Saeimas paziņojums

Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 21. aprīļa sēdē,

pamatojoties uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas Federācijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem — Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpiņā, Mariupolē un citviet;

nosodot Krievijas Federācijas varas iestāžu centienus noliegt Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, nepatiesi pasniedzot šos noziegumus kā Ukrainas radikālo spēku provokāciju vai inscenējumu;

atzīmējot, ka kopš Krievijas Federācijas militārā iebrukuma sākuma desmit miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā četriem miljoniem nācies pamest savu valsti;

pieminot visus Krievijas Federācijas agresijas upurus Ukrainā — tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju;

godinot Ukrainas aizstāvju un iedzīvotāju drosmi un varonību;

konstatējot, ka Krievijas Federācijas taktikā Ukrainā, kad Krievijas bruņoto spēku karavīri bombardē pilsētu dzīvojamos rajonus, sabiedriskos centrus, pasažieru stacijas un civilo infrastruktūru, kā arī nogalina civiliedzīvotājus, acīmredzamas ir kara noziegumu un pat noziegumu pret cilvēci pazīmes;

uzsverot, ka Krievijas Federācija Ukrainas pilsoņus arī nolaupa un deportē uz Krievijas Federācijas teritoriju;

norādot uz Krievijas Federācijas izraisīto humāno katastrofu Mariupolē, kur Krievijas armija liedz civiliedzīvotājiem pamest pilsētu vai nogalina viņus bēgšanas laikā, iznīcina pilsētas infrastruktūru, noliktavas ar labības un pārtikas krājumiem, kā arī bloķē pārtikas, medikamentu un ūdens piegādes, kā dēļ no bada, slāpēm vai Krievijas armijas ieročiem miruši tūkstošiem Mariupoles iedzīvotāju;

atgādinot, ka Ukrainā jau 1932.—1933. gadā, kad iedzīvotājiem Padomju Savienības plānotās un īstenotās politikas rezultātā tika konfiscēta labība un pārtika, tika mākslīgi izraisīts bads — golodomors —, kurā gāja bojā piektā daļa Ukrainas iedzīvotāju un kuru Latvija ir atzinusi par staļiniskā režīma apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu;

uzsverot, ka Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, ES un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas Federācijas rīcība, īstenojot Ukrainas iedzīvotāju masveida iznīcināšanu;

konsekventi ievērojot ANO, Eiropas Savienības un demokrātiskās pasaules, tostarp Latvijas, vērtības un ideālus, kas balstās uz brīvības un cilvēktiesību aizsardzību, tautu pašnoteikšanās, valstu suverenitātes un teritoriālās nedalāmības, kā arī etniskās līdztiesības, kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu;

uzsverot, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu un apzinās savu pienākumu atzīt, novērst un pieminēt šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos,

novērtē Starptautiskās Krimināltiesas sākto izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un pauž pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī ir atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības;

atzīst, ka Krievijas Federācija šobrīd veic genocīdu pret ukraiņu tautu;

kategoriski nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti;

uzsver, ka Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī no tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti;

aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami noteikt visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju;

aicina ES dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu;

atbalsta demokrātisko valstu iniciatīvas apvienot centienus, vācot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, kurus visā Ukrainas teritorijā veikusi Krievijas Federācija;

nosoda Krievijas Federācijas ļaunprātīgu veto tiesību izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē un aicina paātrināt ANO reformu īstenošanu;

pauž solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.

Saeimas priekšsēdētājas vietā
Saeimas priekšsēdētājas biedre D. Beitnere-Le Galla

Rīgā 2022. gada 21. aprīlī