Ministru kabineta noteikumi Nr. 252

Rīgā 2022. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 22 33. §)

Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma
38. panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem piešķir zinātniskās darbības bāzes finansējumu (turpmāk – bāzes finansējums) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām (turpmāk – zinātniskā institūcija).

II. Bāzes finansējuma aprēķināšanas formulas

2. Bāzes finansējumu vienam kalendāra gadam (turpmāk – finansēšanas periods) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Instzbf = Finprogr × Instproc, kur

Instzbf  – zinātniskajai institūcijai piešķiramais bāzes finansējums;
Finprogr – Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" zinātniskajām institūcijām piešķiramā bāzes finansējuma daļa;
Instproc – zinātniskajai institūcijai piešķiramais bāzes finansējuma īpatsvars no kopējā piešķiramā bāzes finansējuma apmēra.

3. Zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējuma īpatsvaru no kopējā piešķirtā bāzes finansējuma (Instproc) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur
alga – zinātniskās institūcijas iepriekšējos trijos finansēšanas periodos zinātnē nodarbināto darbinieku – akadēmiskā personāla (vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti, kā arī profesori, asociētie profesori, docenti – augstskolas noteikto pētniecības  pienākumu procentuālajā (%) apmērā no kopējiem pienākumiem), zinātnes tehniskā personāla un zinātni apkalpojošā personāla (turpmāk – zinātniskie darbinieki) – darbaspēka izmaksas zinātniskajai darbībai un tās nodrošināšanai nepieciešamajiem tehniskajiem uzdevumiem un palīgfunkcijām;

∑Alga – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Alga" kopsumma trijos finansēšanas periodos;

Konk – zinātniskās institūcijas iepriekšējos trijos finansēšanas periodos īstenoto (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai) Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu, citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu un Latvijas valsts budžeta finansēto, zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums šiem projektiem. Aprēķinot formulas elementu "Konk", Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu finansējumam piemēro koeficientu 2;

∑Konk – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Konk" kopsumma iepriekšējos trijos finansēšanas periodos;

Ligum – zinātniskās institūcijas iepriekšējos trijos finansēšanas periodos pētniecības un attīstības līgumdarbu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai) iegūtais finansējums, tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, kā arī finansējums, ko zinātniskā institūcija ieguvusi no starptautiskajiem pētniecības un attīstības līgumdarbiem;

∑Ligum – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Ligum" kopsumma iepriekšējos trijos finansēšanas periodos;

Publ – zinātniskās institūcijas zinātnisko publikāciju skaits iepriekšējos trijos finansēšanas periodos, kur tām publikācijām, kuras ir iekļautas Web of Science vai SCOPUS datubāzēs un kuras ir publicētas Q1 kvartīles izdevumos, kā arī publiski recenzētajām zinātniskajām monogrāfijām un starptautiskajiem patentiem  piemēro koeficientu 3, Q2 kvartīles  izdevumos – koeficientu 2,  pārējām Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajām zinātniskajām publikācijām un citiem patentiem – koeficientu 1, citiem starptautisko datubāzu iekļautajos izdevumos publicētajiem oriģinālajiem zinātniskajiem rakstiem – koeficientu 0,5.
Nosakot "Publ" par zinātniskās institūcijas zinātniskajām publikācijām, kas ir iekļautas Web of Science vai SCOPUS datubāzēs, kurās to kopējais autoru skaits pārsniedz 50 un kurās zinātniskās institūcijas autors vai autori nav norādīti kā zinātniskās publikācijas pirmais, otrais vai pēdējais autors, – tās papildus citiem koeficientiem tiek reizinātas ar koeficientu  0,1. Nosakot "Publ" atbilstību Q1 vai Q2 izdevumiem, ja zinātniskajai publikācijai, kura ir iekļauta gan Web of Science, gan SCOPUS datubāzē, starp šīm abām datubāzēm atšķiras izdevumu atbilstība Q1 vai Q2 kvartīlēm, tām piemēro augstāko koeficientu;

∑Publ – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Publ" kopsumma iepriekšējos trijos finansēšanas periodos;

DrMg – zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos noteiktajā kārtībā sekmīgi aizstāvētie promocijas un maģistra darbi. Nosakot "DrMg", izmanto informāciju tikai par tiem doktora  un maģistra grāda ieguvējiem, kuru nodarbinātība zinātniskajā institūcijā noteiktajos amatos attiecīgajā finansēšanas periodā ir ne mazāka kā 0,2 slodzes pilna laika ekvivalenta izpratnē. Ar pilna darba laika ekvivalentu saprot nodarbinātā darbinieka kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecību pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā gadā, kurā ir aizstāvēts promocijas vai maģistra darbs;

∑DrMg –  visu zinātnisko institūciju formulas elementa "DrMg" kopsumma iepriekšējos trijos finansēšanas periodos, nosakot, ka katrā no iepriekšējiem finansēšanas periodiem 75 % no šī kritērija finansējuma piešķir par promocijas darbiem, bet 25 % – par maģistra darbiem;

Izc – zinātniskās institūcijas nodarbinātā zinātniskā personāla pilna laika ekvivalenta izteiksmē, kas norādīts pēdējā zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā, vai tās vērtējamo vienību skaita, kurās vismaz viens no novērtētajiem kritērijiem atbilstoši normatīvajam regulējumam par zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtību ir novērtēts ar "4" vai "5" (turpmāk – starptautiskais novērtējums), reizinājums ar "4" vai "5" kritēriju īpatsvaru no kopējā kritēriju skaita. Kritērijiem, kuri novērtēti ar "4" attiecībā uz nodarbinātā zinātniskā personāla skaitu pilna laika ekvivalenta izteiksmē, piemēro koeficientu 1, bet kritērijiem, kuri novērtēti ar "5", koeficientu 2;

∑Izc  – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Izc" kopsumma;

Infr – zinātniskajai institūcijai piešķiramais bāzes finansējums zinātniskās infrastruktūras (būvju un iekārtu) uzturēšanai, pamatojoties uz ministrijas organizētā un atbilstoši publisko iepirkumu normatīvā regulējuma  ietvaros veiktā  nacionālās zinātniskās infrastruktūras apsekojuma, kartējuma un analīzes rezultātiem;

∑Infr – visu zinātnisko institūciju formulas elementa "Infr" kopsumma.
 

III. Bāzes finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

4. Bāzes finansējumu ministrija aprēķina un piešķir zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar  vērtējumu "3", "4" un "5".

5. Bāzes finansējumu ministrija neaprēķina un nepiešķir:

5.1. zinātniskajai institūcijai, kurā ir nodarbināti mazāk par pieciem zinātniskā personāla pārstāvjiem ar zinātnes doktora grādu;

5.2. zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu "1" un "2", izņemot zinātniskās institūcijas, kuras piedalās Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.

6. Ja zinātniskā  institūcija ir valsts augstskola, kura pēdējā starptautiskajā novērtējumā piedalījās ar vairākām vērtējamām vienībām, tās atbilstību šo noteikumu 4. punktam nosaka pēc vidēji svērtā vidējā aritmētiskā vērtējuma, kur katrai šādai vērtējamai vienībai piešķirto vērtējumu sver pēc šajā vērtējamā vienībā norādītā zinātnisko darbinieku skaita pilna laika ekvivalenta izteiksmē pēdējā starptautiskā  novērtējuma ietvaros, noapaļojot vērtējumu līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

7. Bāzes finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam zinātniskā institūcija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. aprīlim iesniedz ministrijā šo noteikumu 3. punktā minētās formulas aprēķināšanai nepieciešamo informāciju, izmantojot Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu (turpmāk – informācijas sistēma). Zinātniskās institūcijas vadītājs ir atbildīgs par šīs informācijas iesniegšanu noteiktajā termiņā un tās patiesumu.

8. Ministrija izstrādā un informācijas sistēmā publicē vadlīnijas par zinātniskās institūcijas iesniedzamo dokumentāciju zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma aprēķināšanai.

9. Bāzes finansējumu šo noteikumu 3. punktā minētās formulas elementiem, kuros izmanto triju iepriekšējo finansēšanas periodu informāciju, aprēķina katram finansēšanas periodam, nosakot ekvivalentu ietekmi uz formulas attiecīgajam elementam piešķiramo bāzes finansējumu.

10. Bāzes finansējumu šo noteikumu 3. punktā minētās formulas elementā "Alga" aprēķina reizi trijos gados un nemainīgu piešķir triju gadu periodā.

11. Šo noteikumu 7. punktā minētās informācijas atbilstību un patiesumu pārbauda ministrija, ja nepieciešams, piesaistot neatkarīgus ārējos ekspertus, izmantojot publisko iepirkumu.

12. Pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā un termiņā iesniegto informāciju, ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. novembrim atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam. Ministrija bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai, ievērojot šim mērķim valsts budžetā kārtējam gadam piešķirto kopējo finansējuma apmēru, piešķir, pamatojoties uz ministrijas un zinātniskās institūcijas noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem vai pamatojoties uz ministrijas, nozares ministrijas un tās padotībā esošu zinātnisko institūciju noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem.

13. Zinātnisko institūciju attīstībai un šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai un zinātniskās darbības nodrošināšanai  ministrija no valsts budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" sedz šādus Latvijas akadēmiskā pamattīkla (turpmāk – pamattīkls) izdevumus:

13.1. piekļuves nodrošināšanas starptautiskajām zinātniskajām digitālajām bibliotēkām un zinātniskās literatūras datubāzēm, tai skaitā akadēmisko datubāzu lietošanas tiesību iegādes izmaksas;

13.2. globālā interneta pieslēguma abonēšanas izmaksas;

13.3. galveno valsts akadēmisko centru savienojumu un pamattīkla mezglu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā nepieciešamo optisko dzīslu un datu pārraides kanālu īre);

13.4. informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas;

13.5. Vienotā datu centra uzturēšanas izmaksas;

13.6. Vienotā augstākās izglītības un zinātnes informāciju tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centra izmaksas.

IV. Bāzes finansējuma piešķīruma izlietošanas un izlietojuma pārbaudes un publicējamās informācijas sniegšanas kārtība

14. Zinātniskā institūcija bāzes finansējumu izmanto tikai tās zinātniskās institūcijas darbībai, kurai tas ir piešķirts. 

15. Zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma izlietojuma pārbaudi ikgadēji un izlases veidā atbilstoši tā mērķim un atbilstību zinātniskās institūcijas darbības stratēģijai un tajā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem veic ministrija.

16. Ministrija publisko savā tīmekļvietnē šādu ar bāzes finansējuma aprēķināšanu, piešķiršanu un izlietošanu saistīto informāciju:

16.1. šo noteikumu 7. punktā minēto zinātnisko institūciju sniegto informāciju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), nosacījumus;

16.2. par zinātniskajām institūcijām piešķirto bāzes finansējumu kārtējam finansēšanas periodam, ievērojot šim mērķim kārtējam finansēšanas periodam valsts budžetā piešķirto kopējo finanšu resursu apmēru.

17. Zinātniskajai institūcijai ir pienākums sniegt informāciju par tai piešķirtā bāzes finansējuma izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem līgumiem.

V. Noslēguma jautājumi

18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumus Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 236. nr.; 2014, 220. nr.; 2015, 254. nr.).

19. Šo noteikumu 10. punkts stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

20. Ja zinātniskajām institūcijām 2022. gadā tiek piešķirts papildu bāzes finansējums, to aprēķina, izmantojot šo noteikumu 3. punktā norādīto formulu.

21. Zinātniskās institūcijas šo noteikumu 7. punktā minēto informāciju bāzes finansējuma aprēķināšanai 2023. gadam iesniedz līdz 2022. gada 1. maijam.

22. Šo noteikumu 3. punktā minētās formulas elementu "Infr" aprēķina un piemēro, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. 2022. un 2023. gadā tam aprēķinā paredzēto bāzes finansējuma apjomu ministrija sadala proporcionāli starp pārējiem šo noteikumu 3. punktā minētās formulas elementiem.

23. Šo noteikumu 3. punktā minētās formulas elementus "Alga", "Konk", "Ligum", "DrMg" 2022. gada piešķirtajam papildu bāzes finansējumam piemēro, izmantojot 2020. gada informāciju par šīm pozīcijām, un 2023. gada piešķiramajam zinātnes bāzes finansējumam – izmantojot  2020. un 2021. gada informāciju par šīm pozīcijām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece