personu ar garīga rakstura
	traucējumiem veidošana 1		2)80,5	2)pašvaldību	pašvaldības	traucējumiem dzīvot ierastajā dzīves ritmā un iziet sabiedrībā
				budžets
1.4.	Vardarbībā cietušo bērnu sociālā rehabilitācija 1	1999-2003	1)12	1)citi	LM	Mainīta sabiedrības attieksme pret vardarbību pret bērniem;
			2)75	2)valsts		nodrošināta iespēja ātrāk atklāt vardarbības gadījumus un
				budžets		uzsākt palīdzības sniegšanu bērniem; bērnu, kas cietuši no
						vardarbības reintegrācija sabiedrībā
1.5.	Krīzes centru tīkla veidošana 1	1998-2002	437	pašvaldību	pašvaldības	Personu ātra un efektīva reintegrācija sabiedrībā
				budžeti
mērķis: Pilnveidot speciālas izglītības programmas ģimenēm, kas plāno ģimenes pieaugumu
2.1	Grūtnieču un topošo tēvu mūsdienīga izglītošana				NVO,	Sabiedrība tiek informēta par ģimenes plānošanu
	par grūtniecības norisi, dzemdībām un vecāku				dzemdību
	pienākumiem				nami
mērķis: Vīrieša un sievietes līdzatbildības veicināšana ģimenes plānošanā, bērna audzināšanā
3.1.	Informācijas sagatavošana un publicēšana masu				masu mediji,	Tiek sniegta informācija
	saziņas līdzekļos				NVO	par vīrieša un sievietes
3.2.	Informācijas sniegšana ģimeņu konsultatīvajos				Ģimenes	līdzatbildību ģimenes plānošanā,
	kursos				centrs, NVO	bērna audzināšanā
3.3.	Paternitātes pabalsta izmaksas uzsākšana	2000		valsts sociālās	LM	Tiks veicināta tēva iesaistīšanās jaundzimušā bērna aprūpē
				apdrošinā-
				šanas budžets
mērķis: Valsts garantijas ģimenēm ar bērniem
4.1.	Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru izveide	1998-2003	208	valsts	IZM,	Tiks sniegta iespēja saņemt konsultatīvo palīdzību bērnu
	rajonos4			budžets	pašvaldības	izglītošanai un sagatavošanai skolas gaitām
4.2.	Privāto bērnudārzu tīkla izveides atbalstīšana				IZM,	Privāto bērnu dārzu tīkla attīstīšana
					pašvaldības
4.3.	Bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz 80%	2001		valsts	LM	Tiks sniegts lielāks atbalsts personai, kura kopj bērnu
	no minimālās algas personām, kuras kopj bērnu			budžets
	vecumā līdz 1,5 gadiem
4.4.	Bērna piedzimšanas pabalsta pārskatīšana	2000		valsts	LM	Pabalsta paaugstināšanas gadījumā tiks sniegts atbalsts
	atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām	2003		budžets		ģimenēm bērna piedzimšanas gadījumā
4.5.	Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana un	2002		valsts	LM	Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm bērnu audzināšanai
	paaugstināšana līdz 15% no valstī noteiktās			budžets
	minimālās mēnešalgas
4.6.	Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par	1999		valsts	LM	Tiks sniegts lielāks atbalsts ģimenēm, kuras kopj bērnu
	bērnu invalīdu pārskatīšana	2001		budžets		invalīdu
		2003
4.7.	Piemaksas pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta	2000	510	valsts	LM	Tiks sniegts atbalsts ģimenēm sakarā ar bērnu
	par pamatskolas vecuma bērnu izmaksas uzsākšana			budžets		sagatavošanu jaunajam mācību gadam

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)"

4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

2.pielikums

II. Darba vietu radīšana, nodarbinātības veicināšana

 

Nr.	Pasākums	Izpildes	Izmaksas	Finansēšanas	Iesaistītās	Rezultāts
p.k.		laiks	(Ls tūkst)	avots	institūcijas
mērķis: Darba vietu radīšanas un to saglabāšanas nodrošināšana
1.1.	Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības	1997+	1998g. - 0,4	valsts	EM
	programmas izstrāde un realizācija3		1999g. - 1,0	budžets
			2000g. - 1,2			Uzņēmējdarbības attīstība
1.2.	Mazo (arī mazo ģimenes uzņēmumu) un vidējo	1999-2001	0,6	valsts	EM	reģionos, dzīves līmeņa
	uzņēmumu dibināšanas un darbības atvieglošana 3			budžets		uzlabošanās, radīsies jaunas
1.3	Kredītgarantiju sistēmas ieviešana 3	1999-2001	1,5	valsts budžets	EM	darba vietas
1.4.	Uzņēmējdarbības izglītības attīstīšana 3	1998-1999	0,9	valsts budžets	EM
1.5.	Netradicionālo lauksaimniecības nozaru un alternatīvo	1999	1862	valsts	ZM, FM,
	nodarbošanās veidu izveidošana un atbalstīšana 2			budžets+ES	VARAM	Radīsies papildus ienākumi lauku iedzīvotājiem,
		2000	2377	palīdzība		samazināsies migrācija uz
1.6.	Cilvēku piesaistīšana lauku apvidiem, piešķirot			valsts	ZM	pilsētām, pieaugs nodarbinātības līmenis
	ilgtermiņa kredītus un subsīdijas 2			budžets
1.7.	Darba strīdu izskatīšanas kārtības uzlabošana				TM, LM	Efektīvāk tiks risināti ar darba pārkāpumiem saistītie
						jautājumi
mērķis: Jauniešu nodarbinātības veicināšana
2.1.	Jauniešu bez darba pieredzes darba prakses	1999	171	valsts	LM
	organizēšana pie darba devēja 1	2000	350	budžets
		2001	420			Bezdarbnieku
2.2.	Jauniešu bez profesionālās izglītības apmācība pie	1999	450	valsts	LM	konkurētspējas paaugstināšana
	Latvijas Amatniecības kameras 1	2000	540	budžets
		2001	540
2.3.	Jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem bez	2000	190	valsts	LM
	pamatizglītības no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm	2001	304	budžets
	iesaistīšana "Darba skolā" 1
2.4.	Metodisko materiālu izdošana un apmācība skolu	1999	20	valsts	LM, IZM,	Skolēni saņems savlaicīgu palīdzību profesionālās
	skolotāju un psihologu sagatavošanai mācību			budžets,	NVD	orientācijas jautājumos
	priekšmeta "Karjeras mācība ieviešanai vispār-			tehniskā
	izglītojošo skolu izlaiduma klašu skolēniem 1			palīdzība
2.5.	Programmas "Jūs un Jūsu darba dzīve" (sociāl-	2000	9	valsts	LM	Palīdzība profesionālās karjeras izvēles jautājumos
	psiholoģiskais treniņš) īstenošana darbam ar 15-18			budžets
	gadus veciem jauniešiem 1
mērķis: Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšana darba tirgū
3.1.	Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana	1999	326	valsts	LM,
	sociālās aprūpes darbos 1	2000	400	budžets	pašvaldības	Tiks sniegtas darba iespējas
3.2.	Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku iesaistīšana	1999	591	valsts	LM	pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem
	algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 1	2000	709	budžets
		2001	865
3.3.	Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku kvalifikācijas	1999	292	valsts	LM	Bezdarbnieku konkurētspējas paaugstināšana
	paaugstināšana un iekārtošana darbā 1	2000	341	budžets
		2001	396
mērķis: Nodrošināt padarītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu darba samaksu
4.1.	Minimālās mēneša darba algas regulāra		apmēram	valsts	LM
	paaugstināšana	1999-2001	33680	budžets		1)Celsies iedz. dzīves līmenis;
4.2.	Jaunas darba samaksas sistēmas izstrādāšana un	2001	100000	valsts	LM	2)Samazināsies maznodrošināto skaits
	ieviešana budžeta iestādēs.1			budžets
mērķis: Pēc iespējas iesaistīt ilgstošos bezdarbniekus darba tirgū
5.1.	Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana Darba meklētāju	1999	123	valsts	LM	Psiholoģiskā un konsultatīvā palīdzība bezdarbniekiem
	kluba aktivitātēs 1	2000	127	budžets
		2001	131
5.2.	Ilgstošo bezdarbnieku apmācība valsts valodā 1	1999	100	valsts	LM
		2000	120	budžets		Bezdarbnieku
5.3.	Ilgstošo bezdarbnieku profesionālā apmācība un	1999	681	valsts	LM	konkurētspējas paaugstināšanās
	kvalifikācijas paaugstināšana 1	2000	796	budžets
		2001	923
5.4.	Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana 1	1999	887	valsts	pašvaldības
		2000	1064	budžets
		2001	1277
mērķis: Drošas un veselībai nekaitīgas darba vides radīšana
6.1.	Valsts darba inspekcijas nostiprināšana 1	2003	500	valsts budžets,	LM
				ES palīdzība		Pieaugs iedzīvotāju drošības
6.2.	Vienotas darba aizsardzības sistēmas izveidošana 1	2003	20	valsts budžets	LM	sajūta. Pieaugs iedzīvotāju
6.3.	Nacionālā darba aizsardzības centra izveide 1	2001	200	valsts budžets	LM	lojalitāte pret sociālās
6.4.	Arodmedicīnas dienestu sistēmas izveidošana 1	2003	250	valsts budžets,	LM	drošības sistēmu
				ES palīdzība

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.

3 -pasākums paredzēts vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā pievienošanās Eiropas savienībai kontekstā.

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

3.pielikums

III. Iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanas veicināšana

Nr.	Pasākums	Izpildes	Izmaksas	Finansēšanas	Iesaistītās	Rezultāts
p.k.		laiks	(Ls tūkst)	avots	institūcijas
mērķis: Veicināt iedzīvotāju veselību, paaugstinot zināšanas un atbildību par savu veselību un dzīves veidu un organizējot veselību veicinošus pasākumus
1.1.	Veselības veicināšanas un izglītošanas programmu		1)350	1)valsts	LM, NVO,	Sabiedrības izglītošana
	izstrāde tādos jautājumos kā veselīgs uzturs, nikotīna,			budžets	pašvaldības,
	alkohola, narkotiku, toksisko vielu lietošana, fiziskā		2)200	2)ārvalstu	IZM
	aktivitāte, vides faktoru ietekme, balstoties uz			finansējuma
	veselību ietekmējošo paradumu pētījumiem,			palīdzība
	seksuālās izglītības uzlabošana un sekmēšana. 1
1.2.	Veselības mācības kā obligātās starppriekšmetu	1999			IZM	Skolēnu izglītošana par veselības jautājumiem
	tēmas iekļaušana vidusskolas programmā
1.3.	Veselīga dzīves veida popularizēšana un				NVO,	Informācijas sniegšana sabiedrībai
	publicēšana masu saziņas līdzekļos				masu mediji
1.4.	Ietvert bezmaksas vai daļēji apmaksājamo medika-				FM, LM,	Pasargās no nevēlamas grūtniecības un STS
	mentu sarakstā kontraceptīvos līdzekļus noteiktu				NVO
	iedzīvotāju grupu vajadzībām (pusaudži, daudzbērnu
	mātes, sievietēm 3 mēnešus pēc mākslīgā aborta)
mērķis: Jaundzimušo un māšu mirstības samazināšana
2.1.	Regulāras māšu apskates grūtniecības periodā				Dzemdību	Dzemdību traumu un zīdaiņu un māšu mirstības
	(antenatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana)				nami,	samazināšanās
	un perinatālās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana				NVO
2.2.	Bērnu barošanas ar krūti popularizēšana				NVO	Zīdaiņu veselības stāvokļa uzlabošanās
3.	Neauglības profilakses un rehabilitācijas programma				Ģimenes centrs	Dzimstības pieaugums, ģimeņu veselības stāvokļa uzlabošana
					(sadarbībā ar
					NVO un LM)
mērķis: Izveidot sabiedrības veselības vispārēju pārraudzības un kontroles sistēmu
4.1.	Valsts higiēniskā un epidemioloģiskās uzraudzības	1998-2002	24 000	valsts	LM
	nodrošināšana, t.sk. reorganizācijas veikšana vides			budžets+
	veselības dienestā un Nacionālās imunizācijas			maksas
	programmas realizēšana 1			pakalpojumi
4.2.	Valsts sanitārās inspekcijas darbs normatīvo aktu	1998-2002	4 000	valsts	LM
	izpildes kontrolē un uzraudzībā higiēnas,			budžets
	epidēmiskās drošības un pārtikas jomā 1
4.3.	Humānā imūndeficīta vīrusa (HIV/AIDS)	1)1998-2000	1)750	1)valsts budžets+	LM, pašval-	HIV/AIDS izplatības ierobežošanas stratēģijas izstrāde
	infekcijas izplatības ierobežošana 1			maksas	dības, NVO
				pakalpojumi
		2)1998	2)20	2)ārvalstu
				tehniskā
				palīdzība
mērķis: Izveidot sabalansētu, finansiāli līdzsvarotu veselības aprūpes sistēmu,
kas balstās uz veselības kā pamatvērtības izpratni, saslimšanu profilaksi un primāro veselības aprūpi
5.1.	Paaugstināt pakalpojumu izmaksu efektivitāti 1	1998-2003	5 000		LM
5.2.	Izstrādāt un apstiprināt ārstniecības tehnoloģiju	1998	7,452	CF rezerves	LM	Pacienti saņem nepieciešamās kvalitātes un tehnoloģijas
	standartus, pieaicinot ārstu profesionālo asociāciju			fonds		ārstnieciskos pakalpojumus primārās veselības aprūpes
	komisijas 1					iestādē
5.3.	Primārajā veselības aprūpē realizēt efektīvu	1)1998-	1) -	1)ārvalstu	LM	Pacients uzsāk efektīvu ārstēšanos jau primārajā
	politiku "medikamentiem ar atlaidēm" 1	1999		finansējuma		veselības aprūpē
				palīdzība
		2)2003	2)30	2)valsts
				budžets
5.4.	Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas pilnveidošana	1999-2002		valsts	LM,	Tiek uzlabota ambulatorā ārstēšana un profilakse
				budžets	Centrālais fonds
mērķis: Mazināt vides faktoru ietekmi uz sabiedrības veselību
6.1.	Pētījumu par vides faktoru ietekmes uz sabiedrības	1998-2002	150	valsts	LM,
	veselību, izpēte un analīze 1			budžets	VARAM	Lielāka iespēja novērst
6.2.	Uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti 2	1998-2002	70,5	valsts budžets+	VARAM	vides faktoru ietekmi uz
				ārvalstu		sabiedrības veselību
				finansu palīdzība
6.3.	Novērst nepietiekami attīrītu notekūdeņu izplūdi	1998-2002	56,1	valsts budžets+	VARAM
	ūdenstilpēs 2			ārvalstu
				finansu palīdzība

1 - pasākums ir paredzēts nacionālajā programmā "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)".

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā.

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts

4.pielikums

IV. Iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanās veicināšana

Nr.	Pasākums	Izpildes	Izmaksas	Finansēšanas	Iesaistītās	Rezultāts
p.k.		laiks	(Ls tūkst)	avots	institūcijas
mērķis: Efektīvas izglītības sistēmas ieviešana
1.1.	Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveide4	1998-2003	18 110	valsts	IZM	Paaugstināsies mācību kvalitāte, kā arī koordinācijas
				budžets		efektivitāte starp izglītības iestādēm
1.2.	Visu 5-6 gadus veco bērnu sagatavošanai skolai	1999-2003	36 300	valsts	IZM	5-6 gadus veci bērni tiks sagatavoti skolas uzsākšanai
	pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošināšana 4			budžets
1.3.	Efektīvas studiju kreditēšanas sistēmas izstrāde un	1998-2000	325	valsts	IZM, FM	Jauniešiem būs vairāk iespējas studēt tiks piesaistīti papildus
	ieviešana4			budžets		līdzekļi augstskolām
1.4.	Pieaugušo izglītība reģionu sociāli ekonomiskās	1997-2003	1) 259	1) valsts	IZM	Tiks sekmēta valsts un reģionu sociāli ekonomiskā
	attīstības veicināšanai 4			budžets		attīstība
			2) 170	2) ārvalstu
				finansējuma
				palīdzība
1.5.	Ģimenes izglītība demokrātiskai sabiedrībai 4	1997-2003	1) 206,6	1) valsts	IZM	Sabiedrībā tiks aktualizēta ģimenes izglītības nozīme
				budžets
			2) 110	2) ārvalstu
				finansējuma
				palīdzība
1.6.	Pieaugušo izglītības centru darbības pilnveide un	1997-2003	1) 252	1) valsts	IZM	Paaugstināsies Pieaugušu izglītības centru darba efektivitāte
	personāla mācības pieaugušo izglītības sektorā4			budžets
			2) 75	2) ārvalstu
				finansējuma
				palīdzība
1.7.	Profesionālās izglītības centra attīstība4	1998	1) 9	1) valsts	IZM	Tiks izstrādātas jaunas izglītības programmas, tiks veikta
				budžets		skolotāju tālākizglītošana
			2) 60	2) ārvalstu
				finansējuma
				palīdzība
1.8.	Augstākās izglītības un zinātnes reforma4	1998-1999	1) 1030	1) valsts	IZM	Tiks radīti konkurētspējīgi pētnieciskie centri, veidojot
				budžets		universitātes par moderniem studiju un pētījumu centriem
			2) 1400	2) ārvalstu
				finansu
				palīdzība
1.9.	Pedagoģiskās un sociālās korekcijas klašu izveide4	1997-2003		valsts budžets,	IZM,	Samazināsies klaiņojošo bērnu skaits, mazināsies noziedzība
				pašvaldību	pašvaldības	valstī
				budžets
mērķis: Lauku rajonu izglītības tīkla veicināšana
2.1.	Skolēnu pārvadājumu attīstīšana laukos			Dotācijas lauku	IZM, SM,
				pārvadājumiem,	pašvaldības
				pašvaldības		Tiek nodrošinātas
2.2.	Optimāla izglītības iestāžu tīkla attīstība Latvijas				IZM,	iespējas iegūt
	reģionos 2				pašvaldības	izglītību arī lauku
2.3.	Jaunu grāmatu iegāde lauku bibliotēkām 2	1998-1999	82	Kultūrkapitāla	Nacionālā	rajonos
				fonds	bibliotēka,
					Grāmatizdevēju
					asociācija
2.4.	Valsts ģimnāziju tīkla izveide4	1998-2005	2851,5	valsts	IZM	Sekmēs darba kvalitātes paaugstināšanos reģionu
				budžets		vidusskolās, sekmēs rajonu attīstību
mērķis: Valstiskā kultūras attīstības veicināšana
3.1.	Kultūras veicināšanas nacionālās programmas	1998-2010	grūti	valsts	KM	Kultūras vērtību saglabāšanās un popularizācija
	izstrāde un realizācija		aprēķināmas	budžets
3.2.	Bibliotēku datorizācija 2	1999-2001	3896,932	valsts	KM,	Tiks nodrošināta vieglāka, ātrāka nepieciešamo materiālu
				budžets	pašvaldības	pieejamība
3.3.	Novadu kultūras atbalsta centru izveidošana 2	1999-2000	600	valsts budžets	KM, EM,	Tiks atbalstīti kultūras pasākumi Latvijas reģionos
				+citi avoti	VARAM,
					pašvaldības
mērķis: Institūciju un programmu, kas organizē kultūras un sporta pasākumus atbalstīšana
4.1.	Institūciju, kas organizē kultūras un sporta pasākumus				KM, FM,	Tiks veicināta organizāciju aktivitāte sporta pasākumu
	bērniem atbalstīšana nodokļu atvieglojuma veidā				IZM	organizēšanā
4.2.	Atbalsts bērnu un jauniešu radošās darbības un	1996-1998	1)725	1)valsts	IZM,	Tiks veicināta ārpusskolas izglītības attīstība un bērnu un
	mākslinieciskās pašdarbības programmām4			budžets	pašvaldības	jauniešu radošo spēju attīstība
			2)20	2)ārvalstu
				tehniskā
				palīdzība
mērķis: Noziedzības apkarošana
5.1.	No soda izciešanas vietām atgriezušos personu			1)valsts budžets	IM, TM	Tiks nodrošināta iespēja sodu izcietušajām personām
	integrācijas sabiedrībā sistēmas izveidošana			2)pašvaldību		atgriezties sabiedrībā
				budžets

2 - pasākums ir paredzēts Lauku attīstības programmā

4 - pasākums ir paredzēts Izglītības attīstības stratēģiskajā programmā

- pasākums, kura izstrāde un realizācija vēl tiek plānota

- pasākums, kura realizācija ir jau konkrēti plānota

- pasākums, kas pašlaik jau tiek realizēts