MĒS VISI LATVIJĀ

Latviešu nacionālais fonds — jaunos darbības lokos

Palīdzība daudzbērnu ģimenēm un lauku skolām, talantīgo bērnu atbalstīšana un jaunatnes patriotiskā audzināšana pašlaik ir Latviešu nacionālā fonda galvenie darbības virzieni. Kopš augusta, kad pēc 53 atšķirtības gadiem Tēvzemē atgriezās fonda dibinātājs un vadītājs dzejnieks Andrejs Eglītis, fonda darbība aktivizējusies arī Latvijā. Līdzās fonda centram Stokholmā un pārstāvniecībām Austrālijā, ASV, Kanādā, Jaunzēlandē un citur tagad LNF pārstāvniecība ir arī Latvijā. Kā atzīst Andrejs Eglītis, līdz ar to kļuvis vieglāk strādāt un apzināt tās skolas un ģimenes, kam palīdzība visvairāk nepieciešama.

Par savu darbību Latvijas okupācijas laikā 50 gadu garumā fonds sniedza pārskatu Misiņa bibliotēkā sarīkotajā izstādē, ko apskatīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Ekspozīcijā bija fonda izdotie kapitāldarbi "Šie vārdi apsūdz" un "Latvia–Country and People", kā arī daudzas mazākas publikācijas un brošūras, jo nebrīves gados fonds par savu svarīgāko uzdevumu uzskatīja sniegt pasaulei patiesas ziņas par reālo stāvokli okupētajā Latvijā. Kopš neatkarības atgūšanas darbības virzieni ir mainījušies, taču darba lauks nebūt nav kļuvis mazāks.

Latviešu nacionālā fonda Informatīvais izdevums, kurā tas savām pārstāvniecībām, atbalstītājiem un latviešu sabiedrībai regulāri ziņo par paveikto un iecerēm, pirmo reizi iespiests Latvijā. Tajā fonda aktīvistes Otīlija Leitāne un Māra Strautmane stāsta arī par ciemošanos lauku skolās, kam fonds dāvinājis datorus. "LV"

 

Datori lauku skolām

No Latviešu nacionālā fonda Informatīvā izdevuma, kas pirmo reizi iespiests Latvijā

Latviešu nacionālā fonda darbinieki 1997. un 1998.gada vasarā atkal devās pie Latgales lauku skolām, lai turpinātu skolas atbalstīt ar datoriem. Vēl arvien daudzām skolām trūkst līdzekļu datoru iegādāšanai. Ar skolām citos novados sazinājāmies rakstiski. No 15 apzinātām skolām 11 skolas datorus jau saņēmušas. Tās ir Dunavas, Izvaltas, Jāņa (pie Raunas), Misas, Pelēču, Pudinovas, Rimicānu, Rūjas, Saldus, Saunas un Vaboles skolas. Ceram, ka līdz 1998.gada beigām LNF datorus varēs uzdāvināt arī Aglonas, Barkavas, Vītolu un Galēnu skolām.

Dunavas pagasta pamatskola: no Rīgas puses braucot, drīz pēc Jersikas pilskalna jānogriežas pa labi uz zemes ceļa. Norādes nekādas nav, bet ceļš pēc neilga brauciena beidzas pie Daugavas. Tur gaida pārcēlājs, kas par latu ceļ gan cilvēkus, gan automašīnas pāri Daugavai. Iebraucot Dunavas pagastā, varam priecāties par sakoptu un jauku pagasta centru. Stārķa ligzdā kupla stārķa ģimene veic spalvu spodrināšanas darbu. Turpat spēlējas cilvēka bērni un mums labprāt palīdz atrast gan skolu, gan skolas direktori.

Dunavas pamatskola dibināta 1919.gadā un pirmā skolas ēka uzcelta 1929.gadā. Šodienas skolas ēka paredzēta 200 skolēniem, bet patlaban šeit mācās tikai 116 bērni. Ja skolēnu skaits samazināsies, tad skolai nākotne ir nedroša. Līdzīga situācija ir daudzos lauku pagastos. Darba trūkuma dēļ cilvēki ir spiesti meklēt darbu un dzīvesvietu citur. "Mūsu pagasts atrodas tālu no pilsētas un lielceļiem (rajona centrs atrodas Jēkabpilī — 42 km attālumā), tāpēc vēl svarīgāka ir skolas loma jauniešu vispusīgā izglītošanā, lai arī lauku bērns saņemtu labu izglītību un spētu izturēt konkurenci citās skolās."

"Par LNF dāvināto datoru skolēni ir ļoti pateicīgi. Varbūt tas dīvaini skan, taču devuši tam vārdu "Oto" vai mīļāk "Otiņš". Viņi ļoti labprāt ar to strādā."

Atgriezāmies uz Daugavpils šosejas un, nogriežoties uz Rožupes pusi, drīz vien atrodamies pie Rimicānu pamatskolas, kas atrodas pašā ceļa malā. Pie pirmā acu uzmetiena mums skola jau patika: apkārtne ir apkopta, remonta darbi pilnā sparā. Aizbraucam pie direktores uz māju un turpat pie vārtiem, nemaz sētā neieejot, bez iepriekšējā brīdinājuma, piedāvājam skolai datoru! Uzdrošināmies teikt, ka direktores prieks, šādu negaidītu piedāvājumu izdzirdot, ir vārdos neaprakstāms.

Skolā 1997.gadā mācījās 40 skolēni. Pirmā klasē mācības uzsāka 10 bērni. Tagadējā skolas ēka uzcelta 1936.gadā, bet skola pagastā atvērta jau 1912.gadā. Skolā iekārtota arī ticības mācības istaba. Skolēni savas spējas var attīstīt tehniskās jaunrades, literāri dramatiskajā, ritmikas, deju, vingrošanas un mūzikas nodarbībās.

Naktsmājas mums piedāvā skolēnu internātā un mēs lieliski atpūšamies. Ārpus logiem ir lauku klusums. Nākošais rīts mūs sagaida ar lielu pārsteigumu — skolas direktore mūs lutina ar rūpīgi sagatavotām un garšīgām brokastīm. Pēc tam dodamies apskatīt skolu un pagastu.

Meža vidū atrodas Nīcgales lielais akmens — lielākais akmens Latvijā. Apmeklējam arī Rožupes pagasta baznīcu. Pa neaprakstāmi sliktu, traktoru izdangātu ceļu, aizbraucam līdz baznīcai. Apkārtne prasa apkopšanu. Zāle un krūmi pārauguši. Kādreiz tā nebija, un kādreiz uz baznīcu varēja atnākt tīrām kurpēm. Pāri Dubnas upei ir uzcelts jauns tilts, kas ir ļoti svarīgs pagastam sakaru uzturēšanai.

Vaboles vidusskola pastāv kopš 1901.gada. Direktore stāsta: "Esam maza lauku vidusskola, kas alkst izdzīvot un bērniem sniegt iespēju iegūt visas turpmākai dzīvei nepieciešamās zināšanas. Līdz šim skolas īpašumā bija vecs, sen jau nolietojies PSRS ražots dators. Skolēnus vedam uz citām skolām, lai apgūtu moderno informātiku. Tagad ar LNF dāvāto datoru aktīvi rit darbs datorzinību apgūšanā. Esam nodrukājuši skolēnu radošo darbu žurnālu un to iesnieguši konkursam. Pagājušā mācību gadā skolēnu pašpārvalde uzsāka žurnāla izdošanu, bet ar vecajiem datoriem tas bija tikpat kā neiespējami. Tagad ar jauno tehniku atliek tikai strādāt."

Izvaltas skola 1997. gadā atzīmēja 180 gadu jubileju. Pirmais vidusskolas izlaidums notika 1922.gadā un pēdējais 1945.gadā, kad skolu beidza diemžēl vairs tikai 6 skolēni. Turpmāk izvaltiešu gaismaspils ir atkal pamatskola. Tās audzēkļi 1997.gada oktobrī rakstīja: "Mēs ļoti priecājamies par datoru. Rakstām dažādus dokumentus, kas ir saistīti ar Skolēnu padomi, ar konkursiem, kuros piedalāmies. Skolā dators ir viens, tādēļ skolniekiem grūti tikt pie tā. Ļoti gribētos, lai būtu vairāki. Tad varētu arī nedaudz atpūsties, spēlējot kādas spēles."

No Saldus pilsētas pamatskolas LNF saņēma lūguma vēstuli — dators skolai ir ļoti vajadzīgs, bet pilsētas domei neesot iespējas piešķirt līdzekļus datora iegādei. Tagad jau vairāk par pusgadu kā skolēni, tā arī skolotāji strādā ar LNF dāvināto datoru. Tiek veidota skolas dokumentācija, skolas avīze "Skolas Elpa". Pēc stundām ar datoru strādā skolēni, kuriem ir iemaņas darbā ar datoru.

Pēdējās ziņas no Saldus skolas stāsta, ka LNF dāvinājumam ir negaidīti pozitīvas sekas — "LNF dāvinātais dators kļuva par stimulu Saldus pilsētas domei, kura iedalīja līdzekļus datorklases izveidošanai šajā mācību gadā". Tagad sazināšanās ar Saldus skolu notiek patīkami, vienkārši un ātri, jo skolai ir arī sava elektroniskā pasta adrese.

Jāņa skola atrodas Raunas pagastā. Skolas ēka celta vairāk nekā pirms simts gadiem. Skolā mācās 44 bērni un strādā 4 skolotāji. "Trešdienās skolā arī pulcējas mazie bērni (3—6 gadus veci) un apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Skolai pieder arī zeme, govs un cūciņas. Ap skolu iestādīts ābeļu dārzs. Bērni palīdz stādīt un novākt kartupeļus, ravēt un apkopt skolas apkārtni. Viss, kas mums ir, ir pašu rokām sarūpēts. Skolas dzīve nav tikai mācību darbs. Regulāri braucam uz teātri Valmierā. Rudeņos un skolas beigās vedam bērnus ekskursijās un pārgājienos. Daudziem bērniem tā ir vienīgā iespēja redzēt tālāk par savu sētu. Bieži vien šos pasākumus palīdz samaksāt gan vecāki, gan skolotāji. Taču ir lietas, ko nespējam iegādāties — skolai ļoti trūkst datora!"

Tagad jau gads ir apkārt kopš LNF dāvinātā datora saņemšanas. Skolotāji raksta: "Saule sauc laukā, bet 4.klases bērni gaida savu kārtu nodarbībām pie datora. Bērni ļoti droši darbojas, raksta un zīmē. Arī mēs, skolotāji, jau 7 no rīta sēžam pie datora un mācāmies. Interesanti un lietderīgi."

No skolēnu izteikumiem. "LNF dāvinātais dators nestāv dīkā. Lai tiktu pie datora ir jāievēro daži noteikumi — jābūt izpildītiem visiem mājas darbiem. Līdzi jābūt visiem mācību līdzekļiem, nedrīkst būt disciplīnas pārkāpumu stundās un starpbrīžos. No mūsu klases to ir ievērojuši 6 zēni un 4 meitenes. Citi arī grib tikt pie datora, bet viņiem vēl jāpacenšas."

"Beidzot esmu ticis pie datora. Vispirms es apskatīju visu un tad sāku darboties. Es zīmēju apļus, kvadrātus un tos izkrāsoju. Es ļoti gaidīju šo mirkli un man ļoti patīk strādāt pie datora. Es centīšos labi mācīties, lai tiktu pie datora arī turpmāk."

Pelēču skola atrodas ciema augstākā vietā un skats no skolas ir skaists — pāri laukiem un mežiem. Skolai ir siltumnīcas, dārzs, kur tiek audzēti gan dārzeņi, gan dažādu šķirņu ziedi. Pie galvenās ieejas zied rozes. Skolas telpas ir mākslinieciski noformētas, to veikuši paši skolēni. Pie skaisti klāta kafijas galda uzzinām tuvāk par skolu. Neatliekams darbs ir salabot jumtu. Padomju laikā ātri un pavirši būvēja. Pašvaldība piešķīrusi līdzekļus jumta labošanai, bet datora iegādei šogad nepietiek naudas, kaut arī visi atzīst, ka tas skolēniem būtu ļoti vajadzīgs.

Tagad jau skolēni ir sākuši strādāt ar datoru, jo septembra sākumā direktore Rīgā saņēma LNF dāvinājumu skolai. Paldies skolēniem par ļoti skaistiem un krāšņiem ziediem!

Salas skola atrodas Saunas pagastā, 18 kilometrus uz ziemeļiem no Preiļiem. Arī šeit ir redzams, cik daudz skolotāji un skolēni rūpējas par savu skolu. Iekārtots arī lūgšanu nams. Par LNF dāvināto datoru visiem būs ļoti liels prieks, vēl vairāk varbūt tāpēc, ka cerību saņemt līdzekļus datora iegādei vispār nebija. Kad Rīgā tikāmies ar skolas vadību, septembrī mums uzdāvināja četrus spaiņus ar lielām skaistām ogām — Latgales dzērvenēm.

Salas skolas skolēniem ir iespējas palikt internātā, jo, kā jau daudzās lauku skolās, daudziem skolēniem ceļš uz skolu ir tāls. Aigars tomēr nav vēlējies palikt internātā. Viņš katru dienu soļo 14 km uz skolu un atpakaļ uz mājām. Mēs aizbraucām līdz Aigara vecāku mājām ar vieglo mašīnu pa ļoti bedrainu ceļu. Aiz mājām drīz vien beidzās ceļš — pie upes, kurai pāri tilta nav. Braucot ievērojām, ka ir vairākas lauku mājas, kas stāv tukšas. Valda klusums. Vai te laukos jaunajai paaudzei būs iespējams sev nākotni nodrošināt? Liekas, ka nē. Aigars vēl nezina, kādu profesiju izvēlēties. Māsa Līga jau mācās Preiļu ģimnāzijā. Aigars priecājas, ka tagad ar datoru būs iespējams apgūt datorzinības jau pamatskolā. Braucot atpakaļ uz skolu caur dziļiem mežiem, uzzinām, ka Aigaram ziemā iznāk sastapties ar vilkiem. Vilks te jau nevienam nav svešs zvērs un Aigars nebaidoties, bet vienu reizi viņš esot saskaitījis sešus vilkus!

No Madonas izbraucot, sastopamies ar Maiju, kas mācās Rēzeknes pedagoģiskajā augstskolā, un mēs viņu pavizinām mazu ceļa gabaliņu. Maija stāsta, ka stipendija ir 7 lati mēnesī, par studentu kopmītni jāmaksā 3 lati mēnesī. Maija vēl saņem pabalstu no Daugavas Vanagiem un par savu tagadējo situāciju viņa neuztraucas.

Maija stāsta par jaunatni laukos. Viņiem trūkst perspektīvas. Dzeršana ir izplatīta. Maijas jaunākā māsa stāstījusi, ka skolās sākušas parādīties arī narkotikas. Meitenes agri apprecas un nodibina ģimenes.

Augstskolā studenti pārrunā un izvērtē nacionālās problēmas, apzinās, ka ir latvieši un grib saglabāt latvietību. Bet vai jaunieši uz laukiem domā par latvietību, par latviešu pamatvērtību saglabāšanu — Maija to stipri apšauba. Laukos šobrīd ir izdzīvošanas jautājums. Uzaicinām Maiju līdzi uz Barkavas skolu, kur arī viņa piedalās pārrunās par skolu problēmām un skolotāju algām. Kad pie Varakļāniem šķiramies, jautājam, ko viņa domā par savu izvēlēto skolotājas profesiju. Paiet mirklis, un viņa saka: "Lai varētu par skolotāju strādāt, tad laikam ir jābūt ideālistam!"

Barkavas skola kādreiz bijusi labi apgādāta, bet pašlaik, kā mums stāsta direktors, materiālais līmenis skolā varētu būt daudz labāks. Skolai ir viens dators. Ļoti vērtīgs būtu vismaz vēl viens dators, jo tad arī sākumskolas bērniņi varētu laicīgi sākt to apgūt. Pašvaldībai trūkst līdzekļu, lai varētu skolā izveidot datoru klasi.

Vītolu pamatskola atrodas Sakstagala pagastā, pavisam netālu no Rēzeknes. Skolas ēka ir solīda, uzcelta 1930.gadā. Apkārt lieli, skaisti koki, bet dārza darbi vēl nebija līdz galam veikti. Šeit mācās 80 bērni no 1. līdz 9.klasei. Kādreiz mācījās 200!

Dators skolai ir ļoti vajadzīgs. Skolas direktore ir pārliecināta, ka tad skolēni vēl labāk mācītos.

Aglona. Pirmo reizi bijām Aglonā sakarā ar pilsoņu reģistrēšanu 1990.gadā. Aglonas pilsētai ir izstrādāta novada kultūrizglītības centra koncepcija, kurā tiek uzsvērta latviskās kultūrvides kopšana un atjaunošana, Latgales lauku sētas saglabāšana un attīstība atbilstoši latviskajai mentalitātei. Bet sāpīgi jautājumi ir saistīti ar materiālo stāvokli skolās un iztikšanu daudzbērnu ģimenēs. Aglonas vidusskolai ir taupīgi jādzīvo ar iedalītiem līdzekļiem. Datori skolai ir, bet to nepietiek lielo bērnu mācīšanai, kur nu vēl sākumskolas bērniem.

Rūjas skolas kolektīvs, īpaši skolēni, ir ļoti priecīgi par iespēju apgūt datorzinību pamatus. Mācīties gribētāju ir ļoti daudz, tāpēc ir izstrādāts īpašs nodarbību grafiks, un dators visu laiku ir noslogots. Iespēja strādāt ar datoru ir dota, pirmkārt, skolēniem, kuri izceļas ar savu attieksmi pret mācībām un skolas dzīves norisēm. 9.klases skolēnus cenšamies iepazīstināt ar datorzinību pamatiem, jo viņiem tas būs nepieciešams turpmākajās mācību gaitās. Ar datora palīdzību esam arī varējuši īstenot senlolotu sapni par savas skolas avīzītes izdošanu. Galvenie autori ir paši skolēni.

Skolēni par datoru saka tā: "Ļoti interesanti darboties, bet vajadzētu pie tā tikt biežāk."

Diemžēl dators pagaidām ir tikai viens, bet skolēnu — 152!

Otīlija Leitāne,

Māra Strautmane